Atpūta laukos
3901-3920 / 4346
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Latvijas Ķiploks atrodas Līvu ciemata Muciņās pie Cēsīm.  Audzē ziemas ķiplokus – “Kente” un “Porcelāns”, ražo gardus, veselīgus produktus no ķiploka. Ķiploki tiek audzēti ar rūpēm, mīlestību un atbildību, ikviens produkts veidots ar augstu kvalitātes izjūtu.

Ciemiņi tiek laipni gaidīti, lai iepazītu saimnieku stāstu, izgaršotu īstu Latvijā augušu ķiploku garšu buķeti, kā arī lai izzinātu ķiploku audzēšanas smalkumus. Iespēja baudīt ķiploku visdažādākajās tā izpausmēs – marinētu, kaltētu, tējā, brandavīnā, alū, medū, kompetē vai šokolādē.

ĶIPLOKS - VISU GARŠU KARALIS!
N/A
Pie dažus metrus augstajām klintīm pavasaros un pēc lietavām veidojas divi nelieli sezonāli ūdenskritumi.
N/A

Interesantā būve, kurai Baltijas valstīs grūti atrast līdzinieku, ir meklējama 2 km ziemeļaustrumos no Kirblas (Kirbla). 307,8 m garo arkveida tiltu pāri Kazari upei (Kasari jõgi) uzcēla 1904. g. deviņu mēnešu laikā. Tajā brīdī to uzskatīja par Eiropas garāko šāda tipa dzelzsbetona tiltu. Tagad to var šķērsot tikai ar kājām vai ar divriteni. Tumšajā diennakts laikā tilts ir skaisti izgaismots! Tā ievērojamais garums ir skaidrojams ar apstākli, ka pavasara palos Kazari palienes applūst lielās platībā.
N/A

Restorāns "Višta puode" piedāvā dažādus gardus ēdienus, tostarp arī lietuviešu tradicionālos ēdienus. Restorāna telpas iespējams rezervēt dažādiem pasākumiem.
N/A
„Ainaži – Salacgrīva” - nozīmīga teritorija rifu aizsardzībai. Teritorija atrodas iepretim Salacgrīvas novadam, tās platība ir 7239 ha.
N/A
No ģeogrāfiskā un kultūrvēsturiskā viedokļa interesanta teritorija Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, kuras nozīmīgākie resursi ir dažāda veida biotopi, ainavas, reljefs un Šķaunes ezers. Istras pauguraines dabas parkā nav ar tūrismu saistīti labiekārtojumi, bet šo teritoriju var apskatīt arī „no malas”, braucot pa grantēto ceļu no Soboļinas uz Osinovku, kas iet līdztekus parka ziemeļu robežai (skats uz Šķaunes ezeru).
N/A

Lauku viesu māja un dendroloģiskais dārzs netālu no Kuldīgas. Dīķī pie mājas foreles un karpas. Pie viesu nama atrodas Sauleskalnu dendrārijs.  Dibināts 1960. g. Šobrīd ~ 100 koku un krūmu sugas, t.sk. 25 – vietējās sugas un 16 rododendru sugas. Unikāli eksemplāri - Latvijā vecākā magnolija (50 gadus veca), 45 gadus vecs parastais parūkkoks (Cotinus coggygria), divdaivu ginks (Ginkgo biloba), sēdziedu akantopakss (Acanthopanax sessiliflorum) u.c. Ieeja pret ziedojumiem. Pieejama vestures izziņas telpa, par saimniekiem, kas šo dārzu veidojuši. Ir Ēvalda Valtera stādīta ozolu birzs. Uz vietas iespējams iegādāties dažādus stādus.
N/A

Apmeklētāju centrā var iegūt noderīgu informāciju un iepazīt ekspozīciju par Karulas augstienes veidošanās vēsturi, ezeru iemītniekiem un šejienes novada kultūrvēsturiskajām tradīcijām. Apmeklētāju grupas semināru zālē var noskatīties izzinošu prezentāciju.
N/A

Viens no populārākajiem Kurzemes piekrastes tūrisma objektiem – līdz 20 m augsts, jūras viļņu noskalots krasts, kas sastāv galvenokārt no smiltīm un šaurām oļu – laukakmeņu joslām. Iepretim Jūrkalnes centram izveidota skatu platforma un kāpnes, pa kurām var nokāpt līdz jūrai. Baltijas jūras stāvkrasts turpinās gan Pāvilostas, gan Ventspils virzienā.
N/A
Liegums veidots augstā tipa purva, purvaino mežu un retu putnu sugu aizsardzībai. Niedrāju – Pilkas purvu var šķērsot ar sausām kājām, vienlaikus baudot mazskarto dabu. To var īstenot gan pa bijušā Smiltenes – Valmieras – Ainažu šaursliežu dzelzceļa uzbērumu, kas 3 - 4 km garumā šķērso purvu DA – ZR virzienā, gan arī izstaigājot labiekārtoto lokveida laipu taku, kas atrodas uzbēruma austrumu pusē.
N/A

Kafejnīca "Turība" atrodas Aglonas centrā pie Dagdas autoceļa (P 60).

Latviešu virtuve: cūkgaļas kotletes, kartupeļi ar siļķi un krējumu, biezpiena krēms ar zemenēm.

Īpašais ēdiens: tīteņi.
N/A
Adamovas (senais nosaukums Adamhof, Odumova) muižas celtniecība datēta ar 1851. gadu. Muižas īpašnieki ir bijuši Rēzeknes pilskungs Korfs, dekabrista Oboļenska brāļa meita Žemčužņikova, ģenerālis Karaulovs. 1905. gadā Adamovas muižā atklāts minerālūdens avots, kas nosaukts svētās Helēnas vārdā. Minerālūdens ieguvis augstākās godalgas 1912. gadā Londonas un 1913. gadā Parīzes izstādēs. Pašlaik minerālūdens avots Adamovā vairs nav atrodams. Saglabājušās divas 19. gs. ēkas, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi. Muižas teritorijā atrodas Adamovas speciālā internātpamatskola. 2006. gadā pie internātskolas uzcelts moderns sporta komplekss, kur notiek arī valsts mēroga sporta sacensības. Kompleksā piedāvā saunu, telpas svinībām, laivu nomu, kā arī naktsmītnes 120 personām.
N/A
2 dienas

Gauja ir Latvijas populārākā ūdenstūristu upe. Laivotājus šeit vilina skaistie smilšakmens atsegumi, upes mierīgais tecējums, dabas un lielā kultūras pieminekļu daudzveidība. Minētajā posmā upe plūst cauri Gaujas senlejai, kas ir viena no iespaidīgākajām Baltijas reljefa formām. Maršruta tehniski sarežģītākā vieta ir Ķūķu krāces, kur nereti gadās pa kādai apgāztai laivai. Lielākais upes kritums ir posmā no Amatas ietekas līdz Līgatnei, tādēļ daudzi braucēji izvēlas Cēsu – Līgatnes posmu.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​
N/A

Dabiskā zemesragā starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru 14. gs. beigās slejās seno latgaļu koka pils, kuras vietā Livonijas ordenis uzcēla Latgales varenāko mūra pili. Tā bija iespaidīga trīsstāvu celtne kvadrāta formā ar sešiem torņiem, trīs vārtiem un divām priekšpilīm. Pēc krievu iebrukuma Latgalē 1481. g., Ludzas pili atjaunoja 1525. g. 1654. g. to atkal izposta Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks. Jau 18. gs. no pils bija palikušas tikai drupas, kas arī mūsdienās ir ļoti iespaidīgas un ainaviskas (ar skatu uz Lielo Ludzas ezeru un baznīcu torņiem).
N/A
Šaurā pussalā starp Luknas, Višķu un Boltaru ezeriem stāv skatu tornis, no kura labi aplūkojami gan minētie ezeri, apkārtnes paugurainā ainava, gan arī Ambeļu un Višķu skati. Atbrauciet šeit ievu ziedēšanas laikā!
N/A

Skatu tornis atrodas Mērsraga piejūras pļavā – Jomiņā (Latvijas piekrastē – reti sastopams biotops) – ziemeļos no Mērsraga ostas. No torņa labi pārskatāmi gan piejūras pļavu plašie niedrāji, gan arī dzīvei savvaļā pielāgoto govju noganītās pļavas, kas ir augu sugām nesalīdzināmi bagātākas.
N/A

Atrodas nepilnus 2 km austrumos no Aglonas, Aglonas – Dagdas ceļa malā. Tā ieceres autors ir Ēriks Delpers, kurš 2006. g. uzsāka vietas labiekārtošanu, izveidojot brīvdabas skulptūru dārzu un stādījumus. Kristus Karaļa kalns šobrīd atrodas izveides procesā, taču neskatoties uz to – objekts, ko ir vērts redzēt!
N/A

Gards "dzīvais" alus , kas gatavots pēc sentēvu metodēm. Tas tiek vārīts, izmantojot malku, raudzēts ozolkoka mucās un gatavināts 30 dienas. Maza alus darītava, kuras piedāvājumā ir ekskursijas un degustācijas gan lielām, gan mazām apmeklētāju grupām.
N/A

Pārgājiens laikā un telpā, jo taka uzskatāmi attēlo šīs vietas vēsturi kopš brīža, kad atkāpās Ledājs – iespaidīgās Gaujas senlejas veidotājs. Smilšakmens iežu atsegumi aizved vairāku simtu miljonu senā vēsturē – Devona periodā, ko sauc arī par „zivju laikmetu”. Bet pavisam nesen šeit parādījās cilvēks, kas arī atstājis savas pēdas. Kā viens no takas apskates objektiem ir 13 m garā Svētavota ala, no kuras iztek Svētavots.
N/A

Leimaņu ciems ir sācis veidoties 20.gs. sākumā kādreizējā kroga apkārtnē. Vienā no tās vēsturiskajām ēkām atrodas arī amatu māja "Rūķīši". Ēkā ir dažādas tematiskās istabas - aušanas, novadpētniecības, maizes, saimes, senlietu un Ulmaņlaika istaba. 

Viesiem ir iespēja aplūkot un iemācīties maizes mīcīšanas un tapšanas procesu, izstaigāt Latvju zīmju parku, iepazīties ar Leimaņu pagasta vēsturi un iemēģināt roku aušanas procesā.