| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Maizes ceptuve "Liepkalni" atrodas Daugavas krastā starp Stukmaņiem un Pļaviņām. Apvieno ceptuvi, veikalu un kafejnīcu. "Liepkalnu" sortimentā ir vairāki desmiti maizes veidi, cepumi, tortes, kūkas un smalkmaizītes, kvass. Pie ceptuves var izbraukt ar Vikingu kuģi pa Daugavu. “Liepkalnu” maize tiek cepta piecās ceptuvēs Latvijā - Vidzemes reģionā Rūjienā, Valmierā, “Liepsalās” un Ķekavas pag., "Džutas", t/c A7 .
|
||
|
Unikālais tematiskais parks pirmatnējās Piritas upes krastā ir izveidots ar mērķi apmeklētājiem raisīt interesi par seno vikingu diženumu. Iespējas: vikingu pils, buršanās slietenis, smēde, senlaiku spēles, teatralizēti uzvedumi, izbrauciens vikingu kuģi pa Piritas upi bagātību meklējumos, vizināšanās vienkoču laivās, kaujas ar akmeņu metamām ierīcēm, loka šaušana, cirvja mešana, alas un melnā pirts, foreļu makšķerēšana, ekstrēma nakšņošana, ēdināšana u.tml. |
||
|
Ekskursijas sākumā apmeklējiet Enerģētikas muzeja ekspozīciju Pļaviņu hidroelektrostacijā, kur iespējams iepazīties ar unikālās būves un lielākās elektroenerģijas ražotnes Baltijā celtniecības vēsturi un darbības nozīmīgākajiem notikumiem. Pēc tam apmeklējiet Skrīveru pārtikas kombinātu, kurā iespējams iegādāties gardās konfektes un doties ekskursijā. Tālāk - Skrīveru mājas saldējums ar stāstījumu par saldējuma gatavošanu un degustācija. Brauciena noslēgumā dodieties uz savvaļas dzīvnieku dārzu, kur dzīvo ~ 50 dambrieži un Skotijas savvaļas govis. |
||
|
Maltas Vēstures muzejs. Ekspozīcija „
Maltas pagasts gadsimtos no Rozentovas
līdz Borovajai un Maltai”. Piedāvājam iepazīt sadzīves priekšmetus, darbarīkus,
mākslas priekšmetus, naudas zīmju kolekciju. Ekskursija ārpus muzeja
„Kur Maltas upe līkumus met”.
Darba laiks: P. - Piekt: 9.00 – 17.00, S., Sv : slēgts |
||
|
Kalifornijas sarkano slieku audzēšana un biohumusa ražošana. Piedāvā nelielu ekskursiju ražotnē, informāciju par slieku audzēšanu un biohumusa ražošanu. |
||
|
Teiču dabas rezervāts ir dibināts 1982. g. viena no Baltijas lielākā sūnu purvu kompleksa – Teiču purva un Pelečāres purva, to augu un dzīvnieku valsts, kā arī purvam pieguļošo teritoriju aizsardzībai. Teiču purvā vairākām putnu sugām, piemēram, pelēkai dzērvei, lietuvainim, dzeltenajam tārtiņam un purva tilbītei ir Latvijā lielākās ligzdojošās populācijas, bet migrāciju laikā apkārtnē koncentrējas vairāki tūkstoši dažādu sugu zosis. Rezervāta apskate iespējama vienīgi rezervāta administrācijas gida vai reindžera pavadībā, iepriekš savlaicīgi piesakoties. Apmeklētāji var iepazīties ar Sildu ezera laipu taku un Siksalu ar vienu no labākajām Latvijas purvu ainavām, kas paveras no skatu torņa. |
||
|
Vienīgo skolas botānisko dārzu Lietuvā sāka iekopt 1989. gadā Traupja skolā. Visas augu kolekcijas (kopumā Traupja botāniskajā dārzā aug jau vairāk nekā 8000 augu sugu, formu un šķirņu) ir savācis viens cilvēks – S. Obelevičus. |
||
|
Bērziņu mājās cep brīnumgardu kviešu un rudzu maizi pēc senām dzimtas receptēm. Garšu un smaržu maizei piedod īpašā krāsns, kurai ir vairāk nekā 70 gadi. Maizi iespējams pasūtīt vai, iepriekš piesakoties, izveidot un izcept paši savu kukulīti. |
||
|
BURSH (SIA „ECOS”) alus darītava – viena no mazākajām alus darītavām Latvijā, kas atrodas starp Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas novadiem – Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā. Alus cienītājiem piedāvājam tumšo un gaišo alu BURSH. Ciemos gaida gan individuālus apmeklētājus, gan tūristu grupas (iepriekš piesakoties). |
||
|
Viens no retajiem Latvijas kokļu meistariem, kas pats taisa kokles un palīdz tās izgatavot citiem, organizējot meistarklases. Izgatavo arī citus latviešu tradicionālos mūzikas instrumentus, stāsta par tiem, demonstrē, konsultē, kolekcionē un vāc vēsturisku informāciju. Darbojas Drabešu Amatu mājā, kur interesenti var apgūt tradicionālos amatus – aušanu, ādas apstrādi, filcēšanu, podniecību, mūzikas instrumentu būvi. |
||
|
Muzejs dibināts 1974. gadā. Tas ir viens no lielākajiem (194 ha) un eksponātiem bagātākajiem (91420) brīvdabas etnogrāfijas muzejiem Eiropā. Ekspozīciju veido atsevišķas viensētas, lauku sētas, ciemi un pilsētiņa, kur tiek demonstrēta Lietuvas etnogrāfisko reģionu senā arhitektūra, kultūra, sadzīve, dārzeņi, augļi un puķes. |
||
|
Dievnams celts 1900. - 1903. g. bizantiešu stilā kā kara garnizona baznīca, kuras iesvētīšanā (godinot visu jūrnieku aizstāvi – Sv. Nikolaju) piedalījies cars Nikolajs II. Grezno ēku izlaupīja vācieši 1. pasaules kara laikā. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā katedrāle darbojās kā Liepājas garnizona Dievnams. Padomju armija tā telpas izmantoja kā sporta un matrožu kluba kinoteātri un noliktavu. Saglabājušies nostāsti, ka padomju zaldāti esot no fasādes svētbildēm lauzuši zelta mozaīkas gabaliņus. Tagad baznīcā saimnieko pareizticīgo draudze. Katedrāles celtniecībā izmantota unikāla nepārtrauktās betonēšanas tehnoloģija, tādēļ būves konstrukcijām nav atbalsta kolonnu, un to smagums ir balstīts tikai uz ēkas sienām. Tās notur četras krustojošās arku velves. Šobrīd Latvijā augstākā pareizticīgo katedrāle.
|
||
|
Rīgas HES komplekss ir savienots ar Doles salas austrumdaļu. Rīgas HES ir pēdējā no elektrostacijām Daugavas HES kaskādē. Tās celtniecību uzsāka 1966. g., bet pirmo hidroagregātu iedarbināja 1974. gadā, tā projektēto jaudu sasniedzot divus gadus vēlāk. Rīgas HES uzstādīti seši hidroagregāti, kuru kopējā jauda ir 402 000 kW. No Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6) labi redzamas Rīgas HES dambis. Rīgas HES dzelmē palika daudzi kultūras un vēstures pieminekļi, t.sk. Laukskolas apmetne, kas ir vecākā zināmā cilvēku apmešanās vieta tagadējā Latvijas teritorijā. |
||
|
Kafejnīca Pärnamäed atrodas šosejas Via Baltica malā 10 km uz Rīgas pusi no Pärnu, tā specializējas konditorejas izstrādājumu, baltmaizes un rupjmaizes cepšanā bez konservantiem, piedāvājumā arī dažādu mazo ražotāju preces. Kafejnīcā iespējams ieturēties arī ar zupu, otrajiem ēdieniem un desertiem. |
||
|
Mālpils muiža ir izcils klasicisma arhitektūras piemineklis. Tajā iekārtots arī gardēžu restorāns. Tā ēdienkarte mainās un tiek papildināta, mainoties gadalaikiem un izmantojot katrai sezonai raksturīgas veltes. Restorāns atkārtoti iekļuvis Latvijas labāko restorānu topā, pateicoties šefpavārei Aijai Gabrānei. |
||
|
Grigaļciemā daļēji sagabājies vairāku ēku kompleks, par kura kādreizējo pielietojumu trūkst informācijas. Ēkas jauktas un izmantotas būvmateriāliem. Ja paskatās dabā un aerofotogrāfijās, redzams, ka militāriem mērķiem ir izmantota daudz lielāka teritorija, kā kartē atliktais punkts, jo ziemeļos un rietumos no tās atrodas bijušie tanku (?) poligoni. Arī ceļa malā, kas ved uz jūru redzamas pamestas militārās būves.
|
||
|
Ubagovas velnakmens. Tā ir kulta vieta un atrodas Ubagovas ciema
dienvidu galā 130 m uz Z, ZR no ciema kapsētas, ceļa malā. Vietējie
iedzīvotāji to sauc par „Čorta kameņu” un stāsta, ka te spokojoties, ja
cilvēks ejot viens, tad viņu noteikti ievilinot mežā. Akmens ap 1,6 m
augsts. Tā virsma gluda, bez jebkādiem iecirtumiem.
|
||
|
Lokveida taku var iziet tikai Slīteres nacionālā parka gida pavadībā, jo tā izveidota dabas rezervāta zonā. Pa stāvajām kāpnēm, kas izveidotas Baltijas ledus ezera senkrastā, nokāpsim citā pasaulē, kur var iepazīt nogāžu un platlapju mežus, avoksnāju, kaļķainu zāļu purvu (visi – aizsargājami biotopi), kā arī senas meliorācijas grāvju atliekas un trupējošus egļu stumbrus (svarīgi sugu daudzveidībai), kas saglabājušies no 1969. gada orkāna laikiem. Taka sākas pie Šlīteres bākas. |
||
|
Spriņģu pilskalns (Golberova gora) atrodas Rēzeknes pilsētas
pievārtē un interesants ar savu īpatnējo veidolu. Valsts nozīmes arheoloģijas
piemineklis.
|
||
|
Stāsta, ka pati pirmā baznīca krasta erozijas rezultātā ir ieskalota jūrā. Tagad redzamais dievnama veidols ir tapis 1862. gadā. Kā jau suitu novadam raksturīgi, šī ir katoļu baznīca, atšķirībā no pārējās – luteriskās Kurzemes. Baznīcā atrodas 19. - 20. gs. mijā tapusī altārglezna „Dievmāte” un ērģeles. Interesanti ir baznīcas durvju apkalumi. Pie baznīcas griestiem ir piekārts burinieks, kas saistīts ar stāstu par kāda kuģa laimīgo izglābšanos, no kā šī apdzīvotā vieta ieguvusi pirmo nosaukumu – Fēliksberga (Laimīgais kalns). |
||