Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
2020. gadā atjaunots gājēju tilts pāri Irbes upei, tādējādi nodrošinot ērtāku velosipēdistu un kājāmgājēju pārvietošanos pa kādreizējā Mazbānīša stigu ciemu joslā starp jūru un asfaltēto šoseju. |
||
Kafejnīca atrodas Kandavas pilsētas centrā pie Tirgus laukuma viesnīcā „Kandava”. Latviešu virtuve: Siļķe ar kartupeļiem un biezpienu, auzu pārslu biezputra, mājas kotletes, pildītās pankūkas, biezpiena plāceņi ar ievārījumu. |
||
Lauku dzīves muzejs ierīkots 1991. gadā 18 ha teritorijā, kur autentiskas lauku sētas reprezentē Augštaitijas reģionu. |
||
Dabas parks veidots g.k. Rīgas „zaļās zonas” aizsardzībai. Tā lielāko daļu aizņem ar priežu silu un mētrāju apaugušas kāpas, bet tā dienviddaļā atrodas Beberbeķu ezers. Ezera apkārtnē ir labiekārtota. |
||
Liela meža masīva paslēptais un ieskautaos objekts pašlaik ir pamests un netiek izmantots. No tā līdz jūras krastam ir 0,6 km, kur redzamas vēl vienas ēkas paliekas.
|
||
Izveidots latviešu komponista un diriģenta Pētera Barisona (1904. – 1947.) dzimtajās mājās – „Skudrās”. Ekspozīcijā apskatāmas komponista personīgās lietas, mūzikas instrumenti, dokumenti u.c. liecības. Ekskursijas iepriekš piesakāmas. |
||
Profesionāla lauksaimniecības tūre, kuras laikā tiek iepazītas Latvijas modernākās graudaugu ražošanas saimniecības, kas raksturīgas Zemgales reģionam. Iepazīšanās diena, kuras laikā organizēta tikšanās ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas speciālistiem, lauksaimnieku NVO pārstāvjiem. Latvijas galvaspilsētas – Rīgas (UNESCO mantojums), Rīgas centrālā tirgus (viens no lielākajiem slēgtā tipa tirgiem Eiropā) apskate. Veselīgas pārtikas veikala apmeklējums. Vakariņas ar latviešu tradicionālo ēdienu un alus šķirņu baudīšanu. Nākamajā dienā dodamies uz Jelgavu, kur 18.gs. celtā Kurzemes un Zemgales hercogistes pilī organizēta tikšanās ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēkiem. Maiznīcas, kurā cep maizi no bioloģiskā veidā audzētiem produktiem – apmeklējums. Nākamā ir saimniecība, kurā apvienota augkopība ar lopkopību un biogāzes ražošanu. Tajā izveidots mākslīgs mitrājs, kas attīra notekūdeņus. Vakariņas modernā un mūsdienīgā atpūtas kompleksā. Nākamajā dienā dodamies uz vienu no lielākajām Zemgales daudznozaru saimniecībām, kas specializējusies, augkopības, lopkopības, zirkopības, biogāzes un alus ražošanas jomās. Pēc tam – lielākās un tehnoloģiski modernākās graudkopības saimniecības apmeklējums. Pēcpusdienā – ekskursija pa Baltijā izcilāko pili – Rundāles pili. Tā celta kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence, kas būvēta pēc ievērojamā itāļu arhitekta F. B. Rastrelli projekta. Vakariņas ēdam kompleksā, kurā ietilpst vēsturiskas vējdzirnavas ar graudkopības tēmai veltītu ekspozīciju. Ceturtās dienas rītā – graudkopības saimniecības apmeklējums, kas audzē sēklas. Pēc tam – bioloģiskās saimniecības apmeklējums, kas audzē kviešus, miežus, zirņus, pupas, rapsi, garšvielas un zāļu tējas. Piedāvā pusdienas lauku sētā, kas gatavotas no pašu izaudzētiem graudiem un rupja maluma miltiem. Atgriešanās Rīgā. |
||
No Ežezera iztekošā Narūtas upīte ~ 1 km ieplūst nelielajā Obiteļu dzirnavezerā. Narūtas labajā krastā atrodas ap 1900. gadu celtās dzirnavas, kurās izveidota atpūtas bāze „Obiteļa" ar pirti un banketa zāli. |
||
Maršruts sākas un beidzas Lietuvā populārākajā piejūras kūrortā Klaipēdā. Klaipēdas Universitātes botāniskajā dārzā ir piekrastes etnogrāfiskais dārzs ar ziedu kolekcijām, kas raksturīgas šim apgabalam. Kretingas muižas parks ir viens no vecākajiem 16.-18. gadsimta muižas parkiem Lietuvā. Palangas muiža, kurā ierīkots Dzintara muzejs un Birutes parks ir viens no vislabāk saglabātajiem muižas kompleksiem Lietuvā. Lielākais japāņu dārzs Eiropā (16 ha) ir tradicionālo aromātisko augu un dārzeņu kolekciju mājvieta. Rucavas dendrārijs piedāvā apskatīt magnoliju kolekciju. Nīcas ciemā apmeklētājiem ir pieejami 7 dekoratīvie dārzi, kas uztur vietējās dārzkopības tradīcijas. Vēsturiskās šķirnes tiek rūpīgi izvēlētas, lai atjaunotu augļu dārzu un romantisko ainavu parku - 18. gs. Tāšu (Telsena) īpašumā Grobiņas rajonā, Latvijā. Izidorius Navidanskas parkā ir vairāk nekā 120 koku un krūmu sugu. Apmeklējiet āra augu izstādi Jadvyga Balvočiūtė saimniecībā – kur audzē ārstniecības augus un garšvielas, pārdod organiskos kāpostus, atsevišķas zāļu tējas un zāļu maisījumus. Beržoras lauku mājā, kas atrodas Žemaitijas nacionālā parkā, aug arī dažādi medicīnas, kulinārijas, aromātiskie un dārza augi. Plunges muiža, ko sauc arī par "Žemaitijas Versaļu" - ir viena no slavenākajām šāda veida muižām, kas saglabājusies Lietuvā. Steponas Darius dzimtās vietas muzejā ir unikāls augļu dārzs ar iespaidīgu izmēru un apjomu. Švėkšnas muižas komplekss ir apveltīts ar skulptūru parku, skaistiem skatiem, takām, vārtiem un ķīniešu-japāņu ginka koku (ginkgo biloba), kas ir 18 metrus augsts un 70 cm diametrā. Šilutes muižā ir divi parki - angļu ainavu parks ar pastaigu takām un mežaparku, kas pazīstams kā Varnamiškis, vai tā sauktais "Vārnu mežs". |
||
Dabas lieguma teritorija ieskauj nelielo Tāšu ezeru un tam pieguļošos ar krūmiem apaugušos purvainos krastus šaurā joslā. Teritorija veidota šeit esošo reto ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai. Dabas lieguma teritoriju var lieliski pārskatīt no nelielajiem grants ceļiem, kas to apjož no visām pusēm un atrodas ārpus aizsargājamās teritorijas. Dienvidos no Tāšu ezera atrodas Tāšu muižas komplekss. |
||
Atrodas Baznīcas ielā 17. Mūsdienās redzamo ēku cēla 17. gs. kā Kuldīgas birģermeistara dzīvojamo māju. 1701. gadā tajā uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII, kurš tās priekštelpā atstāja lielu lādi (2 x 2,5 m), kas pēc restaurācijas joprojām ir brīvi apskatāma. Kā to izdarīt? Jāatver durvis un jāieiet priekšnamā, kur lāde redzama no abām pusēm. Tā kalpojusi kā karaļa apģērba glabāšanas vieta. |
||
Keramikas ražotnē (strādā kopš 1980. g.) no Latvijas sarkanā māla ar rokām veido dažādus saimniecības traukus un interjera priekšmetus. Te gaida gan tūristu grupas, gan individuālus ceļotājus, kuriem piedāvā ekskursiju ar stāstījumu un ražotnes apskati un iespēju pašiem iemēģināt roku keramikas suvenīru izveidē. |
||
„Silene” – tas ir izklaides atpūtas parks, kas pieejams jebkurā gadalaikā! Atpūtas parks „Silene” piedāvā visu nepieciešamo neaizmirstamai atpūtai: dzīvošanu atpūtas namiņos vai labiekārtotos numuros, atslābinošās SPA procedūrās, restorāna „Silenes Terases” gardos ēdienus, aizraujošas atrakcijas un aktīvus pasākumus gan pieaugušajiem, gan bērniem. Nakšņošanai parkā tiek piedāvātas villas ar visām ērtībām, bezmaksas WiFi un individuālo stāvvietu. Līdzās villām atrodas arī viesnīca “Sila Villa” ar mājīgiem numuriem. |
||
„Ilzenberga muiža” – pirmā un Baltijā lielākā saimniecība muižā. Saimniecībā, kurā darbs noris harmonijā ar dabu, var redzēt un iegādāties dažādu veidu maizi no dabīgā ierauga, mājputnus un to olas, ekoloģiskās ganībās izaudzēto liellopu gaļu, pienu un to produktus, dīķos audzētās zivis, tradicionāli audzētās dārza veltes, dažādus dārzeņus, ekoloģiskajā muižas apkārtnē iegūto bišu medu, kā arī dažādus žāvētus, skābētus un kūpinātus produktus. |
||
Bijušā Liepājas Karostas Jūras karaflotes 94. autoskolas vietā šobrīd atrodas Liepājas pilsētas 3.pamatskola. Ēka labi redzama no blakus esošās ielas. Šķiet, ka pie iebrauktuves saglabājušies vecie armijas vārti ar attiecīgo simboliku.
|
||
Mazirbes kāpās, ziemeļaustrumos no Lielā tīklu šķūņa (tagad vasaras dzīvojamā māja) vienkopus iegūlušas vecās zvejas laivas, kuras šeit atvilka pagājušā gadsimta 50. – 60. gados. Iemesls šādai rīcībai bija individuālās zvejas aizliegums pierobežas režīma zonas dēļ. Mazirbē redzamais ir vienīgais šāda veida „objekts” Latvijas piekrastē. |
||
Ja pa Gauju braucam ar laivu, tad Velnalas klintis ir Gaujas senlejas pēdējā varenākā klinšu siena - ap 15 m augsta. Skatoties no pretējā Gaujas krasta (izveidota atpūtas vieta), klinšu vidusdaļā ir redzama ap 19 m dziļā un 4,7 m augstā Krimuldas Velna ala. Kopš 1980. g. alas apmeklējumi ir pārtraukti (bija speciāli uzbūvētas koka konstrukcijas) drošības apsvērumu dēļ. Ja no Velna alas klintīm pa Gaujas pamatkrasta lejasdaļu dosimies Turaidas virzienā, skatam (vislabāk – bezlapu laikā) pavērsies varenā un ar smilšakmens atsegumiem bagātā Piķenes krauja . Tās piekājē ir izveidota ~ 1 km garā Piķenes bebra taka. Klusos vakaros bebru tiešām te var arī novērot! Ejot pa taku, varēs redzēt gan Mazo Velna alu (5 m gara) ar iztekošo Gudrības avotiņu, gan arī tikpat garo Aunapieres alu. Starp krauju un Gauju ir redzamas nelielas vecupes, kam ir liela nozīme apkārtnes dabas daudzveidības saglabāšanā. |
||
Viens no svarīgākajiem pieturas punktiem Ziemeļkurzemes piekrastē, kur var iegūt plašu informāciju un priekšstatu par novada un piekrastes vēsturi, kultūrvēsturiskajām vērtībām, burinieku būvi, zvejniecības tradīcijām, šīs puses ļaudīm, viņu darbu un nopelniem. Muzejs Rojā dibināts 1968. gadā. Pašlaik apskatāmas patstāvīgās ekspozīcijas par Krišjāni Valdemāru, Rojas jūrskolu un burinieku būvi 19. gadsimtā. Izveidota arī ekspozīcija par zivju apstrādes vēsturi no 19. gs. līdz mūsdienām, Līvu krastu, padomju laika pienesumu piekrastes attīstībā. Bez pamatekspozīcijas apskates vēl iespējams iepazīties ar trim kurzemniecēm, kuras pārstāv dažādus vēstures posmus: Mildiņa – vienkārša zvejnieku sieva no „jūrkantes", Pauliņkundze no burinieku laikiem un Anna Petrovna no padomju laikiem. Viņas atraktīvi iepazīstina ar muzejā neeksponētiem priekšmetiem un kurzemnieku „nešpetno" humoru. (Avots: Rojas TIC) |
||
Atrodas Cesvaines ziemeļdaļā. Dievnams celts 1879. g. (neogotikas stils) no plēstiem laukakmeņiem (arhitekts M. P. Berči). Pēcāk tas divas reizes atjaunots - 1929. g. un 20. gs. 90. gadu sākumā. Baznīcā atrodas J. Bīnes altārglezna “Kristus pie krusta” (1923. g.). |
||
Laipu taka, kas izved cauri augstā tipa purvam, kura vidū iegūlis Teirumnīku purva ezers. Tā krastā atrodas labiekārtota atpūtas vieta. Izejas punktā var atgriezties pa meža ceļu. Ietilpst Lubāna mitrāja teritorijā. |