Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Meklējams Bērtuļu kapos. Veidots pēc L. Švalbes projekta. Pieminekļa priekšpusē ir izvietota bronzas plāksne, kurā rakstīts: „Dziļā pateicībā par Latviju kritušajiem tautas varoņiem. 10. Rūjienas Vanagu novads”. Otrpus pieminekļa ir uzraksts „Dievs, Tēvzeme, Tauta”. Pieminekli atjaunoja 1989. gadā. |
||
Amatas pagasta Dīķīšos viesus sagaidīs Samojedu šķirnes suņi un inteliģenti ēzelīši, kas aizvedīs līdz glempingam dīķīša pakājē. Piedāvā iznūjot divu garumu takas vai izbaudīt to iespēju, kad latvietis dalās sēņošanas un ogošanas vietās. Īpašs piedzīvojums ir glezu veidošana no mežā salasītiem dabas materiāliem. Kultūrvēstures interesenti var iepazīt latviešu tautas tērpu kolekciju, uzlaikot to un noorganizēt paši savu fotosesiju. Ekstrēmu izjūtu cienītājiem patiks izbrauciens ar kvadraciklu. Bet, ja patīk makšķerēt, var ņemt līdzi nepieciešamo inventāru. Organizē uguns rituālus gadskārtās un ģimenes godos. Tāpat saimnieki piedāvā arī uz ugunskura vārītu zupu un dažādu svaigā siera gatavošanas meistarklasi. Piedāvā nakšņot glempinga teltī. Naktsmājas ir piemērotas arī cilvēkiem ratiņkrēslā, t.sk. ar atbilstoši izbūvētu mazmājiņu! |
||
Par ostas izbūvi K. Valdemārs esot sapņojis jau ļoti agrā jaunībā, kā runā, - vēl bērns būdams! Taču tikai 20. gs. sākumā Rojā tika izveidota tā saucamā patversmes osta –uzbūvēts aizsargdambis jūrā 0,5 km attālumā no krasta ~ 213 m garumā. Taču tas pakāpeniski aizgāja bojā un eksistenci beidza 1933. g. 1930. gados tika uzsākti Rojas upes iztaisnošanas darbi, izmantojot Francijā ražotu zemessmēlēju “Rāpulis”, tika uzbērti vaļņi, izbūvēti akmeņu dambji un pāļu moli, kas vēlāk vairākkārtīgi pagarināti. 1932. g. zvejnieki paši saviem spēkiem izbūvēja 107 m garu molu. Ostas molu rekonstrukcija pilnībā tika pabeigta 1972. g. Kādreiz te, apvienojot piekrastes zvejnieku saimniecības, rosīgi darbojās zvejnieku kolhozs “Banga”. (Avots: Rojas TIC) |
||
Viens no labākajiem veidiem, kā iepazīties ar sidru, ir paviesoties kādā no sidra darītavām, kur klātienē var redzēt, kā sidrs tiek gatavots. Vairākas sidra darītavas piedāvā apmeklējumus, kuros sidrdari parādīs ražošanas procesu, ļaus nodegustēt savu produkciju un pastāstīs par to. Sidrdari pieņem apmeklētājus pēc iepriekšējas pieteikšanās. Rezervējiet savu apmeklējumu laikus, lai mazajās saimniecībās, kur bieži vien strādā tikai pati ģimene vai pāris darbinieku, sidrdari var paspēt apvienot tūristu uzņemšanu ar savu ikdienas darbu. Parasti sidra darītavas uzņem viesus visu cauru gadu, dažos gadalaikos ir iespējams vērot arī ražošanas procesu, tādēļ sidra darītavas apmeklējumam ieplānojiet apmēram 2 stundas. |
||
Šaursliežu dzelzceļa līnijas posms ar sliežu platumu 750 mm, kas savieno Alūksni un Gulbeni, ir daļa no kādreizējā Stukmaņu–Valkas dzelzceļa līnijas. Šobrīd tas ir Latvijā vienīgais funkcionējošais regulārās pasažieru satiksmes šaursliežu dzelzceļš. Bānītis kursē katru dienu. Alūksnes dienviddaļā celto Alūksnes stacijas ēku atklāja 1903. g. 33 km garo līniju, kurā ir 10 stacijas un pieturas punkti, bānītis veic ~ pusotras stundas laikā. Populāri ir ikgadējie Bānīša svētki, kas pulcina mazbānīša entuziastus. Vasaras sezonā tiek piedāvāti speciālie tvaika reisi ar restaurēto tvaika lokomotīvi “Ferdinands”. |
||
Kafejnīca - konditoreja "The Marmelade" atrodas Kuldīgas vecpilsētā pie Rātslaukuma, blakus tek Alekšupīte. Uz vietas tiek gatavoti gan dažādi konditorejas izstrādājumi, gan pati mīkla. Iespējams nobaudīt kafiju un iknedēļas īpašos pusdienu piedāvājumus. |
||
Atrodas skaistā vietā – Talsu vēsturiskajā centrā, Talsu ezera ielejas nogāzē. Piedāvā dažāda veida picas, kartupeļu, vistas un lielopu gaļas ēdienus, zupas, pastas, podiņus, salātus, pankūkas, desertus, karstos un aukstos dzērienus. |
||
Zemnieku saimniecībā "Rudzīši" iespējams apskatīt dažādus mājputnus - vistas, tītarus, dažādu šķirņu pīles un zosis. Mini zoo mīt arī cūkas, aitas un kazas. Tiek piedāvāta izjāde ar poniju, kā arī iespēja pārnakšņot brīvdienu mājā. |
||
Vecākais Latvijas dendrārijs, kura stādījumus plānojis un veidojis Skrīveru muižas īpašnieks Maksimilians fon Siverss (1857. – 1919.). Jāatzīmē, ka līdz 1. pasaules karam sugu skaits parkā ir bijis divas reizes lielāks. Augu stādījumi ir grupēti pēc to dabiskās augšanas vietas – dažādiem pasaules ģeobotāniskiem rajoniem. Parkā ir izveidoti pastaigu celiņi, bet pie augiem izvietotas plāksnītes ar sugas nosaukumu latviešu un latīņu valodā. Apmeklētāji var apskatīt strūklaku, kas darbojas no otrdienas līdz svētdienai (no 11 00 – 23 00, katru pilnu stundu pusstundas garumā). Rīgas – Daugavpils šosejas otrā pusē atrodas Skrīveru Mežaparks ar pastaigu takām.
|
||
Atrodas nelielās Dvietes centrā. Tās baltais stāvs ir redzams jau pa lielāku gabalu. Pirmo koka baznīcu šeit cēla 1775. g. vietējās muižas īpašnieka grāfa J. K. Višlinga vadībā. Pēcāk dievnamu nojauca un pārveda uz Zarinku kapiem. Mūsdienās redzamās Dvietes katoļu baznīcas (neobaroka stilā) ar diviem torņiem celtniecību 1864. g. īstenoja ar grāfa Kazimira Plātera - Zīberga dotā finansējuma palīdzību. Dievnamu sagrāva 1. pasaules kara laikā, tāpēc līdz tā atjaunošanai un iesvētīšanai 1929. g. kā lūgšanu telpu izmantoja Dvietes muižas magazīnas klēti (divslīpņu jums), kas atrodas Dvietes – Bebrenes ceļa malā un tagad ir atjaunota. 1940. g. apkārt baznīcai uzcēla mūra žogu ar kārniņu jumtu, bet 20. gs. 70. gados uzbūvēja draudzes māju. Dievnamā ir īpaši grezns sakrālā baroka interjers, ko uzskata par krāšņāko bijušajā Daugavpils rajonā.
|
||
Kafejnīca "Dižjūra" atrodas Mazirbē, Lībiešu tautas namā. Atvērta vasaras sezonā. |
||
Uzcelts Kaņiera pilskalnā un ir Kaņiera pilskalna takas sastāvdaļa. No torņa paveras izcila Kaņiera ezera dienvidrietumu daļas ainava ar niedru saliņām un nelieliem atklāta ūdens laukumiem. Laba putnu vērošanas vieta. |
||
Meklējams ~ 4 km pirms Apriķiem (ir norāde) - Ģibortu kapos. Te atdusas Neredzīgais Indriķis (1783. – 1828.) - latvietis, kas publicēja pirmo dzejoļu krājumu (1806. g.) latviešu valodā. Jāpiebilst, ka Indriķis bijis akls kopš piecu gadu vecuma un nebija gājis skolā. Viņa dzeju pierakstīja un minētajā gadā izdeva Apriķu draudzes mācītājs K. G. Elverfelds. Kapos uzstādīts piemiņas akmens (1935. g.) un tēlnieka Viļņa Titāna veidots “Austras koks” ar uzrakstu Braila rakstā. |
||
Staltbriežu dārzs Umurgas pagastā "Jaunozoli", kur 100 ha lielā platībā ganās ap 250 staltbriežu. Saimniecībā apskatāmi arī pāvi, truši, aitas, kazas, ponijs. Iespēja iegādāties bioloģiskās saimniecības produkciju. Apmeklētājus gaida ciemos gan vasarā, gan ziemā. |
||
Līčiem, pussalām un salām bagāts ezers ar izrobotu krasta līniju, kas savienots ar Zvejnieku un tālāk - citiem Latgales augstienes ezeriem. Ozolu un platlapju meži, kas aug uz ezera salām un pussalās ir ne tikai aizsargājami, bet arī Latvijas mērogā nozīmīgi biotopi. Tiesa, to vērtību apzināsies tikai vides speciālisti. No Jašas ezera var uzsākt laivu braucienu pa vienu no Latgales ezeru "kēdēm". Ezera austrumu krastā atrodas Geļenovas parks.
|
||
Rīgas - Daugavpils šosejas (A6) malā (iepretim kafejnīcai Bordertauna) atrodas neparasts dievnams (nesen nokrāsots), kas sastāv no saliekamām metāla konstrukcijām, kas izgatavotas Odesā 1866. gadā. Baznīca kalpoja kā cara armijas pārvietojamā baznīca un šajā vietā stāv kopš 1904. gada. Līdz tam tā atradusies (no 1886. g.) Daugavpilī. Blakus baznīcai ir uzcelta koka lūgšanas kapela, kas atvērta visu diennakti. |
||
Kafejnīca atrodas starp Talsiem un Laidzi. Piedāvā ieturēt pusdienu un vakariņu maltītes un nobaudīt tradicionālus austrumeiropas virtuves ēdienus. Iespējams rīkot pasākumus un svinības banketu zālē līdz 150 cilvēkiem. Piedāvā arī banketu galdu klāšanu viesa izvēlētā vietā. |
||
Māla darbus apdedzina melnā (svēpētajā) tehnikā un strādā ar Latgalē rakto mālu. Darbu tapšanas procesā neizmanto industriālās iekārtas, cepli kurina ar malku. Demonstrē trauku tapšanu uz kājminamās podnieka ripas un stāsta par apdedzināšanas procesu. Apmeklētāji var darboties ar mālu un iegādāties darbus. |
||
Mājas saimniecība „Pie Tēvoča Garika" piedāvā iepazīties ar nelielu dzīvnieku kolekciju. Dažus dzīvniekus var pabarot un paglaudīt. Te iespējams apskatīt gan mājas dzīvniekus, gan savvaļas dzīvniekus. Par katru dzīvnieku sniedzam informāciju. |
||
Atrodas uz nelielās Mīlestības saliņas, ko ieskauj Buļļupes un Daugavas ūdeņi. Saliņa sasniedzama tikai ar laivu. No torņa labi pārskatāma Daugava, Daugavas vārti (ieteka jūrā), Bolderājas, Mangaļsalas un Ziemeļblāzmas apkaime, kā arī apkaimes mitrāji (niedru audzes, ūdeņi). |