| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Atrodas Valmieras Drāmas teātra ēkas rietumu spārnā. Piedāvā latviešu un pasaules virtuvi, svētdienās - brančus. Sadarbojas ar vietējām zemnieku saimniecībām. |
|
 |
Saimniecībā audzē zirņus, putraimus, lauku pupiņas un liellopus. Apmeklētājiem piedāvā ekskursiju, kuras laikā stāsta par biodinamiskās lauksaimniecības paņēmieniem. |
|
 |
Agrāk šajā vietā zvejnieki novietoja laivas un žāvēja tīklus, tādēļ teritorijai piemīt arī kultūrvēsturiska vērtība. Kāpas apskates nolūkos ir izveidota divstāvīga skatu platforma. Visskaistākās pelēkās kāpas ir jūlija otrajā pusē un augustā, kad zied mazais mārsils un čemurainā mauraga, un pelēkā kāpa iekrāsojas dzelteni violetos toņos. Dabas lieguma „Pāvilostas pelēkā kāpa” platība ir 42 ha un tas izveidots, lai aizsargātu platāko kāpu Latvijā (virzienā gar jūru 1,5 km, virzienā no jūras uz sauszemi 812 m) un tajā atrodošos biotopus un sugas. Vienotu unikālu dabas kompleksu un neatkārtojamu skarbu ainavu tā veido kopā ar jūru, pilsētiņas vēsturisko zvejniekmāju apbūvi un ar liegumam pieguļošajiem arī aizsargājamiem biotopiem: priežu mežu, embrionālām kāpām, priekškāpām un reti kur sastopamo mitro pludmali ar avotiem. Jaunākā NATURA 2000 teritorija Latvijā. Atrodas Pāvilostas dabas liegumā. |
|
 |
Uz akmens virsmas bijis (šobrīd izdzisis un nav
redzams) teksts, saskaņā ar kuru lībiešus pieveicis Zviedrijas karalis Kārlis IX un
mēris (akmens atrodas mēra upuru kapu vietā). Tagad tur virsū uzlikts ir arī otrs
(vismazākais) akmens, kas kādu laiku bija pie Pakalnu mājām. Arī tā teksts ir izdzisis.
|
|
 |
Ogres pietekas gravā izvietots mini zoo, kura lielāko daļu aizņem voljērs ar trušiem. Tā pievilcību bērnu acīs rada pēc muižu un piļu arhitektūras motīviem celti namiņi. Apskatāmas kazas, cūkas, zosis, pāvi, mandarīnpīles un pērļvistiņas. Bērni var pabarot dzīvniekus. |
|
 |
Uzpludinātās Zveņģupītes kreisajā krastā – neliela meža pudura malā (170 m no Rīgas – Daugavpils šosejas (A 6)) atrodas 1991. g. atklātais (autors: Juris Zihmanis) akmens – piemiņas vieta 17. gs. Lielvārdes meitenei Katrīnai, kura kā ragana sadedzināta sārtā. |
|
 8 dienas
|
Rīgā izbaudiet Vecpilsētu ar šaurajām, bruģētajām ieliņām, Jūgendstila rajonu, apmeklējiet Centrāltirgu. Izbraucot no Rīgas, apmeklējiet Ķemeru nacionālo parku, kurš ir īpašs ar saviem sēravotiem, kā arī izstaigājiet Ķemeru purva taku. Izbaudiet atpūtas centru pie Valguma ezera - baskāju taka, labirints, peldes ezerā, spa procedūras un lielisks restorāns. Tālāk maršruts ved uz Pūres šokolādes muzeju, pēc tam - Abavas ieleja, kurā vīnogas tiek audzētas jau kopš 16. gadsimta, un Vīna kalns. Apmeklējiet Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju un šarmanto, gleznaino Kuldīgu ar tās saglabāto koka arhitektūru. Lauku mājā netālu no Skrundas var apskatīt, kā tiek audzētas šitaki sēnas, kā arī ir iespējams nogaršot šitaki sēņu ēdienus. Liepājas pilsētā var iepazīties ar militāro mantojumu, kā arī nogaršot Liepājas menciņus. Pēc tam apmeklējiet kazu saimniecību un nogaršojiet tās produkciju. Tālāk - pastaigas gar Jūrkalnes stāvkrastiem. Iepazīstiet Ventspili un tās parkus, Livonijas ordeņa pili, promenādi, molu un pludmali. Pēc tam dodieties uz vietu, kur atklātā jūra satiekas ar Rīgas jūras līci - Kolkas ragu. Dodoties Rīgas virzienā, apciemojiet zvejniekus Engurē, iepazīstieties ar zivju pagatavošanu un nogaršojiet kūpinātas zivis. Apmeklējiet vēsturisko jūras un spa kūrortu Jūrmalā ar tās pievilcīgajām 19. gadsimta mājām. |
|
 |
Dievnams vairākas reizes bija dedzis un uzcelts no jauna. Mūsdienās redzamo uzbūvēja 1874. g. un pēc 1927. g. ugunsgrēka atjaunoja 1932. gadā. Baznīcā apskatāma altārglezna „Kristus ar svēto vakarēdienu” un divas I. Zeberiņa gleznas „Jēzus pie krusta” un „Jēzus svētī bērnus” (1957. g.). Ērģeļu prospekts ir pirmais Latvijā, kas veidots „latviskā” gaumē (kokgriezējs P. Plankuss, 1936. g.), bet pats instruments ir nominēts kā Liepājas meistara Jēkaba Jauģieša skaistākais un apjomīgākais darbs. Ērģeļu stabules ir gatavotas no koka, kas nav bieži sastopams gadījums. Baznīca apskatāma no iekšpuses. |
|
 |
Lauku viesu māja un dendroloģiskais dārzs netālu no Kuldīgas. Dīķī pie mājas foreles un karpas. Pie viesu nama atrodas Sauleskalnu dendrārijs. Dibināts 1960. g. Šobrīd ~ 100 koku un krūmu sugas, t.sk. 25 – vietējās sugas un 16 rododendru sugas. Unikāli eksemplāri - Latvijā vecākā magnolija (50 gadus veca), 45 gadus vecs parastais parūkkoks (Cotinus coggygria), divdaivu ginks (Ginkgo biloba), sēdziedu akantopakss (Acanthopanax sessiliflorum) u.c. Ieeja pret ziedojumiem. Pieejama vestures izziņas telpa, par saimniekiem, kas šo dārzu veidojuši. Ir Ēvalda Valtera stādīta ozolu birzs. Uz vietas iespējams iegādāties dažādus stādus. |
|
 |
Viena no bagātākajām un ainaviski skaistākajām Latvijas kokaudzētavām. Tās piedāvājumā ir ~ 1000 dažādu kokaugu sugu, šķirņu un formu. Spēcīga ražošanas bāze. Moderns aprīkojums- trīs podojamās mašīnas, laistīšanas sistēmas, augu transports, liela izmēra koku rakšanas tehnika, liela siltumnīcu saimniecība utt. |
|
 |
Kaļķis – apdzīvota vieta, kuras
apkārtnē joprojām atklātos karjeros iegūst
dolomītu (karjers „Kalnciems – 2”). Daļa
no karjeriem ir applūduši.
|
|
