Taisnā Celtnieku iela ir bijušās Liepājas – Aizputes šaursliežu dzelzceļa (celta 1900. gadā, 49 km gara) līnijas „trase”, kuras malā (Celtnieku ielā 50) redzama bijusī dzelzceļa stacijas ēka.

Krievu sētas (Vene talu) saimniece gatavo gardus krievu nacionālos ēdienus pēc savas vecvecmāmiņas receptēm. Viesus iepazīstina ar paražām un piedāvā bagātīgas degustācijas. Ir arī tējas salons, krievu ēdienu gatavošanas meistarklases.

Ar dažādām mežaudzēm klāta teritorija, kur atrodas Latvijā viena no lielākajām pusparazītauga - baltā āmuļa atradnēm. Vislabāk šie savdabīgie augi novērojami bezlapu periodā. Latvija ir Baltā āmuļa ziemeļu izplatības robeža, tāpēc tie sastopami samērā reti. Nav labiekārtota apkatei. Interesanti minēt faktu, ka daudz labāk šo augu var pamanīt un vērot ārpus lieguma teritorijas.

Atpūtas vieta "Burvīgā Rāzna" atrodas Latvijas otra lielākā ezera dienvidu krastā ar skaistu skatu uz ezera plašo klaju. Gatavo latgaliešu ēdienus no vietējiem un pašu audzētiem produktiem. Tūristu grupām piedāvā iesaistīties krakovjaka dejā.

Latviešu virtuve: Gulbešnīki un kļockas ar krējuma mērci.

 Atrodas nelielās Dvietes centrā. Tās baltais stāvs ir redzams jau pa lielāku gabalu. Pirmo koka baznīcu šeit cēla 1775. g. vietējās muižas īpašnieka grāfa J. K. Višlinga vadībā. Pēcāk dievnamu nojauca un pārveda uz Zarinku kapiem. Mūsdienās redzamās Dvietes katoļu baznīcas (neobaroka stilā) ar diviem torņiem celtniecību 1864. g. īstenoja ar grāfa Kazimira Plātera - Zīberga dotā finansējuma palīdzību. Dievnamu sagrāva 1. pasaules kara laikā, tāpēc līdz tā atjaunošanai un iesvētīšanai 1929. g. kā lūgšanu telpu izmantoja Dvietes muižas magazīnas klēti (divslīpņu jums), kas atrodas Dvietes – Bebrenes ceļa malā un tagad ir atjaunota. 1940. g. apkārt baznīcai uzcēla mūra žogu ar kārniņu jumtu, bet 20. gs. 70. gados uzbūvēja draudzes māju. Dievnamā ir īpaši grezns sakrālā baroka interjers, ko uzskata par krāšņāko bijušajā Daugavpils rajonā.

 Unikāla dabas un kultūrvēsturiska teritorija starp Kaldabruņu – Bebreni un Dvieti. Senlejai cauri tek mazā Dvietes upīte, kas plūst cauri Skuķu un Dvietes ezeriem un senlejai pieguļošajām palieņu pļavām. Tās plūdu laikā darbojas kā sava veida Daugavas ūdeņu „uzkrājējs”, ātri uzņemot lielas palu ūdeņu masas, bet vēlāk tās lēnām atdod. Ūdeņainos pavasaros šeit redzamie skati nelīdzinās nekur Latvijā citur redzamajiem. Senlejas ūdens līmeņa svārstību īpatnības ir iemesls, kādēļ šī ir nozīmīga augu un putnu dzīves vieta gan migrāciju, gan ligzdošanas laikā. Teritorijas aizsardzības nolūkā ir izveidots Dvietes palienes dabas parks. Interesanti, ka augstākās vietas, kas palu laikā neapplūst, sauc par salām. Dvietes senlejā ir atrastas 15 iespējamās seno cilvēku (akmens, bronzas, dzelzs laikmeta) apmetnes un ļoti bagātīgs dažādu seno priekšmetu - savrupatradumu klāsts. Ir pamats uzskatīt, ka šī ir viena no senākajām un nozīmīgākajām cilvēka dzīves vietām tagadējā Latvijas dienviddaļā.

Atrodas Obinitsa ciemā, vasarā atvērts katru dienu, ziemā pēc pasūtījuma. Baltmaizes un rupjmaizes cepšanas ar ieraugu mācību darbnīcas. Kafejnīcā cep klona maizi bez formas, maizi ar sēklām, dažādas baltmaizes.

Meža vidū, klusumā atrodas „Mākoņmalas”. Maģiska vieta , kur var baudīt SPA procedūras un pirts rituālus, iegūt zināšanas maģiskās un netradicinālās praksēs, kā arī pabūt vienatnē ar dabu, uzlabot veselību, izbaudīt „īso atvaļinājumu steidzīgajiem un aizņemtajiem”. „Mākoņmalās”saņemsiet restartu gan miesai, gan dvēselei.

Pēc procedūrām ir iespēja izbaudīt dziļo naktsmiegu mūsu mājās un izgaršot agrās brokastis uz terases, vērojot meža dzīvnieku rīta rituālus un dabas skaistumu. Rītu izbaudīt var dodoties nūjot vai parastā rīta pastaigā pa mežu, lai satiktu stirnas un citus meža iemītniekus. 

 

Kā senā Alšvanga šī apdzīvotā vieta pirmo reizi tika pieminēta 1231. gadā pāvesta vicelegāta Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem. Livonjas ordenis te saimniekoja līdz 1561.gadam, bet no 1573.-1738.gadam ordeņa pils pieder no Pomerānijas nākušo fon Šverinu dzimtai. Tieši Šverinu dzimtas valdīšanas laikā Alsungā uzceļ mūra baznīcu Svētā erceņģeļa Miķeļa godam un uzsāk vietējo iedzīvotāju pievēršanu katoļticībai. Alsunga kļūst par visas Kurzemes katoļu centru, tās iedzīvotāji par suitiem (Šverinu svīta). 
Alsunga jau gandrīz 400 gadus ir vēsturiskā Suitu novada centrs. Kā Latvijas konservatīvākais novads tas ir plaši pazīstams gan ar īpatnējām dziesmām, gan krāšņiem tautas tērpiem, vēl dzīvām tautas tradīcijām un ticējumiem. Suitiem ir valoda (izloksne), ēdieni un daudz kas tāds, kas citos novados ir sen atmests vai aizmirsts. Te reliģiskais ir cieši saaudies ar tautisko vienā unikālā veselumā.
Šodien Alsungas novads aizņem 191 km2 lielu teritoriju ,kurā dzīvo ap 1500 iedzīvotāju.

Restorāns „Rātes vārti” ir viens no iecienītākajiem restorāniem Valmierā, kas atrodas pašā pilsētas centrā, pretī Valmieras Rātslaukumam un Sv. Sīmaņa luterāņu baznīcai jau 15 gadus. Restorānam ir sezonāla ēdienkarte. Vasaras sezonā ir atvērta āra terase.