Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
„Nomaļa” sala Somu līcī - 9 km attālumā no Dirhami ostas. Tās „vizītkarte” ir kadiķu lauki, akmeņaini – zāļains jūras krasts, ~ 2 km garš un dažus metrus augsts kaļķakmens atsegums – Osmussaare pank salas Z un A daļā.
|
||
Restorāns Ankur ir mājīga vieta, kur piedāvā mājas ēdienus, kuru gatavošanā izmanto pārsvarā vietējos produktus. Īpaši novērtētas ir Peipusa ezera zivis. Tajā pašā ēkā ir arī viesnīca. |
||
Bijušās Lamiņu pusmuižas ēkā mākliniece piedāvā zīmēšanas un gleznošanas nodarbības – ainavas un kluso dabu eļļas tehnikā. Dabas taka (3km). |
||
Rečinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams celts 1912. gadā. Taisnstūrveida vienas halles ēka
ar laukakmeņu mūra pamatiem un mazu cekulveida tornīti virs altāra gala. Galvenā ieeja sānu fasādē.
|
||
Svētās Marijas statuja, tautā saukta „Madonnas statuja”, pēc atjaunošanas
atkārtoti uzstādīta Lūznavas muižas parkā 1991. gadā.
|
||
Dabas parks veidots g.k. Rīgas „zaļās zonas” aizsardzībai. Tā lielāko daļu aizņem ar priežu silu un mētrāju apaugušas kāpas, bet tā dienviddaļā atrodas Beberbeķu ezers. Ezera apkārtnē ir labiekārtota. |
||
Meklējams Mazā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krastā. Muzeja brīvdabas nodaļā iepazīstama zemnieka dzīvojamā māja (dūmistaba), dzīvojamā ēka, vējdzirnavas, rija un Latgales keramiķa Polikarpa Vilcāna darbnīca. Tā teritorijā tiek organizēti ar amatniecību un dažādiem kultūras notikumiem saistīti pasākumi. Vieta, kas Latgales kultūras izziņas nolūkā, ir noteikti jāapmeklē. Blakus muzejam atrodas plosta piestātne izbraucieniem pa Mazo Ludzas ezeru (pēc iepriekšēja pieteikuma) un atpūtas vieta. |
||
Atrodas Grobiņas centrā, Dzērves laukuma malā. Pirmā baznīca Grobiņa bija celta jau ap 1560. g., bet nākamā – 1596. g. celtā iznīcināta 1659. g. zviedru iebrukuma laikā. Pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba Ketlera iniciatīvas 1664. g. tiek uzcelts jauns dievnams, ko atjauno 1892. gadā. Tas dedzis 2. pasaules kara laikā, bet vēlāk atkal atjaunots. Šobrīd notiek altāra restaurācijas darbi. |
||
Tās celtniecību uzsāka 1830. g. par muižkunga Ludviga Šabanska ziedotajiem līdzekļiem. No laukakmeņiem celtajā baroka stila dievnamā, kuru apjož atjaunots akmens žogs, atrodas svētbildes „ Jēzus sirds", „Kristus ciešanas", „Svētais Jāzeps". Ikdienā apskatāma no ārpuses. |
||
Taka, kas izveidota Lemmjegi (Lemmjõgi) un Raudnas (Raudna jõgi) satekas vietā, iepazīstina ar palieņu pļavām un veciem pārmitriem mežiem, kas ir vieni no lielākajiem Igaunijā. Takas sākumā dominē atklātas lauku ainavas. Viens no 4,9 km garās lokveida takas apskates objektiem ir Lemjē dižozols. Mitrā laikā noderēs ūdensizturīgi apavi. |
||
Iekārtots bijušā Džūkstes – Lancenieku skolā, kur ikviens var iepazīt mūsu „Pasaku tēva” – Anša Lerha-Puškaita devumu folkloras mantojuma vākšanā.
|
||
Bitenieks apsaimnieko ~ 300 bišu saimes, kuru vāktais medus ir godalgots dažādās nominācijās. Latvāņu medus, vietējās ogas ar medu un medus salmiņi bērniem (vienīgā vieta Latvijā). Interesanti var doties ekskursijā pa dravu, degustēt (10 medus veidi) un iegādāties biškopības produkciju. „Ekstremālā dravošana”, kuras laikā jāuzvelk bitenieka tērps, lai varētu čaklos kukaiņus iepazīt tuvumā. Vaska sveču liešana. |
||
Atrodas Skolas ielā 12, Priekules pamatskolā. Tās krājumā ir plašs Priekules novadā iegūto vēsturisko liecību klāsts – sadzīves priekšmeti, darbarīki, dokumenti, padomju gados izsūtīto un represēto cilvēku atmiņu stāsti u.c. liecības, kā arī Priekules skolu attīstības vēsture. |
||
Pērnavas viduslaiku nocietinājumu mūra stūra tornis. Tā pagalms – populāra suvenīru tirdzniecības un pasākumu norises vieta. |
||
Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nama celtniecība tika
uzsākta Ismeru ezera krastā 1912. gadā pēc Vitebskā apstiprināta
plāna. Pateicoties iedzīvotāju ziedojumiem, dievnamu uzbūvēja divu
gadu laikā. Ismeru draudze pastāv jau no 1861. gada.
|
||
Jumindas pussala beidzas ar Jumindas ragu (tā galā ir autostāvlaukums un telšu vieta), kura tuvākajā apkārtnē ir apskatāmi vairāki interesanti objekti: meža malā guļošs Padomju armijas raķetes makets („Aukstā kara” sākumā - pretinieka maldināšanai), senkapi, kas dabā izpaužas kā iespaidīga akmeņu kaudze, 32 m augstā Jumindas bāka (Juminda tuletorn), ko var apskatīt tikai no ārpuses un piemineklis 2. pasaules kara laika upuriem, kas gāja bojā Somu līča izvietotajos mīnu laukos. Neitralizēto jūras mīnu apvalki ir neparastā pieminekļa sastāvdaļa. Somu līča kuģu kapsētās guļ arī daudzi kādreiz Latvijai piederošie kuģi. Apmeklējams ir arī dienvidos esošais Jumindas ciems. |
||
Iespaidīgākā un krāšņākā smilšakmens klinšu grupa
Vidzemes piekrastē. Viļņi te ir izveidojuši līdz 6 m augstu stāvkrastu, kur
vairāku simtu metru garumā atsedzas sarkanas smilšakmens klintis ar
seklām abrāzijas alām, nišām, grotām un citiem veidojumiem. Netālu
atrodas Veczemu saimniecība, kur Rīgas kinostudija uzņēmusi „Ilgo ceļu
kāpās” un „Veco jūrnieka ligzdu”.
|
||
Salīdzinoši liela izmēra purvs austrumos no Zaļās kāpas. Tāpat kā Zaļais purvs – nozīmīga sērūdeņu veidošanās un izplūdes vieta. Purvu divās daļās sadala 3,5 km garais Ķemeru – Antiņciema ceļš, no kura paveras interesanta purva ainava. Minētais ceļš nav piemērots braukšanai ar automašīnu! Raganu purva austrumu daļā atrodas grūti pieejamais Putnezers. Savukārt Melnezera krastā, kas atrodas Ķemeru - Jaunķemeru ceļa malā, izveidots neliels auto stāvlaukums un uzstādīts informācijas stends. No šejienes līdz jūras krastam var nokļūt pa vēsturisko un nu jau aizaugošo Veco Ķemeru ceļu. |
||
Sarkanās klintis savu vārdu ieguvušas pateicoties sarkanajiem iežiem. Tieši sarkanā ir mīlestības krāsa, tāpēc sarkanās klintis ir romatiska pastaigas vieta mīlniekiem. Smilšakmens klintīs redzamas plaisas, kas sašķeļ sarkanīgos iežus, radot neparastu dabas mākslas darbu. To virsma ir diezgan izrobota, kas veido klintīs nelielas alas un nišas. Sarkanajās klintīs ir arī daudz dažādu avotiņu. Pazīstamākais no tiem ir Rūcamavots. Tam ir šāds nosaukums, jo tas, nākot ārā no zemes, izdod nelielu rūkoņu. |
||
Saimniecībā audzē 6 dažādu šķirņu krūmmellenes. Saimniece izvadās pa apkaimes laukiem, pastāstīs par krūmmelleņu audzēšanu, kā arī pacienās un piedāvās iegādāties vērtīgās ogas. Bērni novērtēs saskarsmi ar mājdzīvniekiem – trušiem un kazām. |