Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Profesionāla lauksaimniecības tūre, kuras laikā tiek iepazītas Latvijas modernākās graudaugu ražošanas saimniecības, kas raksturīgas Zemgales reģionam. Iepazīšanās diena, kuras laikā organizēta tikšanās ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas speciālistiem, lauksaimnieku NVO pārstāvjiem. Latvijas galvaspilsētas – Rīgas (UNESCO mantojums), Rīgas centrālā tirgus (viens no lielākajiem slēgtā tipa tirgiem Eiropā) apskate. Veselīgas pārtikas veikala apmeklējums. Vakariņas ar latviešu tradicionālo ēdienu un alus šķirņu baudīšanu. Nākamajā dienā dodamies uz Jelgavu, kur 18.gs. celtā Kurzemes un Zemgales hercogistes pilī organizēta tikšanās ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēkiem. Maiznīcas, kurā cep maizi no bioloģiskā veidā audzētiem produktiem – apmeklējums. Nākamā ir saimniecība, kurā apvienota augkopība ar lopkopību un biogāzes ražošanu. Tajā izveidots mākslīgs mitrājs, kas attīra notekūdeņus. Vakariņas modernā un mūsdienīgā atpūtas kompleksā. Nākamajā dienā dodamies uz vienu no lielākajām Zemgales daudznozaru saimniecībām, kas specializējusies, augkopības, lopkopības, zirkopības, biogāzes un alus ražošanas jomās. Pēc tam – lielākās un tehnoloģiski modernākās graudkopības saimniecības apmeklējums. Pēcpusdienā – ekskursija pa Baltijā izcilāko pili – Rundāles pili. Tā celta kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence, kas būvēta pēc ievērojamā itāļu arhitekta F. B. Rastrelli projekta. Vakariņas ēdam kompleksā, kurā ietilpst vēsturiskas vējdzirnavas ar graudkopības tēmai veltītu ekspozīciju. Ceturtās dienas rītā – graudkopības saimniecības apmeklējums, kas audzē sēklas. Pēc tam – bioloģiskās saimniecības apmeklējums, kas audzē kviešus, miežus, zirņus, pupas, rapsi, garšvielas un zāļu tējas. Piedāvā pusdienas lauku sētā, kas gatavotas no pašu izaudzētiem graudiem un rupja maluma miltiem. Atgriešanās Rīgā. |
||
Atrodas Daugavas labajā krastā pie Karikstes upītes ietekas Daugavā. Pili, no kuras mūsdienās ir saglabājusies tikai sienas drupas un pamati, Livonijas ordenis uzcēla 1224. gadā. To apdzīvoja līdz 17. gs. vidum, kad Poļu - zviedru kara laikā celtni sagrāva. Uz pilsdrupām paveras labs skats no ceļa (grantēts), kas aizlokas lejup pa Daugavas ielejas labo krastu. |
||
1,7 km gara lokveida taka, kas iepazīstina ar dažādiem meža biotopiem, to iemītniekiem un meža apsaimniekošanas pamatprincipiem. Apmeklētāju ērtības nolūkā ir izveidotas koka laipas un neliels skatu tornis. |
||
Braucot no Kopgaļa uz Jodkranti (Juodkrantė), autoceļš „uzskrien" Lāča galvas kāpā (Meškos galvos kopa), kur kreisajā (austrumu) pusē paveras dīvains skats ar sausiem kalnu priežu Pinus montana stumbriem, kas atgādina spocīgu pasaku mežu. Šeit 2006. g. pavasarī notika t.s. gadsimta ugunsgrēks, kā rezultātā izdega simtgadīgs priežu mežs 235 ha platībā. Vietas apskatei ir izveidota koka laipa. |
||
Šajā vēsturiskajā namā Mostes muižā (1909) ir mājas Igaunijas Foto Tūrisma Centram. Viesu māja otrajā stāvā piedāvā ērtas istabas ar visām ērtībām. |
||
Piecstāvu viesnīca, kuras centrā ir tornis, celta 1933. - 1936. g. jaunklasicisma stilā (arhitekts E. Laube) un tautas valodā pazīstama kā "Baltā pils" jeb "Baltais kuģis". Ēku uzskata par vienu no izcilākajām Latvijas brīvvalsts laika būvēm un tā kļuva par vienu no neatkarīgās Latvijas valsts simboliem. Līdz mūsdienām saglabājusies pati ēka, daļēji vestibila, mūzikas salona, bibliotēkas un ēdamzāles interjeri un dažādi mākslas darbi. Ķemeru viesnīca pazīstama arī kā viena no galveno notikumu vietām A. Graubas mākslas filmā "Baiga vasara". 1998. gadā sanatoriju privatizēja uzņēmējsabiedrība Ominasis Italia S.R.L. Jau vairāk nekā desmitgadi ieilguši Ķemeru viesnīcas atjaunošanas darbi un ēka joprojām ir apskatāma tikai no ārpuses. Tās rietumu pusē plešas dārzs. |
||
Kanjonveidīgu gravu komplekss, kas veidojies dolomīta slāņos, veidojot atsegumus un nelielus ūdenkritumus upītes gultnē. Lai arī Kalamecu - Markūzu gravas tiek bieži popularizētas un apmeklētas kā tūrisma objekts, tajās nav attiecīgs, šim mērķim paredzēts labiekārtojums!
|
||
Ciemos gaidīti gan pāri, gan ģimenes, gan draugu kompānijas. Lauku sēta sastāv no piecām ēkām. Neskartā daba un tīrais gaiss ļaus atpūsties pilnīgā klusumā. Ap 50 m no Šventosios (Svētās) upes atrodas galvenā ēka, kurā ir divas guļamistabas ar tualeti un dušu nakšņošanai līdz 10 personām. Pirts namiņš būs ērts draugu lokam līdz 9 cilvēkiem. Pieejami trīs jauni VIP namiņi 2-4 cilvēkiem upes krastā. Piemērota vieta kāzu, dzimšanas dienu u.c. svinībām. |
||
Saimniecības veikals Lepaniidi atrodas tikai 15 minūšu braucienā no Kärdla. Saimniecībā audzē kazas un aitas, kā arī dažādus dārzeņus. |
||
Viens no svarīgākajiem militāri – politiskajiem Livonijas ordeņa atbalsta punktiem, ko cēla 1443. - 1456. g. Mūsas un Mēmeles satekas vietā. Pilij bija 5 torņi un līdz 3 m biezas sienas. Laikā no 1580. - 1596. g. priekšpils vietā uzcēla Kurzemes hercoga rezidenci, ko izrotāja ar apmetumu sgrafito tehnikā. Pils cieta 16. un 17. gs. karos, taču to vienmēr atjaunoja, līdz, atkāpjoties 1706. g. (Ziemeļu kara laikā), to uzspridzināja krievu karaspēks. Mūsdienās pilī izveidots moderns muzejs, bet DA tornī - skatu vieta/laukums. |
||
Cafe Vizbuļi atrodas Bērzciemā, Engures novadā, apmeklētājiem piedāvā nobaudīt gardu maltīti, svaigi ceptas smalkmaizītes, izbaudīt Bērzciema jūru, atpūsties un relaksēties. Ziemas sezonā kafejnīca atvērta tikai nedēļas nogalē, vasaras sezonā - katru dienu, ir āra terase. |
||
Ķeguma hidroelektrostacija – sākums mērķtiecīgi iecerētai valsts vienotai elektroapgādei. Ķeguma HES ir lielākā un modernākā hidrotehniskā būve Baltijas reģionā 20. gadsimta 1. pusē. Tās celtniecībā (1936 – 1939) strādā vairāk nekā 4000 Latvijas iedzīvotāju. Pirmo hidroagregātu iedarbina 1939. gada 15. oktobrī un ieslēdz elektrolīniju Ķegums-Rīga. Projektā paredzēti četri hidroagregāti ar kopējo jaudu 70 MW. No 1975. gada līdz 1979. gadam norit Ķeguma HES paplašināšana, tiek izbūvēta jaunu ražotne – Ķeguma HES-2 Daugavas kreisajā krastā. Stacijas jauda palielinās līdz 260 MW. Enerģētikas muzejs atrodas Daugavas kreisajā krastā Ķeguma HES teritorijā. Muzejā ikviens interesents – no zinātkāra bērna līdz nozares ekspertam – var smelties jaunas zināšanas par Latvijas enerģētikas vēsturi un attīstību. Muzeja darba laiks: otrd. – sest. 9.00 – 17.00 Lūdzam pieteikties vismaz 2 dienas pirms plānotā apmeklējuma! |
||
No Vecās pasta ēkas ir redzama Sv. Jāņa kolonna. Domājams, ka tā celta 17. gs. un sākotnēji kalpoja kā blakus esošā tirgus laukuma „ziņojumu vieta”. Vēlāk kolonnu pārdēvēja Sv. Jāņa - zvejnieku aizbildņa vārdā, jo daudziem Traķu apkārtnes iedzīvotājiem zveja bija ikdienas dzīves sastāvdaļa. |
||
Saimniecības lepnums ir ~ 100 kazu liels ganāmpulks, no kura sniegtajām veltēm ražo pienu, biezpienu un jogurtu. Interesenti var doties ekskursijā, apskatīt dzīvniekus, degustēt un iegādāties bioloģiskā veidā ražotus veselīgus produktus. Tuvējā dīķī var makšķerēt un katrs pats nogrillēt savu lomu. |
||
Atrodas ~1 km uz ziemeļiem no Puikules pie bijušā Limbažu dzelzceļa, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Saimniecībā audzē Latvijas tumšgalves šķirnes aitas, no kuru vilnas filcējot gatavo cepures, lakatus, suvenīrus. Tos var iegādāties saimniecībā uz vietas. Aitas nogana tuvējās pļavas, tādējādi veicinot augu daudzveidību apkaimē. Par mājdzīvnieku lomu bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā var uzzināt arī pagalmā uzstādītajā stendā. Klētī izvietota sadzīves priekšmetu kolekcija. Apmeklētāji var doties ekskursijā, iegādāties suvenīrus. |
||
Latgales lauku sētas „Mežmalas” saimnieki izveidojuši interesantu
19. un 20. gs. sadzīves lietu, darbarīku un iekārtu kolekciju,
piedāvā tūristiem pašiem izmēģināt roku skalu grozu pīšanā. Skalu
grozu, zāļu tēju iegāde. Enerģētiska meža taka pa priežu mežu.
Darba laiks: pēc pieteikuma |
||
Mājīgs restorāns, kura pavāri iedvesmojas no vietējās augu un dzīvnieku valsts, piedāvājot aizmirstas garšas jebkurā gadalaikā. Goda vietā ir gan vietējo, gan pasaules labāko meistaru produkti. Sezonu dažādo garšu un vīna brīnišķīgais salikums padara Umb Roht par restorānu, kas piedāvā dažādus garšu baudījumus. |
||
Kuldīgu pelnīti uzskata par skaistāko Latvijas viduslaiku mazpilsētu. Tās vietā jau pirms 13. gs. atradies senās kuršu zemes Bandavas centrs. 1242. g. Livonijas ordenis pie Ventas rumbas uzsāk mūra pils celtniecību. Pie pils izveidojas apdzīvota vieta, kas pirmā (1378. g.) Kurzemē iegūst pilsētas tiesības. Nozīmīga ir arī tās dalība Hanzas savienībā. Laikā no 1561. - 1795. g. Kuldīga ir Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. Likumsakarīgi, 17. gs. pirmajā pusē tā piedzīvo strauju saimniecisko izaugsmi, kas beidzas līdz ar Ziemeļu kara un mēra epidēmijas sākumu. Kurzemnieku lepnums un lielāku industriālu objektu trūkums ir iemesls, kādēļ padomju laikā pilsētā neieplūda lielākas imigrantu masas, tādēļ Kuldīga šodien ir viena no latviskākajām Kurzemes pilsētām. Uz Kuldīgu ir vērts braukt un uzkavēties vairāk nekā vienu dienu, jo te darāmā netrūkst. Dabas mīļotāji var vērot lidojošās zivis, bet kultūrvēstures pētniekiem te paveras visnotaļ plašs darba lauks. |
||
Vēl viena vieta Kuldīgā, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi lielas pārvērtības, jo īstenots bijušās pils parka rekonstrukcijas un labiekārtošanas projekts: izveidotas koka laipas, tiltiņi, informācijas stendi, uzcelta lapene un strūklaka. Parkā izvietotas skulptūras un to grupas (22 skulptūras, autore Līvija Razevska), kā arī redzams izteikts uzkalniņš – pils pagraba velve, kurā pēc iepriekšējas pieteikšanās var degustēt vietējā ražojuma vīnus. Šajā vietā 1242. g. vācu ordenis uzbūvēja mūra pili, no kuras līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai atsevišķi mūra fragmenti un minētā velve. Vēlākos laikos šeit atradusies Kurzemes hercoga pils, ko sagrāva Ziemeļu kara laikā (1701. g.). Vasarās pilsētas dārzā demonstrē brīvdabas kino. |
||
Lietuvas pierobežā atrodas Latvijai samērā unikāla teritorija – gāršas tipa mežs, kurā aug ozoli (daudz dižozolu), liepas, oši (ošu meži Latvijā – retums) u.c. lapukoki. Vietējā gida – mežziņa pavadībā var izstaigāt nelielu gāršas nogabalu, iepazīt raksturīgākos gāršas apdzīvotājus un to nozīmi dabas ritumā. Dabas liegums veidots mežu biotopu, augu un dzīvnieku sugu aizsardzībai, starp kurām sastopamas daudzas dienvidu reģioniem raksturīgās sugas. |