Atpūta laukos
3161-3180 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Saimniecībā audzē kazas, no kuru piena ražo sieru u.c. produktus. Apmeklētājiem uzcelta prezentāciju zāle, kur var degustēt no kazas piena ražotu saldējumu, iegādāties ar kazu tematiku saistītus suvenīrus u.c. produkciju. Piedāvā ekskursiju pa saimniecību.
N/A

"Priedes krogs" atrodas Latvijas Enogrāfiskajā brīvdabas muzejā, iekārtots vēsturiskajā krogā, kas no Vecumniekiem pārvests uz muzeju, saglabājot arī apvalkdūmeni, maizes krāsni u.c. Ēdināšanu var apvienot ar amatnieku un tautas mūzikas kolektīvu dalību. Organizē „Latviskās kāzas”.

Latviešu virtuve: ķilavmaizītes, nēģi, pildītas līdakas, trejsīpolu sitenis, buļļa pauti krējuma mērcē, grilēts sivēns, pašu cepta lauku maize, uz ugunskura vārīta zupa, pankūkas.

Īpašais ēdiens: Priedes kroga cepetis brūkleņu marinādē.
N/A

Pļaviņu un Stukmaņu apkaime bijusi apdzīvota jau ap 3. gs. Poļu-zviedru kara laikā (1600.-1629. g.) pie Aiviekstes ietekas Daugavā bija izvietojusies zviedru kara nometne, no kuras saglabājušies nocietinājumi - skanstis. Tās ir vienas no iespaidīgākajiem šāda veida militārajiem veidojumiem Latvijā. Pļaviņas kā lielāka apdzīvota vieta sāka veidoties 19. gs. 90. gados un 20. gs. sākumā pēc dzelzceļa izbūves. Šodien Pļaviņas vairāk pazīstamas kā dolomīta šķembu ražotnes un pavasara plūdu vieta.
N/A

Atrodas Jēkabpils pievārtē, Rīgas – Daugavpils autoceļa (A6) malā, 141. kilometrā. Moteļa pirmajā stāvā ir kafejnīca un viesību zāle. Iecienīta tālbraucēju šoferu maltītes ieturēšanas vieta.
N/A

Tornis atrodas Niedrāju – Pilkas purvā, līdz kura „sirdij” var nokļūt pa bijušo – 1912. g. celto Ainažu – Valmieras – Smiltenes šaursliežu dzelzceļa līniju un pēcāk pa dabas takas laipām (ap km garas). Pārskatāms augstā tipa purvs ar nelieliem ezeriņiem torņa piekājē. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A
1 diena

Daugava ir Latvijas lielākā upe un latviešu tautas likteņupe. Jau pēc leduslaikmeta beigām, pa Daugavas ieleju tagadējā Latvijas teritorijā „ieceļoja” pirmie augi un dzīvnieki, kuriem sekoja cilvēks. Šī iemesla dēļ Daugavas krasti ir viena no senākajām cilvēku dzīves vietām, kā arī augu sugām bagātākā valsts teritorija. Arī izcilu kultūras un vēstures pieminekļu lielais blīvums ir iemesls, kādēļ Daugavas krasti ir tūristu iecienīti. Rīgas – Jēkabpils posmā kā ērts pārvietošanās līdzeklis ir izmantojama Rīgas – Daugavpils dzelzceļa līnija. Tālāk norādītas dzelzceļa stacijas, kurās ir vērts izkāpt un veikt īsus – dažu stundu līdz pusdienas ilgus radiālus izgājienus ar atgriešanos stacijā.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​
N/A

Vieta, kur stāsta stāstus par NAUKŠĒNU DISKO zemē dzimušajiem, ienākušajiem un palikušajiem. Te iespējams atklāt sevī igauni, sevi iekļaut muzeja pamatkrājumā un uzzināt savu augumu NAUKŠĒNU PIRKSTOS, bet svaru - NAUKŠĒNU KILOGRAMOS. Vieta domājošiem cilvēkiem, kuri nebaidās pasmieties par sevi un nav aizspriedumu pilni.    

Muzeja, muižas un parka apmeklējums notiek gida pavadībā. Ekskursijas ilgums - apmēram 1 stunda 30 minūtes. Muižās kungu namā (Lauvu namā) ir apskatāma lielā balles zāle, upes puses terase un muižas vēstures ekspozīcija. Pārējā kungu nama daļa un citas ēkas apmeklētājiem nav pieejamas, jo muižas kompleksā izvietota Sociālās korekcijas iestāde «Naukšēni». Parkā apskatāma centrālā daļa ap strūklaku, mušeli (parka estrādi) un Siera tornis.

Piedāvā eļļu degustāciju, kā arī iegādāties.
N/A
Rāznas ezera austrumu, dienvidu un rietumu krastu ieskauj ceļi, no kuriem daudzviet paveras plaši, ainaviski un neparasti skatu punkti uz otru Latvijas lielāko ezeru. Īpaši ainavisks ir Rēzeknes – Ezernieku ceļa posms starp Foļvarkovu un Vilkakrogu.
N/A

Turbu dižozols aug Mazās Juglas stāvkrastā, atpūtas kompleksa Turbas teritorijā. Dižozols ir aptuveni 800 gadu vecs, tā apkārtmērs ir 7,1 m, augstums - 27 m, vainags 18x16 m. Dižozols ir ļoti labā stāvoklī. Zaļo viss vainags. Ozolā ligzdo pūce, kā arī iecienījuši daudzi citi putni. Zinātāji runā, ka Ozols ir ar spēcīgu  dziedniecisku enerģiju.
N/A

Apmeklētājiem tiek piedāvāta vīna dārza apskate un stāstījums par vīnogu šķirnēm, kā arī izzināt vīndarīšanas noslēpumus. Ekskursijas laikā apmeklētāji var iepazīt vīnogu audzēšanas tradīcijas Latvijā, apskatīt un nobaudīt jaunākos sasniegumus vīnogu selekcijā, kā arī saņemt padomu vīnogu audzēšanā un kopšanā. Iespējams arī iemalkot paštaisītu mājas vīnu un iegādāties vīnogu stādus.
N/A
2 dienas

Maršruts ar ļoti neparastiem skatiem! Seda ir vienīgā Latvijas pilsēta, kurai saglabājies pagājušā gadsimta vidus padomju laika plānojums ar centrālo laukumu un tam starveidā pieguļošām ielām. Sava veida eksotika ir dzīvojamo un sabiedrisko māju arhitektūras stils. Sedas purvs, kurā kūdra jau ir iegūta no Latvijas pirmās brīvvalsts laika, ir viena no lielākajām šāda veida industriālām - dabas teritorijām Latvijā un Baltijas valstīs. Agrāk izstrādātie kūdras lauki ir daļēji applūduši un aizauguši ar niedrēm, veidojot izcilu vidi ligzdojošajiem ūdensputniem un migrējošiem putniem, kas Sedas purvu izmanto kā atpūtas vietu. Kūdras ieguve turpinās arī mūsdienās un varbūt paveiksies ieraudzīt „mazo kūdras vilcieniņu”.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma
N/A

Reta galda vīnogu kolekcija un degustācija, ainaviska dārza apskate un stāstījums par ķirbjaugu, čilli un tomātu šķirņu kolekciju. Kolekcijā ir 120 šķirņu tomātu, 20 šķirņu paprikas un aso piparu, 140 šķirņu ķirbjaugu. Degustācijas galds - sukādes, čilli, interesanti ievārījumi un pašu fermentētas tējas.
N/A

Madonas ainavai zināmu šarmu piešķir Leivērītes un Madonas upītes gravas, kuru atsevišķiem posmiem doti dažādi nosaukumi. Mīlestības gravas krasti ir iecienīta pilsētnieku pastaigu un atpūtas vieta. Gravas nogāzē aiz 2. vidusskolas ieslēpusies "Lazdu laipa", kas pazīstama no rakstnieces (šejienes novadniece) Ilzes Indrānes romāniem. Parka dīķī esošo strūklaku uzskata par Latvijā augstāko. Mīlestības gravas turpinājums ir Laulības un Šķiršanās grava.
N/A

Krodziņš "Mežavējš" atrodas Rīgas - Liepājas šosejas 101. kilometrā. Krodziņa ēdienkartē iekļauti latviskie ēdieni.

Latviešu virtuve: Skābu kāpostu zupa, biešu zupa, skābeņu zupa, aukstā zupa, kartupeļu pankūkas, plānās pankūkas ar ievārījumu, šmorētas cūkgaļas ribiņas, zemnieku cienasts, mājas kotletes, auzu pārslu kārtojums, rupjmaizes kārtojums.
N/A

Pēc 2005. g. orkāna atjaunotajā Randu pļavu dabas takā (ap 4 km gara) ir uzcelts un 2015. gadā atjaunots putnu vērošanas tornis, no kura pārskatāmas unikālās piekrastes pļavas ar nelielām lagūnām un niedrājiem. Piemērota vieta migrējošo putnu vērošanai. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A

Viesu nams "Stikāni" atrodas 2km no Nagļiem, pašā Orenīšu dīķu krastā. Viesu namā atrodas 4 labiekārtoti, komfortabli divvietīgi numuriņi un ēdamistaba ar izeju uz dārza terasi. Viesi var pasūtīt ēdināšanas pakalpojumus vai arī gatavot paši - virtuvē ir viss nepieciešamais aprīkojums.

Blakus ēkā atrodas dabas tūrisma informācijas centrs, kurā ceļotāji var pieteikties putnu vērošanas ekskursijām tuvējā apkaimē. Mājai piederošajā teritorijā ir izveidota dabas taka, kurā zinoša gida pavadībā iespējams iepazīt Latvijai raksturīgos kokus un krūmus, populārus un mazāk zināmus ārstniecības augus un lielu daļu pie mums ligzdojošo putnu (vasarā) vai arī vērot iespaidīgu putnu migrāciju pavasaros un rudeņos. Dārzā putnus var vērot arī no speciāla slēpņa.
N/A
Mežiem klāta sala (6. lielākā Igaunijas sala) Somu līcī 14 km Z no Tallinas. Vēl pirms divām desmitgadēm – slēgtā zona, jo Padomju laikā te atradās ļoti slepena jūras mīnu ražotne.
N/A

Atrodas pilsētas dienviddaļā, Siņicina ielā 4. Dievnams celts 1895. g., bet pārbūvēts 1906. g. Tā tornī atrodas trīs no sudraba un vara lieti zvani (restaurēti), no kuriem viens ir nominēts par Baltijas valstīs lielāko (4832 kg smags, zvana mēle sver 200 kg). Blakus atrodas muzejs, kas iepazīstina ar vecticībnieku kultūrvidi un baznīcas dzīvi.

N/A

Viesu nams atrodas Rusnes salā, Pakalnes upes krastā. Viesu nama saimnieki vāc augus, pēc tautas receptēm tos apstrādā un viesiem piedāvā dažādas tējas, uzlējumus un citus dzērienus, kam piemīt ārstnieciskā iedarbība, kas uzlabo garastāvokli un paaugstina tonusu.
N/A

Saimnieki audzē šinšillas (to izcelsme meklējama Dienvidamerikas Andu kalnos). Piedāvā ekskursiju un stāstījumu par šinšillu dzīvi un audzēšanu, dzīvnieku un ādu iegādi. Saimniece glezno.