Atpūta laukos
3641-3660 / 4346
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Medus meistari iepazīstinās ar savu biškopības saimniecību un biškopja ikdienas pienākumiem. Iespējams nogaršot un līdzņemšanai iegādāties medu, kā arī dažādus medus maisījumus, papildus saņemot auksti žāvētas ogas.
N/A

Saimniecības "Ances" Latvijas tumšgalves aitas aug tīrā vidē – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, Igaunijas pierobežā, Naukšēnu pagastā, kur nekad nav intensīvi lietoti ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi un minerālmēsli. Aitas gan ziemā, gan vasarā brīvi pārvietojas, un nožogojums ganībās kalpo, pirmkārt, lai aizšķērsotu ceļu vilkiem un meža cūkām. Saimniecības ganāmpulkā tiek turētas tikai tādas tīršķirnes aitu mātes, kuras dzimušas kā dvīnes vai trīnes, t.sk. arī ģenētisko resursu dzīvnieki. Dzīvnieku priekštečiem ir tikai vienas šķirnes - Vācijas melngalves asiņu piejaukums. Aitas tiek lecinātas tikai ar augstvērtīgiem LT teķiem pa grupām janvārī, februārī un augustā, septembrī.
N/A

Atrodas Ostas ielas rietumu galā. No laukakmeņiem veltīto kompozīciju uzstādīja 1938. g. (idejas autors – bijušais Ventspils ostas kapteinis V. Ābelnieks) un tā ir piemiņa visiem zvejniekiem un jūrniekiem, kuriem atdusas vieta ir jūras dzelme.
N/A

Meklējams Džūkstes centrā. 1990. g. uzstādīto pieminekli pēc gada uzspridzināja. Tagadējais veidots no uzspridzinātā atliekām. Veltīts 1944. g. Ziemassvētku kaujās kritušajiem latvieša leģiona 19. divīzijas kareivjiem.  
N/A

Saulainā laikā spilgti baltā celtne, kas atrodas ciema dienviddaļā, pamanāma jau pa lielāku gabalu. Pirmo koka baznīcu sv. Pētera un Pāvila godam šeit 1759. g. uzcēla jezuīti. Mūsdienās redzamā baznīca ir tapusi gandrīz pusotru gadsimtu vēlāk - 1893. g. Dievnams no iekšpuses apskatāms dievkalpojuma laikā. Baznīcas dārzā apbedīts lietuviešu izcelsmes garīdznieks un koktēlnieks Antons Rimovičs (1865. – 1933.). Iepretim baznīcai atrodas draudzes nams.
N/A

Saimniecība atrodas netālu no Sangaste rukkiküla neskartas dabas vidū. Saimniecībā var pamieloties ar gardiem ēdieniem, ķert zivis, iet saunā, kā arī pārnakšņot. Sev piemērotas nodarbes atradīs gan aktīvās atpūtas cienītāji, gan vienkārši baudītāji.
N/A

Lauku sēta ar pirti atrodas Merkys upes krastā, ciema nomalē meža tuvumā. Piedāvā programmu "Griķu ceļš no sēklas līdz galdam", iespējams nobaudīt tradicionālos ēdienus. Piedāvā arī nakšņošanu.
N/A

No ūdens tūrisma attīstības centra „Bāka” skatu laukuma, kas atrodas Lubāna ezera ziemeļdaļā pie V 560 autoceļa, paveras viens no labākajiem Lubānas ezera skatiem. Redzams milzīgais Latvijas lielākā ezera klajs un Kvāpānu – Īdeņas zivju dīķu ar dambjiem ainava.
N/A
Viena no interesantākajām Rīgas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kas veidota piekrastes biotopu – kāpu un jūrmalas pļavu un tajā ligzdojošo putnu un augu sugu (atrodas 29 % no orhideju sugu) aizsardzībai. Dabas liegumā izveidota marķēta izziņas taka ar putnu vērošanas torni - Latvijā vienīgo brīvdabas skatu torni, kas pielāgots cilvēkiem ar ratiņkrēsliem.
N/A

Atrodas nepilnu kilometru no Aizkraukles pilskalna un redzama no Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6). Dievnams celts (1688. g.) stāvā Daugavas ielejas krasta malā, gar kuru vēl izsekojams vecais Daugavpils ceļš. Laikā no 1896. -1899. g. baznīcu pārbūvēja neogotikas formās. No interjera pieminēt vērta ir A. Annusa altārglezna “Kungs, palīdzi mums, mēs grimstam”. Baznīcā uzstādītas memoriālās plāksnes šejienes novadniekiem - pulkvedim Jorģim Zemitānam un arhibīskapam Arnoldam Lūsim. Kāds nostāsts vēsta, ka 2. pasaules kara laikā baznīcas torni aizķērusi vācu armijas lidmašīna un tas kļuvis šķībs.
N/A

Saaremaa kopš seniem laikiem ir spēcīgas alus darīšanas tradīcijas. Kuressaare, ēkā ar Art Deco elementiem, kur kādreiz ražoja elektrību, šodien darītavā Pöide rāda alus brūvēšanas mākslu – uzzināsiet vairākus noslēpumus, bet atsevišķā telpā varēsiet nogaršot gatavo produktu.
N/A

Saimnieki izveidojuši Folkloras taku, kur skaidro senču rakstu, simbolu un dainu saturu. Te var uzzināt par augu nozīmi veselībā. Tiek piedāvāti visi dzīves gājuma rituāli (krustabas, jauniķu līdzināšana u.c.), uguns un pirts rituāli, gadskārtu svētki. Iepriekš piesakot, var nobaudīt maltītes, kur galdā liek latviešu tradicionālos ēdienus, t.sk. – sklandraušus.
N/A

Meklējama Grobiņā, Lielā ielā 84, kur atrodas t.s. Doktorāts – ēka, kur pagājusi rakstnieces Zentas Mauriņas bērnība, kad viņas vecāki šeit pārcēlušies no Lejasciema. Doktorātā ciemojušies daudzi tā laika pazīstami latviešu kultūras darbinieki, kas atstājuši lielu iespaidu uz topošo rakstnieci. 1997. g. ēkā izveidota piemiņas istaba, kur rakstniece dzīvojusi laikā no 1898. - 1921. gadam. Apmeklētāji var aplūkot dažādus eksponātus un noskatīties Z. Mauriņas simtgadei veltītu filmu.
N/A

Atrodas ciema ziemeļdaļā. Neliela vienstāvu ēka ar svaigi nomainītu jumtu. Pēc vieniem avotiem celta 1883. gadā, citiem – pamatakmens ielikts 1933. g. 1. maijā. Tā tapusi pēc vietējo iedzīvotāju ziedojumiem uz Pirču māju zemes (saimnieks zemi atdevis dievnama celtniecībai). Baznīcas iekārta 2. pasaules kara laikā gāja bojā, tādēļ mūsdienās redzamā ir tapusi 20. gs. otrajā pusē.
N/A

Vilces upes gleznainajā krastā 18. gs. 50. gados muižas kompleksu uzcēla viens no baronu Mēdemu dzimtas pārstāvjiem – Kristofs Dītrihs fon Mēdems, kurš bija laulājies ar grāfa Keizerlinga meitu Annu fon Keizerlingu. Pateicoties šīm laulībām līdz pat šodienai Vilces muižas ieejas portālu rotā Mēdemu - Keizerlingu alianses ģerbonis.

Vilces muiža tika pārbūvēta 19. gs., kad muiža kļuva par Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna īpašumu.
Pēc agrārās reformas, kad muižkungiem bija jāpamet savas muižas, 1921. gadā Vilces muižas ēkā iekārtojās Vilces pamatskola un darbojas līdz pat mūsdienām.
Šobrīd Vilces muižā atrodas skola, tūrisma informācijas punkts un vēstures ekspozīcija. Muižu ieskauj parks, kas tālāk ieved dabas parkā "Vilce" 144 ha platībā ar Zemgalei neraksturīgo pauguraino reljefu. Dabas parka senatnīgā daļa robežojas ar Vilces upītes stāvkrastiem, kur var veldzēties pie Lielmātes avotiņa, pavasaros priecāties par zilo un balto vizbulīšu paklāju, vasarās sajust liepu ziedu smaržu, rudeņos meklēt ozolzīles un kastaņus, bet ziemās baudīt dabas balto skaistumu. Šeit var izjust un priecāties par katra gadalaika pārvērtībām, izstaigāt Barona taku līdz senajam Vilces pilskalnam, izpētīt Rukūzes un Vilces upes krastus, kuros pavīd smilšakmens atsegumi, bet pilskalna pakājē, kur plešas Zaķu pļava, atpūsties sportiskās aktivitātēs.
N/A

Embūtes senlejas ekotūrisma taka iepazīstina ar ledāja veidoto Embūtes pauguraini, gravām (gravas un nogāžu meži – aizsargājami biotopi) un nozīmīgiem dabas un kultūras pieminekļiem – Embūtes pilskalnu, muižas, pils un baznīcas drupām, Kuršu virsaiša Induļa nāves vietu, Joda dambi, pļavām, skatu torni u.c. Apkārtnē izveidoti velomaršruti. Atrodas Embūtes dabas parkā.
N/A

Mācību drava piedāvā piedzīvojumu bišu dravā - ieraudzīt, sajust, sagaršot, sadzirdēt. Apmeklētājiem ir iespēja iepazīt dravnieka arodu (no maija līdz novembrim), izbaudīt veselības kūri (no maija līdz augustam - trešdienās un sestdienās) un degustēt bišu našķus, drosmīgajiem - īpaši pārsteigumi. Organizē meistarklases "Sveču gatavošana", "Vaska gleznas", "Gardēdis", "Veselība no bišu dravas", "Jaunais biškopis", kā arī praktiskas apmācības un seminārus biškopjiem.
N/A
Viens no lielākajiem Igaunijas karsta laukiem. Tā interesantākais dabas veidojums ir unikālā Raganu aka, pa kuru pavasara palos (ne katru gadu un salīdzinoši īsu laika brīdi!) izplūst pazemes upes ūdeņi, veidojot neparasti spēcīgu karsta avotu, kura izvirstais ūdens daudzums var sasniegt 100 l/s.
N/A

Atrodas A9 autoceļa malā, 0,5 km no Lestenes pagrieziena Rīgas virzienā. Akmens (autors O. Feldbergs) uzstādīts 1991. gadā (bijušo „Rumbu” māju vietā), pieminot Kurzemes cietokšņa aizstāvjus, kas, izturot desmitkārtīgu padomju armijas pārspēku, ļāva ~ 300 000 latviešu kara bēgļiem emigrēt no sekojošā padomju terora.
 
N/A

Dievnams celts (1851. g.) un vēlāk (1876. g.) paplašināts. Tas tika sagrauts 2. Pasaules kara laikā un pēcāk atjaunots. Līdz Latvijas neatkarības atgūšanai to izmantoja par skolas sporta zāli. Pēc draudzes darbības atsākšanas (1989. g.) sākās arī baznīcas un ar to saistīto tradīciju atdzimšana. Apskatāma no iekšpuses.