Нo Название Описание
N/A

В хозяйстве выращивают около 25, но готовят продукты из ~ 50 всевозможных видов растений. Экскурсантам объясняют, как лечебные растения могут использовать не только как чаи, но и в маслах, выдержках, тинктурах, сиропах и в других видах, используя их также и как ежедневные продукты питания. Предлагают дегустацию продукции, приобретение и совместные занятия. Осмотр сельских домашних животных.

N/A

Место, где можно познакомиться с историей и культурным наследием видземских ливов, как осматривая запасы музея, так и пробуя когда-то характерные для края блюда и напитки - букстиньбиезпутру и шкалик – крепкий алкогольный напиток, изготовленный по старинным рецептам. Интересующиеся группы в настоящей деревенской печи могут испечь черный хлеб.

N/A

Saimniecībā "Jauncaunes", Ogres novadā, grupām, kā arī individuāliem apmeklētājiem tiek piedāvāta atpūta brīvā dabā, iepazīstot un izmēģinot metamos ieročus, šaušanu ar dažāda veida lokiem, arbaletiem un pneimatiku.

N/A

The tower is at the western end of the Seda swamp, accessed from the side of Jērcēni. Transport is limited here. The tower is in the area of the swamp where peat moss is extracted. It offers a broad view of the ponds of Seda and a boat rental facility that is nearby. It is an appropriate location for bird-watching during the season of migration. There is another bird-watching platform near the town of Seda. This is part of the ZBR.

N/A

В период с 1883 – 1891 гг. бывшую господскую усадьбу рода Шадурских арендовал отец Райниса Кришьянис Плиекшанс. Молодой поэт Райнис провел здесь молодые годы, что отражено в «земле молодых дней» поэта. В «Ясмуйже» переведена драма A. Пушкина «Борис Годунов». За вклад поэта в 1964 году в доме управляющего господской усадьбой создана экспозиция «Гимназические и студенческие годы Райниса». В восстановленном хлеве господской усадьбы выставлены работы гончаров Латгалии. «Ясмуйжу» стоит посетить в Дни поэзии или во время открытия печи (в июне и августе).

N/A
Pilcenes (Piļcines) Sv. Antona Romas katoļu baznīca. Viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē, kas celta 1670. gadā (pēc V. Loča) un ir īpaša ar savām puskolonnām, sešstūra torni, pusapaļiem logiem, sīpolveida kupoliņu ar krustu un senlaicīgiem mākslas darbiem interjerā.
N/A
Vēl pirms 2005. gada orkāna „Ervīns” – viena no lielākajām un izcilākajām Latvijas liepām. Tagad zaļo vairs tikai viens koka zars.
N/A

Atrodas Īvandes dienviddaļā, Vankas upītes krastos. Ūdensdzirnavas celtas 1842. gadā (par to liecina arī sienā iemūrēts dzirnakmens) un darbojas joprojām. To iekārtas ir saglabājušās no 1930. gada. Divstāvu ēka apskatāma no ārpuses, bet iepriekš piesakoties, - arī no iekšpuses.

N/A

Vējdzirnavas celtas laikā no 1867. – 1869. gadam pēc holandiešu tipa projekta. Savu nosaukumu tās ieguvušas pēc pirmā īpašnieka uzvārda – Riba. Dzirnavās, kas ir viens no labāk saglabājušamies šāda tipa arhitektūras pieminekļiem Latvijā, ir izveidota izglītojoša ekspozīcija – „Grauda ceļš”, kas stāsta par lauksaimniecības attīstību Zemgalē, graudkopības un maizes cepšanas tradīcijām. Tiek piedāvāta arī ekskursija gida pavadībā. Vējdzirnavas ietilpst atpūtas kompleksā (viesnīca, restorāns, dzirnavas) „Rožmalas”.

N/A

"Anima Candles" sveces ir roku darbs. Svecēm pieejami vairāki dizaini, kas variē gan krāsās, gan izgatavošanas metodē. Krāsu un smaržu klāsts ir plaši pieejams. Tās izgatavotas no pārtikas rūpniecībā izmantojamā parafīna vai ekoloģiskās sojas. Sveču ražotnē tiek piedāvātas sveču liešanas meistarklases.

 

N/A
2 dienas

Šis brauciens ar auto paredzēts ģimenei, īpaši domājot par bērniem – varēsiet skatīt gan podnieka darbu un izmēģināt roku paši, gan apmeklēt neticamo Minhauzena muzeju, apskatīt Cēsu pili ar spoku stāstiem, pie „Zaķīšu” saimniekiem – mazajiem īpaši patiks brīvdabas trušu aplokos rotaļāties ar mazajiem trusīšiem. Briežu dārza saimnieki pastāstīs par savvaļas dzīvnieku – briežu, meža cūku dzīvi, iespēja uzkāpt skatu torņos, lai tos vērotu. Savukārt eksotisko dzīvnieku saimniecībā redzēsiet pat Āfrikas strausu, mufloni, ponijus un pundurcūkas.

N/A

Lauku tūrisma mītne "Ausekļu dzirnavas" atrodas Iecavas upes krastā. Tajā tiek piedāvātas nakšņošanas iespējas pirts mājiņā un ūdensdzirnavu mājā. Brīvdabas muzejā (pagalmā un saimniecības ēkās) ir izstādīta Latvijas laukiem raksturīgo seno darbarīku, lauksaimniecībā izmantojamo mašīnu, mehānismu un sadzīves priekšmetu kolekcija. Atpūtai brīvā dabā ir pieejamas ugunskura un telšu vietas, bērnu rotaļu laukums. Tāpat apskatāma ūdensdzirnavu ēka, kur iespējams redzēt darbībā malšanas procesu - rupjmalšana, grūbošana, putraimu gatavošana.

Apmeklētājiem tiek piedāvāts "Dzīvā muzeja" koncepts - apvienot tehnikas un seno priekšmetu, darbarīku demonstrējumus ar rudzu maizes veidošanu un cepšanu malkas krāsnī. Tāpat iespējams piedalīties pīrāgu gatavošanā.

N/A

"Dobele Agra S.I.A." ir moderns, nākotnes perspektīvā domājošs lauksaimniecības uzņēmums Latvijā. "Dobele Agra S.I.A.", kas atrodas netālu no Dobeles - Krimūnās, kā viens no lielākajiem aramzemes apstrādātājiem Latvijā pašlaik apstrādā apmēram 5 800 ha lauksaimniecības zemes Dobeles un Jelgavas rajonos. Uzņēmums specializējas graudaugu audzēšanā pārdošanai vietējos un starptautiskajos tirgos, tādējādi gadā tiek saražotas apmēram 20 00 - 25 000 tonnas graudaugu, no kuriem lielākā daļa ir kvieši mieži, rapsis un pākšaugi. Pārsvarā tiek audzētas ziemas šķirnes. 

N/A
Ap 100 gadus veca priežu audze, ko iesēja pagājušā gadsimta sākumā. Sēklu materiāls bija nācis no kādas Vācijas (Darmštatē) sēklu tirdzniecības firmas. Mūsu klimatiskajos apstākļos priežu stumbri izauga līki un kroplīgi. Savdabīgā audze labi redzama no šosejas malas.
N/A

Subates vārds pirmoreiz minēts 1570. g., kad Kurzemes hercogs Gothards Ketlers grāfam G. Plāteram - Zībergam pārdod Subates tirgus vietu. Kad Plāteru – Zībergu dzimta 17. gs. vidū pāriet katoļticībā, Subates luterāņi protestē un pārceļas uz Subates ezera austrumu krastu, kas ir Prodes muižas (mūsdienās tikai drupas) īpašnieku Osten – Zakenu dzimtas īpašums. 1685. g. Osten – Zakeni „pārbēdzējiem” uzceļ luterāņu baznīcu, ap kuru izveidojas Jaunsubate. Abas pilsētas daļas apvieno 1894. g. 1919. g. Latvijas Brīvības cīņu laikā Subati atbrīvo lietuvieši, kam seko pilsētas pārdalīšana Latvijas un Lietuvas sektorā (1921. g. robežu noteica pa iepriekšējo līniju). Subates vēsturiskais centrs veidojies 16. - 19. gs. un tā veidolā ietilpst četru dažādu ticību dievnami, mazstāvu koka apbūve, kas rindojas gar šauru un līkumotu ieliņu malās. Arī dabas apstākļi – pilsētas atrašanās subglaciālās iegultnes krastos (ar Lielo un Mazo Subates ezers tajā) piešķīruši pilsētai Latvijai neierastas skatu perspektīvas.

N/A

Bijušais kursenieku zvejniekciems Kuršu jomas krastā. Jau no 19. gs. sākuma tas ceļojošo kāpu dēļ ir vairakkārt mainījis savu atrašanos un tagadējā vietā pastāv aptuveni gadsimtu. Ciematā uz dzīvi apmetās smilšu kāpu apbērto Nagļu (Naglių) un Karvaiču (Karvaičių) ciema iedzīvotāji. Kuršu kāpu mazākā ciema kultūrainavu veido gan gadsimtu vecas koka dzīvojamās ēkas, gan arī mūsdienās celtās. Kā vienas, tā otras kalpo g.k. kā vasarnīcas un viesu izmitināšanas vietas.

N/A
Bikovas muižas nosaukums hronikā minēts jau no 17. gs. Muižas kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. gadā celtā mūra kapela, pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi. 20. gs. 20. – 30. gados pēc 1905. gada ugunsgrēka kungu māja atjaunota un tai uzcelts otrais stāvs. Kopš 1937. gada muižā atrodas Gaigalavas pamatskola. Par bijušo kungu namu klīst nostāsti, ka zem tā ir vairākas slepenas ejas, kas vedot uz baznīcu un kapiem. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
N/A

Gastrobārs Klaips ir vieta Ādažos, kur ieturēt maltīti gan ikdienā, gan svētkos. Piedāvājumā 9 valstu "street food" ēdieni, kā arī Latvijas modernās virtuves gaļas, zivju un veģetārie ēdieni. Plašs dzērienu piedāvājums.

N/A
Kaļķupes ieleja veidojusies, Pilsupei (veidojas satekot Kaļķupei un Mazupei) šķērsojot Šlīteres Zilo kalnu turpinājumu dienvidos no Vīdales un Kaļķiem. Tā rezultātā izveidojusies izteikta upes ieleja ar ļoti sazarotu gravu un sānu gravu tīklu, kur vietām redzami Devona perioda smilšakmens atsegumi. Viena no teritorijas izteiksmīgākajām reljefa formām ir Puiškalns (Kaļķupes un Mazupes satekas vietā) – pilskalns un sena svētvieta, kas pazīstams kā iecienīts Talsu rajona tūrisma objekts. Nogāžu meži, dažādi pļavu tipi un bagātīgais augu sugu klāsts ir vēl viena šejienes dabas vērtība. Dabas lieguma teritorija ietver arī no Pilsupes ziemeļos esošo Šlīteres Zilo kalnu nogāzi, Lorumupes gravu sistēmu u.c. gravas.
N/A

Meklējama Grobiņā, Lielā ielā 84, kur atrodas t.s. Doktorāts – ēka, kur pagājusi rakstnieces Zentas Mauriņas bērnība, kad viņas vecāki šeit pārcēlušies no Lejasciema. Doktorātā ciemojušies daudzi tā laika pazīstami latviešu kultūras darbinieki, kas atstājuši lielu iespaidu uz topošo rakstnieci. 1997. g. ēkā izveidota piemiņas istaba, kur rakstniece dzīvojusi laikā no 1898. - 1921. gadam. Apmeklētāji var aplūkot dažādus eksponātus un noskatīties Z. Mauriņas simtgadei veltītu filmu.