Atpūta laukos
2601-2620 / 4335
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Ideja par "DA'ZIEPE" radās iedvesmojoties no Amatas novada dabas un idejas par pilnvērtīgu pieejamo resursu izmantošanu. Ziepes tiek gatavotas no liellopu vai briežu taukiem, augu eļļām un ziepju zālēm, kā arī papildinātas ar dažādām ēteriskajām eļļām un dabīgajiem aromātiem. 
N/A

Populārākais Igaunijas kūrorts ar plašu atpūtas un SPA piedāvājumu. Viena no retajām Igaunijas smilšainajām pludmalēm un siltā (sekls) Pērnavas līča ūdeņi. Vecpilsēta ar galveno gājēju ielu – Rüütli tee.
N/A
Arī Senču pilskalns, Baznīckalns un Velna gulta. Pirmo reizi minēts 1230. gadā kā viens no senās kuršu zemes Vanemas centriem. Ar šo objektu var sākt Abavas senlejas skaistāko skatu apzināšanu. Līdz pilskalna plakumam ved kāpnes, un no tā redzami senlejas vārti un upes ielejas kreisā krasta nogāze, kuras piekājē izvietojusies Jaunkandava.
N/A

Ģimenes restorāns Liepājā, pašā Tirdzniecības kanāla malā. Restorāns atrodas viesnīcas "Libava"  ēkā, ar bagātīgu vēsturi, kuru mēģinām integrēt mūsdienu pakalpojumos. Vēsturiski, šeit bijis zivju tirgus, kas noteikti ir ietekmējis restorāna darbības virzienu - restorānā tiek piedāvāts plašs zivju ēdienu klāsts. Arī interjerā dominē jūras un zivju motīvi. Restorānā tiek piedāvāti ēdieni no Latvijas sezonālajiem produktiem.
N/A

Atrodas Ganību ielā 120. Celta (iesvētīta 2001. g.) mūsdienu modernās arhitektūras formās un interesanta ar faktu, ka sākotnēji bijusi Vatikāna paviljons Pasaules izstādē “Expo 2000” Hannoverē. To pārbūvēja un uz Liepāju pārcēla par Vācijas katoļu saziedotajiem līdzekļiem. Ēkā darbojas katoļu draudzes centrs.
N/A

Gārsenes evanģēliski luteriskā baznīca – baznīcu barons fon Budbergs bija iecerējis kā veltījumu savai mirušajai sievai, anglietei Ģertrūdei Vorsai. Tā celta ap 1905. gadu pēc arhitekta K.fon Engelharta projekta, bet būvdarbus vadīja arhitekts Eduards Kupfers (1873.-1919). Kokmateriāli vesti no tuvējā meža. Jauncelto baznīcu iesvētīja 1906. gada 1. oktobrī. Kopš 1922. gada baznīca pieder Gārsenes ev.lut. draudzei, tās balkonā atrodas Valkera firmas ērģeles, kas būvētas 1906. gadā Ludvigsburgā. Šīfera jumtu baznīcai uzlika 1976.-1979. gadā. 1988. gadā Restaurācijas pārvaldes jumiķi uzlika tornim kapara skārda jumtu. Torņa smailes lodē ielika kapsulu ar vēstījumu par Gārsenes vēsturi. 1991. gadā altāra daļā nokrāsoja griestus un sienas, restaurēja velves uzrakstu: “Nāciet pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu iepriecināt”. Blakus baznīcai tika uzbūvēta barona Budberga dzimtas kapliča, kura saglabājusies līdz mūsdienām un ir vietējās nozīmes Kultūrvēsturisks piemineklis.

 
N/A

Atrodas Jelgavas–Emburgas–Bauskas ceļa malā, tāda paša nosaukuma apdzīvotā vietā, Lielupes labajā krastā. 1924. g. šeit mājas celtniecību uzsāka Jānis Čakste (1859 – 1927) – pirmais Latvijas Valsts prezidents (1922. – 1927.). 1999. g., kad J. Čakstem apritēja 140. dzimšanas diena, Aučos atklāja ekspozīciju par prezidenta dzīvi, darbību un Čakstes dzimtu. Te apskatāms J. Čakstes kabinets, bet izstāžu zālē – Jelgavas mākslinieku darbi.
N/A

Teritorija ziemeļrietumos un rietumos no Skrundas – t.s. Skrundas dīķi, kas ir nozīmīga ūdensputnu atpūtas vieta migrāciju laikā, kā arī ligzdošanas vieta. Dīķos ligzdo ziemeļu gulbji, bet kā barošanās vietu iecienījuši jūras ērgļi u.c. piekūnveidīgo un tārtiņveidīgo putnu sugas. Potenciāla putnu vērošanas vieta, lai gan nav labiekārtota šādam nolūkam.
N/A

Subates vārds pirmoreiz minēts 1570. g., kad Kurzemes hercogs Gothards Ketlers grāfam G. Plāteram - Zībergam pārdod Subates tirgus vietu. Kad Plāteru – Zībergu dzimta 17. gs. vidū pāriet katoļticībā, Subates luterāņi protestē un pārceļas uz Subates ezera austrumu krastu, kas ir Prodes muižas (mūsdienās tikai drupas) īpašnieku Osten – Zakenu dzimtas īpašums. 1685. g. Osten – Zakeni „pārbēdzējiem” uzceļ luterāņu baznīcu, ap kuru izveidojas Jaunsubate. Abas pilsētas daļas apvieno 1894. g. 1919. g. Latvijas Brīvības cīņu laikā Subati atbrīvo lietuvieši, kam seko pilsētas pārdalīšana Latvijas un Lietuvas sektorā (1921. g. robežu noteica pa iepriekšējo līniju). Subates vēsturiskais centrs veidojies 16. - 19. gs. un tā veidolā ietilpst četru dažādu ticību dievnami, mazstāvu koka apbūve, kas rindojas gar šauru un līkumotu ieliņu malās. Arī dabas apstākļi – pilsētas atrašanās subglaciālās iegultnes krastos (ar Lielo un Mazo Subates ezers tajā) piešķīruši pilsētai Latvijai neierastas skatu perspektīvas.
N/A
Rasnupļu (Opiņķu) pilskalns ir nozīmīga seno latgaļu apdzīvotā vieta tā pakājē. Vīces strauta labajā krastā izveidojusies Velna ala, saukta arī par Latgales mazo Staburagu. Nelielā ala (garums 3 m, platums 2 m, augstums 0,6 m) ir ģeoloģiski unikāla, jo izveidojusies, dabiski sacementējoties kvartāra perioda grants iežiem. Šādas alas Latvijā ir tikai divas. Alā ir 5 – 6 cm gari stalaktīti.
N/A

Grobiņas mūra pili 1348. gadā cēlis ordeņmestrs Goswin von Herike. Grobiņas pils izmantota kā fogta rezidence, pilsnovada administratīvais centrs, svarīgs ordeņa atbalsta punkts, kā arī ordeņa sūtītu ceļotāju naktsmītne, braucot no Livonijas uz Prūsiju.  Pils laika gaitā uzlabota un pārbūvēta. 17.gs. vidū veikta vērienīga pils pārbūve un ārējo nocietinājumu pārveidošana, uzberot zemes vaļņus ar četriem stūru bastioniem. 18.gs. pils celtnes vairs netika labotas, tomēr līdz pat Kurzemes un Zemgales hercogistes likvidēšanai pils dažās telpās vēl atradās Grobiņas apriņķa administratīvās iestādes, gadsimta beigās vairs netika apdzīvota, un tā pārvērtās drupās.   Līdz mūsdienām saglabājušies viduslaiku mūri, 17. gadsimtā veidotie nocietinājumu bastioni un aizsarggrāvji, kā arī stāvinātās nogāzes. 

2019.gadā pilsdrupas Ālandes upes atpūtas parka projekta ietvaros izbūvēta skatuve un skatu platforma virs pilsdrupām, rietumu nogāzē izbūvētas lielas kāpnes. Ap pilskalnu arī labiekārtota pastaigu taka, kura vijas cauri pilsētai gar Ālandes upi.

Viduslaiku pilskalnam un takai piekļaujas pilsētas promenāde ar skatu vietām un soliņiem.
N/A

Latvijas katolicisma centrs un pasaules nozīmes svētvieta. Tās pirmsākumi meklējami 1699. g., kad dominikāņu ordenis nodibina klosteri, bet gadu vēlāk uzceļ pirmo koka baznīcu. 1768. - 1800. g. top mūsdienās redzamā Sv. Dominika mūra baznīca un klostera ēkas. Baroka stilā celtais dievnams izceļas ar diviem 60 m augstiem torņiem. Kancele, ērģeļu prospekts, ērģeles, biktssols un soli ir darināti 18. gs., sānu altāri - 19. gs. sākumā. Centrālajā altārī atrodas glezna “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte” (17. gs.), kam piedēvētas dziednieciskas īpašības, tādēļ to atklāj tikai nozīmīgāko pasākumu laikā. Pirms Romas pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā (1993. g.) tika veikti lieli kompleksa pārbūves un restaurācijas darbi. 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. 0,1 km no bazilikas atrodas Aglonas Svētavots.
N/A

A. Baranauska un A. Vienoļa – Žukauska memoriālais muzejs izveidots 1927.gadā. Tajā tiek vāktas, glabātas un popularizētas muzeja vērtības, kas atspoguļo Anīkšču apkaimes kultūras, literatūras, vēstures, agrokultūras, tehniskās vēstures attīstību. Visas sezonas laikā apmeklētāji var pastaigāties pa Rakstnieku kalniņa memoriālo parku.
N/A

Krodziņš atrodas 250 gadus vecajā Rundāles pils kalpu mājā, kurā saglabājies ķieģeļu klons, podiņu krāsnis, manteļskurstenis un citi seni interjera un sadzīvē izmantotie priekšmeti. Maltītes servē senos traukos, bet dzērienus pasniedz „Kuzņecova fabrikā” ražotajās tasītēs.

Latviešu virtuve: cepts šķiņķis ar olu, kartupeļi ar sēņu mērci, cepta zoss, dillēs vārīti vēži, pankūkas ar medu, maizes zupa ar putukrējumu, maizes kārtojums, lauku tējas, ābolu pīrāgs.

Īpašais ēdiens: uz iesma cepta cūkgaļa ar krāsnī ceptiem kartupeļiem.
N/A

Centra ideja ir stiprināt veselību, lietojot tīru pārtiku, tāpēc šeit piedāvā garšas baudījumus no viegli apstrādātiem, vitamīniem bagātiem produktiem. Galvenokārt tiek izmantoti centra dārzā un apkārtējās saimniecībās izaudzētie svaigie produkti. Speciāli izstrādātās kūres sastāv no gardām dārzeņu zupām un sautējumiem, kā arī dažādām putrām. Dziednieciskās kūres paredz ne tikai noteiktu ēdienu, bet arī procedūras un treniņus, un tās ir jāpasūta iepriekš.
N/A
Muižas dzīvojamā ēka celta 19. gs. Savulaik nolaisto muižu 1932. g. nopirka Latvijas preses karalis A. Benjamiņš. Mūsdienās muiža atkal pieder Benjamiņu dzimtai, un tajā iekārtota A. Benjamiņa privātās dzīves un ceļojumu fotoekspozīcija.
N/A

Lielākā Igaunijas jūras sala. Tulkojumā – „Salu zeme”. Ar Muhu salu to savieno 3 km garš dambis – tilts, pa kuru var braukt velosipēdisti.
N/A

Zemnieku saimniecība "Sprogas" ir Tīcu ģimenes dārzkopības uzņēmums, kura saknes veidojušās 90-to gadu sākumā, bet strauju attīstību tas ieguvis pēdējo desmit gadu laikā. Jau iepriekš "Sprogās" saimniekots ar vērienu – audzētas zemenes, narcises, lefkojas. Saimniecības vadītājs Ivars Tīcs darbošanās prieku dārzniecības jomā mantojis vairākās paaudzēs. "Sprogas" nodarbojas ar vasaras puķu stādu, augļu koku, dekoratīvo stādu,  augļu un ogu audzēšanu.
N/A

Žiļu ģimenes saimniecību izveidoja, uztur un par to rūpējas viena ģimene. Ziņkārīgie atpūtnieki pastaigas laikā var redzēt, kā izskatās baltie pāvi, fazāni, pīles, vistas, poniji, „Šarolē” šķirnes franču liellopi, Lietuvas baltās genofonda cūkas.
N/A

Uzņēmums Ineses Tortes ir vienīgais Latvijas ražotājs, kas ražo tortes un desertus, kas izgatavoti no 100% dabīgām un vietējās izcelsmes sastāvdaļām. Konditoreja, kuru 1993. gadā dibināja izcilā konditormeistare Inese Goldmane, sāka darboties kā neliels ģimenes uzņēmums Kuldīgā. Šobrīd katru mēnesi ražojam tūkstošiem tortes un desertus, kas nonāk uz pircēju galdiem gandrīz visā Latvijā. 

Aicinām ciemos ikvienu, kas vēlas baudīt tasi kafijas un tējas kopā ar gardu tortes gabaliņu, kā arī uzzināt par mums un mūsu produkciju!