Ūla ir viena no skaistākajām un likumsakarīgi – arī populārākajām Lietuvas ūdenstūristu upēm. Tās galvenā pievilcība ir skaistā ainava ar augstajiem upes krastiem, kuros slejas iespaidīgas smilšu kraujas līdzīgi kā Irbes krastos Latvijā. Laivošanu var sākt no Mančagires (Mančiagirė) vai Zervinos ciemiem un turpināt līdz Ūlas ietekai Merķē un tālāk pa Merķi līdz pat Merķinei un Nemunai. Ūla nav plata, taču posmā no Zervinos ciema tajā nav neviena koku aizgāzuma vai cita šķēršļa, kuram laiva būtu jānes apkārt. Ašā straume, asie līkumi, dzidrais ūdens un tajā redzamā zemūdens pasaule rada patiesi patīkamu sajūtu! Upes krastos atrodas gan publiskas (apsaimnieko Lietuvas valsts meži), gan privātas ūdenstūristu apmetnes un atpūtas vietas. Šī ir vienīgā Baltijas upe, kur ūdenstūristiem ir jāpērk licence. Ūlas krastos atrodas divi interesanti apskates objekti – Ūlas atsegums (Ūlos atodanga) un spēcīgs avots – Ūlas acs (Ūlos akis). Savukārt, Merķe jau ir jau krietni platāka upe, taču ar acīm redzamu straumi un dažviet pat jaukām straujtecēm. Kaut arī Merķes krasti ir mazapdzīvoti, tajos atradīsim piemērotas nakšņošanas vietas. Pa Ūlu un Merķi no Zervinos līdz Merķinei sanāk „mierīgs” pusotras - divas dienas ilgs brauciens.

Viens no populārākajiem Kurzemes piekrastes tūrisma objektiem – līdz 20 m augsts, jūras viļņu noskalots krasts, kas sastāv galvenokārt no smiltīm un šaurām oļu – laukakmeņu joslām. Iepretim Jūrkalnes centram izveidota skatu platforma un kāpnes, pa kurām var nokāpt līdz jūrai. Baltijas jūras stāvkrasts turpinās gan Pāvilostas, gan Ventspils virzienā.

Krodziņš "Katrīnkrogs" atrodas Alūksnes ezera krastā – Lauku tūrisma un atpūtas centra „Jaunsētas” teritorijā. No guļbaļķiem celtajā krodziņa interjers veidots 17. gs. stilā, kad Alūksnē dzima un audžutēva Ernsta Glika pavadībā izauga vēlākā Krievijas cariene un Pētera I sieva Katrīna I.

Latviešu virtuve: Alūksnes ezera zivju (zandarts vai līdaka) zupa, cūku mēle, cepta ola miltu panējumā, rupjmaizes kārtojums ar brūkleņu ievārījumu un putukrējumu.

Īpašais ēdiens: Pusdienas malēniešu gaumē – buljons ar profitroļiem.

Uzņēmumā jau 16 gadus ražo klasiskos, medus, piparmētru – ingvera un smiltsērkšķu cukurgailīšus u.c. konditorejas izstrādājumus, kā arī gatavo zemestauku sulu, kas ir sen pazīstams tautas dziedniecības līdzeklis. Produkcijas iegāde.

Pastaigājoties pa kilometru garo zemes ceļu, kas omulīgi stiepjas gar jūru, var sajust īsto ciema burvību. Labajā pusē skatu bagātina jūrā izmētātie akmeņi, miniatūri puķu dārziņi jūras krastā, aicinoši soliņi, apgāztas laivas. Krasta pusē jau vairāk kā gadsimtu stāv tagadējā Kaltenes bibliotēka. 1899. g. celta kā Nogales barona Nolkena vasarnīca – vairākkārt pārbūvēta un mainījusi savu lomu sabiedrībā. Sākotnēji no 1926. g. šeit atradusies pamatskola, pēc tam klubs, bet no 1992. gada - atkal sākumskola. Ejot pa ceļu, aplūkojamas sakoptas, skaistas kurzemnieku piejūras sētas, starp kurām var atrast arī tādas veco zvejnieku un kuģu būvētāju dzimtas mājas, kā Burliņi. Pie Žulnieku valka „Smilgās” atradusies kuģa kalēja Pētera Valdemāra smēde, kurš bijis tā laika galvenais kuģu kalējs posmā no Kaltenes līdz Upesgrīvai. (Avots: Rojas TIC)

Dabiskā zemesragā starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru 14. gs. beigās slejās seno latgaļu koka pils, kuras vietā Livonijas ordenis uzcēla Latgales varenāko mūra pili. Tā bija iespaidīga trīsstāvu celtne kvadrāta formā ar sešiem torņiem, trīs vārtiem un divām priekšpilīm. Pēc krievu iebrukuma Latgalē 1481. g., Ludzas pili atjaunoja 1525. g. 1654. g. to atkal izposta Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks. Jau 18. gs. no pils bija palikušas tikai drupas, kas arī mūsdienās ir ļoti iespaidīgas un ainaviskas (ar skatu uz Lielo Ludzas ezeru un baznīcu torņiem).

Atrodas Rīgas – Daugavpils (A 6) autoceļa malā. Blakus liels autostāvlaukums, iecienīta šoferu – tālbraucēju un citu ceļotāju maltītes ieturēšanas vieta. No koka veidots interjers.

Līvānu dienviddaļā, kur Zemgales iela „atduras” pret Daugavu, ir apskatāms un joprojām izmēģināms 21. gadsimtam diezgan neparasts un eksotisks transporta līdzeklis – viena no trīs Latvijas upju pārceltuvēm. Atšķirībā no Līgatnes pārceltuves, šo darbina motora, nevis pašas upes straumes spēks. Tas tiek īstenots ar troses palīdzību, kas pārvilkta pāri Daugavai. Pārceltuve ir veidota no Padomju armijas pontoniem, kas bija domāti tanku pontontiltu celšanai. Pārceltuvi izveidojuši tās īpašnieki.

Muzejs izveidots 1991.gadā. Stepona Dariaus dzimtajās tēva mājās atjaunots lidotāja vecāku dzīvojamais nams un klētis. Abos namos izveidotas ekspozīcijas. Vienā no tām apmeklētāji var iepazīties ar eksponātiem, kas atspoguļo Lietuvas aviācijas vēsturi un S.Dariaus dzīvi, savukārt otrajā ekspozīcijā atrodami seno žemaiču sadzīves priekšmeti. Muzeja tuvumā darbojas kempings, kur var atpūsties un apmesties uz ilgāku laiku.