Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Piecstāvu viesnīca, kuras centrā ir tornis, celta 1933. - 1936. g. jaunklasicisma stilā (arhitekts E. Laube) un tautas valodā pazīstama kā "Baltā pils" jeb "Baltais kuģis". Ēku uzskata par vienu no izcilākajām Latvijas brīvvalsts laika būvēm un tā kļuva par vienu no neatkarīgās Latvijas valsts simboliem. Līdz mūsdienām saglabājusies pati ēka, daļēji vestibila, mūzikas salona, bibliotēkas un ēdamzāles interjeri un dažādi mākslas darbi. Ķemeru viesnīca pazīstama arī kā viena no galveno notikumu vietām A. Graubas mākslas filmā "Baiga vasara". 1998. gadā sanatoriju privatizēja uzņēmējsabiedrība Ominasis Italia S.R.L. Jau vairāk nekā desmitgadi ieilguši Ķemeru viesnīcas atjaunošanas darbi un ēka joprojām ir apskatāma tikai no ārpuses. Tās rietumu pusē plešas dārzs.

N/A
Šī skata dēļ ir vērts braukt arī no tālienes. No Latvijas mērogā iespaidīgā reljefa veidojuma paveras tāls skats līdz pat Hānjas augstienei Igaunijā, kur zinātājs atpazīs arī Lielo Munameģi – Baltijas augstāko virsotni.
N/A

Saimniecībā nodarbojas ar biškopību. Piedāvā bišu produktus un bišu vaska sveču liešanu, kā arī izbraucienu ar 4/4 automašīnu pa bezceļa trasi, pirti un nakšņošanu. Degustācijai medus maisījumi. Īpašais piedāvājums - mājās cepta maize ar medu. Ar izglītojošu programmu pēc pieprasījuma izbrauc uz skolām un pasākumiem. 

 

N/A

No 18. gs. - Krievijas jūras spēku kara bāze, bet no 1962. līdz 1994. g. - Padomju kara flotes kodolzemūdeņu mācību centrs ar 2 sauszemes kodolreaktoriem (~ 16 000 darbinieku) un slēgta pilsēta.

N/A

Durbe ir mazākā pilsēta Latvijā ar slavenu vēsturi, kā arī mazākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita (ap 500 iedzīvotāji). Durbe jau pieminēta 1230. gadā kuršu līgumā ar Alnas Balduīnu. Durbes apkaimē 1260. g. notika slavenā Durbes kauja starp Livonijas un Vācu ordeņa apvienotajiem spēkiem un žemaišiem, kuru pusē pārgāja ordeņa karaspēkā iesauktie kurši. Durbē dzimis pirmais Latvijas ārlietu ministrs Z.A. Meierovics, kā arī dzīvoja un strādāja viens no pirmajiem Latvijas dārzkopjiem Sīmanis Klevers (1834-1922). Pateicoties viņam, apkaimes dārzos atrodamas daudzas retas ābeļu šķirnes. Durbes ģerbonī, kas ir apstiprināts 1925. g., - ir sudraba ābele. Apkaimē ir vairākas saimniecības, kas specializējas augļkopībā, un daudz aktīvu dārzkopju. Ik gadus septembrī notiek ābolu svētki.

N/A

Atrodas Daugavas prospektā 10, starp Rīgas – Daugavpils šoseju (A 6) un Kalēju ielu. Dievnams celts laikā no 1931. - 1933. g. (arhitekts: Pēteris Kundziņš). Padomju gados tajā bija izvietota Latvijas Valsts bibliotēkas grāmatu glabātava. Pateicoties draudzes aktivitātēm 1989. g., ēku atjaunoja. Tagad tā kalpo savam pamatmērķim.

N/A

Mežiem klāta sala Somu jūras līcī ~14 km uz ziemeļiem no
Tallinas. To caurauž nelielu ceļu un taku tīkls. Kuģītis uz Aegnu
kursē no Piritas ostas.
Pārgājiens apkārt mainīgajai (kāpas, smilšaini, akmeņaini un
ar niedrēm apauguši krasta posmi) salas piekrastei (~9 km).

N/A
1 diena

Dodieties ekskursijā, lai gūtu ieskatu lauku profesijā un dzīvesveidā, kā arī iegūtu jaunus iespaidus un labu atpūtu visai klasei. Ekskursijas sākumā apmeklējiet savvaļas dzīvnieku parku, kura voljēros dzīvo ~ 200 dambriežu. Tālāk dodieties uz saimniecību, kur aug vairāk nekā 100 augu sugu un šķirņu -  ekskursija pa saimniecību, augu stādu iegāde, tēju, augļu un ogu degustācijas. Pēc tam apmeklējiet Skrīveru pārtikas kombinātu, kurā iespējams iegādāties gardās Gotiņkonfektes un doties ekskursijā. Brauciena noslēgumā - Skrīveru mājas saldējums ar stāstījumu par saldējuma gatavošanu un degustāciju.

N/A

Rubeņu ziemeļdaļā – Dzirnavupītes krastos ir izveidots (veidošana uzsākta 20. gs. 50. gados) parks ar ainaviskiem dīķiem, estrādi, akmensdārzu un bērnu spēļu laukumiem. Pie parkā esošā kultūras nama novietots 1969. g. Dzejas dienu laikā atklātais Raiņa piemineklis (autors, tēlnieks Kārlis Baumanis).

N/A

Kalētu muižas bijušais medību dārzs. Muižas laikos šeit ierobežotās platībās turēja meža dzīvniekus, kuru medības bija populārs muižniecības izklaides veids. Parkā uzmeklējams piemiņas akmens Krievijas imperatoram Aleksandram III, kurš šeit nošāvis briedi (irsi). No Kalētiem Latvijas teritorijā „ienāca” staltbrieži, kurus medību vajadzībām 1848. g. atveda no Vācijas. Parkā izveidotas takas un atpūtas vietas.

N/A
Izstiepta teritorija no Valmieras līdz Apes novadam, kuras galvenā "ass" ir neregulētās Gaujas ieleja ar blīvu vecupju sistēmu, ozolu parkveida pļavām to krastos, ozolu un platlapju audzēm. Daudzu retu un aizsargājamu putnu, īpaši griežu, dzeņu, medņu u.c. sugu dzīves un vairošanās vieta. Viena no nozīmīgākajām lapkoku praulgrauža dzīves vietām.
N/A

Viena no bagātākajām un ainaviski skaistākajām Latvijas kokaudzētavām. Tās piedāvājumā ir ~ 1000 dažādu kokaugu sugu, šķirņu un formu. Spēcīga ražošanas bāze. Moderns aprīkojums- trīs podojamās mašīnas, laistīšanas sistēmas, augu transports, liela izmēra koku rakšanas tehnika, liela siltumnīcu saimniecība utt.
Efektīgs dendrārijs, kur piedāvā ekskursijas, kokaugu kolekciju apskati, pašas kokaudzētavas apskati. Lapu un skuju koku, košumkrūmu, stādu dzīvžogiem, vīteņaugu, dižstādu, izcilu potēto koku un krūmu konteinerstādu (no 1- 200 litriem) iegāde.  Fotosesijas, pasākumu rīkošana, konsultācijas.

N/A

Kvalitatīvs restorāns un viesnīca Ainažos. Restorāna ēdienkarte ir ļoti dažāda - no vieglām un interesantām uzkodām, līdz lieliskiem gaļas un zivju ēdieniem, kā arī veģetārajiem piedāvājumiem! Ikdienā restorānu apmeklē ne tikai Latvijas, bet arī daudz kaimiņu zemju klientu! Restorāns ir draudzīgs gan  ģimenēm, gan arī mājdzīvniekiem.
Rudenī un pavasarī, reizi mēnesī iespējams baudīt īpašas vēlās brokastis!

N/A

Bijušajā Heltermā ostas krogā – tējnīcā (18. gs.) ir atvērtas Heltermā rokdarbu darbnīcas, kur var iegādāties vietējo meistaru garadarbus un visu vasaru piedalīties daudzos un dažādos radošos pasākumos (piem. ziepju vārīšana, filca velšana, apdrukāšana ar augiem un koka klucīšiem utt.).

N/A

Darbnīcā top skaisti darbi – lupatu deķi, somas, spilveni ar Latgalei raksturīgām krāsu gammām un kombinācijām. Apmeklētājus iepazīstina ar aušanas tehniku un gatavajiem darbiem. Katrs pats var noaust savu lupatu deķi, iegādāties un pasūtīt darbus.

N/A

Ēku, kas uzbūvēta (1808. – 1810. g.) Doma kalna DA daļā, dēvē par Igaunijas zinātnes pērli. Observatorijā iekārtots atraktīvs muzejs.

N/A

1651. g. uzcelto baznīcu ar pārtraukumiem cēla pusgadsimta garumā. Tā pilnībā pārbūvēta un mūsdienās redzamo veidolu ieguvusi 1876. gadā. Dievnamā atrodas viens no Latvijā nozīmīgākajiem sakrālā interjera priekšmetiem - valstī vecākā kancele (1590. g.), kas veidota manierisma stilā un 19. gs. uzstādītais sagrautās bruņinieku pils kapelas zvans (1450. g.), kas ir vecākais baznīcas zvans Latvijā. Vācu meistara F. Volfa darinātā altārglezna „Kristus pie krusta” tāpat kā altāris ir nesen restaurēti.

N/A

Atrodas 3,7 km garās laipu takas vidusdaļā. No torņa paveras viena no Latvijas izcilākajām augstā purva ezeriņu un lāmu kompleksa ainava. Tornis ir populāra saullēktu un ziemeļblāzmas fotografēšanas vieta.

N/A

Gārsenes evanģēliski luteriskā baznīca – baznīcu barons fon Budbergs bija iecerējis kā veltījumu savai mirušajai sievai, anglietei Ģertrūdei Vorsai. Tā celta ap 1905. gadu pēc arhitekta K.fon Engelharta projekta, bet būvdarbus vadīja arhitekts Eduards Kupfers (1873.-1919). Kokmateriāli vesti no tuvējā meža. Jauncelto baznīcu iesvētīja 1906. gada 1. oktobrī. Kopš 1922. gada baznīca pieder Gārsenes ev.lut. draudzei, tās balkonā atrodas Valkera firmas ērģeles, kas būvētas 1906. gadā Ludvigsburgā. Šīfera jumtu baznīcai uzlika 1976.-1979. gadā. 1988. gadā Restaurācijas pārvaldes jumiķi uzlika tornim kapara skārda jumtu. Torņa smailes lodē ielika kapsulu ar vēstījumu par Gārsenes vēsturi. 1991. gadā altāra daļā nokrāsoja griestus un sienas, restaurēja velves uzrakstu: “Nāciet pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu iepriecināt”. Blakus baznīcai tika uzbūvēta barona Budberga dzimtas kapliča, kura saglabājusies līdz mūsdienām un ir vietējās nozīmes Kultūrvēsturisks piemineklis.

 

N/A
Divas salas – Lielā Pakri (Suur Pakri) un Mazā Pakri (Väike Pakri) - 3 km R no Paldiskiem (Paldiski). Padomju laikā tās izmantoja kā armijas aviācijas poligonu, par ko liecina daudzās bumbu bedres un munīcijas paliekas. Salas klāj g.k. retas kadiķu audzes, bet to Z, ZA galos paceļas iespaidīgas līdz 6 m augstas kaļķakmens klintis.