Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Arbūzu audzēšanu saimnieki uzsāka 1997. g., izmantojot šķirnes, kas piemērotas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Saimniecības „odziņa” ir arbūzi ar dzelteno mīkstumu. Lielākais izaudzētais arbūzs svēris 11 kg. Sezonas laikā – arbūzu iegāde un saimnieka padomi. |
||
Meklējama starp Bānūžu un Ilzes ezeriem. Vienreizējs koka celtniecības paraugs, kas tapis iepriekšējā dievnama vietā - 1780. g. Baznīca celta guļbūves tehnikā un līdz pat 20. gs. sākumam ēkai bijis salmu jumts, ko pēcāk nomainīja ar koka šķindeļiem. Torni piebūvēja 1911. g. 1994. g. atjaunoja baznīcas torni. Unikāli ir baznīcas logi, kas saglabājušies no 18. gs. Altāris, kancele un ērģeļu prospekts izgatavots 1893. g. Pie baznīcas uzņemtas mākslas filmas “Aija” ainas. Apskatāma arī no iekšpuses. |
||
Saimniecības pamatnodarbošanās ir augļkopība - tomāti, āboli, bumbieres, avenes, zemenes u.c. Pavasarī iespējams apskatīt ziedošus bumbieru dārzus, ābeļdārzus, aveņu laukus, savukārt rudenī apmeklētājiem iespējams piedalīties lielajās rudens vākšanas talkās ar speciālām ābolu lasīšanas "ķengursomām" un konteineru vilcieniņiem - vagoniņiem. |
||
This tour leads to the popular seaside resort towns in Lithuania and Latvia, from Nida on the Curonian Spit to Jūrmala on the Gulf of Riga. The first stage of the route runs through the Curonian Spit to the city of Klaipėda with its symbol – the wooden sailing ship – and its old town resembling German towns in terms of architecture. You will then visit the Lithuanian summer beach capital Palanga with some of its top sights being the Botanical Park, the Amber Museum, the pedestrian street of J. Basanavičius and the Sea Pier. Next, the route will take you to the former fishermen village of Šventoji, now a resort town, near which the Žemaičių alkas (Samogitian Sanctuary) is located – an ancient pagan sanctuary. After crossing the border of Lithuania/Latvia you will reach Liepāja – known as the windiest city in Latvia. Should you be interested in military heritage, you will find that in the former military port of Karosta. The tour continues to reach Ventspils, another seaside city. Here, you can go on a voyage on a small vessel on the river Venta river and out to the sea, walk along the riverside, go for a ride on the narrow-gauge train called “Mazbānītis”, marvel at greenery in the form of clocks made of flowers, spot the iconic cows of Ventspils – multiple sculptures scattered around the city streets. At the end of the tour, you will drive to Jūrmala and walk on the Baltic Coastal Hiking Route through the longest Latvian resort cities boasting with its widest sandy beaches. |
||
Maršruts “Baltijas ceļš” ir izveidots par godu unikālai akcijai 1989. gada 23. augustā, kad triju valstu iedzīvotāji sadevās rokās apmēram 600 km garā dalībnieku ķēdē un savienoja valstu galvaspilsētas – Viļņu, Rīgu un Tallinu. Vēsturiski šis ceļš izmantots un bijis zināms jau 14. – 15. gadsimtā un pat agrāk. Šajā reģionā graudaugu ēdieniem ir sena vēsture, daudzviet cep gardu rudzu ierauga rupjmaizi, Vidzemes pusē nogaršojiet to kopā ar kaņepju staku. Miežus cep karašās, vāra grūbu un bukstiņputrā. No kviešu miltiem cep ūdenskliņģerus ar ķimenēm. Graudu ceļam var izsekot zemnieku saimniecībās un atjaunotās vējdzirnavās. Vasaras saulgriežos daudzviet gatavo Jāņu sieru, ik dienas piedāvā arī citus gardus sierus no govs un kazas piena. Iecienītas dažādi gatavotas upju un ezeru zivis, vietējo mājlopu un mājputnu ēdieni, arī medījumi, aizdarīti ar gardām mērcēm. Dzīvas uguns dūmi sulīgam cepetim vai karstai zupai piešķir jauku smaržu. Piedevās – saknes un zaļumi, pupas, zirņi un sēnes. Zupām un salātiem pievieno savvaļas augus: skābenes, pieneņu, gārsu un jauno nātru lapiņas. Palutiniet sevi ar svaigu medu, speķa pīrāgiem, plātsmaizēm, kliņģeriem, saldēdienu no rudzu maizes, medus kūkām un piparkūkām. Piedāvājumā atradīsiet gan vienkāršus tradicionālos ēdienus, gan romantiskus mielastus pilīs un muižās, gan īpašu bruņinieku mielastu ar Livonijas laikam raksturīgu garšvielu izmantošanu. Slāpes var veldzēt ar zāļu tējām, bērzu sulām, ogu dzērieniem, gardu alu, vīnu vai stiprāka dzēriena glāzīti. |
||
Ģimenes restorāns Liepājā, pašā Tirdzniecības kanāla malā. Restorāns atrodas viesnīcas "Libava" ēkā, ar bagātīgu vēsturi, kuru mēģinām integrēt mūsdienu pakalpojumos. Vēsturiski, šeit bijis zivju tirgus, kas noteikti ir ietekmējis restorāna darbības virzienu - restorānā tiek piedāvāts plašs zivju ēdienu klāsts. Arī interjerā dominē jūras un zivju motīvi. Restorānā tiek piedāvāti ēdieni no Latvijas sezonālajiem produktiem. |
||
Kuldīgu pelnīti uzskata par skaistāko Latvijas viduslaiku mazpilsētu. Tās vietā jau pirms 13. gs. atradies senās kuršu zemes Bandavas centrs. 1242. g. Livonijas ordenis pie Ventas rumbas uzsāk mūra pils celtniecību. Pie pils izveidojas apdzīvota vieta, kas pirmā (1378. g.) Kurzemē iegūst pilsētas tiesības. Nozīmīga ir arī tās dalība Hanzas savienībā. Laikā no 1561. - 1795. g. Kuldīga ir Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. Likumsakarīgi, 17. gs. pirmajā pusē tā piedzīvo strauju saimniecisko izaugsmi, kas beidzas līdz ar Ziemeļu kara un mēra epidēmijas sākumu. Kurzemnieku lepnums un lielāku industriālu objektu trūkums ir iemesls, kādēļ padomju laikā pilsētā neieplūda lielākas imigrantu masas, tādēļ Kuldīga šodien ir viena no latviskākajām Kurzemes pilsētām. Uz Kuldīgu ir vērts braukt un uzkavēties vairāk nekā vienu dienu, jo te darāmā netrūkst. Dabas mīļotāji var vērot lidojošās zivis, bet kultūrvēstures pētniekiem te paveras visnotaļ plašs darba lauks. |
||
Trušu ferma (~ 200 truši), kuras apmeklētājiem piedāvā ekskursiju ar trušu apskati un konsultācijas par trušu audzēšanu. |
||
Tagadējais dievnams (iepriekšējie celti 1652. un 1776. g.) būvēts laikā no 1839. - 1842. g. Vidzemē pazīstamā lībiešu būvmeistara Mārča Sāruma (1799. –1859.) vadībā. Par prototipu tam izmantoja Pievolgas vācu koloniju baznīcu veidolu. Dievnama altārī atrodas Pītera Paula Rubensa gleznas “Kristus pie krusta” kopija (oriģināls – Minhenē), ko 1887. g. baznīcai uzdāvināja Nēķena muižas īpašniece. Baznīcas remonta laikā (1928. g.) atklāja piemiņas plāksnes 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem. Blakus baznīcas atrodas viduslaiku kapsēta. Celtnes autors un būvdarbu virsuzraugs - H. fon Hagemeistars esot teicis, ka šis dievnams esot „vienīgā baznīca visā Vidzemē un varbūt arī pasaulē, kas uzcelta bez apreibināšanās”. |
||
Igates pils "Dzirnavu krodziņš" atrodas klusā un gleznainā vietā, netālu no Limbažiem, 76 km attālumā no Rīgas. Šeit ir viegli nokļūt gan ar sabiedrisko, gan arī ar personīgo transportu. |
||
Operdziedātāja Jāņa Zābera muzejs "Vecais ceplis" atklāts 1973. gada 11. augustā - dziedātāja dzimšanas dienā - viņa dzimtajās mājās. Muzejā apskatāmas fotogrāfijas no viņa dzīves gājuma, afišas un operu tērpi. Tāpat pieejami dziesmu un operu āriju ieraksti mākslinieka izpildījumā. Muzeju pārzina Jāņa Zābera brāļa meita ar ģimeni. To ir iespējams apmeklēt, iepriekš saskaņojot laikus.
|
||
Priede bija sasniegusi 4,63 m apkārtmēru un līdz 1951. gadam (nokalta) bija resnākā Baltijas priede.
Viens no retajiem tik veciem kokiem, kuram ir tik precīzi (izskaitot gadskārtas) noteikts vecums - 370 gadi! Tagad par kādreizējo dižkoku liecina vairs tikai piemiņai atstāta un iekonservēta stumbra daļa ceļa malā. Priedes stumbra šķērsgriezuma ripa apskatāma Latvijas Dabas muzejā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
|
||
Muižas pils (no sarkaniem ķieģeļiem celta) ir meklējama ceļu krustojumā pie Gaujām – 2 km ziemeļaustrumos no Jaunpiebalgas centra, Gaujas labajā krastā. Līdz 1918. g. muižas īpašnieki bija slaveno grāfu Šeremetjevu dzimta. Muižas pili nodedzināja 1905. g. nemieros, bet vēlāk atjaunoja. Muižas pilī bijušas dažādas iestādes: slimnīca, kolhoza „Piebalga” administrācija, mūsdienās – pašvaldība un dažādu sadzīves pakalpojumu sniedzēji. |
||
Vienīgā Latvijas kafejnīca, kurai ir ļoti neparasts - militārās tehnikas un citu atribūtu, t.sk. - Padomju armijas interjers. Arī tās dārzā ir apskatāmi interesanti eksponāti - artilērijas šāviņi, lidmašīna, kara automašīnas u.c. Tiešām vērts ieiet un izdzert kafiju.
|
||
Hiiumaa galvaspilsēta. |
||
Teikām un spoku stāstiem apvīta vieta Veco kapu kalniņā pie Mazirbes baznīcas – sens ar akmeņiem apkrauts kaps – it kā vienīgā Latvijā zināmā vilkača kapa vieta. |
||
Formu ziņā viens no daudzveidīgākajiem Latvijas smilšakmens atsegumiem, kas ieslēpies Gaujas labā pamatkrasta nogāzē, sasniedzot 15 m augstumu. Atsegumu „sacaurumojušas” vientuļās bites (aizsargājamas), kas smilšakmeņos veido mazas aliņas, kurās attīstās kāpuri. Izveidota lokveida labiekārtota taka ar kāpnēm. Ietilpst Gaujas nacionālajā parkā.
|
||
Ostrones (Ustroņu) Sv. Aloīza Romas katoļu baznīca celta
1935. gadā pirmā draudzes prāvesta Viļānu mariāņu tēva B.Valpitra
MIC laikā uz J. Pušmucova draudzei dāvātās zemes.
|
||
Take a train from Riga to Cēsis and stay in the very heart of this chaming town. It is one of the most attractive Latvian provincial towns with a medieval Livonian Order Castle, a New Castle containing an excellent regional history museum and creative workshops, a charming Old Town with St. John's Church and several cosy cafes and restaurants with live music at weekends. |
||
Vestienas aizsargājamo ainavu apvidus izveides galvenais mērķis ir Vidzemes augstienes ainavisko vērtību aizsardzība, jo teritorija ir izvietojusies minētās augstienes vidusdaļā, kur atrodas vienas no Latvijas augstākajām un izteiktākajām reljefa formām, t.sk. Gaiziņkalns – valsts augstākais reljefa punkts. Daudzie ezeri – Viešūrs, Talejas, Kāls, Pulgosnis u.c. padara apkārtnes ainavu ne tikai daudz dzīvāku, bet dažādo arī šeit esošās tūrisma un rekreatīvās iespējas. Aizsargājamo ainavu apvidū ietilpst arī vairākas citas īpaši aizsargājamas dabas un NATURA 2000 teritorijas – Gaiziņkalna dabas parks, Kāla ezera salu un Ilziņa ezera dabas liegumi. Kā interesantākās tūristu piesaistes ir jāmin vairāku Latvijas kultūras darbinieku (R. Blaumanis, brāļi Jurjāni) dzīves vietas, Vestienas muiža, Piekūnu klejojumu takas, Gaiziņkalna dabas taka u.c. Kaut arī teritorijai piemīt liels ainaviskais potenciāls, ainava kā resurss šobrīd praktiski netiek izmantota, jo nav neviena šim mērķim (ainavas vērošana) labiekārtota vai norādīta vieta, t.sk. arī Latvija augstākajā paugurā – Gaiziņkalnā, kurā vēl joprojām atrodas avārijas stāvoklī esošais torņa grausts. 2007. g. nogalē apvidū ietilpstošajā Gaiziņkalna dabas parkā ir izveidotas jaunas dabas takas. |