| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Dabas liegums veidots eitrofā Istras ezera un tam pieguļošo biotopu – dažādu mežu tipu un pļavu aizsardzībai. Izcili ainaviska Latgales novada teritorija. Dabas liegumu var lieliski apskatīt, arī "no malas", braucot pa ceļiem, kas ieskauj Istras ezeru no ziemeļu un austrumu pusēm. Vietām atrodami labi ainaviski skatu punkti arī uz pārējiem apkārtnes ezeriem - Dziļezeru un Audzeļu ezeru, kas neietilpst lieguma teritorijā, kā arī Vecslabadu, kas atrodas ziemeļos no lieguma.
|
||
|
Saimniecībā audzē kazas un dārzeņus. Piedāvā ekskursiju, dalību kazu slaukšanā un lauku labumu – siera, maizes un pīrādziņu degustāciju un iegādi. Līdzdalība siera siešanā. |
||
|
Kalifornijas sarkano slieku audzēšana un biohumusa ražošana. Piedāvā nelielu ekskursiju ražotnē, informāciju par slieku audzēšanu un biohumusa ražošanu. |
||
|
Līgatnes ziemeļdaļā – Gaujasmalā ir jāuzmeklē vienīgā mūsdienās funkcionējošā Gaujas pārceltuve un vienīgā Baltijā, kas darbojas ar straumes spēku. Pārceltuve ir vietēja mēroga transporta līdzeklis. |
||
|
Ekoloģiskā gaļas liellopu selekcijas saimniecība pieņem apmeklētāju grupas. Šeit var iepazīties ar saimniecības vēsturi un pašreizējo darbību. Saimniecībā tiek audzēta gaļas liellopu šķirne „Aubraki”, kas nāk no Francijas Aubrac reģiona. Tiek audzētas arī pārtikā lietojamās auzas, spelta un sila ogas. Saimniecībā var iegādāties ekoloģisku svaigu un nogatavinātu liellopu gaļu, kā arī sila ogas. |
||
|
Īdeņas kapliča, arī kapela, jo šeit tiek noturēti katoļu draudzes
dievkalpojumi. Kapela uzcelta 1898. gadā par prāvesta F. Smilgeviča
līdzekļiem, veltīta svētā Krusta godam. Tā būvēta istabas veidā, no ārpuses
apšūta ar dēļiem, virs jumta – mazs zvanu tornītis. Kapelas īpašie
svētki ir Svētā Asīzes Franciska, Stigmatu dienā – 17. septembrī.
|
||
|
Atrodas nepilnus 2 km austrumos no Aglonas, Aglonas – Dagdas ceļa malā. Tā ieceres autors ir Ēriks Delpers, kurš 2006. g. uzsāka vietas labiekārtošanu, izveidojot brīvdabas skulptūru dārzu un stādījumus. Kristus Karaļa kalns šobrīd atrodas izveides procesā, taču neskatoties uz to – objekts, ko ir vērts redzēt! |
||
|
Viena no nedaudzajām Latvijas vietām (ap kilometru ziemeļrietumos no Lapmežciema), kur savulaik bijušas skaistas kadiķu pļavas. Kopš šajā vietā vairs nenotiek saimnieciskā darbība (pļaušana, lopu ganīšana) kadiķu pļavas aizaug un daudzi kadiķi jau ir aizgājuši bojā. Lai šo teritoriju turpmāk saglabātu tāda, kāda tā ir bijusi, tai nepieciešama regulāra apsaimniekošanas pasākumu īstenošana. Netālu no Kadiķu noras atrodas Slīteres nacionālais parks, tajā esošā Zilo kalnu krauja un Šlīteres bāka. No Lapmežciema puses 2009. g. septembrī bija uz ceļa sagāzti koki, ceļš pārrakts un uz tā izbērtas naglas, tādēļ šo objektu nav ieteicams apmeklēt!
|
||
|
Ceriņu ģimenes uzņēmums vairāk kā 19 gadus ir vienīgais Zaļā siera ražotājs Latvijā. Vēsturiskā recepte iegūta no mammas Marijas pierakstiem. Viena no galvenajām Zaļā siera sastāvdaļām – sierāboliņš - ik vasaru tiek audzēts pašu dārzā. Tieši sierāboliņš Zaļajam sieram piešķir neatkārtojamo garšu un izteiksmīgo krāsu. Ražotnē gatavo arī 20 veidu pastu - makaronus. SieriParalēli Zaļajam sieram ražotnē top arī citi beramie sieri: siers ar baravikām, siers Ķiplociņš un siers ar garšaugiem, pikantā uzkoda knapsieriņš, kas ražots no vājpiena biezpiena un garšaugiem. Kā top siersVisu beramo sieru ražošanā tiek izmantots govs vājpiens, tādējādi sieri ir izcils olbaltumvielu avots un satur maz tauku. ApmeklētājiemIepazīšanās ar ražotnes stāstu un cienāšanās ar četriem beramo sieru veidiem – Raunas zaļo sieru, sieru ar baravikām, sieru ar garšaugiem un sieru “Ķiplociņš”, kā arī veselīgo gī sviestu. Senāku garšu atmodināšanai ciemiņus cienā ar dažāda pikantuma knapsieriņiem – labu un veselīgu biezpiena uzkodu pie alus vai citiem dzērieniem. Kur iegādāties sierusRažotnes pašapkalpošanās veikalā Parka ielā 4a, Raunā, Smiltenes novadā. |
||
|
Bioloģiskajā saimniecībā Jumurdas ezera krastā, Madonas novadā audzē kazas un ražo kazas sieru. Siera gatavošanas prasmes saimniece apguvusi pakāpeniski – mācoties no grāmatām, internetā un dažādos kursos. Zināšanas papildinātas arī pie siera meistariem Itālijā, apgūstot pieredzi gan viņu ražotnēs, gan uzņemot viņus savā saimniecībā. SieriPiedāvājumā dažādi smērsieri, svaigsieri, mīkstie un nogatavinātie sieri. Tāpat arī kazas piens, jogurts, biezpiens u.c. produkti. Kā top siersPašu saimniecības kazu bioloģiskais piens ik dienas tiek pārstrādāts sierā. Augot pieprasījumam, kazu pienu iepērk arī no apkaimes saimniecībām, saglabājot garšas un kvalitātes standartus. Garšīgu un kvalitatīvu pienu iegūst, barojot kazas ar daudzveidīgu un kvalitatīvu barību. ApmeklētājiemIespējama sieru degustācija un virtuāla ekskursija pie kaziņām un siera tapšanas procesos, kā arī stāsts par to, kā meitene no Rīgas pārcēlās uz laukiem, sadraudzējās ar kaziņu Boniju un kļuva par siera meistari. Kur iegādāties sierusSiera ražotnē Jumurdā, Nākotnes ielā 14. |
||
|
Piecstāvu viesnīca, kuras centrā ir tornis, celta 1933. - 1936. g. jaunklasicisma stilā (arhitekts E. Laube) un tautas valodā pazīstama kā "Baltā pils" jeb "Baltais kuģis". Ēku uzskata par vienu no izcilākajām Latvijas brīvvalsts laika būvēm un tā kļuva par vienu no neatkarīgās Latvijas valsts simboliem. Līdz mūsdienām saglabājusies pati ēka, daļēji vestibila, mūzikas salona, bibliotēkas un ēdamzāles interjeri un dažādi mākslas darbi. Ķemeru viesnīca pazīstama arī kā viena no galveno notikumu vietām A. Graubas mākslas filmā "Baiga vasara". 1998. gadā sanatoriju privatizēja uzņēmējsabiedrība Ominasis Italia S.R.L. Jau vairāk nekā desmitgadi ieilguši Ķemeru viesnīcas atjaunošanas darbi un ēka joprojām ir apskatāma tikai no ārpuses. Tās rietumu pusē plešas dārzs. |
||
|
Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis (1937. g.) ieguvis un pārmantojis tautas nosaukumu, jo sākotnēji to sauca par „Rūjienas atbrīvošanas un kritušo karavīru piemineklis”. Padomju gados tas netika nojaukts tikai tā iemesla dēļ, ka pretējā ielas pusē novietotais Ļeņina stāvs uz lielāka izmēra paaugstinājuma „nomāca” Tālavas taurētāja pieminekli. |
||
|
Viens no dažiem Latvijas dzidrūdens ezeriem. Apskatāms no Lubānas - Ļaudonas ceļa malas pie Visagala. Lai saudzētu šo ezeru, tajā esošos aizsargājamos biotopus un sugas, ūdenstilpē nevajadzētu peldēties lielām cilvēku masām un pieļaut cilvēka darbības produktu nonākšanu ezerā.
|
||
|
This long-distance tour follows the Baltic Coastal Hiking Route from the Lithuanian coast, starting on the island of Rusnė and continuing to the Curonian Spit, running along the Baltic Sea coast to Cape Kolka and finally reaching Rīga. On this route you will hike some sections of the Baltic Coastal Hiking Route and experience the diversity of coastal landscapes: rocky beaches, steep shores, overgrown beaches, bird migration sites, vast sandy beaches. You will walk on solitary beaches with no-one in sight for several kilometres just to suddenly find yourself in lively resort towns. There are both sections of hiking and bus transfers along the route. Initially you will visit the peculiar island of Rusnė with its bird migration sites, observation towers and the delta Crossing the Lithuanian/Latvian border on foot you will stop over at the Pape Nature Park and enjoy its lighthouse, wild horses, the authentic fishermen village and local museum. The walk on lone beaches takes you to the top of the highest dune in Latvia – the Pūsēnu dune – and afterwards continues to reach the village of Bernāti. Next on the route is the windy seaside city of Liepāja, also known as the Latvian capital of rock music. Karosta is another distinctive site in Liepāja – it is the former military town and nearly every street of this part of the city has some footprints of its military heritage. Heading further, your feet will take you through the solitary beaches of Ziemupe to the village of Pāvilosta. If you are lucky, you might find some ambers washed ashore. Pāvilosta is a small charming village with a marina and some notes of smoked fish lingering in the air. Moving on, from Ventspils through Slītere National Park, through the Livonian fishermen villages to finally reach the Kolka Cape – the meeting point of the Baltic Sea and the Gulf of Riga. Also, a top site for bird watching. At the end of the tour, the Baltic Coastal Hiking Route leads to Engure Nature Park, meandering through reed trails running between the villages of Mērsrags and Engure. The tour ends in Jūrmala with its wide sandy Beaches, the bustling urban life of a resort town, impressive villas and summer cottages, and the Ragakāpa Nature Park in the resort’s neighborhood Lielupe. |
||
|
Celts uz bijušā kolhoza stāvlaukuma Dunduru pļavu rietumu pusē. No torņa otrā stāva lieliski pārskatāms viss pļavu masīvs līdz pat Džūkstes upei un Kauguru kanālam. Redzami arī dzīvei savvaļā pielāgotie mājlopi, pat, ja tie atrodas visattālākajā vietā. Putnu vērošanas vieta no pavasara līdz vasaras otrai pusei. |
||
|
Viesu nams "Aivari" ir atrodams klusā meža ielokā Inčukalna novadā. Piedāvā atpūtu lauku pirtī, pēc pirts iespējams izmantot dušu, atvēsināties baseinā, arī peldi avota dīķītī un koka kublu. Teritorijā ir pieejamas telšu vietas, piknika vieta ar nojumi, volejbola tīkls un vairākas ugunskuru vietas. |
||
|
Viesu nama saimniece apmeklētājus pieņem tautas tērpā un izglītojošo programmu vada žemaišu valodā. Viņa pastāsta par zāļu tējām, piedāvā tās saplūkt un pašiem pagatavot savu tēju. Pie tējas piedāvā pašas gatavoto sieru, maizi, pīrāgu, medu. Viesu nams atrodas pie Beržora ezera, netālu no Plateļu ezera. No šejienes ir ērti doties uz Žemaitijas nacionālo parku gan kājām, gan ar velosipēdu, gan ar peldlīdzekļiem un automašīnu. |
||
|
Bērzes upes labajā krastā, vietā, kur tagad paceļas Dobeles pilsdrupas, jau 1. gadu tūkstotī p. m. ē. atradās zemgaļu apmetne un vēlāk – koka pils. Gandrīz simts gadus pils izturēja vairākus krustnešu uzbrukumus un aplenkumus, un tikai 1289. g., kad vācieši bija pilnībā izpostījuši apvidu un tālāka pretošanās kļuva bezcerīga, zemgaļi paši nodedzināja savu koka pili un neuzvarēti aizgāja uz Lietuvu. 700 gadus vēlāk, 1989. gadā, godinot zemgaļu cilšu piemiņu, bijušās senpilsētas vietā tika atklāta piemiņas zīme, ko veidojis mākslinieks Mārtiņš Zaurs. Akmenī iecirsts teksts: “Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi”, kā arī dzejnieka Viļa Plūdoņa vārdi : “Mēs svešā malā ejam, bet sirds mums paliek te”. |
||
|
„Ilzenberga muiža” – pirmā un Baltijā lielākā saimniecība muižā. Saimniecībā, kurā darbs noris harmonijā ar dabu, var redzēt un iegādāties dažādu veidu maizi no dabīgā ierauga, mājputnus un to olas, ekoloģiskās ganībās izaudzēto liellopu gaļu, pienu un to produktus, dīķos audzētās zivis, tradicionāli audzētās dārza veltes, dažādus dārzeņus, ekoloģiskajā muižas apkārtnē iegūto bišu medu, kā arī dažādus žāvētus, skābētus un kūpinātus produktus. |
||
|
Koks atrodas nekopta lauka vidū. Neskatoties uz daudziem nokaltušajiem zariem un apkārtni – ainavisks un labi redzams no ceļa puses. Trešais resnākais Baltijas koks.
|
||