Atpūta laukos
4241-4260 / 4329
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Restaurētās Alatskivi pils trijos stāvos varat iepazīties ar muižnieku ģimenes dzīvi un muižas vēsturi. Te var noklausīties vietējā gida stāstījumā un pagatavot sev suvenīrus. AlatskiviKivi jeb Akmens krogs piedāvā no vietējiem pārtikas produktiem gatavotus nacionālos ēdienus.
N/A

Līdzmūsdienām ir saglabājusies vecā - 18. gs. vidū klasicisma stilā celtā vecā kungu māja (šobrīd netiek izmantota, skaisti sīkrūšu logi!) un tai iepretim - pēc 1905. g. ugunsgrēka atjaunotā (1912. – 1913. g., neoklasicisma stils) jaunā pils, kurā atrodas Īvandes pagasta pārvalde, bibliotēka un jauniešu tūristu mītne. Ēkā saglabājušies atsevišķi interjera elementi – parketa grīdas, koka kāpnes u.c. Muižas parkā joprojām zaļo Baltijā lielākā Eiropas baltegle. Tās augstums pārsniedz 32 m, apkārtmērs - 4 m. Parkā izveidota atpūtas vieta.
N/A

SIA N. Bomja maiznīca „Lielezers” atrodas Limbažos. Uzņēmums dibināts 1991. gadā. Maiznīca piedāvā dažāda veida rudzu maizes, kviešu maizes un konditorejas izstrādājumus.

Maiznīcas “Lielezers“ lepnums ir īsta rudzu maize un sadskābmaize, kas ceptas pēc ilgas un darbietilpīgas tehnoloģijas. Pašu dzirnavās tiek malti Latvijā audzēti rudzu un kviešu milti, bet plaucējumi tiek diennakti nogatavināti pašu darinātajos apses koka kubuliņos un raudzēti ar ieraugu. Klaipus dala un veido tikai ar rokām. Maizes ražošanu vada pieredzes bagāti maiznieka amata meistari ar palīgiem - maiznieka amata zeļļiem.

Tiek piedāvāts ražotnes apmeklējums un tikko ceptas maizes degustācija.
N/A

Dabas parks veidots Latgales augstienes Dagdas pauguraines izteiktākās daļas un Baltijas dziļākā ezera (63,1 m) – Drīdza, tā salu (kopā – 9 salas), Ota ezera un to apkārtnes aizsardzībai. Skaistākie skati paveras no senā latgaļu pilskalna – Sauleskalna un Drīdza ezera austrumu daļā. Ezera krastos pieejamas naktsmītnes.
N/A

Dabas liegumā ietilpst divi aizauguši ezeri ar grūti pieejamiem krastiem - Lielais un Mazais Asūnes ezers, kas atrodas dienvidos no Asūnes ciema. Abus ezerus var vērot, atrodoties ārpus lieguma teritorijas - no blakus esošo pauguru augstākajām daļām, kas atrodas austrumos no abiem ezeriem. Ja līdzi būs paņemts tālskatis, iespējams, izdosies iztālēm novērot šeit esošās aizsargājamās putnu sugas, piemēram, melno zīriņu.
N/A

Kale ir tradicionālais koka traleris ar buru, kas sava graciozā izskata dēļ jau 20. gadsimta sākumā Vircezerā (Võrtsjäre) tika izmantots izpriecas braucieniem. Slaidajam buriniekam ir divas trīsstūrveida buras. 2005. gadā ar Võrtsjärve SA atbalstu tika uzbūvēts burinieks "Paula", bet 2009. gadā – "Liisu". Brauciens ar šiem buriniekiem ir īsts pārdzīvojums tradicionālā garā. Pēc iepriekšēja pasūtījuma uz burinieka piedāvājam nogaršot siltu zivju zupu un svaigi kūpinātas zivis.
N/A
Pokaiņu mežs atrodas 13 kilometru attālumā no Dobeles, braucot Īles virzienā. Tas, izvietojies uz stāviem pauguriem un dziļām ielejām, veido neparasti gleznainu ainavu. Mežā grupās, kaudzēs, akmens upēs un valnīšos, atrodas slavenie Pokaiņu akmeņu krāvumi. Krāvumi daudziem cilvēkiem liek sajust savdabīgus enerģijas strāvojumus - vieni redz vīzijas, bet citi – uztver informācijas plūsmu. Takas ved pa pagurainu apvidu.
N/A

Baznīca atrodas Sodu ielā (Sodų gatve) 8. Tās pirmsākumi meklējami 1409. g. (viena no vecākajām Lietuvas baznīcām), kad Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais izveidoja Traķu apgabala baznīcu. Dievnams joprojām ir pazīstams ar 1123. g. Konstantinopolē gleznotās Traķu Dievmātes gleznu, kuru it kā Vītautam 1390. g. uzdāvinājis Bizantijas ķeizars Emanuels Paleologs II. Šis fakts gan ir jāuzskata par leģendu, ko aprakstījis vēsturnieks Albertas Vijūkas – Kojalavičius, jo 1645 g. gleznas restaurācijas laikā noskaidrojās, ka tā ir tapusi 15 gs. beigās vai 16. gs. sākumā. Traķu Dievmātes glezna ir pirmā Lietuvas pāvesta vainagotā glezna (vainagošanas ceremonija notika 1718 g.), pēc kuras brīnumus piedzīvojuši daudzi ticīgie - gan katoļi, gan pareizticīgie, gan pagāni, gan tatāri. Latvijā - Aglonas bazilikā atrodas šīs gleznas kopija, ko uzskata par svētu! Vislabākais skats uz baznīcu, Traķu ezerpili un Traķiem paveras no klaja paugura Galves (Galvė) ezera ziemeļu krastā.
N/A

Alūksnes muižas parks atrodas pilsētas austrumu daļā un aizņem 25,54 hektārus lielu platību. Tas ir atzīts par skaistāko parku Vidzemē un ikviens, kas tajā pabijis, ir sajutis parka burvību un skaistumu. Parkā ir saglabājušās vairākas mazās arhitektūras formas. Ieeja parkā ir no Alūksnes Jaunās pils puses. (Avots: Alūksnes TIC)
N/A
Pēc aculiecinieku stāstiem, padomju laikā līdz Kolkasragam (jūrai) bija iespējams aiziet tikai robežsargu pavadībā atsevišķos gadījumos. Padomju krasta robežapsardzības postenis atradās Kolkas ciemā - vietā, kur tagad izvietoti Latvijas Krasta apsardzes spēki. Objekts civilām personām ir nepieejams. Attēlā - objekts nr. 30004, kas tāpat kā Kolkasrags un piekraste kopumā bija robežsargu rūpīgi apsargāta.
N/A

Bijušās Sieksātes (Berghof) muižas klētī un sierotavā ir izveidots muzejs (no 1985. g.), kur izsekojams piena ceļš no govs kūtī līdz gatavai piena produkcijai. Interesenti paši var izmēģināt roku govs slaukšanā, kult sviestu un degustēt savu produktu.
N/A
Dabas liegums veidots ar mežiem apaugušā lielpaugura – Nesaules kalna un tā apkārtnē esošo boreālo un mitro mežu aizsardzībai. Teritorija ir salīdzinoši grūti pieejama un nav labiekārtota apskates nolūkam.
N/A
Nozīmīgākās vērtības ir seklais lagūnas tipa ezers – Papes ezers ar palieņu pļavām, Baltijas jūras piekraste, Nidas purvs un bagātīgā putnu valsts (konstatētas > 270 putnu sugas). Starp Papes ezeru un Baltijas jūru atrodas Latvijā vecākā (no 1966. g.) putnu gredzenošanas stacija, kurā ķer un gredzeno putnus un sikspārņus. Papes ezera apkārtne ir pirmā vieta Latvijā, kur ezera palieņu pļavu apsaimniekošanas nolūkā izlaida t.s. „savvaļas” zirgus („Konik” šķirne).
N/A

19. gadsimtā izveidojās neliels ciems Skultes jūrmalā, kuru apdzīvoja zvejnieki. Nosaukums Zvejniekciems radās no iedzīvotāju pamatnodarbošanās. 1967. gadā Skultes Zvejniekciema daļa pievienojās Saulkrastu pilsētciematam. Šodien Zvejniekciemā darbojas Skultes osta, kuru svinīgi atklāja 1939. gada 7. oktobrī. Akmens, ko izvēlējies Kārlis Ulmanis kā ostas būves liecinieku, joprojām atrodas Zvejniekciemā, un ostā arī šodien notiek aktīva darbība. Starp Skultes ostu un Saulkrastu pludmali atrodas Zvejniekciema akmeņainā pludmale. 
N/A

Atrodas Naujenē, Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa malā. Muzeja etnogrāfiskā krājumā apskatāma ekspozīcija „Turīga latviešu zemnieka istaba” ar 19. – 20. gs. sadzīves priekšmetiem. Mazākajiem apmeklētājiem interesanta būs Latvijā vienīgā diorāma "Zemūdens pasaule”, kur var iepazīt Daugavas iemītniekus. Iekārtota dabas ekspozīcija “Sirds Daugava”, kas iepazīstina ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - Daugavas loku dabas parka un aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava” dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām. Muzejs piedāvā radošas darbnīcas un muzejpedagoģiskas programmas. Austrumos no muzeja atrodas ābeļdārzs. Otrpus ceļam plešas labiekārtotais Juzefovas (Juzepovas) parks, kurā atradusies grāfa Bogdana Šahno celtā muižas pils, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Juzefovas parkā izveidoti pastaigu celiņi, atpūtas vietas, izvietoti informācijas stendi, kurā var izlasīt par parka vēsturi un interesantākajām kokaugu sugām. Lai izstaigātu parku, būs nepieciešama vismaz viena stunda.
N/A

Šilutes muižu mūsdienās mēdz saukt tā pēdējā saimnieka vārdā – Hugo Šoja muiža. Šilutes muižnieks, parka izveidotājs Hugo Šojs (Scheu) muižu iegādājās 1889.gadā. Viņš atjaunoja muižas ēkas un apkaimi, tāpat izveidoja 2 parkus: muižas un par “kraukļu mežu” saukto meža parkus. Muižai blakus izveidoja angļu tipa parku ar pastaigu takām. Meža parks, veltīts iedzīvotāju pastaigām, izveidots abās Šišos līkumotās upes pusēs, ko savieno gājēju tilti. Parkā, kas izpleties gar Šišes upi līdz senajam dzelzceļa tiltam,  atrodamas ap 150 augu sugas. Šobrīd parkā ir 40 koku sugas un krūmi.
N/A

Aldaris gaida apmeklētājus skaistā, Lietuvas Šveices titulu ieguvušā novadā, ko ieskauj meži, ezeri un pilskalni. „Čižo” alus, kas ir viegls, nefiltrēts un dzīvs, tiek gatavots pēc vecvectēvu tradīcijām ar meža bišu medu. Aldaris mantoja ne tikai recepti, bet arī iekārtas, tāpēc savā viesu namā izveidoja seno alus gatavošanas iekārtu ekspozīciju. 
N/A

Glempings atrodas Auces novadā. Tā ir atpūtas vieta ar privātu teritoriju, kurā rast jaunas izjūtas, nakšņojot vigvamos, saplūst ar dabu, baudīt klusumu un mieru tālu no pilsētas, redzēt briežu un stirnu barus, supot apkaimes ūdeņos, doties pārgājienā pa meža takām, šaut ar loku un baudīt dabiskas ainavas skaistumu.

Vigvamā ir glempinga telts cienīgas ērtības - gulta, interjera priekšmeti, āra terase. Viesiem tiks piedāvātas arī brokastis.

Uzņēmums "Nomadic Homes" piedāvā arī iegādāties vai noīrēt vigvamus privātiem pasākumiem, atpūtai vai sava biznesa uzsākšanai.
N/A
No Bauskas pils pagalmā redzamiem lielgabaliem neviens nav atrasts pilī, bet ir nākuši no dažādākām Zemgales vietām. Četri lielākie lielgabali, kas ir labāk saglabājušies čuguna lielgabali Latvijā ir nākuši no Jaunsvirlaukas puses un atrasti Lielupes krastā iepretim Emburgai. Pagaidām vienīgais pilī atrastais lielgabals atrodas pils Dienvidaustrumu tornī un apskatāms izstādē par pils militāro vēsturi. Vai kāds no lielgabaliem ir piedalījies kādā no kaujām grūti spriest. Bauskas pilī atrastais lielgabals atrasts pielādēts, no tā stobra tā tīrīšanas laikā ir izvilktas divas lielgabala lodes un cik vēl tur iekšā nav zināms. Šobrīd Bauskas pilī atrodas Latvijā lielākā lielgabalu kolekcija.
N/A
3 dienas

Šajā ceļojumā pieredzēsiet Kurzemes novada lauku saimniecību un to ražojumu daudzveidību. Garšīgi un interesanti!

Braucot no Rīgas, ceļš ved gar Baltijas jūras līci un cauri zvejnieku ciemiem, kur smaržo kūpinātas zivis. Pa ceļam uz Talsiem nonāksiet ābeļdārzā un saimniecībā, kur no Latvijas āboliem ražo čipsus. Talsi ir atpazīstama ne tikai kā pilsēta uz 9 pakalniem, bet arī kā vieta, kur top gardais siers „Talsu ritulis”. Te atrodas Latvijas lauksaimniecības muzejs, kur uzzināms viss par lauku saimniekošanu no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Kuldīgas atpazīstamības zīme ir sarkano ķieģeļu tilts pār Ventu un šarmantā vecpilsēta. Tālāk ceļš ved uz jūras piekrasti, iepazīstot piejūras zvejas, zivju kūpināšanas un maizes cepšanas tradīcijas, apskatot unikālos stāvkrastus Jūrkalnē. Atceļā iegriezīsieties vīna darītavā un apmeklēsiet šitaki sēņu audzēšanas saimniecību. Iepazīsiet piena ceļu no govs līdz gatavai produkcijai, un viesosieties lauku sētā ar dzimtas stāstu, kam sākums baronu un muižu laikos.