Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Eiropā un, domājams, pasaulē unikāls militāro būvju komplekss, kas izvietots starp Baltijas jūru un Liepājas un Tosmares ezeriem. Cietoksnis izmaksāja 45 miljonus zelta rubļus, un to sāka būvēt 19. gs. beigās pēc Krievijas cara Aleksandra III pavēles. Tas sastāvēja no kara pilsētiņas un fortifikācijas būvēm - lielgabalu pozīcijām, bunkuriem, pulvera pagrabiem, kanālu sistēmas, šaursliežu dzelzceļa u.c. 1908. g. saskaņā ar jauno Krievijas aizsardzības koncepciju cietoksnis beidza funkcionēt, jo tā celtniecību atzina par stratēģisku kļūdu. Pazemes būves un pagrabus 1. pasaules kara laikā mēģināja uzspridzināt, taču tas īsti neizdevās. Tā atsevišķiem elementiem bija liela nozīme Latvijas atbrīvošanas cīņās. Līdz mūsdienām saglabājušās atsevišķas cietokšņa daļas - Ziemeļu forti, Vidusforts, Austrumu forts, Dienvidu forts, krasta aizsardzības baterijas (Nr. 23., 3.), Redāns, Lunete u.c. Lielākā daļa no tiem nav labiekārtoti, tādēļ to atsevišķu daļu apskate var būt bīstama. Bijušā cietokšņa ziemeļdaļa ietver Karostu, kas piedzīvojusi septiņas dažādas armijas un varas. Padomju laikos Karosta bija slēgtā zona un civilpersonām nepieejama. Te atrodas daudzi izcili militārās vēstures pieminekļi un tūristu iecienītais Karostas cietums. |
||
Dodieties ekskursijā, lai gūtu ieskatu lauku profesijā un dzīvesveidā, kā arī iegūtu jaunus iespaidus un labu atpūtu visai klasei. Ekskursijas laikā apmeklējiet podnieku, kurš skolēniem māca, kā praktiski darboties ar rokām, kā no māla izveidot skaistu darbus ar saviem parakstiem un zīmējumiem. Pēc tam apmeklējiet maiznīcu, kur saimniece piedāvā maizes degustāciju un picu cepšanu. Ekskursijas noslēgumā dodieties uz agro saimniecību, lai redzētu, kā siltumnīcās tiek audzēti tomāti, izmantojot mūsdienīgas fotosintēzes tehnoloģijas. |
||
Ar mežu klāta teritorija, kas veidota reliktas aizsargājamas augu sugas - parastās īves u.c. augu aizsardzībai. Teritorija nav piemērota apmeklējumiem, jo apmeklētājs bez vides zināšanām šeit ieraudzīs „parastu” mežu.
|
||
Muiža vēsturiskajos dokumentos pirmoreiz ir pieminēta 16. gs. Tagad redzamā vienstāva kungu māja ir vairākreiz pārbūvēta laikā no 17. – 19. gs. 1997. g. ēku vēlreiz atjaunoja un tagad tajā atrodas viesu nams un Vilsandi nacionālā parka apmeklētāju centrs, kur var iegūt ne tikai vērtīgu informāciju, bet arī apskatīt Vilsandi apkārtnē atrastās fosilijas. No Lonas muižas var uzsākt pārgājienu uz Vilsandi salu. Vienā no muižas ēkām ir izveidota Vilsandi nacionālajam parkam veltīta ekspozīcija. |
||
Restorāns "Aparjods" atrodas Vidzemes šosejas (A2) malā, izvietots guļbūvē ar salmu jumtu un senlaicīgu interjeru. Ēdiena gatavošanā apvieno senās tradīcijas ar mūsdienu klientu prasībām. Restorāna koka ēkā ir kamīns - tas rudenī un ziemā piešķir mājīgumu un labsajūtu tā viesiem. Pie lielajiem ozolkoka galdiem ēdienu izbaudīt var gan lielas ģimenes, gan draugu kompānijas, ir pieejama stiklota terase. Restorāna virtuve piedāvā garšīgus vienkāršus latviešu un nedaudz latviskotus Eiropas valstu ēdienus. Restorāns lepojas ar savu plašo vīna izlasi vīna istabā, lieliskajiem grila ēdieniem un desertiem. Restorāna pavāri klāj bagātīgus banketa un svētku galdus Mūzikas klubā un restorānā. |
||
Pastaigājoties pa kilometru garo zemes ceļu, kas omulīgi stiepjas gar jūru, var sajust īsto ciema burvību. Labajā pusē skatu bagātina jūrā izmētātie akmeņi, miniatūri puķu dārziņi jūras krastā, aicinoši soliņi, apgāztas laivas. Krasta pusē jau vairāk kā gadsimtu stāv tagadējā Kaltenes bibliotēka. 1899. g. celta kā Nogales barona Nolkena vasarnīca – vairākkārt pārbūvēta un mainījusi savu lomu sabiedrībā. Sākotnēji no 1926. g. šeit atradusies pamatskola, pēc tam klubs, bet no 1992. gada - atkal sākumskola. Ejot pa ceļu, aplūkojamas sakoptas, skaistas kurzemnieku piejūras sētas, starp kurām var atrast arī tādas veco zvejnieku un kuģu būvētāju dzimtas mājas, kā Burliņi. Pie Žulnieku valka „Smilgās” atradusies kuģa kalēja Pētera Valdemāra smēde, kurš bijis tā laika galvenais kuģu kalējs posmā no Kaltenes līdz Upesgrīvai. (Avots: Rojas TIC) |
||
Bijušajā Heltermā ostas krogā – tējnīcā (18. gs.) ir atvērtas Heltermā rokdarbu darbnīcas, kur var iegādāties vietējo meistaru garadarbus un visu vasaru piedalīties daudzos un dažādos radošos pasākumos (piem. ziepju vārīšana, filca velšana, apdrukāšana ar augiem un koka klucīšiem utt.). |
||
Pie Lielauces muižas sākas laipu taka, kas pa purvaino (pārejas tipa purvs) Lielauces ezera krastu aizved līdz laivu novietnei pie ezera atklātās daļas. Var nomāt laivu un makšķerēt, jo zivju krājumi tiek regulāri atjaunoti. Atrodas Vīķu purva dabas liegumā. |
||
Krasta robežapsardzības postenis bija izvietots kādreizējās Jūrskolas ēkā. Pēcpadomju laikā atsevišķu ēku daļās tika piedāvāti naktsmītņu pakalpojumi. Robežsardzes tornis šajā kompleksā - viens no vislabāk saglabājušamies šāda veida objektiem Latvijas piekrastē. Otrs novērošanas tornis atrodas pašā jūras krastā (kāpšanai bīstams!).
|
||
Pirmais Igaunijas un Baltijas nacionālais parks – dibināts 1971. g. Veidots Somu līča piekrastes, mežu, purvu, pļavu biotopu, sugu, dabas pieminekļu – dižakmeņu, ūdenskritumu, atsegumu un kultūras pieminekļu – senkapu, pilskalnu, muižu, zvejniekciemu u.c. objektu aizsardzībai.
|
||
Ekspozīcija iepazīstina ar Pļaviņu HES - unikālas inženiertehniskās un arhitektoniskās būves, lielākās elektroenerģijas ražotnes Baltijā un vienas no lielākajām Eiropā, celtniecības vēsturi un darbības nozīmīgākajiem notikumiem. Ekspozīcijā aplūkojams gan HES makets, gan dažādas sarežģītas elektrostacijas darba nodrošināšanai nepieciešamas mēriekārtas un īpaši pielāgoti instrumenti, ūdenslīdēja tērps, dažādi dokumenti un fotogrāfijas par HES iekārtu darbību, rekonstrukcijām, Aizkraukles pilsētas veidošanu, strādājošo sabiedriskās dzīves aktualitātēm. Kopā ar ekspozīcijas apskati tiek piedāvāta ekskursija, kuras laikā iespējams apskatīt Pļaviņu HES mašīnzāli, aplūkot HES būves no skatu laukuma, kā arī iepazīt būvju kompleksu. |
||
Ungru Resto ir piejūras restorāns Hījumā ziemeļu krastā, kur atmosfēru rada kādreizējā muitas māja, Suursadamas vide, kvalitātīvs ēdiens un apkalpošana. Ēdienkartē tiek izmantotas vietējie produkti un tiek gatavoti tradicionālie Hījumā salas ēdieni, pasniegti mūsdienīgā stilā. Restorāns Ungru Resto - iesaka White Guide 2018. |
||
Kafejnīca "Ozoli" atrodas Gulbenes novadā, Lizuma centrā. Baudāmi garšīgi dienas piedāvājumi, kā arī Gulbenes novada īpašie ēdieni. Interjerā izmantotas latviskās zīmes. Latviešu virtuve: Aukstā zupa, frikadeļu zupa, mednieku desiņas. |
||
Esko Farm is a family business which focuses on making dairy products from their own lifestock. Farm's products include yogurt ice creams, cheeses, yogurts and so on. It's possible to take a tour around the farm, get to know the animals as well as have degustation of the farm's products. |
||
Kīdevas muiža rakstos ir minēta 1614. g., taču pašreiz redzamā divstāvu kungu māja, ir celta 19. gs. beigās. Ēkas sienas ir klātas ar koka šķindeļiem, kas viens otru pārklāj kā zivs zvīņas. Šāds kungu mājas sienu pārklājums Igaunijas mērogā ir unikāls. Laikā no 1919. – 1951. g. tajā atradās skola. Blakus muižai atrodas neliels parks. Diemžēl turpat pusgadsimtu ilgās pamestības rezultātā ēkas atrodas ļoti kritiskā stāvoklī. Tas ir arī pietiekams apmeklējuma iemesls. |
||
Līdzīgs nostāsts kā par Āraišu Zviedru priedi, kuru ar saknēm gaisā esot stādījis Zviedru karalis.
|
||
No Markovas pilskalna, līdz kuram nokļūsim pa izziņas taku, paveras ainava uz vienu no Daugavas lokiem – Daugavsargu loku. Takojot tālāk, nonāksim atklātā Daugavas krastā, kur redzēsim vienu no Latvijas upju ieleju savdabīgākajām ainavām ar Slutišķu vecticībnieku sādžu un vareno Slutišku krauju fonā.
|
||
Vīna ražošana Allikukivi notiek senajā vadmalas fabrikas direktora ērberģī. Viesi tiek gaidīti uz plašā muižas balkona degustēt daudzveidīgos dzērienus un iepazīties ar vīna darīšanas noslēpumiem, muižas vēsturi un ogu stādījumiem. Augļu un ogu vīnu ražošana pēc igauņu receptēm. |
||
Salantu reģionālā parka (Salantu regioninis parkas) galvenās ainavas veidotājas ir Erlas, Minijas un Salantas upju senielejas, kas izteikti atklātajam apvidum piešķir zināmu “rozīnīti”. Parka teritorijā atrodas Lietuvā lielākais kadiķu mežs. Kadiķu audzes, kurās redzami ledāja atstātie laukakmeņi ir raksturīgi tikai šim reģionālajam parkam. Akmeņi neparastā veidā ir arī eksponēti Mosēdes (Mosėdis) pilsētiņā un Vilius Orvidas saimniecībā pie Salantiem. Kopumā parkā konstatētas 570 augu sugas un 793 dzīvnieku, t.sk. bezmugurkulnieku sugas. Salantu apkaimē ir saglabāts vietējais dialekts, tiek svinēti vasaras saulgrieži, bet vecākās paaudzes iedzīvotāji reliģisku svētku laikā pulcējas pie kapelām un dzied t.s. piekopj maija (Gegužinė) lūgšanas. Parka apmeklētāju centrs atrodas Salantos. |
||
Dzūkijas Nacionālais parks dibināts 1991. gadā. Tā ir lielākā Lietuvas īpaši aizsargājamā dabas teritorija un viens no mežainākajiem valsts apvidiem. Nacionālais parks ir bagāts ar upēm, kuru krastos nereti redzami iespaidīgi nogulumiežu atsegumi, kā arī simtiem avotu un avoksnāju. Starp vērtīgiem biotopiem pieminamas arī pļavas un palieņu pļavas, purvi u.c. mitrāji. Kopumā parkā konstatētas gandrīz 2000 augu sugas un 2108 dzīvnieku sugas, kukaiņus u.c. ieskaitot. Viena no nozīmīgākajām kultūrvēstures vērtībām ir etnogrāfiskie ciemi un saglabātās biškopības, amatniecības, arhitektūras, kulinārās u.c. Cilvēki izsenis dzīvojuši saskaņā ar dabu un izmantojuši tās bagātības – ogas, sēnes, bišu medu, tīro avotu un upju ūdeni un piekopuši dažādu amatu un biškopības tradīcijas. Pazīstama Dzūku tradīcija ir sēņu un ogu vākšana plašajos mežos. Parkā ir izveidoti kājāmgājēju, velotūrisma un ūdenstūrisma maršruti. Apmeklētāju centri atrodas Merķines (Merkinė) pilsētā un Marcinkoņa (Marcinkonys) ciemā. |