| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Lieguma lielāko daļu aizņem sekla un aizaugusi ūdenskrātuve, kurā ligzdo daudzas, t.sk. retas un aizsargājamas putnu sugas. Novērtēts, ka lieguma regulāri ligzdo 150 – 450 lielo ķīru pāri.
|
||
|
Dabas piemineklis - aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi „Vārkavas parks” atrodas Upmalas pagastā, tā platība ir 2,7 ha, aizsardzībā kopš 2001. gada, teritoriju apsaimnieko Vārkavas novada dome. Parks ierīkots 19. gs. Sākumā, spriežot pēc lielākiem ozoliem ( ap 200 g. veci), pārējie stādījumi ierīkoti 19.gs beigās. Parkā aug vietējās koku un krūmu sugas - kļavas, oši, egles, apses, ozoli, trauslais vītols, liepas, gobas, lazdas, Eiropas segliņi, ievas u.c., kā arī parkā aug vairāk nekā 10 eksotu koku un krūmu sugas, nozīmīgākās no tām – aslapu kļava, cukura kļava, pūkainais filadelfs, smaržīgā apse, sudrabvītols, Ungārijas ceriņš, Krimas liepa, platlapu liepa. |
||
|
Lai Daugavu iepazītu no cita skatu punkta, no „Liepkalnu maiznīcas” var doties izbraukumā ar vikingu liellaivu „Lāčplēsis”, kas vienlaicīgi var uzņemt 24 cilvēku lielu grupu. Daugava jau izsenis ir bijusi nozīmīgs pārvietošanās koridors ne tikai daudzām augu un dzīvnieku sugām, kas pa to „ienāca” tagadējā Latvijas teritorijā, bet arī cilvēkiem un ciltīm, kas dzīvoja Daugavas un Baltijas jūras krastos. |
||
|
Bijušajā pagasta padomes ēkā vietējie entuziasti – brāļi Imants un Ivars Novožilovi ir izveidojuši ekspozīciju par tuvākajā apkārtnē > 10 gadu laikā atrastajām 2. pasaules kara laika liecībām, kuru starpā ir ieroči, bruņutehnikas atliekas, dažādi karavīru sadzīves priekšmeti u.c.
|
||
|
Pirmo dievnamu Vecpiebalgā uzcēla 1345. g., bet nākamo 1839. - 1845. g. lībiešu būvuzņēmēja Mārča Sāruma vadībā. To sagrāva 1944. g. rudenī un atjaunoja 1995. - 1997. g. (arhitekte A. Skujiņa). Baznīcas altārī novietota J. Jēgera altārglezna "Kristus staigā pa Piebalgas zemi". Baznīca apskatāma arī no iekšpuses. Pie dievnama novietots akmens politiski represēto piemiņai. |
||
|
Upeņu komercdārzi – upeņu stādu audzēšana lielos apjomos, upeņu komercdārzu ierīkošana un kopšana, augļkopības tehnikas tirdzniecība un noma, ogu realizācija, konsultācijas un biznesa plānu izstrāde upeņu audzētājiem. |
||
|
Mācību drava "Kāre" piedāvā iepazīties ar bišu valstības noslēpumiem. Interesanta iepazīšanās ar brīnumiem un noslēpumiem bišu saimes dzīvē. Apmeklētājiem ir iespēja ietērpties speciālos aizsargtērpos un bitenieka vadībā iepazīties ar dzīvas bišu saimes smaržu. Veselībai un dzīvespriekam iespējams iegādāties - medu, bišu maizi, bet romantiskai noskaņai - smaržīgas bišu vaska svecītes. |
||
|
Lielā un Mazā Baltezera apkaimē, kas izvietojušies mežainā apvidū uz smilšainām augsnēm, ir izveidota savā ziņā Latvijā unikāla sistēma - Rīgas ūdensapgādes zona ar artēziskām akām un ūdens filtrācijas slāņiem. Tā sāka darboties 1904. g., kad uzcēla Baltezera sūkņu staciju. 1988. g. sūkņu stacijā izveidoja Rīgas ūdensapgādes muzeju, kas iepazīstina ar Rīgas ūdensapgādes sistēmas četrus gadsimtus ilgo vēsturi, tehniskiem mehānismiem, senajiem koka cauruļvadiem un citiem eksponātiem, kā arī apkaimē esošajām ēkām - katlu un mašīnu ēkām, strādnieku dzīvojamām un mehānisko darbnīcu ēkām. |
||
|
Bestes apartamenti ir jauna viesu māja, kas spēj vienlaicīgi uzņemt 45 viesus (+10papildvietas). Viesu nams būvēts un veidots latviskā stilā (koka ēka, kas galavota tepat Mūrmuižā), izmantotas Latvijā ražotas gultas (Nakts mēbeļu meitas uzņēmums), Latvijā ražota gultasveļa (Mežroze) utt. |
||
|
Šis avots ir pazīstams kopš seniem laikiem. Kalpo kā laba dzeramā ūdens ņemšanas vieta. |
||
|
Šo batereju visvieglāk atrast ir ejot gar jūras krastu, jo viena no četrām tās pozīcijām atrodas liedagā – jūras viļņu noskalota. Pārējās pozīcijas, tālmēra tornis un citi elementi atrodas netālu no jūras krasta – priežu mežā. Batereja celta pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados. No šīs krasta baterejas jau redzami Ziemeļu forti
|
||
|
Darbnīcā ādas apstrādes meistares gatavo jostas, somas, rotas (piekari, sprādzes, aproces), vākus, iesien grāmatas un izgatavo suvenīrus. Piedāvā ekskursijas (līdz 50 cilvēku grupām), ļauj darboties pašiem, cienā ar tēju un vāra uz ugunskura zupas. |
||
|
Atrodas pie Krāslavas galvenās maģistrāles – Augusta ielas 12. nama un pēc plašiem pilsētas infrastruktūras rekonstrukcijas darbiem veiksmīgi integrēts apkaimes ainavā. Lēzenā akmens garums ir 2,8 m, platums - 2,2 m, bet augstums - 0,7 m. Augusta akmens ir kalpojis kā Krāslavas pilsētas (miesta) robežakmens, kas šeit novietots 1729. g., atzīmējot notikumu, kad grāfu Plāteru dzimta savā īpašumā iegādājās Krāslavu. Tā sānos ir iekalts Plāteru dzimtas ģērbonis un jau pieminētais gada skaitlis. Nostāsti vēsta, ka pie akmens pēc medībām pusdienojis Polijas karalis Augusts II, no kura tas ieguvis savu nosaukumu. |
||
|
2005. gadā veidota laipu taka, pa kuru no Duntes muižas (atrodas Minhauzena muzejs) cauri mitrajiem piekrastes mežiem var veikt pārgājienu līdz jūrai. Takas malās izveidotas atpūtas vietas un ar slaveno baronu Minhauzenu saistīti koka tēli un atrakcijas. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
|
||
|
1982. gadā dibinātajā muzejā varēsiet iepazīties ar apriņķa sadzīvi sākot no 19. gadsimta otrās puses līdz pat tuvākajai nākotnei. Saimniecības šķūnī tiek rīkotas dažādas izstādes. Muzeja apkārtnes parkos 17 ha platībā var iepazīties ar 200 dažādu koku un krūmu sugām. Te var piedalīties dažādos tematiskajos pasākumos – maizes cepšanā, vietējo gadskārtu ieražu svētkos. Pie muzeja sākas arī Velises dabas un kultūras mantojuma mācību taka. |
||
|
1339. g. Livonijas ordeņa mestrs (no 1328. – 1340.) Eberhards fon Monheims pašu zemgaļu 1286. g. nodedzinātās pils vietā uzceļ jaunu - mūra pili. To sešus gadus vēlāk nodedzināja lietuviešu karaspēks. Pili gan atjaunoja Kurzemes hercoga Ketlera valdīšanas laikā, taču Ziemeļu kara laikā - 1701. g. to atkal noposta zviedru karapulki. Līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai no laukakmeņiem celtās pils sienas atliekas. |
||
|
This programme allows participants to learn about Latvian ethnography and traditions through meeting local craftsmen and having master classes with them in knitting traditional mittens and gloves, making amber jewellery and cooking traditional foods. There is chance to have a unique experience because of the authenticity of some places and traditions, for example the ethnographic house of living history Zvanītāji still retains its original appearance - massive ceilings, large family room with bread oven and natural, unpainted wooden floor. The carew chimney is still in the kitchen. The house is filled with characteristic looms, a family table, beds, wardrobe, cradle, various items and tools used on the farm. |
||
|
Iespaidīgs pilskalns ar izveidotu apskates taku. Blakus ūdenstūristu apmetne „Kvēpene”.
|
||
|
Viens no izcilākajiem Baltijas karsta apgabaliem, kas aktīvi veidojas arī mūsdienās, pazemes ūdeņiem šķīdinot ģipšakmens iežus. Te aizvien rodas jauni zemes iegruvumi – karsta kritenes, par kurām klīst teiksmaini nostāsti. Plašā teritorijā ir redzamas arī citas karsta izpausmes – pazemes upes, karsta avoti, t.s. Govs ala (Karvės ola) u.c.
|
||
|
Kafejnīca „Sprīdīši” atrodas rakstnieces Annas Brigaderes muzeja pagrabiņā, Tērvetes upītes krastā. Vasarās ēdienu var izbaudīt uz ārā terases. Piedāvā ballītes kopā ar Tērvetes meža labajām raganiņām un vizināšanos zirga pajūgā (vasarās) vai kamanās (sniegotās ziemās). Latviešu virtuve: Cūkgaļas ribiņas medus mērcē, pankūkas ar ievārījumu, sēņu mērce. Īpašais ēdiens: „Lāča ķepa”. |
||