|
|
|
Atrodas 1911. g. celtajā Straupes pienotavā. Ražo pienu, kefīru, paniņas, krējumu, biezpienu, saldos biezpiena krēmus, sviestu, jogurtu un sieru. Produkciju var iegādāties pienotavas veikaliņā (blakus uzņēmumam), kur var nopirkt arī sadarbības partneru - a/s Smiltenes piens un SIA „Latvijas piens” ražotos sierus. Viens no pieciem Latvijas uzņēmumiem, kas drīkst ražot ES garantēto tradicionālo īpatnību produktu - „Jāņu sieru”. Produktiem piešķirts „Zaļās karotītes” un „Latvijas labuma” statuss. Grupām organizē degustācijas un iepazīstina ar piena ražošanas un pārstrādes kooperatīva darbību. |
|
|
|
Viena no vecākajām Latvijas apdzīvotajām vietām, jo laikā no 7.–9. gs. (pēc citiem avotiem: 4.–10. gs.) te atradusies lielākā zināmā skandināvu tirgotāju un karavīru kolonija tagadējās Baltijas teritorijā. Gotlandes un Zviedrijas ieceļotāji apmetni ierīkoja tajā laikā kuģojamās Ālandes upes labā krasta pakalnā – Skābaržkalnā. Uzskata, ka tieši šeit atradusies 9. gs. hronikās pieminētā kuršu Jūrpils (Seeburg). Pilsētas senākā apbūve izveidojusies ap Lielo ielu, kā arī ap Saules
un Parka ielu. |
|
|
|
Vecpiebalgas pagasta „Lejas Kaikašos”, rakstnieka Antona Austriņa (1884–1934) dzimtajās mājās, kopš 1990. gada durvis ver piemiņas muzejs. Šeit var iedziļināties viņa dzīvē un literārajā mantojumā, kā arī sajust laikmeta garu, kas veidojis viņa personību.
Muzejā skatāma arī Antona Austriņa meitas, kultūras darbinieces un trimdas rakstnieces Mudītes Austriņas (1924 –1991) bagātīgā saules atveidu kolekcija, kas tapusi, viņai dzīvojot dažādās zemēs un satopoties ar atšķirīgām tautu tradīcijām. Kolekcija ir unikāls dzīvesstāsta un garīgā mantojuma atspulgs, kas ļauj ieraudzīt sauli kā universālu simbolu cilvēces pasaules izjūtā.
Kaikašu ciems, kur muzejs iekārtojies, glabā vēl senatnīgo piebaldzēnu ikdienas stāstus. Daļēji saglabājusies sešu zemnieku sētu apbūve, ceļu un taciņu raksti atgādina par vietējās kopienas vēsturisko dzīves ritmu – zemnieku darbu, zvejnieku ikdienu, amatnieku prasmi un tirgotāju gaitām.
Īpašu noskaņu rada Saulgriežu istaba, kur fotogrāfijās atklājas gada īsāko nakšu maģija. Fotogrāfa A. Šulca iemūžinātie mirkļi ļauj sajust saulgriežu burvību un tradīciju nepārtrauktību, kas vieno paaudzes.
Muzejs piemērots nelielām apmeklētāju grupām un piedāvā tematiskas programmas līdz 20 cilvēkiem. Viesi aicināti izmēģināt:
Vecvārdu spēle – izmēģini, cik labi proti atminēt Piebalgas apvidvārdus un senāk
lietotos vārdus.
Radošā darbnīca “Saulītes” – veido darbus ar saules motīviem, iedvesmojoties no tautas zīmēm un Mudītes Austriņas kolekcijas.
Foto orientēšanās – aizraujoša meklēšanas spēle muzejā, izmantojot attēlus kā norādes (īpaši piemērota bērniem).
Pārgājiena spēle pa Vecpiebalgu – 4 km piedzīvojums ar telefonu rokā! Dodies izzinošā pastaigā pa Vecpiebalgas centru un iepazīsti Vecpiebalgas kultūrtelpu.
Apmeklējums “Kaikašos” ir ceļojums, kas apvieno zināšanas ar sajūtām. Tā ir vieta, kur atgūt mieru, ieklausīties dabas balsī, atcerēties savas saknes un uzlādēties ar Piebalgas gaisotni.
Darba laiks: otrdiena - svētdiena
Plkst.: 10.00–17.00
Ieejas maksa: 2,50 € (maksāšana tikai skaidrā naudā)
Atlaides: senioriem, skolēniem un ģimenēm ar bērniem.
„Mūsmāja nav tikai pajumte, patvērums pret lietu un vēju, viņā uzglabājies arī kāds
kripats no pašas tautas dvēseles.”
(A. Austriņš) |
|
|
|
Atrodas 7 km uz ziemeļiem no Vecpiebalgas centra. Te apskatāmas 19. gs. Piebalgas lauku ainavai raksturīgas zemnieku un amatnieku sētas ar darbarīkiem un sadzīves priekšmetiem, kā arī nesen atjaunotās vējdzirnavas. „Vēveros” joprojām dzīvo arī daži vietējie cilvēki. Ieteicama muzeja apskate vietējā gida pavadībā!
|
|
|
|
Cēsu Jaunajā pilī (Pils laukums 9) celta 1777. g. kā Karla Eberharda fon Zīversa dzīvojamā māja, atrodas 1949. g. atklātais Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Ēka ar neogotisko Lademahera torni, kas dekorēts ar smailloka arkādēm un ailām, ir uzskatāma par vienu no pirmajiem Latvijas muižu arhitektūras eklektikas piemēriem. Sākot ar 2012. g. martu, muzejā būs apskatāma mūsdienīga ekspozīcija „Cēsis – Latvijas vēstures simbols", kas interaktīvā veidā iepazīstinās apmeklētājus ar Cēsu un apkārtnes vēsturi no vendu laikiem līdz 20. gs sākumam. Ekspozīcijā būs iekļautas arī sadaļas par Latvijas valsts karoga vēsturi, grāfu Zīversu dzīves gaitām un lielo devumu Cēsu attīstībā. Pils trešais un ceturtais stāvs ir atvēlēts mainīgajām ekspozīcijām, kā arī tajā atrodas īpaša ģimenēm ar bērniem paredzēta istaba. No Jaunās pils Lādemahera torņa paveras vislabākais skats uz Cēsu pilsdrupām, vecpilsētu un Sv. Jāņa luterāņu baznīcu. |
|
|
|
Viesu nama "Kalnarušķi" teritorijā uzcelts interesants skatu tornis, kas apvienots ar vienu no saimniecības ēkām ar skaistu skatu uz tuvāko apkārtni. |
|
|
|
No 19. gs. – publisks parks ar takām, celiņiem, tiltiem (Eņģeļu tilts, Velna tilts) un pieminekļiem, kas veltīti Tartu universitātes zinātniekiem. Te meklējama Doma baznīca, anatomikums, observatorija u.c. interesanti objekti. |
|
|
|
Šaursliežu dzelzceļa līnijas posms ar sliežu platumu 750 mm, kas savieno Alūksni un Gulbeni, ir daļa no kādreizējā Stukmaņu–Valkas dzelzceļa līnijas. Šobrīd tas ir Latvijā vienīgais funkcionējošais regulārās pasažieru satiksmes šaursliežu dzelzceļš. Bānītis kursē katru dienu. Alūksnes dienviddaļā celto Alūksnes stacijas ēku atklāja 1903. g. 33 km garo līniju, kurā ir 10 stacijas un pieturas punkti, bānītis veic ~ pusotras stundas laikā. Populāri ir ikgadējie Bānīša svētki, kas pulcina mazbānīša entuziastus. Vasaras sezonā tiek piedāvāti speciālie tvaika reisi ar restaurēto tvaika lokomotīvi “Ferdinands”. |
|
|
|
Saimniecībā nodarbojas ar biškopību. Piedāvā bišu produktus un bišu vaska sveču liešanu, kā arī izbraucienu ar 4/4 automašīnu pa bezceļa trasi, pirti un nakšņošanu. Degustācijai medus maisījumi. Īpašais piedāvājums - mājās cepta maize ar medu. Ar izglītojošu programmu pēc pieprasījuma izbrauc uz skolām un pasākumiem.
|
|
|
|
Viesu nams „Karpynė”, kurā nodarbojas ar lauku tūrismu, atrodas pašā Lietuvas vidū. Nosaukums „Karpynė” ir radies no zivs „karpa” vārda. Katru gadu viesu namā notiek ar zvejniecību saistīti pasākumi. Viesi paši var nozvejot un pagatavot noķerto zivi. |
|
|
|
Žiļu ģimenes saimniecību izveidoja, uztur un par to rūpējas viena ģimene. Ziņkārīgie atpūtnieki pastaigas laikā var redzēt, kā izskatās baltie pāvi, fazāni, pīles, vistas, poniji, „Šarolē” šķirnes franču liellopi, Lietuvas baltās genofonda cūkas. |
|
|
|
Taka izvijas augšup un lejup gar Pilsupes lejteces stāvajiem krastiem un atklāj skaistus skatus uz trīs balto smilšu atsegumiem (lielākais no tiem – t.s. Baltā kāpa, kas ir apmēram 20 metrus augsta un ir veidojusies pirms 6000 gadiem ). Apkaimes kāpu masīvs ir veidojies Litorīnas jūras periodā pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Takas garums ir 900 m, un apskatei nepieciešamais laiks ir ~ 0,3 h. Tās apkārtnē ir atrastas akmens laikmeta apmetnes liecības. |
|
|
|
Ļoti ainaviska vieta Siguldā, kas gleznota (no tā arī vēlāks nosaukums) un fotografēta kopš seniem laikiem! Paradīzes kalns būtībā nav kalns, bet gan vieta, kur Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzi „pāršķeļ" varenā Vējupītes grava. No Paradīzes kalna paveras izcils skats uz Turaidas pili un Gaujas senleju, kur izveidota atpūtas vieta un skatu laukums. Līdz Paradīzes kalnam var nokļūt ar elektromobili. |
|
|
|
Ziemeļaustrumos no Mazirbes baznīcas, - starp dievnamu un Pakalnu mājām laukā redzami divi mēra akmeņi. Uz lielākā virsmas bijis (šobrīd izdzisis) teksts par lībiešiem, kurus pieveicis Zviedrijas karalis Kārlis IX un mēris. Pie lielākā akmens sāna atbalstīts otrs (vismazākais) mēra akmens, kas savulaik atradies pie Pakalnu mājām. Izdzisušais teksts stāstījis par armijām, kas staigājušas pa Kurzemi, badu un mēri. Trešais – Lielais mēra akmens atrodas aiz Mazirbes mācītājmuižas. Tajā iekaltais teksts (nedaudz saskatāms) ir vēstījums nākamajām paaudzēm par vietējo mācītāju (mira no mēra) un pastorāta izveidi Sīkragā. Vienlaikus tas ir arī piemineklis sešiem plašākas apkārtnes draudzes mācītājiem. Visi trīs mēra akmeņi „stāsta” par 1710. gada Lielo mēri un teksti tajos iegravēti laikā no 1711. - 1734. gadam. |
|
|
|
Atrodas austrumos no Tirgus laukuma, Baznīcas ielā 8. Tās telpās entuziasti cenšas atjaunot un uzturēt senās amatu tradīcijas. Amatu prasmju darbnīcas šeit tiek organizētas piecas dienas nedēļā. |
|
|
|
Amatniecības centrā, kas atrodas bijušās Svētes muižas teritorijā, organizē radošās darbnīcas. Te var iegādāties jau gatavus keramikas izstrādājumus, gan veikt individuālos pasūtījumus. |
|
|
|
Take a train from Riga to Cēsis and stay in the very heart of this chaming town. It is one of the most attractive Latvian provincial towns with a medieval Livonian Order Castle, a New Castle containing an excellent regional history museum and creative workshops, a charming Old Town with St. John's Church and several cosy cafes and restaurants with live music at weekends.
There are two downhill skiing centres, Žagarkalns and Ozolkalns at the town suburbs, with well stocked equipment hire, snow machines, skiing slopes (the longest 500 m), a snowboard park, nursery slopes for beginners and kids, trained instructors, first aid post and cafes. |
|
|
|
Populārākais Igaunijas kūrorts ar plašu atpūtas un SPA piedāvājumu. Viena no retajām Igaunijas smilšainajām pludmalēm un siltā (sekls) Pērnavas līča ūdeņi. Vecpilsēta ar galveno gājēju ielu – Rüütli tee. |
|
|
|
Gārsenes evanģēliski luteriskā baznīca – baznīcu barons fon Budbergs bija iecerējis kā veltījumu savai mirušajai sievai, anglietei Ģertrūdei Vorsai. Tā celta ap 1905. gadu pēc arhitekta K.fon Engelharta projekta, bet būvdarbus vadīja arhitekts Eduards Kupfers (1873.-1919). Kokmateriāli vesti no tuvējā meža. Jauncelto baznīcu iesvētīja 1906. gada 1. oktobrī. Kopš 1922. gada baznīca pieder Gārsenes ev.lut. draudzei, tās balkonā atrodas Valkera firmas ērģeles, kas būvētas 1906. gadā Ludvigsburgā. Šīfera jumtu baznīcai uzlika 1976.-1979. gadā. 1988. gadā Restaurācijas pārvaldes jumiķi uzlika tornim kapara skārda jumtu. Torņa smailes lodē ielika kapsulu ar vēstījumu par Gārsenes vēsturi. 1991. gadā altāra daļā nokrāsoja griestus un sienas, restaurēja velves uzrakstu: “Nāciet pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu iepriecināt”. Blakus baznīcai tika uzbūvēta barona Budberga dzimtas kapliča, kura saglabājusies līdz mūsdienām un ir vietējās nozīmes Kultūrvēsturisks piemineklis.
|
|
|
|
Tāšu muižas vēsturiskais centrs atrodas Ālandes (Telses) upes ielejā pie Tāšu ezera. Pašreizējo muižas centra apbūvi veidojusi fon Korfu dzimta. Kungu māja būvēta 1734. gadā un tajā saglabājušās daudzas vēsturiskās detaļas - baroka stila kamīni, no Gotlandes smilšakmens izgatavots galvenās ieejas portāls, sākotnējā akmens plātņu grīda hallē, parkets, sienu paneļi, 19.gs. sākuma ārdurvis, logi un kāpnes. Bijušo muižas centru ieskauj vēsturiskie apstādījumi 10 ha platībā. Aiz kungu mājas dienvidu pusē atradās baroka stila dārzs. Tā vietā 19.gadsimta sākumā, saglabājot plānojumu, izveidots ābeļdārzs, kas tiek atjaunots - stādītas vēsturisko šķirņu ābeles, kas raksturīgas Kurzemei. Rietumu pusē atrodas neliels (1,8 ha) t.s. Angļu ainavu dārzs, kas veidots 19.gadsimta sākumā, bet eklektizēts 19.gadsimta beigās. Šie romantisma garā ieturētie apstādījumi ar plašām laucēm, mazām arhitektūras formām, lielām krūmu grupām, izteiktiem gaismas ēnas kontrastiem un dīķīšiem pakāpeniski tiek atjaunoti. Šajā dārzā majestātisku, lielu ošu grupas mijas ar ceriņu, sausseržu, filadelfu krūmiem, kas pavasaros saplaukst košos ziedos un smaržo, radot parka īpašo gaisotni. Bijušais muižas centrs un apstādījumi ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Tāpēc tiek saglabāts un atjaunošanā izmantots tikai vēsturiskais stādāmais materiāls, kas raksturīgs konkrētam laikam un stilam. Tāšu muiža apskatāma, iepriekš piesakoties. Apmeklējums par ziedojumu. 1-2 stundu gara pastaiga muižā, dārzā un parkā ar saimnieka stāstījumu par Tāšu muižas un apkārtnes tuvāko muižu vēsturi, vēsturisko dārzu veidošanas principiem Eiropā un to pielietojumu, veidojot Tāšu muižas dārzu, parku un apstādījumus. |
