Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Meklējams Piedrujas dienvidaustrumu daļā, Daugavas krastā. Līdz tam var nokļūt, ejot pa Piedrujas taku vai vietējo zemes ceļu. Piemiņas akmeni ir darinājis tēlnieks Vilnis Titāns, iekaļot Daugavas vārdu septiņās – latviešu, līvu, igauņu, poļu, krievu, vācu un somu valodās. No akmens labi redzama pretējā – Baltkrievijas krastā esošā Druja un liela sala, kas sadala upi divās daļās. Apmeklējot Piedruju, nepieciešama terminētā uzturēšanās atļauja pierobežas režīma zonā.

N/A
Dziļezers ar Riebezeru, kā arī pārējie – Mazezers, Auziņu ezers, Skujas ezers un Bruņķītis atrodas subglaciālā (Ledāja veidotā) iegultnē, kuras krastos un nogāzēs aug dažādu tipu, t.sk. platlapju (piemēram, ošu) meži - aizsargājami biotopi. Pie Priedīšu mājām izveidotā un labiekārtotā dabas taka iepazīstina ar Dziļezeru un tā apkārtni. Taka ejama vietējā gida pavadībā. Dziļezera ziemeļaustrumu krastā atrodas laivu bāze.
N/A

Siernīca jeb pulksteņu tornis (to sauca pēc apaļajā jumta logā iebūvētā pulksteņa), atrodas pie Naukšēnu muižas ieejas vārtiem. Astoņstūru mūra ēka ir segta ar kupolveida jumtu, kas noklāts ar skārdu. Pulksteņtornim ir divi stāvi. Otrais stāvs ir labi vēdināms ar nelieliem iegareniem lodziņiem, kas atrodas visās ēkas šķautnēs. Siernīcu varam apskatīt jau ap 1800. gadu zīmētajā J.K. Broces attēlā. Pēc tā noprotams, ka savu sākotnējo veidolu ēka nav zaudējusi līdz pat šodienai. Padomju laikā torņa stāvoklis pasliktinājās - pie tā piebūvēja šķūni un izlauzta lielu vārtu ailu. 2002. gadā izstrādāja un dzīvē īstenoja siernīcas torņa renovācijas projektu (arh. I. Maurāne). Iekštelpās ir saglabājies vēsturiskais ķieģeļu klons un kāpnes uz otro stāvu. Siernīcā izvietoti etnogrāfiski priekšmeti un šodien tas ir viens no Naukšēnu muižas tūrisma apskates objektiem.

N/A
4 dienas

Salaca no ūdenstūrisma viedokļa ir interesanta upe, kurā pat mazūdens periodā priecēs krastā esošās ainavas un apskates objekti, kā arī pašas upes daudzveidība. Laivošanai pievilcīgākā ir Mazsalacas apkaime un Mērnieku – Vecsalacas posms, kur kartē redzami vietvārdi, kas saistīti ar tačiem. Tači – bijušās nēģu ķeršanas vietas ir tā unikalitāte, kas raksturīga tikai Salacai upes posmā lejpus Iģes ietekas. Mūsdienās par taču kādreizējo esamību liecina vietvārdi – Ģedertu tacis, Žvīguļu tacis u.c. Nēģu tačus būvēja vietās, kur upe ir seklāka, šaurāka, ar salām un straujtecēm bagātāka, tādēļ vietvārds „tacis” nozīmē arī interesantākus laivošanas apstākļus. Paši tači ir saglabājušies tikai upes lejtecē pie Salacgrīvas. Nakšņošana g.k. ūdenstūristu apmetnēs (teltīs). Maršruts atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma

N/A

Viesu māja Sila ezera krastā. Vasaras māja, atsevišķā ēkā pirts un atpūtas telpa ar kamīnu. Pirts mājā - kamīnistaba, pirts, duša,  2-vietīga guļamistaba. Vasaras mājā - viena istaba ar 2 atsevišķām gultām, sausā tualete. Makšķerēšanas iespējas, laivas, ugunskura un telšu vietas.

N/A

Arheoloģisko izrakumu materiāli liecina, ka Ogres upes krastus ir apdzīvojuši lībieši. Ogre, kā lielāka apdzīvota vieta un nozīmīgs kūrorts, izveidojās pēc Rīgas-Daugavpils dzelzceļa izbūves 1861. g. Līdz 1. pasaules karam Ogrē savus pakalpojumus piedāvāja ~ 300 vasarnīcas, kas kara laikā g.k. tika nopostītas. Nākamais „liela mēroga" notikums norisinājās 1965. g., kad Ogrē uzcēla vienu no Eiropā lielākajiem trikotāžas kombinātiem, kurā strādāja viesstrādnieki no Vjetnamas u.c. valstīm. Mūsdienās Ogre savu kūrorta slavu vēl joprojām nav atguvusi, bet gan kļuvusi par samērā ekskluzīvu g.k. mazstāvu privātmāju apbūves vietu.

N/A
6 dienas

Maršruts ved līdz Siguldai, kur uz Gaujas upes stāvajiem krastiem ir izvietojušās trīs pilis. Apmeklējiet Turaidas un Siguldas viduslaiku pilis, un pēc tam dodieties uz Krimuldas muižu, lai nobaudītu vīnus. Tāpat ir iespēja apciemot vietējo ģimenes vīna darītavu Siguldā. Tālāk dodieties uz vēsturisko Līgatnes ciematu, kur tiek piedāvāta vietējā vīna degustācija pagrabalā. Apskatiet Cēsu viduslaiku pilsdrupas, Ungurmuižu un Dikļu muižu. Tālāk maršruts ved gar jūras krastu līdz Minhauzena muzejam. Iespēja pastaigāt pa smilšaino pludmali. Apmeklējiet vietējo vīndari un nodegustējiet dažādos vīnus, bet pēc tam dodieties uz Bīriņu pili, kur iespējams ieturēt maltīti, kā arī pastaigāties pa lielo pils parku.

N/A
Jūrskolā (1894. – 1914.) izglītību ieguvuši vairāk kā 1000 studenti. Padomju laikā te atradās Padomju armijas robežsardzes punkts. Saglabājies robežsargu tornis. Pa ceļam uz jūrskolu redzamas mežainas jūrmalas kāpas ar nelielām ēkām, kas rada interesantu piekrastes ainavu. Ceļu, kas savienoja Jūrskolu ar jūru kādreiz sauca par Kapteiņu gatvi vai Kapteiņu ceļu
N/A

Atrodas Cesvaines ziemeļdaļā. Dievnams celts 1879. g. (neogotikas stils) no plēstiem laukakmeņiem (arhitekts M. P. Berči). Pēcāk tas divas reizes atjaunots - 1929. g. un 20. gs. 90. gadu sākumā. Baznīcā atrodas J. Bīnes altārglezna “Kristus pie krusta” (1923. g.).

N/A

Viens no savdabīgākajiem nacionālā parka dievnamiem, kas ar zvanu torni (celts no sarkanajiem ķieģeļiem) un tuvējām dzīvojamām ēkām veido interesantu kultūrainavas kompleksu. Apskatāms no ārpuses.

N/A

Mājražošanas uzņēmums no Jaunjelgavas novada Seces pagasta. Savu hobiju (kūpināšanu) uzņēmuma saimnieks ar pieredzi papildinājis vairāku gadu garumā, taču plašākam pircēju pulkam produkcijas klāsts piedāvāts no 2013. gada. Uzņēmumā tiek kūpinātas lielākoties tikai Latvijā audzētas zivis, ar tradicionālām metodēm, izmantojot alkšņu malku, nepievienojot e-vielas. Piedāvājumā ietilpst arī kūpināta vistas gaļa, jūras asari, kā arī citi kūpinājumi. 

N/A
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens atrodas Jaunstašuļu ciemā krūmiem noaugušā vietā pie kādām neapdzīvotām mājām. Bez zinātāja to grūti atrast. Akmens augstums no zemes 0,75 m, apkārtmērs pie zemes 5,85 m. Tā virsmā cilvēka pēda, kuras garums 0,3 m, platums 0,09 m, dziļums 0,02. Bijusi vēl otra pēda, tā acīmredzot nodrupusi. Akmens ziemeļu sānā it kā iecirsti trīs pakāpieni.
N/A

Hostelis R27 atrodas Aizputē, vienā no senākajām Latvijas pilsētām. Piedāvā ērtas, mājīgas istabiņas Misiņkalna dabas parka tuvumā. Viesu rīcībā ir plaša atpūtas telpa ar galda spēlēm. Pieejama koplietošanas virtuve, kur viesi paši var pagatavot sev maltīti.
Pieejams bezmaksas WiFi un bezmaksas privātā autostāvvieta.
Par papildus samaksu tiek piedāvāta aktu zāles noma saviesīgiem pasākumiem, konferencēm. Pirts.

N/A

Piedāvā ļoti gardus Lietuviešu tradicionālos ēdienus. Var pieņemt līdz 140 personām. Ir āra terase un dzīvā mūzika. Pieņem bankas kartes, pieejama autostāvvieta.

N/A

Lielbātas dabīgais dzidravots ir lielākais Latvijā un viens no retajiem Ziemeļeiropā, kas zemes virspusē no dzīlēm iznes bioloģiski aktīvu un pareizi strukturētu ūdeni. Lielbātas dzidravots tek no rietumiem uz austrumiem pretī saulei, tāpēc jau izsenis tiek uzskatīts par maģisku, pat svētu, kam piemīt dziednieciskas spējas.

Vēstures materiālos Lielbātas avots pirmo reizi pieminēts 1253. gadā un līdz šim brīdim turpina savu plūdumu.

 Lielbātas avots atrodas sakoptā un ekoloģiski tīrā vidē. Laikam ritot, avota ūdens plūsma nav mazinājusies, bet tieši pretēji, tā ir pieņēmusies spēkā un ar apbrīnojamu jaudu avots turpina dot unikālu dabas velti – tīru, bioloģiski aktīvu, pareizi strukturētu ūdeni, neapstājoties ne dienu, ne nakti, ne ziemu, ne vasaru. Netālu no avota atrodas vēsturiskā Vaiņodes jeb Lielbātas pils, kuru 19. gs. vidū būvēja barons Osten Sakens. Vēstures liecības liecina, ka šī vieta pils būvniecībai nav izvēlēta nejauši. 1923. gadā pilī tika izveidota sanatorija, kas ne tikai bija priekšzīmīgākā Latvijā, bet varēja cienīgi līdzināties ārzemju sanatorijām. Tam par iemeslu bija dabiski tīrā un dziednieciskā vide, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Lielbātas pils ir privātīpašums un apmeklētājiem nav pieejama, taču Lielbātas avots ir brīvi pieejams, un katram ir iespējams nogaršot avota ūdeni.

Adrese: Vaiņodes pils, Vaiņodes pagasts, Dienvidkurzemes novads LV-3535

N/A

Kafejnīca Pärnamäed atrodas šosejas Via Baltica malā 10 km uz Rīgas pusi no Pärnu, tā specializējas konditorejas izstrādājumu, baltmaizes un rupjmaizes cepšanā bez konservantiem, piedāvājumā arī dažādu mazo ražotāju preces. Kafejnīcā iespējams ieturēties arī ar zupu, otrajiem ēdieniem un desertiem.

N/A

Viena no slepenākajām vietām kādreizējā Padomju Latvijā - bunkuri ir bijušais raķešu vadības punkts un patvertne. Bunkurus izveidoja 1950. un 1960. gadu mijā Padomju armijas vajadzībām. Par atrašanos šajā teritorijā draudēja bargs sods. Celtnes izveidošanai ar milzīgām 16- riteņu kravas automašīnām tika atvesti lieli dzelzbetona bloki. Pēc trīs bunkuru izveidošanas, papildus nostiprināšanai un nosiltināšanai tos apbēra ar granti. Celtne sastāv no 2 x 3 sekcijām, kas pievienotas vidējam gaitenim.

Blakus ēkā atradās skola, kad 1946. gadā tā daļēji bija izdegusi, tika noslēgts līgums ar Padomju armijas garnizonu par telpu īri. Tā Valkas pilsētas centrā radās militārais centrs un Valka kļuva par Padomju Savienībai svarīgu kodolbruņojuma objektu.

Objekts pieejams tikai no ārpuses!

N/A

Ar rokām gatavoti sāļie un saldie cepumi. Vasaras sezonā piedāvājam mājas ēdienu, kas gatavots no tuvējā apkārtnē audzētiem dārzeņiem un saķertajām zivīm.

N/A

Lõosilma saimniecība atrodas tikai 10 km no Pärnu, tā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu audzēšanu un pārstrādi. Saimniecības virtuvē no izaudzētajiem dārzeņiem tiek gatavoti bagātīgi konservi, no kuriem daudzi ieguvuši nacionālās garšas titulus. Saimniecībā ir kemperu stāvvieta, ko darbina saules enerģija.

N/A

Tukums vēsturiskajos avotos minēts 1253. g. Livonijas ordeņa un bīskapa līgumā par Kursas dalīšanu. Ja pilsētas nosaukumu tulko no lībiešu valodas, sanāk "smilšu kaudzes, kalni". 14. gs. sākumā pie Livonijas ordeņa mūra pils bija izveidojusies vācu tirgotāju un amatnieku apmetne, kuras uzplaukumu sekmēja Rīgas - Prūsijas ceļa tuvums. Vēlāk pilsētas attīstību būtiski ietekmēja Rīgas - Tukuma dzelzceļa izbūve 1877. g. Padomju laikā Tukuma austrumu pievārtē bija izvietots Baltijā lielākais PSRS armijas lidlauks un kara pilsētiņu. Mūsdienās Tukums ir tāda paša nosaukuma novada centrs ar plašu tūristiem piedāvāto pakalpojumu klāstu. Tukuma vēsturiskajā centrā apskatāms 13. gs. celtās Livonijas ordeņa pils torņa fragments, kurā iekārtots Tukuma pilsētas vēstures muzejs.