| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Pirmo reizi dokumentos minēts 1582. gadā. Pitraga sēkļos guļ daudzi nogrimuši kuģi. 1826. g. Pitragā uzskaitītas vienpadsmit sētas un 190 iedzīvotāji. 19. gs. vidū te atvēra krogu. 1937. g. ciemā bija 12 vecsaimniecības un 38 zvejnieku saimniecības (g.k. jaunsaimniecības). Ciemā bija vairākas zivju apstrādes vietas - kūres. Pitragā dzīvoja izcilā lībiešu valodas teicēja Marija Šaltjāre (Bertholde, 1860 - 1930), kura dalījusies ar vairāk nekā 200 pasakām un teikām, vairāk par 90 dziesmām, rotaļām u.c. Pitraga baptistu lūgšanu nams uzcelts 1902. gadā. Pirmā pasaules karā tas izdega, 1925. g. – to atjaunoja, bet 20. gs. beigās remontēja. Pitraga centrā Krogu mājās saimnieks izveidojis 27 seno lībiešu krasta žogu paraugus un piedāvā zivju kūpināšanu un degustāciju. |
||
|
Restorāns "Kannas" atrodas atjaunotajā Annas muižas kungu mājā. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un izmanto Latvijā audzētus produktus. Latviešu virtuve: Buljons ar gailenēm, truša gaļas ēdieni. Īpašais ēdiens: Melleņu balzama zupa ar biezpiena saldējumu. |
||
|
~ 15 km garš Piusas senlejas posms starp Vana - Vastseliina un Ignasõ ciemiem, kur upei novērojams liels kritums, ātras straujteces un skaisti Devona perioda smilšakmens atsegumi, no kuriem Hermas siena (Härma müür) ir augstākais (ar senlejas nogāzi – 43 m) smilšakmens atsegums Igaunijā. Piusas ciemā atrodas Piusas raktuvju alas. Tikai pavisam neliela daļa no > 10 km garās Piusas raktuvju sistēmas ir eksponētas un labiekārtotas kā apskates objekts.
|
||
|
No Markovas pilskalna, līdz kuram nokļūsim pa izziņas taku, paveras ainava uz vienu no Daugavas lokiem – Daugavsargu loku. Takojot tālāk, nonāksim atklātā Daugavas krastā, kur redzēsim vienu no Latvijas upju ieleju savdabīgākajām ainavām ar Slutišķu vecticībnieku sādžu un vareno Slutišku krauju fonā.
|
||
|
Gaujas kreisajā krastā iepretim Piķenes kraujai slejas varenā Beites krauja, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu perspektīvu uz Krimuldu un Turaidas pili. Šeit skatu vieta bija iekārtota jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Lai tur nokļūtu, ir jāpārvar pieminētā grava (koka kāpnes un meža takas), vai arī jāapiet tai apkārt pa Laurenču, Kalna un Gulbju ielām. |
||
|
Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca uzcelta
1928. gadā. Tā ir koka guļbūve ar dubultiemlogu rāmjiem un sīpolveida
kupolu, fasādēs – stilizēts saules motīvs.
|
||
|
Kaunas Castle is the oldest stone castle in Lithuania and interestingly enough, the museum that is inside is also the oldest one in Lithuania. It's possible to take a tour to get know more about Kaunas Castle and also visit the museum where there's not only information about the castle but also about the city of Kaunas itself and much more. |
||
|
Siera fermā Andre ražo un pārdod sierus, kas guvuši augstu novērtējumu visas pasaules mērogā. Kvalitatīvo un garšīgo pienu iegūst no laimīgām fermas govīm. Fermas apmeklētāji var apciemot un paglaudīt govis, kā arī pavērot slaukšanas procesu. Mazajā zemnieku saimniecības veikaliņā var nopirkt gan sierus, gan citu vietējo mazo ražotāju bioloģiskās lauksaimniecības produktus. |
||
|
No Bauskas pils pagalmā redzamiem lielgabaliem neviens nav atrasts pilī, bet ir nākuši no dažādākām Zemgales vietām. Četri lielākie lielgabali, kas ir labāk saglabājušies čuguna lielgabali Latvijā ir nākuši no Jaunsvirlaukas puses un atrasti Lielupes krastā iepretim Emburgai. Pagaidām vienīgais pilī atrastais lielgabals atrodas pils Dienvidaustrumu tornī un apskatāms izstādē par pils militāro vēsturi. Vai kāds no lielgabaliem ir piedalījies kādā no kaujām grūti spriest. Bauskas pilī atrastais lielgabals atrasts pielādēts, no tā stobra tā tīrīšanas laikā ir izvilktas divas lielgabala lodes un cik vēl tur iekšā nav zināms. Šobrīd Bauskas pilī atrodas Latvijā lielākā lielgabalu kolekcija.
|
||
|
Teritorijas ziņā nelielais Vilces dabas parks izvietojies dziļās Vilces upītes un tās pieteku gravu krastos. Aizsargājamie biotopi - smilšakmens atsegumi, upju straujteču posmi un gravu nogāžu meži ar tajos sastopamajām augu un dzīvnieku sugām ir šejienes dabas vērtumi. Pie labiekārtotā Vilces pilskalna atrodas Zaķu pļava – labiekārtota un iecienīta parka apmeklētāju atpūtas vieta. |
||
|
26 m augstais koka tornis atrodas Ūdru kalnā (58 m v.j.l.), Usmas ezera ziemeļaustrumu krastā (nepilnu km no ezera). No torņa skatu laukuma lieliski var redzēt Usmas ezeru, tā salas un Usmas ieplakas plašos mežu masīvus. |
||
|
Ventspils Vecpilsētas vēsturiskais centrs. Nelielā Rātslaukuma (40 x 60 m) rietumu malā atrodas Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja, kas ierīkota 18. gs. dzīvojamā ēkā ar baroka un klasicisma iezīmēm (19. gs. vidū te atradās pilsētas Rātsnams), bet austrumu malā – vēlīnā klasicisma stilā celtā evaņģēliski luteriskā Nikolaja baznīca. Iepretim baznīcai atrodas modernā stilā pārbūvētā Ventspils Galvenā bibliotēka un Digitālais centrs, kas ierīkots greznā 19. gs. savrupmājā. |
||
|
Otra Latvijas vecākā (1849. – 1850. g.), visaugstāk (82 m v.j.l., t.sk. 32 m augsts tornis) esošā un iekšzemē vistālāk (5 km no jūras) celtā bāka. Tās bākuguni izslēdza 1999. g. un mūsdienās bāka kalpo kā lielisks skatu tornis un izstāžu zāle. Skaidrā laikā no bākas labi redzams Irbes šaurums un Serves rags (Sāmsalā) ar Serves bāku. Pie bākas atrodas Šlīteres dabas taka, ko var iziet tikai nacionālā parka gida pavadībā. Taka atrodas dabas rezervātā, kur 1923. g. dibināja Šlīteres dabas pieminekli. Apmeklētāji varēs iepazīt Šlīteres Zilos kalnus - Baltijas ledus ezera senkrasta stāvo krauju, nogāžu un platlapju mežus, avoksnāju, kaļķainu zāļu purvu, kā arī senas meliorācijas grāvju atliekas un satrupējušos egļu stumbrus, kurus sagāza vējš 1969. gada orkāna laikā. Takas garums 1,2 km. Dabas izglītības centrs “Slītere” ietver dabas taku, bāku, ēku ar ekspozīciju “Dzīvība kokā”, kā arī pagalmu, kur notiek dabas izglītības nodarbības. |
||
|
Vējdzirnavas celtas laikā no 1867. – 1869. gadam pēc holandiešu tipa projekta. Savu nosaukumu tās ieguvušas pēc pirmā īpašnieka uzvārda – Riba. Dzirnavās, kas ir viens no labāk saglabājušamies šāda tipa arhitektūras pieminekļiem Latvijā, ir izveidota izglītojoša ekspozīcija – „Grauda ceļš”, kas stāsta par lauksaimniecības attīstību Zemgalē, graudkopības un maizes cepšanas tradīcijām. Tiek piedāvāta arī ekskursija gida pavadībā. Vējdzirnavas ietilpst atpūtas kompleksā (viesnīca, restorāns, dzirnavas) „Rožmalas”. |
||
|
Nagļu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcu 1862. gadā cēlis
muižkungs Nābels. Nagļi sākotnēji ir bijuši Viļānu filiālbaznīca, un to
apkalpojuši Viļānu bernardiešu mūki. Pēc klosteru slēgšanas 19. gs.
30-tajos gados kā Viļānus, tā Nagļus apkalpoja laicīgie priesteri.
|
||
|
Viens no diviem nacionālā parka skatu torņiem, kas atrodas ~ 1,5 km ziemeļos no Ehijerva ezera (Ähijärv). Tornis ir veiksmīgi „nomaskēts” nelielā priežu pudurī, tādēļ tas „nebojā” izcilo dabas un kultūrainavu, kas paveras no tā skatu platformas. Pie autostāvlaukuma ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta. |
||
|
Mīlīga kafejnīca, kas atrodas vecajā tautas namā, kur gatavo unikālu sieru, pelmeņus, gaileņu-pupu-grūbu zupu, vadsas, vīgriežu sīrupa dzērienu. |
||
|
Cecīļu dabas taka ir kājāmgājēju tūrisma maršruts, kurā ir iespēja iepazīt Amatas novada dabas objektus gar Kumadas upes, Dančupītes un Amatas upes krastu. Takas sākuma punkts ir Amatas novada Ieriķos, 1 km no kafejnīcas, degvielas uzpildes stacijas, Cecīļu dabas takas apmeklētāju centra, blakus autoservisam. Apmeklētājiem ir iespēja izbaudīt cilvēka nepārveidotu dabas ainavu – Dančupītes kanjonu, minatūru ūdenskritumu, no Kumadas upes labā krasta aplūkot iespaidīgo Cecīļu iezi un citus objektus. Taka ir marķēta. |
||
|
Priede bija sasniegusi 4,63 m apkārtmēru un līdz 1951. gadam (nokalta) bija resnākā Baltijas priede.
Viens no retajiem tik veciem kokiem, kuram ir tik precīzi (izskaitot gadskārtas) noteikts vecums - 370 gadi! Tagad par kādreizējo dižkoku liecina vairs tikai piemiņai atstāta un iekonservēta stumbra daļa ceļa malā. Priedes stumbra šķērsgriezuma ripa apskatāma Latvijas Dabas muzejā un Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
|
||
|
Lai mazinātu upes grīvas aizsērēšanu un regulētu tecējumu, 19. gs. vidū tika uzcelts Austrumu mols – 980 m garumā. Tā pamatu veido koka pāļu konstrukcija, kas nosegta ar akmeņiem. 2,2 km garais mols mūsdienās ir atjaunots un kalpo kā iecienīta pastaigu, atpūtas un makšķerēšanas vieta visos gadalaikos. No mola var vērot putnus, paretam var laimēties redzēt arī kādu roni. Mola sākumā apskatāmi 2 laukakmeņi, kuros iekaltais teksts vēstī, ka šo būvi apmeklējuši Krievijas imperators Aleksandrs II (1856. g.) un troņmantnieks Nikolajs Aleksandrovičs (1860. g.). Šis fakts izceļ Rīgas ostas nozīmīgumu tā laika Baltijas jūras tirdzniecības ceļu kontekstā. |
||