Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Neliela apdzīvota vieta ar skolu, bibliotēku un veikalu. Ziemeļos no Vīdales redzamas vējdzirnavu paliekas. Dodoties Rīgas jūras līča virzienā, ceļš šķērso Šlīteres Zilo kalnu krauju ar iespaidīgiem skatiem bezlapu laikā un smilšakmens atsegumiem. Pa kreisi redzams Zilo kalnu avots – labiekārtota ūdens ņemšanas vieta. Ceļu, kas iet no Vīdales uz Melnsila pusi, vietējie sauc par Knipeldambi. To it kā būvējusi vācu armija 1. pasaules kara laikā, liekot uz ceļa apaļkokus un apberot tos ar granti. |
||
Viens no lielākajiem Latvijas vīnogu dārziem, kurā audzē > 50 vīnogu šķirnes. Saimnieks novadīs ekskursiju ar stāstu un konsultācijas par vīnogu audzēšanu, degustācijas un stādu iegādi. |
||
Latvijas un Baltijas resnākais parastais osis (Fraxinus excelsior). Aug blakus Zīlēniem - latviešu gleznotāja Ģederta Eliasa memoriālam muzejam, kamdēļ ieguvis otru nosaukumu – Eliasa osis.
|
||
Raiskumā pie ezera, bijušās muižas klēts ēkā atrodas SIA ''Raiskuma labumu darītava’’, kurā top maize un alus. Malkas krāsnī tiek cepta dabīgā ierauga rupjmaize un sadskābmaize pēc senām receptēm, kas mantotas no iepriekšējām paaudzēm. Izmantoti tiek tikai dabīgi produkti - rudzu un kviešu milti. Arī alus tiek darināts pēc senām receptēm - gan gaišais, gan tumšais alus ''Raiskumietis''. To gatavojot, izmantots tīrs ūdens no Gaujas nacionālā parka, miežu iesals, apiņi un raugs. Patieso garšu dod ar malku kurināms vārāmais katls. Tiek piedāvātas arī ekskursijas - degustācijas. |
||
2003. gadā uzstādītā, tēlnieces Solveigas Vasiļevas darinātā piemiņas zīme Staburagam atrodas Vīgantes parkā. “Dieva auss” ir vietā, kur pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides tika appludināts viens no interesantākajiem Latvijas ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem. Teikām, leģendām un plostnieku stāstiem apvītais Staburags bija 18,5 m augsta šūnakmens klints Daugavas kanjona kreisajā krastā, kas veidojusies pēc pēdējā leduslaikmeta. No Staburaga klints |
||
Pajumäe ir maza, jauka bioloģiskā saimniecība, kas atrodas zaļajā Mulgimaa un ražo dažādus piena produktus. Varēsiet apskatīt visus piena ražošanas posmus – no govīm ganībās līdz pat apstrādei pienotavā. |
||
„Selga uz rietumiem no Tūjas” – nozīmīga teritorija mazā ķīra aizsardzībai pavasara migrācijas laikā. Teritorija atrodas iepretim Salacgrīvas, Limbažu, Saulkrastu un Carnikavas novadam, tās platība ir 58 600 ha.
|
||
Tradicionāls igauņu ēdiens no bioloģisko saimniecību Saare Ubin un Vatsliku produktiem. |
||
Četrus kilometrus garā lokveida un marķētā dabas taka meklējama Plateļu pilsētiņas ziemeļaustrumu daļā. Tā ved pa dažādiem biotopiem – mežu, purvu, ezera malu, atklājot dažādas ainavas un tajās mītošās augu, putnu un dzīvnieku sugas. Šī ir interesantākā un ainaviskākā no Žemaitijas nacionālā parka takām. |
||
Tikpat iespaidīgs, taču ne tik populārs tūrisma objekts kā netālu esošais Jāņa – Toma akmens. Tammispeas akmens iegūlis mežā, tāda paša nosaukuma nelielā ciemā, kas atrodas Eru līča (Eru laht) dienvidu krastā. Tilpuma ziņā (262 m3) – 16. lielākais Igaunijas dižakmens. Tā garums ir 10,7 m, platums – 6,5 m, augstums – 7,5 m, bet apkārtmērs – 27,8 m. Iespaidīgas ir arī šī akmens atlūzas. Ar šī akmens attēlu noteikti ir jāpapildina sava lielāko Baltijas dižakmeņu fotokolekcija. |
||
No Mālkalna (atrodas Tukumā, Jelgavas ielas malā) - Slocenes upītes ielejas krasta nogāzes augstākās vietas paveras plašs skats uz Slocenes ieleju un Tukuma pilsētu ar tās vēsturisko centru ielejas otrā krastā. Interesants skats uz apgaismoto pilsētu. Piemineklis Tukuma atbrīvotājiem.
|
||
Lodes muižas ēkas izvietojušās t.s. Lodes – Taurenes subglaciālās iegultnes (cauri tek Gauja) austrumu nogāzē. Muižas apbūve tapusi 19. gs. pirmajā pusē, bet kungu māju (klasicisma stils) cēla 1815. g. Pēdējie īpašnieki, kas šeit saimniekoja (līdz 1939. g.) – bija Šmidtu dzimta. Mūsdienās muižas pilī vasarās dzīvo LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studenti, kuriem šeit ir lauku prakšu norises vieta. Kungu māja apskatāma no ārpuses. |
||
Saimnieks no Latvijā audzētām izejvielām ražo un piedāvā > 20 dažādus (t.sk. eksotisko ziedu) vīnus. Šeit var nobaudīt un iegādāties vīnus, kas darināti no ogām, augļiem, dārzeņiem un ziediem, t.sk. no baltajiem ceriņiem, melnā plūškoka, pienenēm, dižbrūklenēm u.c. Blakus esošajā dienliliju dārzā (lielākais Austrumeiropā) var iegādāties stādus. Dienliliju dārzā ir apskatāmas un nopērkamas gan pasaulē slavenu dienliliju selekcionāru šķirnes, gan dienliliju dārza aizsācēja V. Baņģiera, gan arī jaunās selekcionētās dienliliju šķirnes. Kopumā dārzā vara apskatīties un iegādāties vairāk kā 1000 dažādas dienliliju šķirnes! Dārzs apmeklētājiem ir brīvi pieejams, dienliliju ziedēšanas laikā, jūlijā un augustā, katru dienu no 9-19. Piedāvā majas vīna “Vējkalnietis” degustācijas. |
||
Latvijas augstākajā un Baltijas otrā augstākajā punktā, diemžēl atrodas tikai torņa grausts! Tādēļ labākie skatu punkti jāmeklē pašam. Tie daļēji atklāsies no torņa apkārtnes un slēpošanas trasēm, īpaši no Lielā un Mazā Golgāta. Vērts izstaigāt arī Gaiziņkalna dabas taku.
|
||
Saimniecība atrodas tradicionālajā zvejnieku ciematā, un šeit ir cieņā vietējie ēdieni un rokdarbi. Viesiem tiek piedāvāts degustēt pašgatavotos produktus, kā arī šeit rīko ēdiena gatavošanas un amatniecības meistarklases un iepazīstina ar lauku dzīvi. |
||
Durbe ir mazākā pilsēta Latvijā ar slavenu vēsturi, kā arī mazākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita (ap 500 iedzīvotāji). Durbe jau pieminēta 1230. gadā kuršu līgumā ar Alnas Balduīnu. Durbes apkaimē 1260. g. notika slavenā Durbes kauja starp Livonijas un Vācu ordeņa apvienotajiem spēkiem un žemaišiem, kuru pusē pārgāja ordeņa karaspēkā iesauktie kurši. Durbē dzimis pirmais Latvijas ārlietu ministrs Z.A. Meierovics, kā arī dzīvoja un strādāja viens no pirmajiem Latvijas dārzkopjiem Sīmanis Klevers (1834-1922). Pateicoties viņam, apkaimes dārzos atrodamas daudzas retas ābeļu šķirnes. Durbes ģerbonī, kas ir apstiprināts 1925. g., - ir sudraba ābele. Apkaimē ir vairākas saimniecības, kas specializējas augļkopībā, un daudz aktīvu dārzkopju. Ik gadus septembrī notiek ābolu svētki. |
||
Atrodas 200 m ziemeļaustrumos no akmens tilta pār Tebru. Ūdensdzirnavu komplekss celts 18. gs. beigās – 19. gs. sākumā uz Tebras upītes, uzpludinot Dzirnavdīķi. Blakus dzirnavām atrodas 19. gs. beigās celtā Aizputes muižas alusdarītava, apvienojot divas vecākas Pilsmuižas saimniecības ēkas. |
||
Katra mēneša trešajā sestdienā no 9:00 – 13:00 Gulbenē norisinās Zaļais tirdziņš, kurā pulcējas mājražotāji, amatnieki un zemnieki no dažādiem Latvijas novadiem. Piedāvā mājražotāju gatavotos gardumus, sezonas dārzeņus un augļus, kā arī skaistuma un dizaina priekšmetus, kā arī citas noderīgas lietas sadzīves un ikdienas rotāšanai. |
||
Viens no iespaidīgākajiem bijušās PSRS armijas objektiem Ziemeļvidzemē ar pamestām ēkām, pazemes bunkuriem, raķešu noliktavām, to palaišanas laukumiem u.c. elementiem. Viena no dažām vietām Latvijā, kur redzams Ļeņina piemineklis. Akmenī kaltais Ļeņina galvas atveids padomju gados bija novietots Alūksnes centrālajā laukumā. Atmodas laikā to demontēja un pārveda uz kodolraķešu bāzi. Īpaši slepens militārs objekts, kas ir spilgta Aukstā kara liecība. Bāzē aizvien labi saglabājušies dažādi angāri, raķešu palaišanas laukumi un bumbu patvertnes. Objektu var atklāt individuāli, kopā ar vietējo gidu vai izmantojot audio gida sniegtās iespējas. Iesakām ceļojumu laikā sākt Zeltiņu vēstures krātuvē, kur dota iespēja ieskatīties padomju laika sadzīvē un uzzināt par darbību padomju armijas raķešu bāzē! |
||
Vienkāršās formās celta vienstāvu ēka, virs kuras ieejas uz jumta novietots krusts. Kaut arī pati Pitraga draudze ir dibināta 1890. gadā, dievnams celts 1902. gadā, bet atjaunots 1925. – 1926. g. pēc ugunsgrēka 1. pasaules kara laikā un arī neatkarīgās Latvijas laikā. |