4 km garā un marķētā taka iepazīstina ar dziļo Imulas ieleju – Abavas kreisā krasta pieteku. Īpaši iespaidīga ieleja izskatās bezlapu periodā, kad ir apjaušami tās izmēri un formas. Vēstures cienītāji var upes gultnē uzmeklēt Langsēdes Velna pēdas akmeni. Atrodas dabas parkā „Abavas senleja”.

Viesmīlīga kafejnīca un konditoreja pašā Siguldas centrā. Piedāvājumā salāti, zupas un citi siltie ēdieni, kā arī smalkmaizītes un kūciņas.

Alūksnes novada saimniecībā "Pauguri" kokamatnieks Jānis Vīksne izgatavo koka virpojumus - cibiņas, pulksteņus, pildspalvas, spēles, šūpoles un citas saimniecībā noderīgas lietas. Iespējams iegādāties kokamatniecības suvenīrus - dekoratīvus un praktiskus virpojumus no koka. Senlietu muzeja apskate - seni galdniecības darba galdi, ēveles, āmuri, sirpji, grābekļi, sējmašīna, pulksteņi, trauki u.c. Saimniecībā ir izveidota skatu platforma, no kuras paveras skats uz Hānjas augstienes ainavām Igaunijā, kā arī atpūtas vieta vasaras piknikam ar galdu, uguskura vietu un skulptūrām.

Ganāmpulkā ap 200 kaziņas. Saimnieks ar vieglu humora pieskaņu pastāsta par dzīvi ar kazām Latvijā un Eiropā, kazu siera pagatavošanas un garšas noslēpumiem, uzaicina uz sieru degustāciju, kuru ir iespējams pēc tam iegādāties. „Lielgrodēs” gatavotais kazu siers ir ne vien veselīgs, bet arī ļoti gards.

Šajā saimniecībā nodarbojas ar piena lopkopību un dējējvistu audzēšanu, un iegūtais piens un olas tiek pārstrādāts pašu saimniecības pienotavā. Saimniecībā var degustēt dažādus piena produktus, arī saldējumu, turklāt iespējams iepazīt visu ražošanas procesu. Var pasūtīt arī maltītes piknikam, kā arī pieteikties piena produktu gatavošanas meistardarbnīcām.

Arī sena apdzīvota vieta Nemunas kreisajā krastā. Līdz Liškavai var nokļūt no Druskininku vai Merķines puses, kur pāri Nemunai uzcelti tilti. Liškavā atrodas nozīmīgs vēstures pieminekļu kopums. Pazīstamākie ir Liškavas baznīca un klosteris (Liškiavos bažnyčia, vienuolynas). 1697. g. Liškava tika uzdāvināta Seiņu (Seinų) dominikāņu klosterim. Divus gadus vēlāk te ieradās un uz dzīvi apmetās dominikāņu mūki, kas laikā no 1704. – 1720. g. uzcēla tagad redzamo mūra baznīcu iepriekšējās koka baznīcas vietā. Laikā no 1699. – 1741. tai blakus uzcēla dominikāņu klosteri. Padomju laikā tajā izvietoja gan skolu, gan atpūtas bāzi, gan šūšanas darbnīcas. Mūsdienās ēku komplekss tiek atjaunots, darbojas baznīca (apskatāma no iekšpuses un pazīstama ar septiņiem rokoko stila altāriem) un klosteris. Te piedāvā arī „laicīgus” pakalpojumus - viesu namu, konferenču un semināru zāli, ekskursijas u.c. No klostera pagalma paveras plašs skats uz Nemunas ieleju. Dienvidrietumos no baznīcas atrodas divi ar dziļu Nemunas ielejas sānu gravu nošķirti pauguri – Liškavas svētkalns (Liškavas alkakalnis) un Liškavas pilskalns (Liškiavos piliakalnis), kurus savieno taka. To piekājē atrodas kuģīša piestātne, kas vasaras laikā kursē no Druskininkiem līdz Liškavai. Liškavas pilskalnā ir saglabājušās 14. gs. beigās Vitauta Dižā vadībā celtās un tā arī nepabeigtās pils drupas (torņa fragments). Pils savu stratēģisko nozīmi zaudēja pēc Grīnvaldes kaujas. No pilskalna un svētkalna paveras labs skats uz Nemunas ieleju un Liškavas baznīcu. Senvēstures pētniekiem noteikti ir jāuzmeklē arī kultakmens ar govs pēdu.

Kafejnīca "Cope" atrodas Rideļos, pie Rideļu ezera Engures novadā. 20. gs. 20. gados atjaunotajās (darbību atsāka 1992. g.) ūdensdzirnavās var iepazīt vēsturiskos mehānismus un malšanas procesu, bet kafejnīcā nobaudīt no maltajiem miltiem ceptās pankūkas.

Latviešu virtuve: Siļķe ar biezpienu un vārītiem kartupeļiem. Pankūkas ar sēnēm, sieru, dārzeņiem, gaļu, medu, krējumu, biezpienu, saldējumu un karameli.

Ja jums patīk aktīvs dzīvesveids, šī ekskursija ir ideāls veids, kā izbaudīt kulināro mantojumu, kas slēpjas Gaujas Nacionālajā parkā. Velomaršruts sākas no Strenčiem un vispirms ved caur divām vietējām alus darītavām Brenguļos un Valmiermuižā ar jaukām kafejnīcām un labu alu. Ceļā uz Valmieru apstāsieties arī Trikātas ciematā, lai nobaudītu vietēji gatavoto šokolādi. No Valmieras maršruts ved cauri skaistam mežam uz Cēsīm un tur esošo burvīgo viduslaiku vecpilsētu. Cēsīs apmeklēsiet vietējo maiznīcu un spirta rūpnīcu, lai nobaudītu produkciju. Jūs redzēsiet arī to, kā viduslaikos izskatījās ārstniecības un garšaugu dārzs. Brauksiet ar kanoe no Cēsīm uz Līgatni, kas ir viena no Gaujas skaistākajām vietām ar tās smilšakmens krastiem, attālām lauku viensētām un vecmodīgu ūdensdarbināmu prāmi. Līgatnes pilsētas vēsturiskais centrs ir saistīts ar tās papīrfabrikas attīstību. Šeit iespējams apmeklēt arī vietējos vīna un rokdarbu ražotājus vienā no apgabalam raksturīgajām mākslīgajām alām. Pārvietojoties pa kalnainajiem, līkumotajiem Siguldas ceļiem, redzēsiet Turaidas un Siguldas viduslaiku pilis, Gūtmaņala alu un citus gleznainus skatus. Siguldā baudīsiet latviešu tradicionālos ēdienus restorānos “Bucefāls”, “Aparjods” un viesu namā “Mauriņi” nobaudīsiet 80 ievārījumu veidus.

Vējupītes grava ir domāta tiem, kurus nebaida vairāki gari un stāvi kāpieni pa koka kāpnēm, kas ved pa augstajām Vējupītes gravas nogāzēm. Ja aiz viesu nama „Līvkalns" kāpsim lejup, nonāksim pie seklās (3,6 m), bet augstās (6,1 m) Pētera alas , kas atgādina plaisveidīgu nišu. Pēc ~ 10 min ilga gājiena pa upīti uz leju (Gaujas virziens), tās kreiso krastu pāršķeļ dziļā Pūču grava, pa kuru tek Kraukļupīte. Abu upes gravu saskares vietā paceļas Satezeles pilskalns (plakums 90 x 75 m), kur 13. gs. sākumā atradās feodāļa Dabreļa ozolkoka pils ar galveno ieeju pilskalna rietumu pusē. Līdz pilskalnam no Pūču gravas dziļumiem uzved koka kāpnes. Lai apskatītu Kraukļu aizu , ir atkal jākāpj lejup pa tām pašām trepēm un jāturpina ceļš Gaujas virzienā. Kraukļu aiza ir Vējupītes kreisā krasta sānu grava ar līdz 11 m augstām un iespaidīgām smilšakmens sienām, kurās izveidojusies 5,2 m dziļā Kraukļu ala. Vēl pēc aptuveni 10 – 15 min ilga gājuma (ir jāšķērso Vējupīte pa koka tiltiņiem) nonāksim pie kāpnēm, kas uzved Paradīzes kalnā (aprakstu sk. iepriekš pie Nr. 7.).