Atpūta laukos
1301-1320 / 4329
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Tabivere ciems. Drumlinus veidojis ledājs un tie orientēti ledāja kustības virzienā. Pēc izskata drumlini atgādina klaipveida paugurus. No to „mugurām” paveras skaisti skati uz drumlinu lauka ainavu un ieplakās esošajiem ezeriem. Apmeklētāju centrs atrodas Äksi ciemā.
N/A

Krodziņš atrodas Jelgavas centrā pie tilta pār Driksu, ko ieskauj jaunizveidotā krasta promenāde. Interjerā izmantoti koka elementi. Regulāri rīko muzikālus vakarus.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, cepta butes vai mencas fileja, zemnieku brokastis, kartupeļu un plānās pankūkas.
N/A

Siguldā, Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta augšdaļas izvirzījumā starp Paparžu gravu un gravu, pa kuru Gaujas senlejā nolaižas Siguldas – Turaidas ceļš, atrodas Zobenbrāļu ordeņa pils drupas. Pils celtniecību uzsāka 1207. g. Trīs desmitgades vēlāk – 1236. g. pili pārbūvēja Livonijas ordeņa vajadzībām. Siguldas pils stipri cieta karos, kas norisinājās 16. gs. otrajā pusē un 17. gs. sākumā. Ziemeļu kara laikā to nodedzina un vairāk neatjauno. Tagad pilsdrupas ir restaurētas. Aiz pils konventa ēkas dienvidrietumu korpusa un galveno vārtu torņa skatam paveras iekšējā priekšpils, kur izveidota brīvdabas estrāde (notiek ikgadējie Siguldas Opermūzikas svētki un citi publiski pasākumi) un iespaidīgs skats uz Gaujas senleju, Krimuldu un Turaidu. 
N/A

Meklējama Beidas pilskalnā – stāvās Tebras (tās uzpludinājuma – Dzirnavdīķa) ielejas nogāzes augšdaļā. Baznīca celta kuršu pilskalnā, kur atradusies senās kuršu zemes Bandavas nocietinātā koka pils - Beida. Pirmā dievnama pirmsākumi ir meklējami 13. gs. otrajā pusē. Tā vairakkārt atjaunota un pārbūvēta. Tagadējo veidolu (gotika) tā ieguva 1860. g. pārbūvē un pēc 1730. g., kad uzcēla torni. Šī ir viena no vecākajām Kurzemes baznīcām. Līdz 16. gs. tā bija katoļu, pēcāk – luterāņu draudzes īpašumā. No baznīcas interjera ir jāpiemin Zauera firmas ērģeles (1904. g.), altāris (19. gs. otrā puse), Kurzemes bīskapa H. Bazedova kapa plāksne (16. gs.), zvans (1589. g.) u.c.

 
N/A

Atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā (R. Blaumaņa ielas galā) iepretim salai, uz kuras top Likteņdārzs. Baznīca (celta 1687. g.) ir vairākkārt atjaunota (1731., 1887.). Tagad redzamais tornis tapis par Stukmaņu muižas īpašnieku atvēlētajiem līdzekļiem. Baznīcā par mācītāju kalpojis Ernests Gliks. Padomju laikos ēkā atradies Stučkas vēstures un mākslas muzejs. Apmeklētāji var uzkāpt dievnama tornī (čuguna zvans!), kā arī aplūkot mākslinieka A. Dobenberga gleznas. Baznīca ir atvērta un apskatāma arī no iekšpuses.
N/A

Amatniece no māla, akmens masas u.c. materiāliem veido traukus un dažādus interjera priekšmetus, apdedzinot tos atklātā uguns ceplī. Apmeklētāji var doties izzinošā ekskursijā, vērot amatnieci darbībā un paši pamēģināt roku krūzītes izvirpošanā. Aicina uz cepļa atvēršanu.
N/A
Cirpstenes zenītraķešu bāze kādreiz bijis nozīmīgs krasta apsardzes militārais objekts. Vizuāli interesanta un iespaidīga teritorija jūras krasta tuvumā, diemžēl nepietiekamas apsaimniekošanas dēļ - piesārņota un nesakopta. Tai iepretim paralēli jūras krastam aiz priekškāpas atrodas zenītraķešu palaišanas laukumi, kurus savieno betonēts ceļš. Šāds militārs veidojums pašā jūras krastā Latvijā ir vienīgais. Ziemeļos no kompleksa (Ventspils dienvidos) atrodas bijušās krasta baterejas.
N/A
Mākslīgi rakts Kaņiera savienojums ar Rīgas jūras līci, kur ezera līmeni mūsdienās regulē ar atjaunoto slūžu sistēmas palīdzību. Laba putnu vērošanas vieta pavasara un rudens migrāciju laikā. Orientieris no jūras puses – Starpiņupītes ieteka jūrā.
N/A

Žagares muižas parks – viens no krāšņākajiem un arhitektūras ziņā interesantākajiem parkiem Lietuvā. Muižas parks 1898. – 1900. gadā rekonstruēts un paplašināts pēc ievērojamā dendrologa G.F.Kuphalda projekta. Parkā iestādīti vairāk kā 200 šķirņu stādu. Vairāk kā 100 no tiem aug vēl joprojām. Parkā līdz šim saglabājušies dažādi ceļi, takas, par kurām staigājot var izjust parka varenību un skaistumu. Parkā izveidota dendroloģiska taka, kurā atzīmēta un piedāvāta informācija par 15 retiem kokiem.
N/A
Teikām un nostāstiem apvīta vieta par šeit kādreiz esošo Vīdala (Dieviņa) ezeru, kura ūdens 1838. g. tika nolaists jūrā. Interesanti, ka ezera dibenā pēc ūdens nolaišanas atrada senas celmu un kuģu atliekas.
N/A

Dagdā pirmo katoļu draudzes baznīcu no koka 1705. g. uzcēla Viļakas stārasts J. Hilzens. Mūsdienās redzamais dievnams ir tapis 18. gs. otrajā pusē (baroka stils) par grāfa J. A. Holzena līdzekļiem. Ēkas iekšpusē uzmanību vērts pievērst altārim, kancelei, ērģelēm, grāfu Hilzenu dzimtas piemineklim u.c. interjera priekšmetiem. + 371 65653634. Ziemeļos no baznīcas var izstaigāt Dagdas vēsturisko centru, kam raksturīgas 20. gs. sākuma no sarkanajiem ķieģeļiem celtās ēkas – t.s. ebreju tirgotāju nami.
N/A

Jūsu pašu radītais alus kauss, svečturis vai tējas krūze ar vārda ierakstu nonāks ceplī līdzās meistara darbiem, tiks apdedzināti un gaidīs autora atgriešanos. Māla trauku iegāde, darbošanās ar mālu, cepļa atvēršana, ekskursija un stāstījums par Latgales podniecību.
N/A
Uz akmens virsmas bijis (šobrīd izdzisis un nav redzams) teksts, saskaņā ar kuru lībiešus pieveicis Zviedrijas karalis Kārlis IX un mēris (akmens atrodas mēra upuru kapu vietā). Tagad tur virsū uzlikts ir arī otrs (vismazākais) akmens, kas kādu laiku bija pie Pakalnu mājām. Arī tā teksts ir izdzisis.
N/A

K. Valdemāra bibliogrāfijā ir zināms fakts, ka 1839. gada vasarā Lubezeres tautskolas skolotāji un skolēni dažas dienas pavadīja jūrmalā, - 19 verstis attālajā Rojas ciemā, kur vēlāk ar Valdemāra starpniecību tika uzcelta jūrskola. Šī pirmā satikšanās ar jūru atstāja uz zēnu elpu aizraujošu, neaizmirstamu iespaidu. „Jūras dižans izskats tik vareni sagrāba jaunekļa garu, ka tas visas trīs dienas gandrīz neko citu nedomāja kā par dižano jūru, pie kā ar bērnišķīgu drošumu jau toreiz tūlīt sataisīja plānu jeb projektu, kādā vīzē varētu Rojas upē ietaisīt dziļāku ostu, lai tur palielas laivas un mazi kuģi varētu ienākt.” Kr.Valdemārs. (Avots: Rojas TIC)
N/A

Viens no populārākajiem Latgales tūrisma objektiem. No lielpaugura plakanās virsotnes (247 m vjl, ap 60 m virs tuvākā apkārtnes) paveras viena no skaistākajām Latgales ainavām un redzams 2 km attālais Rāznas ezers. Mākoņkalnā atradās 13. gs. celtā un praktiski neieņemamā Livonijas ordeņa Volkenbergas pils, - viens no pirmajiem Latgales nocietinājumiem, no kuras līdz mūsdienām saglabājušies tikai pils mūra fragmenti. Mākoņkalna pakājē atklāta piemiņas plāksne, kas vēsta par Latvijas pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa Latgales apmeklējumu 1938. gadā.
N/A

Atrodas ceļa, kas ved uz Miķeļtorņa bāku – līkuma malā. Unikālā ēka (vienīgais lībiešu ciemu krogs ar raksturīgo plānojumu, kas saglabājies līdz mūsdienām) šobrīd atrodas avārijas stāvoklī un apskatāma tikai no ārpuses. Pizes krogs celts 1853. gadā.
N/A

Atrodas Vecpiebalgas dienviddaļā pie Inešu ceļa. No sarkanajiem ķieģeļiem būvētā ēka uzcelta 1887. g. par vietējo iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem. Vairāk nekā simts gadus šī ir vieta, kur vecpiebaldzēni pulcējas uz nozīmīgiem notikumiem, svētkiem, uzturot novada kultūras mantojumu. Celtni uzskata par vienu no spilgtākajiem Latvijas lauku arhitektūras pieminekļiem. Tai blakus uzstādīts piemineklis brāļiem Kaudzītēm.
N/A

Aitu audzēšanas saimniecībā ir ap 300 aitām. Saimniecības un aitu apskate, konsultācijas aitu audzēšanā un ganāmpulka izkopšanā, praktiski padomi. Šķirnes aitu, gaļas jēru un vilnas iegāde.
 
N/A

Tagadējā Daugavgrīvas cietokšņa vietā pirmo nocietinājumu 1608.gadā poļu-zviedru kara laikā uzbūvēja zviedru armija. 17.gs. četrdesmitajos gados zviedru armija šeit uzbūvēja modernu cietoksni ar pieciem bastioniem un diviem vārtiem. Te bija izvietoti 120 lielgabali un mortīras, zaldātu kazarmas, virsnieku dzīvokļi, garnizona baznīca, pārtikas un munīcijas noliktavas. Ziemeļu kara rezultātā 1710.gadā cietoksnis nonāca Krievijas armijas rokās. Arī pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā šeit izvietojās PSRS Jūras Kara flotes vienības. Diemžēl, bet unikālais vēstures piemineklis, kas atrodas valsts galvaspilsētā šobrīd publiski nav pieejams. Ļoti aptuvenu priekstatu par to var gūt, apskatot no ārpuses, kur redzami mūri, bastioni, cietokšņa grāvis un neliela daļa no vecās baznīcas. Blakus cietoksnim atrodas bijušā PSRS armijas daļa ar pamestām ēkām un pieminekli karavīriem, kas dienējuši zemūdenēs.

Cietoksnis publiskai apskatei pieejams sestdienās, svētdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00.
N/A

Latvijas baroka un rokoko stila „pērle”. Celta kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona (1690. – 1772.) vasaras rezidence, ko projektēja izcilais itāļu arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Tās būvniecība notika laikā no 1736. - 1740. g. un 1764. - 1766. g. Interjeru autori (18. gs. vidus) ir tēlnieks Johans Mihaels Grafs, gleznotāji Frančesko Antonio Martini un Karlo Cuki. 18. gs. vidū uzsāka regulārā franču stila dārza iekopšanu. Pils pēdējo divu gadsimtu laikā ir vairākkārt restaurēta, bet nozīmīgākie darbi veikti 20. gs. beigās. Pilī izveidots muzejs ar greznām zālēm, apartamentiem un bagātīgu mākslas pieminekļu kolekciju. Atjaunots Baltijā lielākais baroka stila franču dārzs, kas īpaši iespaidīgs ir rožu ziedēšanas laikā. Ap 200 gadus vecajā pils kalpu mājā - Baltā mājā var ieturēt maltīti.