| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Rada skaistus darbus melnajā (svēpētā) tehnikā. Apmeklētāji var sēsties pie virpas un piedalīties cepļa atvēršanā. Keramikas darbu pasūtīšana un iegāde. Līdztekus var apskatīt daiļdārzu un saņemt floristikas pakalpojumus. |
||
|
Krodziņš atrodas Jūrmalā, Kauguros, jūras krastā. Iekārtots senā latviešu zvejnieku sētā. Sezonas laikā organizē „dzīvās” mūzikas pasākumus. Latviešu virtuve: Rasols ar desu, aukstā zupa, pelēkie zirņi ar speķi, asinsdesa, vārīta cūkas auss, cūkas stilbs ar štovētiem kāpostiem, uz oglēm cepta cūkgaļa, liellopu pauti, podiņš ar liellopu gaļu. Īpašais ēdiens: Uz oglēm cepta mazsālīta siļķe. |
||
|
Pēterupe (garums 46 km) lejastecē tek gar jūru un ir viens no garākajiem upes posmiem gar gleznaino jūras piekrasti. Vēsturiski Pēterupei bijuši vairāki nosaukumi: Pērļupe, Tarupe, Tara (tulkojumā no lībiešu valodas – Dieva upe, Svētā upe jeb Svētupe). Pēterupes labajā krastā atrodas Saulkrastu vēsturiskā teritorija Pēterupes ciems. (Avots: Saulkrastu TIC) |
||
|
Amatnieku biedrībā apvienojušies 65 Rūjienas un tās apkārtnes amatnieki. Piedāvā maizes cepšanu, ievārījuma vārīšanu, siera siešanas, rotu taisīšanu, ādas izstrādājumu, tamborēšanas un kulinārijas meistarklases. Piedāvā arī ,,Ražots Rūjienā" degustācijas (maize, kūpinājumi, kulinārijas izstrādājumi, ievārījumi, svaigas sulas, ķirbju produkcija, sezonas ogas un augļi, katrā sezonā citi ēdieni) un iepirkšanos. |
||
|
Stipri aizaudzis un sekls
piejūras ezers, kura ūdens līmeni
vairākkārt regulēja 20. gs. (mērķis iegūt
lauksaimniecībā izmantojamas zemes).
Ezerā ir 14 salas, no kurām 9 ir dabiskas,
bet pārējās – mākslīgi veidotas ligzdojošo
ūdensputnu piesaistīšanai. Kaņieris ir viens
no putniem bagātākajiem ezeriem Latvijā.
Jau 1964. g. te izveidoja Kaņiera ezera
ornitoloģisko liegumu, 1989. g. ezeru
iekļāva Eiropas nozīmīgo putnu vietu, bet
1995. g. Ramsāres konvencijas vietu
sarakstā. Ezera dienvidaustrumu krastā
atrodas Laivu bāze (Kaņierī drīkst braukt
tikai ar tajā īrētu laivu). 2009. g. Riekstu
pussalā uzcelts putnu vērošanas tornis.
|
||
|
Ventspils rajona Liepene atrodas bijušās jūras robežapsardzes daļa, kas šobrīd ir privātīpašums un tiek izmantota kā tūrisma mītne.
|
||
|
Krustkalnu dabas rezervāta (dibināts 1977. g.) teritorijas augu sugu daudzveidību nosaka gan reljefa īpatnības – Madonas trepes valnis, pauguri, to nogāzes, starppauguru ieplakas ar purviem un ezeriņiem, gan arī šejienes biotopi – dabiskas pļavas, mežu lauces, avoksnāji un plašais mežu masīvs ar vecām koku audzēm. Rezervāta teritorijā konstatētas > 800 augu sugu. Rezervāta apmeklējums (Krāku avoti, Svētes – Dreimaņu ezers, jaunais apmeklētāju centrs "Dreimaņos" u.c.) iespējams tikai un vienīgi Teiču dabas rezervāta administrācijas gidu/reindžeru pavadībā, savlaicīgi piesakoties un noteiktos laikos! |
||
|
Igaunijas jūras ūdeņos ir saskaitīta 1521 sala! Salu sarakstā pēc platības (63 ha) ~ 2,5 km garā Mohni sala ieņem 38. vietu. Lai saudzētu salas trauslo veģetāciju (vietām nedaudz atgādina krūmainu tundru), tās vidusdaļā ir izveidotas koka laipas. Salas dienviddaļā atrodas sašaurinājums, kuru tāpat kā blakus esošo jūras krastu klāj viens no savdabīgākajiem Igaunijas akmeņu laukiem. Salas ziemeļos esošās Mohni bākas (Mohni tuletorn) celtniecība pabeigta 1871. g. un tās gaisma ir redzama 10 jūras jūdžu attālumā. Šī ir viena no skaistākajām Ziemeļigaunijas bākām! Līdz Mohni salai var nokļūt ar laivu (iepriekšēja pieteikšanās) no ~ 5 km attālās Vīnistu ostas (Viinistu sadam). Ar jūras laivu vai kajaku piemērotos apstākļos būs ~ 1h ilgs brauciens. Jārēķinās, ka uz salas nav pastāvīgo iedzīvotāju! Vīnistu ciemā apskatāms 2002. g. izveidotais Vīnistu mākslas muzejs (Viinistu kunstimuuseum). Apmeklētājus iespaidos ne tikai tā āriene, bet arī tapšanas vēsture. |
||
|
Atrodas Skolas ielā 12, Priekules pamatskolā. Tās krājumā ir plašs Priekules novadā iegūto vēsturisko liecību klāsts – sadzīves priekšmeti, darbarīki, dokumenti, padomju gados izsūtīto un represēto cilvēku atmiņu stāsti u.c. liecības, kā arī Priekules skolu attīstības vēsture. |
||
|
Teritorija veidota aizsargājamu tauriņu sugu un to populāciju aizsardzībai. Nīcgales mežos atrodas arī populārs tūrisma objekts – Nīcgales lielais akmens, kas pēc tilpuma ir lielākais Latvijas dižakmens - ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis. Tā tilpums ir ap 170 m3, apkārtmērs 31,1 m, augstums 3,5 m, garums 10,5 m, platums 10,4 m. |
||
|
Zvārtavas pils aicina ceļotājus un dabas draugus, kultūras un mākslas cienītājus iepazīties ar Zvārtavas pili un citiem muižas kultūrvēsturiskiem objektiem, izbaudīt parku un ezeru, izzināt novada vēsturi un apskatīt mākslas darbus, kuri radīti šeit plenēros un rezidencēs, gan LMS muzeja kolekcijas ekspozīcijas un aktuālās izstādes. Skaistā Zvārtavas pils celta 1881.gadā un ir viena no spilgtākajiem neogotikas stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Pašlaik pils pieder Latvijas Mākslinieku savienībai, un tieši šis fakts ir pamats pils unikalitātei. Pilī ir saglabājušies neogotikas interjeri, koka kolonas vestibilā, oriģinālās parketa grīdas, mēbeles un stikla kupols ar vitrāžām, caur kurām gaisma dažādos toņos, veido zīmējumus uz sienām un grīdas. |
||
|
Saimniecība nodarbojas ar zirgkopību un aitkopību. |
||
|
Atmiņas no kādreizējā
Vissavienības nozīmes kūrorta. Uz ēkas sienas
saglabājusies aptiekas tēmai veltīta simbolika.
|
||
|
No Markovas pilskalna, līdz kuram nokļūsim pa izziņas taku, paveras ainava uz vienu no Daugavas lokiem – Daugavsargu loku. Takojot tālāk, nonāksim atklātā Daugavas krastā, kur redzēsim vienu no Latvijas upju ieleju savdabīgākajām ainavām ar Slutišķu vecticībnieku sādžu un vareno Slutišku krauju fonā.
|
||
|
Veidots Vidzemes augstienes centrālās daļas kultūrainavas un ezeraiņu ainavas ar Alaukstu, Inesi, Taunu u.c. ezeriem, kā arī sugu un biotopu aizsardzībai. Vecpiebalgā atrodas daudzi nozīmīgi kultūras tūrisma objekti – Vecpiebalgas luterāņu baznīca, Vecpiebalgas pilsdrupas, Vecpiebalgas muiža un vairāku nozīmīgu Latvijas kultūras darbinieku dzīves un darba vietas, kurās izveidoti memoriāli muzeji. Ezeri piesaista makšķerniekus, bet ap Alaukstu ziemā tiek organizētas tradicionālās distanču slēpošanas sacensības. Ineša salās un pussalā izveidots Sproģu dabas liegums.
|
||
|
Teritorija veidota g.k. parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai. Kā interesants ir jāmin fakts, ka parastā purvmirte jeb balzamkārkls ietilpst Rīgas melnā balzama garšas buķetē. Brienamais purvs ir grūti atrodama un pieejama teritorija un kā tūrisma objekts apskatei nepiemērots.
|
||
|
Zemnieku saimniecība „Kronīši” atrodas Limbažu novada Viļķenes pagastā. Saimniecībā tiek audzēti bioloģiskie dārzeņi, kas tiek pārstrādāti dažādos mājas konservos. No bioloģiskajām pļavām vāktiem augiem tiek ražotas tējas, piedāvājumā arī ievārījumi, konservi, sīrupi un sulas. Augļi un ogas tiek ievākti no pašu dārza, kā arī no vietējiem zemniekiem un blakus esošā Rūstužu un Blomes purva. Saimniecībā uzņem tūristu un pieredzes apmaiņas grupas ar iepriekšēju pieteikšanos. Ģimenes pasākumiem, t.sk. bērnu ballītēm, radošām darbnīcām un citām aktivitātēm pieejams tējas namiņš. |
||
|
Viesu nams atrodas vien 200 metru attālumā no Vidzemes jūrmalas. Tajā tiek piedāvātas nakšņošanas iespējas gan istabiņās, gan guļbūves namiņos, gan kempinga tipa mājiņās. Tāpat pieejamas telšu un ugunskura vietas, kā arī tenisa korts, pirts un āra kubls. Iespējams rīkot dažādus svētkus līdz 100 personām, tiek nodrošināta arī ēdināšana pēc iepriekšējas vienošanās. Netālu no viesu nama atrodas vasaras kafejnīca, kā arī divas lielas autostāvvietas. |
||
|
Saimniecībā, kas atrodas Raunas upes krastā, audzē dažādas zivju sugas. Ziemas piedāvājumā ir dažādu lašveidīgo zivju makšķerēšana, bet vasarā var makšķerēt stores, sīgas, tilapijas un foreles. Sillakās var arī iegādāties zivis, bet apmeklētāju grupām sagatavo zivju degustāciju. Sillakas atrodas ~ 3 km no Liepasmuižas. |
||
|
Viens no labākajiem veidiem, kā iepazīties ar sidru, ir paviesoties kādā no sidra darītavām, kur klātienē var redzēt, kā sidrs tiek gatavots. Vairākas sidra darītavas piedāvā apmeklējumus, kuros sidrdari parādīs ražošanas procesu, ļaus nodegustēt savu produkciju un pastāstīs par to. Sidrdari pieņem apmeklētājus pēc iepriekšējas pieteikšanās. Rezervējiet savu apmeklējumu laikus, lai mazajās saimniecībās, kur bieži vien strādā tikai pati ģimene vai pāris darbinieku, sidrdari var paspēt apvienot tūristu uzņemšanu ar savu ikdienas darbu. Parasti sidra darītavas uzņem viesus visu cauru gadu, dažos gadalaikos ir iespējams vērot arī ražošanas procesu, tādēļ sidra darītavas apmeklējumam ieplānojiet apmēram 2 stundas. |
||