Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Trīs krāteri, no kuriem lielākā – Elles kapa (Põrguhaud) diametrs ir ~ 80 m, dziļums līdz 12 m. To ietver vairākus metrus augsti vaļņi. Pārējie krāteri ir dabā grūti atrodami un atpazīstami. Krāteru vecums ir ~ 6000 gadi. Līdz šim gan nav atrastas meteorīta atliekas, kas apstiprinātu to izcelsmi.
|
||
Sertificēta bioloģiskā saimniecība (ģimenes uzņēmums) ar 2 nozarēm: biškopība un dāzkopība. Tiek ražoti biškopības produkti: dažādu veidu medus un medus maisījumi ar tējām un garšvielām kā arī zaļumi, dārzeņi, āboli. iespējams arī apskatīt saimniecību. |
||
Piemērots aktīviem gājējiem, kam patīk apvienot dabas vērošanu ar kultūrvides un vēstures izziņu. Šis ir ceļojums pa Baltijas iespaidīgākās upes – Gaujas senleju un tās pietekas – Amatas dziļo senleju. Abu upju krastos paceļas ainaviski devona perioda smilšakmens atsegumi. Līgatnes papīrfabrikas ciemats ir Eiropas mērogā izcils industriālā mantojuma piemērs ar savdabīgu – 19. – 20. gs. papīrfabrikas ciematvidi. Maršruta noslēgumā apskatāma Cēsu viduslaiku pils – varenākais viduslaiku Livonijas cietoksnis. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
Jauna kafejnīca, kas atrodas dabas parka „Daugavas loki” teritorijā - Naujenē. |
||
Ģimenes restorāns Liepājā, pašā Tirdzniecības kanāla malā. Restorāns atrodas viesnīcas "Libava" ēkā, ar bagātīgu vēsturi, kuru mēģinām integrēt mūsdienu pakalpojumos. Vēsturiski, šeit bijis zivju tirgus, kas noteikti ir ietekmējis restorāna darbības virzienu - restorānā tiek piedāvāts plašs zivju ēdienu klāsts. Arī interjerā dominē jūras un zivju motīvi. Restorānā tiek piedāvāti ēdieni no Latvijas sezonālajiem produktiem. |
||
Ap 7 km garā apļveida taka sākas pie leģendārajām Mangaļu mājām. Tā iepazīstina ar latviešu strēlnieku kauju vietām, vietām, kur atradušās to fortifikācijas, t.s. „Vācu valni” u.c. liecībām. Mangaļu mājās – Ziemassvētku kaujām veltīts muzejs. |
||
Rakstiskajos avotos Vihulas muiža pirmo reizi ir pieminēta 1501. g. Ziemeļu kara laikā to nopostīja, tādēļ mūsdienās redzamais muižas komplekss tapis pēc 1810. g., kad to iegādājās Aleksandrs fon Šūberts. Historisma stilā celto muižas pili pabeidza 1880. g. Šobrīd muižas kompleksā izveidota ekskluzīva viesnīca, SPA komplekss, restorāns u.c. To ieskauj parks. Muižas ēkas ir apskatāmas no ārpuses. |
||
Dabas liegums veidots ar mežiem apaugušā lielpaugura – Nesaules kalna un tā apkārtnē esošo boreālo un mitro mežu aizsardzībai. Teritorija ir salīdzinoši grūti pieejama un nav labiekārtota apskates nolūkam.
|
||
Paramonovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams celts
1882. gadā.
|
||
Kurzemes cietokšņa muzejā skatāma bagātīga un saistoša ekspozīcija par Otrā pasaules karadarbību Kurzemes cietoksnī un tālākajiem latviešu karavīru likteņiem. Te apskatāma I un II Pasaules kara vēstures ekspozīcija ar novadpētnieciska un militāra rakstura priekšmetu kolekciju, YI-2 lidmašīna, bruņutransportieris, Sarkanās armijas tanks (viena no retajām vietām Latvijā, kur šāds objekts ir saglabājies) un izstaigājami restaurētie tā laika ierakumi un bunkuri. Kolekcijas veidotājs ir nozares entuziasts un vietējais novadpētnieks.
|
||
Hiiumaa galvaspilsēta. |
||
Atrodas Viļānu dienviddaļā, Maltas upītes krastos, kuras tecējumu pārtrauc Viļānu HES. Par muižu atrodamas ziņas jau no 15. gs. beigām, kad tā piederēja bruņiniekam J. Loem. Līdzīgi kā Vidsmuiža, arī šī bija viena no Latgales lielākajām muižām, kurai piederēja zemes > 49 000 ha platībā. 18. - 19. gs. mijā ap muižu sāka veidoties Viļānu miests. Muižas dzīvojamo ēku, kas apskatāma tikai no ārpuses, ieskauj parks. |
||
Pirmā maiznieku konkursa uzvarētājs cep rupjmaizi pēc tradicionālas receptes, izmantojot Sangastes dzirnavās maltos rupjos rudzu miltus. |
||
Muzejs Egļavā stāsta par mežsaimniecību Latvijā pirmskara un pēckara periodā. Eksponēti ir ne tikai mežsaimniecības darbarīki un piederumi, bet gan apskatāmi ir arī bijušā Balvu rajona teritorijā tapušie tekstīliji, keramikas un kokamatniecības paraugi. Bijušajā mežniecības mājā pieejamas guļamistabas viesu izmitināšanai. |
||
Skalu pinumu darbnīca atrodas Jelgavas novada, Sesavas pagastā. Amatniece izgatavo dažāda veida skalu grozus un pinumus no priedes, liepas, apses un melnalkšņa, kā arī dažāda veida un izmēra piknika grozus, grozus sēņošanai vai ogošanai, paliktņus un paplātes, malkas un veļas grozus, sīpolu, ķiploku grozus, bērnu groziņus un dažāda veida groziņus sadzīves lietošanai. Uz pinumiem tiek veidoti arī dažādi uzraksti un zīmējumi. Pieņem pasūtījumus un izgatavo pinumus pēc individuāliem pasūtījumiem. Darbnīcā var redzēt sena aroda - skalu grozu pīšanas procesu. Ir iespēja katram iemācīties uzpīt savu groziņu. |
||
1973. g. dibinātais muzejs no 1989. g. atrodas Kalna Ziedu viensētas vietā. Ēka, kurā atrodas patstāvīgā ekspozīcija celta 1989. g. uz dzīvojamās ēkas pamatiem, bet krātuves ēka (1994. g.) uz kūts pamatiem. Izstāžu nams (2000. g.) tapis klēts vietā. Tādējādi no bijušās viensētas ēkām ir saglabājies tikai pagrabs, taču ēku izvietojums atbilst tipiskam Vidzemes sētas plānojumam. Muzeja krājums veltīts novada vēsturei no akmens laikmeta. Tā brīvdabas ekspozīcijā apskatāmi bišu stropi ar piederības zīmēm un Latvijā reti sastopamie riņķa krusti, kas ir viduslaiku kapu pieminekļi. 0,1 km uz ziemeļaustrumiem no muzeja atrodas Kalna Ziedu pilskalns. Kalna Ziedu Upurozola stumbrs (cilvēku un dabas stihiju postīts) 2013. gadā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves malas pārvietots uz muzeja pagalmu, lai saglabātu to kā vēstures pieminekli nākamajām paaudzēm. |
||
Kafejnīca "Stūrītis" atrodas Talsu centrā pie Baznīcas laukuma. Latviešu virtuve: Pupiņu, skābeņu un aukstā zupa, grūbu vai zirņu putra, bukstiņputra, dārzeņu un gaļas sautējumi, mājas kotletes, pelēkie zirņi ar speķi, cūkgaļas ribiņas, kartupeļu pankūkas, uzpūtenis, ķīselis ar pienu. |
||
Saimniecībā audzē vairāku šķirņu šinšillas un demonstrē tās. Apskatāmi dekoratīvie putni - fazāni, pāvi, baloži, dažādu šķirņu vistas, kā arī stepes murkšķi, pundurkaziņas, burunduki, truši, ponijs u.c. Te var iegādāties šinšillas, dekoratīvos putnus un citus dzīvniekus, kā arī paipalu olas, šinšillu ādas un suvenīrus. Makšķerēšana zivju dīķos. |
||
Vēstures avotos minēts 1310. gadā. 1582./1583. g. Piltenes vaku reģistrā ciemā minētas astoņas sētas, bet 1731. g. Dundagas muižas vaku grāmatā – trīs. 1826. g. katrā sētā dzīvo 16 – 17 cilvēki, kopā ap 60. 1935. g. uzskaites dati liecina, ka Saunagā lībiešu valodu pratuši visi 49 lībieši, bet tikai 11 no viņiem ģimenēs runājuši lībiski. Saunaga Rūpniekos bija veikals, kura īpašniekam Kārlim Tilmanim piederēja brētliņu sālītava. Saunagā dzimis tālbraucēju kapteinis Arvīds Ludeviks (1912 - 1996). 1945. g. maijā viņš no Ventspils uz Zviedriju vadīja velkoni “Rota” ar latviešu bēgļiem. Kuģi aizturēja un kapteini izsūtīja uz Sibīriju. Saunagā dzimis tālbraucēju kapteinis Visvaldis Feldmanis (1938 – 2017). |
||
Ja no Pervalkas (Pervalka) pa Kuršu jomas krastu ar kājām (neliela taka) dosimies Klaipēdas (ziemeļu) virzienā, pēc 10 – 15 min gājiena nonāksim līdz Arkļu ragam (Arklių ragas, citās kartēs – Žirgų ragas), kam iepretim ~ 0,2 km attālumā no krasta uz mākslīgi veidotas akmeņainas salas slejas 14 m augstā bāka. Tā celta ~ 1900. g. vietā, kur savienojas trīs kuģu ceļi no Klaipēdas, Nidas un Ventes raga (Ventės ragas). No šejienes paveras fantastisks skats un Nagļu dabas rezervāta iespaidīgajām kāpām. |