Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
No nesen atjaunotā skatu torņa Cepurīšu kalnā paveras lielisks skats uz iespaidīgo un mežiem klāto Gaujas senleju ļoti plašā rādiusā. Saskatāmas arī Gūdu klintis. Tornis ietilpst Līgatnes dabas taku teritorijā, kur plašos voljēros var aplūkot Latvijas savvaļas dzīvniekus. |
||
Progresīvā bioloģiskā saimniecība audzē ap 50 dažādus bioloģiskos dārzeņus un zaļumus. Lauksaimniekiem pieder 10 hektāri zemes, kur viņi audzē no seniem laikiem Biržu reģionā izplatītus dažādu sugu āra un siltumnīcu dārzeņus. |
||
Naujenes pilskalns veidots līdz 25 m augstā un stāvā Daugavas ielejas krastā, ko ietver divas sānu gravas. 1275. - 1277. g. Livonijas ordeņa mestra Ernesta fon Rācenburga vadībā agrākās latgaļu koka pils vietā uzceļ mūra pili. Tajā varēja iekļūt pa paceļamu tiltu, šķērsojot ārējo un iekšējo priekšpili. Līdz 16. gs. vidusdaļai pils kalpo kā Dinaburgas komtura rezidence. 1577. g. to noposta Ivana Bargā karaspēks. Pēc šī notikuma Dinaburga zaudē savu stratēģisko nozīmi, un jaunas nocietinātās būves celtniecība tiek uzsākta vietā, kur tagad atrodas Daugavpils. Blakus ordeņa pils drupām uzstādīts samazināts pils makets, kas palīdz iztēloties, kā šeit izskatījās pirms daudziem gadsimtiem. Līdz pilskalnam no autostāvlaukuma var nokļūt pa labiekārtotu taku. No pilskalna paveras viens no skaistākajiem Daugavas loku dabas parka skatiem. |
||
Lai mazinātu upes grīvas aizsērēšanu un regulētu tecējumu, 19. gs. vidū tika uzcelts Austrumu mols – 980 m garumā. Tā pamatu veido koka pāļu konstrukcija, kas nosegta ar akmeņiem. 2,2 km garais mols mūsdienās ir atjaunots un kalpo kā iecienīta pastaigu, atpūtas un makšķerēšanas vieta visos gadalaikos. No mola var vērot putnus, paretam var laimēties redzēt arī kādu roni. Mola sākumā apskatāmi 2 laukakmeņi, kuros iekaltais teksts vēstī, ka šo būvi apmeklējuši Krievijas imperators Aleksandrs II (1856. g.) un troņmantnieks Nikolajs Aleksandrovičs (1860. g.). Šis fakts izceļ Rīgas ostas nozīmīgumu tā laika Baltijas jūras tirdzniecības ceļu kontekstā. |
||
Braucot no Kopgaļa uz Jodkranti (Juodkrantė), autoceļš „uzskrien" Lāča galvas kāpā (Meškos galvos kopa), kur kreisajā (austrumu) pusē paveras dīvains skats ar sausiem kalnu priežu Pinus montana stumbriem, kas atgādina spocīgu pasaku mežu. Šeit 2006. g. pavasarī notika t.s. gadsimta ugunsgrēks, kā rezultātā izdega simtgadīgs priežu mežs 235 ha platībā. Vietas apskatei ir izveidota koka laipa. |
||
Jaukta plāna Ilzenberga muižas parks, izveidots 19.gs. otrajā pusē, ir palicis tāds pats līdz mūsdienām. Gleznaina, izteiksmīga reljefa vietā starp Ilgio un Apvalasa ezeriem. Atjaunojot parku, saglabāta bijušā parka telpiskā struktūra. Parks aizņem 10 ha teritoriju un ir veidots no divām daļām. Pirmā – tā ir salīdzinoši prezīca tainsstūra formas teritorija blakus muižai, apjozta ar mazlapu liepu rindām un ainaviski izvietotiem vietējo un introducēto koku sugu stādījumiem. Otrā daļā – dabiskā meža tipa stādījumi. Lielākais Ilzenberga muižas parkā augošais ozols ir pasludināts par valsts apskargājamo dabas mantojuma objektu. Šī varenā koka stumbra apkārtmērs – 6.3 m, diametrs – 2 m, augstums – 30,5 m. |
||
Suiti ir viena no krāšņākajām, savdabīgākajām kultūras tradīcijām bagātākā kopiena Kurzemē un Latvijā. Kā apliecinājums tam ir 2009. gada 1. oktobrī Suitu kultūrtelpas iekļaušana UNESCO Pasaules Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana. Suitu kultūrtelpa ir arī iekļauta Latvijas Kultūras kanonu tautas tradīciju sarakstā. Izpausmes, kas raksturo suitu nemateriālās kultūras mantojumu, ir tradicionālie svētki, tautas parašas, mutvārdu tradīcija, tradicionālās dziedāšanas un muzicēšanas prasmes, tradicionālā tautas tērpa darināšana un ēdiena gatavošanas tradīcijas. Kopš 2009.gada suitu kopiena piedzīvo renesansi, tas nozīmē, ka daļa kopienas aktīvi darbojas pie tradīciju atdzimšanas, dzīvotspējas nodrošināšanas un popularizēšanas gan lokālā, gan valstiskā un starptautiskā mērogā. Suitu kultūrtelpas dzīvotspēja ir pašu suitu rokās, kas ciešā veidā balstīta uz tā praktizēšanu un kopienas pārstāvju radošumu. Suiti par ļoti nozīmīgu kultūrtelpas attīstības jomu uzskata tūrisma attīstību kultūrtelpā. Īpaši izceļot kultūrtūrisma nišu, kas balstās uz unikālā suitu kultūras mantojuma popularizēšanu plašākā mērogā. |
||
Amatniecības centrā, kas atrodas bijušās Svētes muižas teritorijā, organizē radošās darbnīcas. Te var iegādāties jau gatavus keramikas izstrādājumus, gan veikt individuālos pasūtījumus. |
||
Atrodas Lielvārdes parkā pie Rumbiņas ietekas Daugavā. Līdzīgi kā citur, arī šeit 13. gs. pirmajā pusē bīskapa pili cēla nodedzinātās lībiešu koka pils vietā. Mūra pili nopostīja Livonijas kara laikā - 1577. g. Tikai 1987. g. notika drupu konservācija. Lielvārdes parka veidošanu uzsāka 19. gs. beigās Lielvārdes muižas barona Artura fon Vulfa vadībā. Sagaidot eposa „Lāčplēsis” simtgadi tajā izvietoja sešpadsmit no ozolkoka veidotas skulptūras (t.s. Skulptūru dārzs) (autori V. Ansavs, P. Mellis, Ē. Delpers, A. Dauvarte). Aiz pilsdrupām Daugavas krastā ir stāva krauja ar dolomīta iežuatsegumu. Līdz HES ūdenskrātuvei var nokļūt pa kāpnēm. Lielvārdes muižas pils līdz mūsdienām nav saglabājusies. |
||
Atpūtas vietā ir apskatāmas 370 no koka veidotas skulptūras. Ir izveidoti 5 labirinti- 630 m garš pikants labirints ar “pipariņu” tikai pieaugušajiem, tulpju meditatīvais labirints, “Šausmu labirints”mežā, bērniem- 25 m garš labirints ar maldīšanos upenēs “Tracis”, zaru labirints “Dižputna ligzda”. 60 dažādas lielformāta brīvdabas spēles un atrakcijas. Dabas taka “Putnu iela”, kurā apskatāmi Latvijas dobumperētāju putnu būrīši. |
||
Šajā saimniecībā tiek turētas Tīringas šķirnes kazas un gatavots kazas piena siers, kā arī dažādi našķi. Turklāt šeit audzē arī garšaugus un ārstniecības augus, ko izmanto tējām un dabīgajai kosmētikai. |
||
Kuldīgu pelnīti uzskata par skaistāko Latvijas viduslaiku mazpilsētu. Tās vietā jau pirms 13. gs. atradies senās kuršu zemes Bandavas centrs. 1242. g. Livonijas ordenis pie Ventas rumbas uzsāk mūra pils celtniecību. Pie pils izveidojas apdzīvota vieta, kas pirmā (1378. g.) Kurzemē iegūst pilsētas tiesības. Nozīmīga ir arī tās dalība Hanzas savienībā. Laikā no 1561. - 1795. g. Kuldīga ir Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. Likumsakarīgi, 17. gs. pirmajā pusē tā piedzīvo strauju saimniecisko izaugsmi, kas beidzas līdz ar Ziemeļu kara un mēra epidēmijas sākumu. Kurzemnieku lepnums un lielāku industriālu objektu trūkums ir iemesls, kādēļ padomju laikā pilsētā neieplūda lielākas imigrantu masas, tādēļ Kuldīga šodien ir viena no latviskākajām Kurzemes pilsētām. Uz Kuldīgu ir vērts braukt un uzkavēties vairāk nekā vienu dienu, jo te darāmā netrūkst. Dabas mīļotāji var vērot lidojošās zivis, bet kultūrvēstures pētniekiem te paveras visnotaļ plašs darba lauks. |
||
Saimniece jūs sagaidīs ar mazu stāstījumu par saimniecību, veselīgu zāļu tēju un pašceptiem gardumiem. Ja ir vēlme nakšņot zem klajas debess, piedāvā telšu un ugunskura vietas, kuras atrodas upes krastā pie vecām Lūku dzirnavām. Zemnieku saimniecība “Aploki” gaida ciemos ikkatru, kas vēlas atpūsties klusā un mierīgā gaisotnē. |
||
Ģimenes uzņēmums Hiiu Vill ir viens no tiem mazajiem uzņēmumiem Igaunijā, kas darbojas līdz šodienai vēl no 19. gadsimta. Saimnieki labprāt izrādīs no Polijas atvestās mašīnas (vilnas plucinātājs, kārstuves, vilnas padevējs). Vasarā pie fabrikas darbojas kafejnīca. Visu gadu var iegādāties no vilnas darinātus rokdarbus. |
||
BURSH (SIA „ECOS”) alus darītava – viena no mazākajām alus darītavām Latvijā, kas atrodas starp Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas novadiem – Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā. Alus cienītājiem piedāvājam tumšo un gaišo alu BURSH. Ciemos gaida gan individuālus apmeklētājus, gan tūristu grupas (iepriekš piesakoties). |
||
Pirmā latviešu romāna “Mērnieku laiki” līdzautors Reinis Kaudzīte Pēterupes ciemā uzturējās kopš 1913. gada. |
||
Dabas lieguma teritorija ieskauj nelielo Tāšu ezeru un tam pieguļošos ar krūmiem apaugušos purvainos krastus šaurā joslā. Teritorija veidota šeit esošo reto ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai. Dabas lieguma teritoriju var lieliski pārskatīt no nelielajiem grants ceļiem, kas to apjož no visām pusēm un atrodas ārpus aizsargājamās teritorijas. Dienvidos no Tāšu ezera atrodas Tāšu muižas komplekss. |
||
Ap 100 gadus veca priežu audze, ko iesēja pagājušā gadsimta sākumā. Sēklu materiāls bija nācis no kādas Vācijas (Darmštatē) sēklu tirdzniecības firmas. Mūsu klimatiskajos apstākļos priežu stumbri izauga līki un kroplīgi. Savdabīgā audze labi redzama no šosejas malas.
|
||
Mežiem klāta sala Somu jūras līcī ~14 km uz ziemeļiem no |
||
Veidots Hānjas (Haanja) augstienes ainavas un kultūrvides aizsardzībai. Tās centrālajā daļā atrodas Baltijas augstākais reljefa punkts – Lielais Munameģis (Suur Munamägi) – 318 m.vjl. un otrs augstākais – Vellamegi (Vällamägi) kalns – 304 m.vjl. Parka R daļā meklējama Reuges senleja (Rõuge ürgorg) - 7,5 km gara un līdz 60 m dziļa ledāja veidota ieleja, kurā iegūluši 7 ezeri, t.sk. Igaunijas dziļākais (38 m) – Reuges Lielezers (Rõuge Suurjärv).
|