Atpūta laukos
3961-3980 / 4324
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Lieliska vieta svinībām vai atpūtai Minijas ielejā Žemaitijā. Kafejnīca 100 pers. un konferenču zāle, kuras izvietotas 6 ha lielajā teritorijā. Spēļu laukumi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Kanoe, burbuļvanna un pirts. Nakšņošanai viesnīcas numuriņi, koka namiņš vai 2-zvaigžņu kempings. Pieejama ēdināšana. 
 
N/A

Viena no lielākajām Kurzemes pilīm, kas līdz mūsdienām saglabājusies salīdzinoši labā stāvoklī. 13. gs. vidū Rīgas domkapituls uzsāka tās būvniecību. 1434. g. Dundagas muižas īpašumus iegādājas Kurzemes bīskaps. Laikā no 16. - 20. gs. te saimnieko muižnieku Maidelu un Ostenu - Zakenu dzimtas pārstāvji. Dundagas pils ir divas reizes nodegusi un daudzkārt pārbūvēta. Pēdējā pārbūve notika pēc 1905. g. dedzināšanas. Interesantas ir pie pils durvīm iemūrētās akmens stēlas ar bruņinieka (kreisajā pusē) un bīskapa (labajā pusē) tēliem. Pēdējos gados atjaunota viesnīca, otrā stāva gaitenis un kāzinieku iecienītā pils terase. Pils apvīta ar daudzām teikām, no kurām zināmākās ir par rūķīšu kāzām un Zaļo jumpravu. Mūsdienās pilī atrodas Dundagas mūzikas un mākslas skola, viesnīca un viesību zāles, Dundagas TIC un dažādas ekspozīcijas. Pili noteikti vērts izstaigāt vietējā gida pavadībā. Tūristu grupas var pasūtīt arī vietējo produktu degustācijas.
N/A
No Mālkalna (atrodas Tukumā, Jelgavas ielas malā) - Slocenes upītes ielejas krasta nogāzes augstākās vietas paveras plašs skats uz Slocenes ieleju un Tukuma pilsētu ar tās vēsturisko centru ielejas otrā krastā. Interesants skats uz apgaismoto pilsētu. Piemineklis Tukuma atbrīvotājiem.
N/A

Dagdā pirmo katoļu draudzes baznīcu no koka 1705. g. uzcēla Viļakas stārasts J. Hilzens. Mūsdienās redzamais dievnams ir tapis 18. gs. otrajā pusē (baroka stils) par grāfa J. A. Holzena līdzekļiem. Ēkas iekšpusē uzmanību vērts pievērst altārim, kancelei, ērģelēm, grāfu Hilzenu dzimtas piemineklim u.c. interjera priekšmetiem. + 371 65653634. Ziemeļos no baznīcas var izstaigāt Dagdas vēsturisko centru, kam raksturīgas 20. gs. sākuma no sarkanajiem ķieģeļiem celtās ēkas – t.s. ebreju tirgotāju nami.
N/A

Višķi kā apdzīvota vieta izveidojās uz Višķu muižas zemes. 19. gs. tie ieguva miestu statusu. 1921. g. Višķos atklāja lauksaimniecības ziemas skolu, bet 1926. - viengadīgo mājturības skolu. Otrā pasaules kara laikā - 1943. g. nodibināja Višķu dārzkopības un biškopības skolu, bet pēc kara - Višķu dārzkopības (vēlāk - lauksaimniecības) tehnikumu. Ar izglītbu saistītās aktivitātes bija arī iemesls, kādēļ Višķu centrs nelīdzinās “tipiskam” lauku ciematam. Šeit plašā teritorijā ir apskatāmi ainaviski kopti stādījumi, dendroloģiskais parks (no 1936. g.), ābeļdārzi, kas tiek kopti joprojām. Iespējams sarunāt vietējo gidu, kas lieliski pārzina parku. Višķus var izstaigāt arī individuāli.
N/A
Nozīmīgākās vērtības ir seklais lagūnas tipa ezers – Papes ezers ar palieņu pļavām, Baltijas jūras piekraste, Nidas purvs un bagātīgā putnu valsts (konstatētas > 270 putnu sugas). Starp Papes ezeru un Baltijas jūru atrodas Latvijā vecākā (no 1966. g.) putnu gredzenošanas stacija, kurā ķer un gredzeno putnus un sikspārņus. Papes ezera apkārtne ir pirmā vieta Latvijā, kur ezera palieņu pļavu apsaimniekošanas nolūkā izlaida t.s. „savvaļas” zirgus („Konik” šķirne).
N/A
Vietējas nozīmes aizsargājams dižkoks Tukuma ielas malā iepretim Jūrmalas pirmsskolas izglītības iestādei „Pienenīte”.
N/A

Tieši pie jūras, tikai 20 minūšu brauciena attālumā no Pärnu, atrodas Kapteiņa māja (Kapteni talu), kur kapteiņa svaigi nozvejotās zivis pārtop gardos zivju ēdienos, kurus var iegādāties vai nogaršot Kapteiņa vasaras kafejnīcā.
N/A

Smilšakmens iežos veidojusies ala ar vairākām arkām, pīlāriem un nišām. Liepas Lielās Ellītes alas (Ellīte, Velna ceplis, Velna krāsns, Vella ala, Liepmuižas ala, Liepas ala) kopgarums ir nedaudz vairāk par 20 m, tās griestu augstums sasniedz 3,5 m, bet platums 5 m. No alas izplūst spēcīgs avots. Domājams, ka tā sākusi veidoties jau pirms 7000 gadu. Ala daudz postīta, 20. gs. sākumā no tās raktas arī baltās smiltis. Lielā Ellīte ir sena kulta vieta. Mūsdienās vieta labiekārtota, izveidota atbilstošs labiekārtojums. 
N/A

Pirts noma, izmitināšana, ēdināšana, banketu zāles noma, internets, makšķerēšana, volejbola laukums.
N/A

Taka iesākumā ved pa mežu ieskautu bijušo šaursliežu dzelzceļa līniju, pa kuru pagājušā gadsimta vidū izveda kokmateriālus. Tās tālākā daļa izmet nelielu loku pa Suistna purvu (Suistna raba), kur uzcelts skatu tornis ar izcilu sūnu purva ainavu ar nelieliem ezeriņiem. Takas garums vienā virzienā ir 4,5 km.
N/A

Nīcas siera ražotne atrodas zemnieku saimniecībā “Birzmaļi”, kas ir viena no lielākajām piena ražotājām Lejaskurzemē. Ideja par amatniecības siera ražošanu radās 2017. gadā, un tā tika īstenota, ar LEADER programmas atbalstu izveidojot ražotni. Ikkatrs siera ritulis ir siera meistaru roku darbs, veidots ar lielu atbildību un rūpēm par augstāko kvalitāti.

Sieri

Svaigais siers – mocarellas tipa svaigais siers ar dažādām piedevām, piemēram, ķimenēm, baziliku un papriku, kā arī citām rūpīgi piemeklētām garšām.

Puscietais siers – gatavots pēc Nīderlandes siera metodes, kas piešķir tam maigāku, nedaudz saldenu garšu un elastīgu tekstūru. Siers tiek nogatavināts no trijiem līdz pat divpadsmit mēnešiem.

Cietais siers – recepte balstīta Itālijas siera tradīcijās. Tas izceļas ar izteiktu garšu un raksturu un tiek nogatavināts sešus vai divpadsmit mēnešus, iegūstot bagātīgu un niansētu garšas buķeti.

Kā top siers

Siers tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma govs piena, ko sāk apstrādāt vēl siltu. Šāda pieeja ļauj saglabāt piena dabisko garšu un raksturu, padarot sieru izteiksmīgu, niansētu un dzīvu. Sieru gatavo meistare Dace Vecbaštika, apvienojot tradīcijas ar rūpīgu roku darbu.

Apmeklētājiem

Ikdienā apmeklētājus ražotnē neuzņem, taču siera degustācijas ir iespējamas, iepriekš vienojoties. Nīcas sieru iespējams nogaršot arī kafejnīcā “Dzintariņš” Bernātos, kā arī restorānos “Parka Paviljons” un “Spīķeris 53” Liepājā.

Kur iegādāties sierus

Nīcas sierus iespējams iegādāties tirdzniecības vietās: LATS veikalos Nīcā, siera stendā Liepājas Pētertirgū, mājražotāju veikaliņā “Martas kiosks” Grobiņā, mājražotāju tirdziņos Liepājā, Rožu laukumā, atpūtas kompleksa “Rāmkalni” veikalā.
N/A

Saimniecībā "Jauncaunes", Ogres novadā, grupām, kā arī individuāliem apmeklētājiem tiek piedāvāta atpūta brīvā dabā, iepazīstot un izmēģinot metamos ieročus, šaušanu ar dažāda veida lokiem, arbaletiem un pneimatiku.
N/A

Gatavo sierus, izmantojot vecas, Latvijā pielietotas receptes. Kā simts un vairāk gadus atpakaļ, sieri tiek taisīti ar rokām. Produktiem ir piešķirta „Zaļā karotīte”. Svaigo sieru var kūpināt. Organizē ekskursijas, kuru laikā var iepazīt uzņēmumu. Pieņem pasūtījumus un piegādā gatavo produkciju.
N/A

Atrodas vecpilsētas centrā, Latgales ielas un Baznīcas ielas krustojumā. Dievnamu cēla laikā no 1843.–1845. g. krievu klasicisma stilā. Nesen atjaunoti tā griestu un sienu gleznojumi. Tornī atrodas 1667 kg smags zvans. Iepriekš piesakoties, baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses.
N/A

Atrodas pie tilta (Akadēmijas iela 1) pār Lielupi. 1574. g. pēc Kurzemes – Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēles uzsāk jaunas baznīcas celtniecību. Dievnama tornis tapa laikā no 1686. g. – 1688. g., bet 1862. g. to paaugstināja līdz 80,5 m. Baznīca nodega padomju aviācijas uzlidojuma laikā 1944. g. 27. jūlijā. 1954. g. Padomju armijas sapieri uzspridzināja ēkas atliekas. 2009. g. sākās baznīcas torņa rekonstrukcija, un šobrīd tajā izveidots izcils interaktīvais muzejs (īpaši draudzīgs bērniem) un stiklota skatu platforma.

N/A

Radošajā mājā Latvietes pūrs var apgūt praktiskās iemaņas rokdarbu veidos, kas nepieciesami latviešu tautas tērpu darināšanai – baltie un krāsainie darbi, zīļu vainagu darināšana, adīšana, tamborēšana, tilla izšuvumi, pīto un austo jostu darināšana u.c.

Saimniece pati pārzina dažādus rokdarbu veidus un to tehnikas, nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti sava aroda meistari. Ir zināšanas par latviešu tautas tērpa novadu īpatnībām, saimniece labi zina tautas tērpu attīstības vēsturi un pielietojumu

 
N/A

Šobrīd parka plašajos voljēros dzīvo ~ 200 dambriežu. Blakus uzcelta Baltijā lielākā briežu šķirotava. Saimnieks piedāvā dzīvnieku apskati tiešā tuvumā un saskarsmi ar tiem, organizē izglītojošas bērnu nometnes, konsultē par dzīvnieku audzēšanas jautājumiem.
N/A

Viena no 19. gs. sešdesmito gadu sākumā būvētās St. Pēterburgas – Varšavas dzelzceļa līnijas stacijām. Kaut arī sliežu ceļš joprojām turpinās Baltkrievijas virzienā (tālāk – pamests), Marcinkones dzelzceļa stacija ir pēdējā, līdz kurai pasažieri var nokļūt ar vilcienu no Viļņas (3 reizes dienā). Arī kravas vilcieni tālāk nekursē. Stacijas ēka ir izcils koka arhitektūras un stacijas kompleksa apsaimniekošanas piemērs. No Marcinkones dzelzceļa stacijas virzienā uz Čepkeļu purvu savulaik ir bijis izveidots šaursliežu dzelzceļš, kuru izmantoja kokmateriālu izvešanai. Tā vietā šobrīd ir saglabājies vecs meža ceļš, kur plānots izvietot šaursliežu dzelzceļu tematikai veltītu informācijas stendu.
N/A

Platākais Baltijas ūdenskritums - ~ 249 m plats un līdz 1,75 m augsts. Šis ir ne tikai unikāls dabas, bet arī kultūrvēsturisks objekts, jo saistīts ar dažādiem notikumiem un teikām. Te jāpiemin Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera izgudrotā zivju ķeramā iekārta, kas bija nostiprināta uz ūdenskrituma klinšu kāples. Tā radies stāsts par pilsētu, kur lašus (migrējošie laši un vimbas leca pāri rumbai un iekļuva tīklos) ķer gaisā! Lai Ventā nodrošinātu kuģu satiksmi, jau hercoga Jēkaba laikos iesāka rakt kanālu ap rumbu. 18. gs. sākumā virmoja ideja par Baltijas un Melnās jūras savienošanu pa Ventu, Nemunu un Dņepru. Šī iemesla dēļ turku karagūstekņiem bija jāturpina kanāla rakšana, ko traucēja dolomīta klints. Pēc spridzināšanas apkaimes ēku sienas saplaisāja, tādēļ darbus pārtrauca. Iespaidīgais grāvis redzams arī mūsdienās. Lai atvieglotu rumbas apskati, 2012. gadā Ventas labajā krastā ir izveidota koka laipa. Šeit ir vērts ierasties dažādos gadalaikos – vimbu (pavasaris) un lašu (rudens) migrācijas laikā.