Boutique Hotel Altenburg mājo vairāk nekā divus gadsimtus senā koka ēkā, kas ir viena no ievērojamākajām Talsu vecpilsētas arhitektūras pērlēm. Kādreiz gandrīz pamesta un nolaista, šī ēka piedzīvojusi rūpīgu restaurāciju, atgūstot savu šarmu un vēsturisko stāju.

Viesnīcas interjers ir harmonisks līdzsvars starp wabi-sabi pieeju, rustikālu eleganci un dabiskām faktūrām — te dominē koks, akmens un lins. Katrā telpas detaļā jūtama pārdomāta izvēle un cilvēciska piesaiste. Dizaina koncepciju radījis Roalds Cinis, bet apdari papildina vietējo meistaru roku darbs: “Ciparnīcas” keramikas trauki, darināti pledi un Latvijas tējas.

Viesiem piedāvāti seši divvietīgi numuri, koplietošanas virtuve un mājīgs salons, kā arī klusas lasīšanas vietas ar grāmatām un mazs vīna pagrabiņš. Boutique Hotel Altenburg atspoguļo lēnās dzīves filozofiju — tā ir vieta nesteidzīgai atpūtai, klusumam un pievēršanās sev.

Ļoti interesants zvejniecības vēstures piemineklis. Sedumi ir kādreizējās zvejas laivu piestātnes, kurās zvejnieki cēla tīklu būdas un glabāja savu inventāru. Sedumiem bija arī sociāla loma – tajos pulcējās vīri, sprieda par turpmākajiem darbiem, bet sievas un bērni taroja tīklus (lasīja zivis ārā no tīkla, kad tas pilns ar lomu). Bigauņciema sedumu tīklu būdas laika gaitā ir ieskalotas jūrā, bet Ragaciema sedumi – daļēji gājuši bojā. Lapmežciemā esošie ir vislabāk saglabājušies. Viena no tīklu būdām ir atjaunota, bet pārējās atrodas ļoti sliktā stāvoklī. Tas varbūt ir arī iemesls, kādēļ, ejot gar jūras krastu, tām ir jāpievērš uzmanība un jāuztaisa kāda „vēsturiska" foto.

Leimaņu ciems ir sācis veidoties 20.gs. sākumā kādreizējā kroga apkārtnē. Vienā no tās vēsturiskajām ēkām atrodas arī amatu māja "Rūķīši". Ēkā ir dažādas tematiskās istabas - aušanas, novadpētniecības, maizes, saimes, senlietu un Ulmaņlaika istaba. 

Viesiem ir iespēja aplūkot un iemācīties maizes mīcīšanas un tapšanas procesu, izstaigāt Latvju zīmju parku, iepazīties ar Leimaņu pagasta vēsturi un iemēģināt roku aušanas procesā. 

Klasicisma stilā būvētā Pakruojis muiža ir lielākais muižas ēku komplekss Lietuvā, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tas sastāv no 26 darbojošām ēkām. Atdzimusī muiža dzīvo parastu XIX gs. dzīvi un ik dienu uzņem viesus un atpūtniekus. Iespēja izjust īstu seno laiku aristokrātisko un raito muižas dzīvi. Nedēļas nogalēs Barons rīko lielos pieņemšanas svētkus.

Pakrojas muižas saimniecībā apmeklētāji tiek aicināti iepazīties ar XIX gs. muižas darbiem: izmēģināt senāko amatu pasaulē – podniecību –, cirpt aitu, velt skaistas un siltas lietas no tikko nocirptās vilnas, kalt laimes naglas un pakavus. Šeit rīkotās izglītojošās programmas ir interesantas gan vēstures cienītājiem, gan arī tiem, kas vēlas labi pavadīt laiku.

Interesanta dažāda vecuma ēku ieskauta gājēju ieliņa (gājēju daļa ~ puskilometrs), kura var novērot pilsētas arhitektūras stilu attīstību no 17. - 20. gs. Šeit tāpat kā citur Kuldīgā var apskatīt un nofotografēt pilsētai raksturīgos virsgaismas lodziņus un greznās un daudzveidīgās ēku durvis. Te vērts pasēdēt arī krodziņā!

Getliņu ekoloģiskais poligons ir Latvijā unikāls piemērs ekoloģiski saderīgu darbības virzienu ieviešanai. Tā energobloka saražotais siltums tiek izmantots siltumnīcu apsildei, kas nodrošina ideālu vidi lauksaimnieciskai ražošanai (puķes un tomāti - lielaugļu tomāti, tumšsarkanie tomāti, aveņkrāsas ķekartomāti) gada aukstajos mēnešos. Poligona teritoriju (zālāju) nogana ar aitu ganāmpulka palīdzību.

Kafejnīca "Ozoli" atrodas Gulbenes novadā, Lizuma centrā. Baudāmi garšīgi dienas piedāvājumi, kā arī Gulbenes novada īpašie ēdieni. Interjerā izmantotas latviskās zīmes.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, frikadeļu zupa, mednieku desiņas.

Atrodas Baznīcas ielā 17. Mūsdienās redzamo ēku cēla 17. gs. kā Kuldīgas birģermeistara dzīvojamo māju. 1701. gadā tajā uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII, kurš tās priekštelpā atstāja lielu lādi (2 x 2,5 m), kas pēc restaurācijas joprojām ir brīvi apskatāma. Kā to izdarīt? Jāatver durvis un jāieiet priekšnamā, kur lāde redzama no abām pusēm. Tā kalpojusi kā karaļa apģērba glabāšanas vieta.

Viens no lielākajiem cilvēka veidotajiem Latvijasparkiem (70 ha), kas izstiepies no Liepājas ostas līdz Dienvidu fortam > 3 km garumā. Tā izveidi uzsāka jau 1870. g. pēc pilsētas mēra K. Ūliha iniciatīvas, uzbūvējot kūrmāju un strūklaku. 19. - 20. gs. mijā ap Dzintaru un Liepu ielām parādījās greznu villu un savrupmāju apbūve. Viena no skaistākajām ir jūgendstilā celtā savrupmāja Liepu ielā 27, kurā atrodas Krievijas ģenerālkonsultāts. Ēkai ir slēgta uzeja, balkoni, pildrežģa konstrukcijas un kārniņu jumts (arhitekti G. Jenike un P. M. Berči). Jūrmalas parks visās sezonās ir iecienīta pastaigu un dažādu aktivitāšu norises vieta. Te meklējams stadions „Daugava”, tenisa korti, koncertestrāde “Pūt, vējiņi!”, vasaras kafejnīcas, minigolfa laukums, bērnu rotaļu laukums, skeitparks. Šeit meklējamas lielākās Latvijas bungas – vides dizaina objekts.