Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Atrodas sporta un atpūtas kompleksā „Trīssaliņas”. No torņa paveras pievilcīga apkaimes ainava, kas īpaši skaista ir pieneņu ziedēšanas laikā. |
||
19. gs. beigās celtā cietokšņa daļa. Muzejs, kas atspoguļo totalitāru režīmu noziegumus pret cilvēci. |
||
This route section takes you to the Dzūkija National Park – it is among Lithuania’s most forested and desolate nature areas –, and to the town of Druskininkai – a popular SPA and mineral water health resort on the banks of the river Nemunas. When in Druskininkai, we recommend dipping yourself in mineral water baths, enjoying the trip with the cable car over the river Nemunas, visiting the musical fountain, and walking along the river promenade. The starting point of the hiking route is the village of Didžiasalis, which is reached by bus from Druskininkai. From there, the route will take you through vast coniferous forests, rich in berries and mushrooms, and small villages. As you get to Druskininkai, the Forest Trail will meander along the small streets and parks of the historic resort of Druskininkai, crossing the river Ratnyčia and the forest park on the right bank of the Nemunas valley. Leaving the resort town behind, the Forest Trail runs on the side of the village revealing you the beautiful landscapes and the view of the Liškiava monastery on the other bank of the river Nemunas. Up to the village of Žiogeliai, the route goes along forest roads and continues along the banks of the Nemunas valley, surrounded by the vast Dzūkija forests. Towards the end of the route, climb up the Merkinė Mound and it will surprise you with breathtaking views of southern Lithuania. |
||
Notras vecticībnieku draudzes dievnams uzcelts 1928. – 1931. gadā
vecā dievnama vietā, kurš sākotnēji celts 1853. gadā.
|
||
Suiti ir viena no krāšņākajām, savdabīgākajām kultūras tradīcijām bagātākā kopiena Kurzemē un Latvijā. Kā apliecinājums tam ir 2009. gada 1. oktobrī Suitu kultūrtelpas iekļaušana UNESCO Pasaules Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana. Suitu kultūrtelpa ir arī iekļauta Latvijas Kultūras kanonu tautas tradīciju sarakstā. Izpausmes, kas raksturo suitu nemateriālās kultūras mantojumu, ir tradicionālie svētki, tautas parašas, mutvārdu tradīcija, tradicionālās dziedāšanas un muzicēšanas prasmes, tradicionālā tautas tērpa darināšana un ēdiena gatavošanas tradīcijas. Kopš 2009.gada suitu kopiena piedzīvo renesansi, tas nozīmē, ka daļa kopienas aktīvi darbojas pie tradīciju atdzimšanas, dzīvotspējas nodrošināšanas un popularizēšanas gan lokālā, gan valstiskā un starptautiskā mērogā. Suitu kultūrtelpas dzīvotspēja ir pašu suitu rokās, kas ciešā veidā balstīta uz tā praktizēšanu un kopienas pārstāvju radošumu. Suiti par ļoti nozīmīgu kultūrtelpas attīstības jomu uzskata tūrisma attīstību kultūrtelpā. Īpaši izceļot kultūrtūrisma nišu, kas balstās uz unikālā suitu kultūras mantojuma popularizēšanu plašākā mērogā. |
||
Maršruts piemērots jebkuram braucējam, kas vēlas izbaudīt Ziemeļkurzemes dabas skaistumu un vidi, kur, izņemot laivotājus, nav citu cilvēku. Irbe īsā laikā kļuva par populāru upi tās skaisto krasta ainavu dēļ. Naktsmītņu šeit nav, tādēļ jāņem līdz telts un jāpaliek kādā no ūdenstūristu apmetnēm. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
Atrodas 0,3 km ziemeļos no Vecpiebalgas pilsdrupām. Ap 10 m augsto, bet visnotaļ izteiksmīgo Grišku kalnu sauc arī par Piebalgas, Balgas un Veļķu pilskalnu. 13. gs. šeit bijusi svarīga apmetnes vieta ar mākslīgi nostāvinātām nogāzēm un dziļu aizsarggrāvi. Vēstures notikumi ir atstājuši ap metru biezu kultūrslāni. Bezlapu laikā no kalna paveras skats uz Vecpiebalgas baznīcu un pilsdrupu vietu. Pilskalna piekājē ir aka ar Griškavotu. |
||
Skujnieku šautuve tikusi izmantota vasaras sporta nodarbību vajadzībām, šaušanas apmācībām un treniņiem. Ir atrodama informācija, ka arī mūsdienās šautuve brīžiem tiek izmantota militārām vajadzībām. Teritorijā saglabājusies 1982.gadā celtā vadības ēka ar uzrakstiem krievu valodā "Слава КПСС" (Slava Padomju Savienības Komunistiskajai partijai). Kur vēl šādus uzrakstus "brīvā dabā" ir iespējams redzēt?
|
||
Vīna ražošana Allikukivi notiek senajā vadmalas fabrikas direktora ērberģī. Viesi tiek gaidīti uz plašā muižas balkona degustēt daudzveidīgos dzērienus un iepazīties ar vīna darīšanas noslēpumiem, muižas vēsturi un ogu stādījumiem. Augļu un ogu vīnu ražošana pēc igauņu receptēm. |
||
Cesvainē ir senas siera darināšanas tradīcijas, jo „Cesvaines piens” ir veidojies uz vēsturiskās Cesvaines muižas pienotavas bāzes. Uzņēmums ražo sviestu, biezpienu, sieru, mājas sieru, skābo krējumu. Produkciju var iegādāties ražotnei blakus esošajā veikaliņā „Pie Arkas”. |
||
Plunge ir slavena ar savu kunigaiša Oginska parku. Jauktā tipa 18. – 19. gadsimta parks izveidots žemaiču svētā meža - upurkalna vietā. Parka lepnums – viens no Lietuvas vecākajiem un lielākajiem – Pērkona ozols, leģendām apvītā Raudošā liepa, Piecstumbru osis. Pēc kunigaiša M. Oginska pavēles tika izrakti septiņi dīķi ar kaskādēm, kurus savieno akmens tiltu slūžas. Blakus plūstošā Babrungo upe piešķir parkam īpaši ainavisku skatu. |
||
Atrodas Otepē augstienes R daļā. Viens no izciliem piemēriem, kā aizsargājamas dabas teritorijas vērtības un reljefs tiek izmantots rekreācijas, sporta un aktīvās atpūtas vajadzībām, jo parkā ir izveidota šim mērķim atbilstoša un kvalitatīva infrastruktūra.
|
||
Naissāre ir viena no Igaunijas mazajām salām, kas periodā no II Pasaules kara beigām līdz 1993. gadam atradās Padomju armijas pārziņā. Savulaik - slepens padomju militārais objekts. Interešu objekti uz salas ir pastaigu takas, sugām bagātā daba, šaursliežu dzelzceļš, cara laika lielgabalu baterijas un jau minētās armijas jūras mīnu rūpnīca. No Tallinas uz Naissāri kursē kuģītis “Monica”. |
||
Maršruts sākas populārākajā Latvijas kūrortā - Jūrmalā. Tas piemērots gājējiem, kam patīk iet gar jūras krastu, kur mijas gan ar savdabīgo piekrastes šarmu apvītie bijušie zvejniekciemi, gan mazskartas un vientuļas pludmales. Daudzviet ciemos darbojas mazas lauku kūpinātavas, kur ceļotājiem piedāvā žāvētas zivis. Maršruta galamērķis ir Kolkasrags, ko slavenais Latvijas jūrskolas dibinātājs Krišjānis Valdemārs uzskatīja par Eiropas centru. Kolkasrags kā viena no Baltijas jūras bīstamākajām kuģošanas vietām ir pazīstams jau no vikingu laikiem. Kolkasrags ir arī viena no Latvijas putnu vērošanas „top” – vietām. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
Pārgājiens laikā un telpā, jo taka uzskatāmi attēlo šīs vietas vēsturi kopš brīža, kad atkāpās Ledājs – iespaidīgās Gaujas senlejas veidotājs. Smilšakmens iežu atsegumi aizved vairāku simtu miljonu senā vēsturē – Devona periodā, ko sauc arī par „zivju laikmetu”. Bet pavisam nesen šeit parādījās cilvēks, kas arī atstājis savas pēdas. Kā viens no takas apskates objektiem ir 13 m garā Svētavota ala, no kuras iztek Svētavots. |
||
„Strauti” atrodas Embūtes pauguraines austrumu malā. No dienvidiem tos ieskauj plaši mežu masīvi, kuros mīt daudzi Latvijas savvaļā sastopamie dzīvnieki. Blakus saimniecībai atrodas bijušās putnu fermas korpusi. Saimniecībā audzē vaislas trušus, aitas, dažādu šķirņu mājputnus, divus zirgus un poniju. Saimniecības laukos ganās govju ganāmpulks, kurā starp dažādu šķirņu govīm apskatāmas arī Latvijas Zilās govis. Saimniece piedāvā ekskursijas skolēnu grupām un citiem interesentiem. Iepriekš vienojoties, iespējama trušu gaļas, aitas vilnas, kā arī saimniecībā izaudzēto dārzeņu iegāde. Bioloģiskā saimniecība. |
||
Viļānu vecticībnieku draudzes dievnams celts 20. gadsimta 30-jos
gados, un tā projekta autors ir arhitekts P. Pavlovs. Viļānu vecticībnieku
baznīcas draudze ir viena no jaunākajām Latgalē, dibināta neilgi pirms
dievnama celtniecības. 2004. gadā notika 14 metrus augstā zvanu torņa
celtniecība. Līdz ar to plašākas kļuvušas lūgšanu nama telpas. Šobrīd
lūgšanu nams ir atjaunots un izskatās kā no jauna celts.
|
||
Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve “Muitas nams” ir izveidota vēsturiski nozīmīgā ēkā, kur, II pasaules kara noslēgumam tuvojoties, 1945. gada 8. maijā tika parakstīts Kurzemes katlā ielenkto vācu karaspēka daļu kapitulācijas akts. Ar to tiek uzskatīts, ka Ezerē faktiski beidzies II pasaules karš. Krātuves materiālu ekspozīcijas ir no Ezeres pagasta senvēstures līdz šodienai, tai skaitā ezernieku vaļasprieki. |
||
Skaisto un mūsdienās atjaunoto zilā krāsojuma ēku Karaīmu ielas 5 malā sākotnēji (1810. g.) cēla Dominikāņu mūki. Kopš 1864. g. tajā 23 gadus saimniekoja policija, līdz 1887. g. te izvietoja pastu un telegrāfu. Šobrīd ēkā atrodas nacionālā parka administrācija. |
||
Vietai vairākkārt piešķirts Latvijas izcilākā daiļdārza un paraugdārza goda nosaukums. Saimnieki piedāvā ekskursiju un savus padomus daiļdārzu veidošanā. |