| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Buses (Matkules) pilskalns atrodas Imulas veidotā krastu ielokā. No pilskalna, gan pretējā Imulas krasta atklājas vieni no skaistākajiem Kurzemes mazo upju skatiem. Tos gan vislabāk vērot bezlapu periodā, kad ainavas neaizsedz krasta augājs. Apkaimē izveidotas takas kājāmgājējiem. |
||
|
Ozolmuižas Sv. Pētera un Sv. Pāvila Romas katoļu baznīca celta
1820. gadā par grāfu Plāteru-Zībergu līdzekļiem. Tā ir akmens būve ar
nelielu zvanu torni. Lielais mūra altāris ir ar četrām kolonnām un ar
lielu masīvu krustu. Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
|
||
|
SIA "Limbažu Tīne" ir vilnas pārstrādes uzņēmums ar senām mājas tekstila tradīcijām, kas dibināts jau 1914. gadā. Šobrīd uzņēmumā tiek ražota vilnas dzija, austi augstvērtīgi vilnas un linu audumi, segas, parklāji, pledi, galdauti, dvieļi, lakati un citi tekstilizstrādājumi. Limbažu Tīne ražo etnogrāfiskos audumos pēc autentiskajām Baltijas reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma paraugiem. |
||
|
"Gusts Apinis" atrodas Vidzemes augstienē, Amatas novadā. Uzņēmums unikāls ar to, ka audzē netradicionālas kultūras Latvijā: kvinoju, amarantu, prosu, lēcas u.t.t. Ražo no izaudzētiem produktiem miltus un makaronus (griķu, griķu-kvinojas). Piedāvā līdzņemšanai piknika grozus, kuru saturs sagatavots no pašu ražoto produktu ēdieniem. |
||
|
Tiskādu pareizticīgo baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis,
celta 1829. – 1878. gadā, atjaunota 2008. gadā. Baznīcā izvietotas senas ikonas,
garīgo grāmatu bibliotēka. Pašlaik tajā notiek dievkalpojumi.
|
||
|
Atrodas skaistā vietā – Elernes loka ziemeļdaļā, Daugavas senielejas malā. Mūsdienās redzamais dievnams celts no tēstiem laukakmeņiem iepriekšējo vietā laikā no 1934. - 1961. gadam. Pēc baznīcas uzcelšanas padomju vara tajā izvietoja klubu, tādēļ draudze baznīcu atguva tikai 1989. gadā. Šīs vietas agrākais nosaukums – Naujene (Novene) ir lietuviešu cilmes. Savukārt, Juzefovas vārds cēlies no vietējā muižnieka Juzefa (Jezupa) Šadurska. |
||
|
Iespaidīgais un monumentālais dievnams uzcelts 1816. gadā. No baznīcas nozīmīgākajām interjera detaļām ir saglabājušās ērģeles, altārglezna, lustra un kroņlukturis. Jāpiebilst, ka baznīca savā pastāvēšanas laikā nav pārtraukusi savu darbību. |
||
|
Kafejnīca – viesu nams atrodas Ventspils centrā – 19. gs. klasicisma stilā celtajā koka ēkā, kas piederējusi Kupferu dzimtai. Ēka ir iekļauta Eiropas kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā. Īpašais latviešu virtuves piedāvājums: zemnieku brokastis, auzu vai mannas putra, kartupeļu pankūkas. Piedāvā organizēt dažādus pasākumus un galdu klāšanu. Iespējami izbraukuma banketi, kā arī kafejnīcas un viesu nama kompleksa īre. |
||
|
Viena no skaistākajām Igaunijas lauku baznīcām, ko sākotnēji izmantoja kā patveršanās vietu. Celta agrās gotikas stilā. Sienu zīmējumi no 1330. gada. |
||
|
Mazais ražotājs, kas savā saimniecībā audzē zemenes, kā arī kūpina un marinē zivis igauņu gaumē. Vēl šeit gatavo medalu un mājas vīnu, kā arī dažādus gaļas izstrādājumus. |
||
|
Aktīvās atpūtas peintbola parks un kempings ir atvērts apmeklētājiem no 2008. gada un šobrīd ir viens no lielākajiem peintbola parkiem Latvijā. Spriedzes un adrenalīna pilni piedzīvojumi nodrošināti kā skolēnu grupām, tā arī kolektīviem un draugu pulkam. Peintbola parks „Bušas” piedāvā lielus peintbola laukumus, ar šķēršļiem, mājiņām, ejām, torņiem, automašīnām – pilnvērtīgai un aktīvai peintbola spēlei. Peintbola parks „Bušas” ir sertificēts un drošs peintbola parks ar pieredzējušiem instruktoriem, kas seko peintbola spēlei visu tā laiku, lai mazinātu negadījuma iespējas, iepazīstina ar drošības noteikumiem un iepazīstina ar ekipējuma lietošanu. Peintbola parkam ir arī otra lokācijas vieta Rīgā, Matīsa ielā 8 Parkā ir iespējams arī pārnakšņot dažāda tipa naktsmītnēs - lielākā un mazākā kotedžā, pirts mājā, kā arī izmantot kempinga teritoriju telts būvēšanai. |
||
|
Pāvilosta ir salīdzinoši jauna pilsēta, kas izvietojusies pie Sakas ietekas Baltijas jūrā. Tiesa, viduslaikos jūras kuģu osta bija 6 km attālumā no jūras - Tebras un Durbes upju satekas vietā. Nozīmīgs periods ostas dzīvē bija hercoga Jēkaba valdīšanas laikā, kad te piestāja jūras kuģi. Poļu-zviedru kara rezultātā Sakas ostu nācās slēgt. Mūsdienās redzamā osta Sakas grīvā veidojās 19. gs. vidū pie t.s. Āķagala zvejniekciema. Āķagala ielu plānojums ir regulārs un katra no tām izved vai nu jūras krastā, vai atduras pret Dzintaru ielu Sakas upes labajā krastā. 1878. g. padziļināja upes grīvu un uzbūvēja molus. Te būvēja divmastu burukuģus. Pasaules kari iznīcināja kuģu floti, taču zvejniecības tradīcijas allaž tika turpinātas. 1991. g. apdzīvotā vieta ieguva pilsētas statusu. Mūsdienās Pāvilosta ir pazīstama kā populāra burātāju un vējdēļsērfotāju, kā arī vasaras atpūtnieku vieta. Burātājus gaida jahtu osta. |
||
|
Atrodas Jaunpiebalgas centrā. Tās celtniecības būvdarbus laikā no 1801. - 1804. g. vadīja Cēsu būvmeistars Fridrihs Veits. Dievnama altāra centrā atrodas glezna “Kristus pie krusta” (19. gs. otrā puse). Zvans liets 1895. g., bet ērģeles tapušas 1914. g. Baznīcas ieejas priekšā paceļas 1930. g. atklātais piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem (tēlnieks K. Zāle, arhitekts A. Birzenieks). Pavisam nesen ir pabeigti baznīcas fasādes restaurācijas darbi, un šobrīd notiek dievnama interjera restaurācija, tādēļ tas apskatāms tikai no ārpuses. |
||
|
Daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas komplekss, kultūras un izglītības centrs Daugavpils/Dinaburgas cietoksnī, artilērijas Arsenāla ēkā. Vienīgā vieta Austrumeiropā, kur tiek piedāvāta iespēja iepazīties ar pasaules slavenā mākslinieka abstraktā ekspresionisma pamatlicēja Marka Rotko oriģināldarbiem. Rotko muzejs piedāvā aplūkot patstāvīgās un mainīgās ekspozīcijas. Patstāvīgās ekspozīcijas veido Marka Rotko darbu oriģināli un reprodukcijas, digitālā ekspozīcija par mākslinieka dzīvi un daiļradi, kā arī kultūrvēsturiskās ekspozīcijas. Mainīgās ekspozīcijas - Latvijas, Eiropas un pasaules mākslinieku darbu izstādes. |
||
|
Saaremaa salas galvaspilsēta. Populārs kūrorts. Baroka stilā celts rātsnams.
|
||
|
Piemiņas vieta 1. pasaules kara upuriem Klapkalnciema – Tukuma ceļa malā. |
||
|
Atrodas augstākā, ar kokiem apaugušā – Marku upītes krastā aiz Piedrujas robežkontroles posteņa. Līdz baznīcai nonākam pa bruģētu ielu, kuru, domājams, 20. gs. sākumā veidojuši vietējie zemnieki. Nākot uz dievkalpojumu, līdzi bijis jāņem akmens, kas ieguldīts ceļa segumā. Dievnamu, kuru rotā seši kupoli, uzskata par vienu no skaistākajām tagadējā Krāslavas novadā. Ēka celta 1883. - 1885. gadā vecās koka baznīcas (jau 17. gs.) vietā saskaņā ar senkrievu Vladimiras pilsētas un bizantiešu arhitektoniskajām formām. Atrodamas ziņas, ka draudzes lielums iepriekšējos laikos sasniedzis pat tūkstoti draudzes locekļu. |
||
|
Atrodas 50 m rietumos no Ludzas katoļu baznīcas. Kapela celta 1738. g. astoņskaldņu rotondas formā un kalpoja kā grāfu Karņicku atdusas vieta (velvēti pagrabi zem kapelas). Nelielai ēkai ir dēļu apšuvums, koka griesti un ķieģeļu grīda. Pie kapelas novietota Ludzas mākslinieka Leona Tomašicka 1934. g. darinātā Svētās Marijas - Māras zemes karalienes statuja. |
||
|
Sventes dabas parkā, kas atrodas ainaviskajā Augšzemes augstienes vidusdaļā, izvietojies Sventes ezers – viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem un Egļukalns, no kura skatu torņa paveras viens no skaistākajiem Zemgales skatiem uz Sventes pauguraines un ezeraines ainavu. Egļukalnā izveidotas kalnu slēpošanas trases un dabas taka. Dabas parks ietilpst lielākā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā - Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū. |
||
|
Muižas ansamblis veidots 19.gadsimtā, tās arhitektūrā atspoguļojās vairāku eklektisma formāli stilistisku virzienu uzslāņojumi, taču dominējošais bija baroka stils. Tā bija grāfa Kazimira Plātera-Zīberga (1808-1876), vēlāk grāfa Fēliksa Konstantina Plātera-Zīberga (1847-1928) rezidence. Pils un daļa saimniecības ēku tika iznīcinātas pirmā pasaules kara laikā, krievu armijas lielkalibra artilērijas apšaudes gaitā. Pārpalikušās drupas laika gaitā tika nojauktas. Līdz mūsdienām saglabājušies vārtu stabi, kas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Muižā bijusi arī grāfa Zīberga 1697. gadā celta mūra kapela ar altāri un skaistām gleznām. Dievkalpojumus esot noturējis Ilūkstes prāvests. Bijušie īpašnieki: 18. gadsimtā barons A. Plāters-Zībergs, Kazimirs Plāters-Zībergs (1808-1876).
|
||