Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Tagadējais dievnams (iepriekšējie celti 1652. un 1776. g.) būvēts laikā no 1839. - 1842. g. Vidzemē pazīstamā lībiešu būvmeistara Mārča Sāruma (1799. –1859.) vadībā. Par prototipu tam izmantoja Pievolgas vācu koloniju baznīcu veidolu. Dievnama altārī atrodas Pītera Paula Rubensa gleznas “Kristus pie krusta” kopija (oriģināls – Minhenē), ko 1887. g. baznīcai uzdāvināja Nēķena muižas īpašniece. Baznīcas remonta laikā (1928. g.) atklāja piemiņas plāksnes 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem. Blakus baznīcas atrodas viduslaiku kapsēta. Celtnes autors un būvdarbu virsuzraugs - H. fon Hagemeistars esot teicis, ka šis dievnams esot „vienīgā baznīca visā Vidzemē un varbūt arī pasaulē, kas uzcelta bez apreibināšanās”.

N/A
Atrodas Ložmetējkalnā, kas ir Garās kāpas viens no augstākajiem punktiem. Blakus piemineklis varonīgajiem latviešu strēlniekiem, kas cieta lielus zaudējumus Ziemassvētku kauju laikā 1916. g. beigās. Pārskatāmi lieli mežu masīvi līdz pat Jūrmalai un Maztīreļa purvs, kurā labi izceļas bijušā šaursliežu dzelzceļa uzbēruma vieta. Ietilpst Ziemassvētku kauju piemiņas parkā, kur apskatāms Mangaļu muzejs, atjaunotais “Vācu valnis”, pieminekļi u.c. objekti.
N/A

Padomju robežsardze Lapmežciemā (uz Lapmežciema un Ragaciema robežas) ieradās sešdesmito gadu vidū, bet pameta 1991. gadā. Šajā objektā strādāja ap 50 militārās personas. Ragaciemieši un militāristi rīkoja kopējus pasākumus, piedalījās dažādās svinībās. Vietējos iedzīvotājus satrauca tikai radars, ar kura klātbūtni saistīja dažādas ikdienas nebūšanas. 1991. gadā zenītraķetes demontēja un aizveda nezināmā virzienā. Līdz šodienai bijušajā armijas teritorijā saglabājusies daudzdzīvokļu dzīvojamā māja.

N/A
Augstā purva masīvs ar vairākiem purva ezeriņiem, kura DA daļā izveidota laipu taka.
N/A

Atvērtā permakultūras saimniecība “Lejas Varicēni” aicina iepazīt alternatīvu veidu, kā saimniekot laukos. Raķetes krāsnis, saules paneļu un saules kolektora sistēma DIY vai pašu rokām, hobitu namiņš, saules žāvētājs, paugurdobes un citas alternatīvas metodes, kā efektīvi un videi draudzīgi dzīvot un saimniekot laukos. 
Šeit vasaras mēnešos tiek rīkoti izglītojoši pasākumi.

N/A

Iespaidīgais un monumentālais dievnams celts no šķeltiem laukakmeņiem laikā no 1908. – 1925. g. Tjūdoru neogotikas stilā (Liepājas arhitekta Standmaņa projekts) iepriekšējās – 1621. gadā no ozola baļķiem celtās baznīcas vietā. No baznīcas torņa paveras plašs skats uz Višķu apkaimē esošajiem ezeriem.

N/A
8 dienas

The route brings you to Kaunas, multiple Lithuanian regional parks and allows to enjoy the landscapes of the river Nemunas. Kaunas is Lithuania’s second largest city. It is notable for its modernist architecture. The city is located at the confluence of the two largest Lithuanian rivers: Nemunas and Neris. Moving further from Lampėdžiai to Vilkija, the Forest Trail runs for two days along trails and small countryside gravel roads next to the right bank of the river Nemunas. This section is shaped by beautiful landscapes with views of the river, the waterfront meadows and small villages. Do not miss the ferry in Vilkija crossing over the river Nemunas, one of the few still in operation in the Baltic States. For the next two days from Vilkija, the Forest Trail runs through its most spectacular sections in the Dubysa Regional Park from Kirkšnovė to Šiluva with mounds on riverbanks and historical churches now and there. This regional park covers the impressive Dubysa river valley, which reaches a depth of 40 m and a width of up to 500 m. Be prepared for a rolling terrain. Next, the route will take you to the town of Šiluva – the Catholic pilgrimage site – and to the Kurtuvėnai Regional Park. It is among the most forested areas of Central Lithuania; thus, the regional park with its glaciated valleys is a wonderland of forests, waters and wetlands. The Forest Trail leads along small forest paths, tourist trails, beautiful tree alleys and wetlands. The walk ends in Šaukėnai village, from where the city of Šiauliai is easily reached.

N/A
Paramonovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams celts 1882. gadā.
N/A

Atrodas Kalēju ielas malā. Savu popularitāti ieguvis ar nostāstu, ka Ziemeļu kara laikā pie tā pusdienojis Krievijas cars Pēteris I un Polijas valdnieks Augusts (Stiprais).

N/A

Izvietots Doles muižas dzīvojamā ēkā, kas celta 1898. g. kā Lēvisu of Menāru dzimtas īpašums. Muzeja krājums ataino Daugavu kā nozīmīgu un vēsturisku ūdensceļu, un tajā apskatāmi baltu cilšu un lībiešu apģērbi, sadzīves priekšmeti u.c. Doles muižas parkā novietoti nēģu tači un rekonstruēts lašu zvejas aizsprosts. Blakus muzejam atrodas 17. gs. Kurzemes hercogistes lielgabals (atrasts Misas upē), kas liets Baldones Dzelzāmurā. Mazliet tālāk apskatāmi 4 Krievijas cara armijas lielgabali, kurus 2007. g. atrada Salaspils būvlaukumā. Ietilpst Doles salas (lielākā Daugavas sala) dabas parka teritorijā.

N/A

1992. gadā dibinātais Varņu reģionālais parks (Varnių regioninis parkas) ieskauj Žemaitijas augstienes augstāko daļu, veidots tās ainavas aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas Žemaitijas augstienes augstākais paugurs - Medvegalis (Medvėgalis) (234 m virs jūras līmeņa) un ārkārtīgi ainaviskais un teiksmām apvītais Šatrijas (Šatrijos) kalns (228 m virs jūras līmeņa). Abi ir ļoti skaisti, seni pilskalni, kas mūsdienās ir populāri tūrisma objekti, tādēļ šeit var veikt paša izvēlētu parka ainavisko tūri. Parks ir bagāts ar ezeriem un nelielām ūdenstecēm. Interesanti, ka parka lielākā – Lūksta ezera viļņi krastā izskalo dzintaru. Parkā konstatēta 481 augu un 739 dzīvnieku sugas. Šeit sastopami tādi Eiropā aizsargājami biotopi kā ozolu meži, staignāju meži, pārejas purvi, bioloģiski nozīmīgi zālāji un pļavas. Žemaitijas augstiene ir viena no vecākajām zināmajām apbedījumu vietām Baltijas austrumdaļā. Mūsdienās populāri pasākumi ir vasaras saulgriežu svinības un uguns rituāli Šatrijas kalnā.  Apmeklētāju centrs atrodas Varņu ciemā.

N/A

No Nidas centra gar Kuršu jomas promenādi ir jādodas Preilas (ziemeļu) virzienā. Pēc ~ 15 min gājiena kreisajā pusē paceļas augsta kāpa – Ošves kalns (Uošvės kalnas), kuras galā slejas simpātisks divstāvīgs koka namiņš ar lielisku skatu uz Kuršu jomu. Te vasaras pavadījis Nobela prēmijas laureāts – izcilais vācu rakstnieks Tomass Manns (1875. – 1955.). T. Manns Nidā nodzīvoja trīs vasaras (1930. – 1932.), kur strādāja pie dažādiem darbiem, t.sk. romāna – „Jāzeps un viņa brāļi".

N/A
No Ludzas pilskalna paveras viens no interesantākajiem Latgales skatiem uz vecāko Latvijas pilsētu un tās vēsturisko centru, Lielo un Mazo Ludzas ezeru, Livonijas ordeņa pilsdrupām, Baznīckalnu, dievnamiem. Novadpētniecības muzeju, Amatnieku centru u.c. objektiem.
N/A

Kafejnīca "Kalnakrogs" atrodas Skrundas novada Rudbāržu pagastā pie Rīgas - Liepājas šosejas. Kafejnīcas ēdienkartē iekļauti latviskie ēdieni, iespējams pasūtīt banketu un izīrēt telpas semināriem. Piedāvā nakšņošanu.

N/A
Atrodas Teirumnīku purva vidusdaļā pie tāda paša nosaukuma ezera. Līdz tam nokļūstam pa laipu taku, kas šķērso purvu ( 0,8 km). Lieliska iespēja iepazīt augsto purvu, purva ezeru un apkārtnes dabu.
N/A

Atrodas Raganas centrā pie degvielas uzpildes stacijas, viesnīcā „Raganu ligzda”. Piedāvā mūsdienīgu Latvijas virtuves ēdienkarti. Kompleksās pusdienas. Sadarbojas ar vietējām zemnieku saimniecībām.

N/A

Saimniece audzē petūnijas, pelargonijas, fuksijas, balzamīnes, asteres, lauvmutītes un citus augus, veido skaistus krāšņumpodus. Organizē seminārus par bioloģisko saimniekošanu un lauksaimniecību. Krāšņumstādu iegāde, upenes no krūma, tomāti no dobes. Degustācijas. Trušu apskate.

N/A

1982. gadā dibinātajā muzejā varēsiet iepazīties ar apriņķa sadzīvi sākot no 19. gadsimta otrās puses līdz pat tuvākajai nākotnei. Saimniecības šķūnī tiek rīkotas dažādas izstādes. Muzeja apkārtnes parkos 17 ha platībā var iepazīties ar 200 dažādu koku un krūmu sugām. Te var piedalīties dažādos tematiskajos pasākumos – maizes cepšanā, vietējo gadskārtu ieražu svētkos. Pie muzeja sākas arī Velises dabas un kultūras mantojuma mācību taka.

N/A
5 dienas

Vēsturnieki teic, ka līvi jeb lībieši senajā Latvijas teritorijā atpazīstami laikā jau no 10. gadsimta. Viņi apdzīvoja Ziemeļkurzemi, Daugavas un Gaujas lejteces, no Ģipkas līdz Ovišiem, kur joprojām atrodami piejūras zvejniekciemi ar lībisku izcelsmi.

Piejūras iedzīvotāji vienmēr ēduši dažādi gatavotas jūras, upju un ezeru zivis: kūpinātas butes, reņģes, mencas, brekšus un lučus, ceptus nēģus, sālītas brētliņas, reņģes un siļķes. Svaigs mazsālīts Baltijas lasis ir delikatese. Uz oglēm cep veselas zivis: zandartu, foreli, karpu, samu vai asari. Viesi var piedalīties zivju ķeršanā un kūpināšanā. No visa pa druskai var pamēģināt, pasūtot degustāciju galdu.

Rudzi nogaršojami rupjā un saldskābā maizē, sklandraušos, pat pankūkās un piparkūkās. Vidzemes pusē cep miežu plāceņus. Gardi gatavo mājlopu un mājputnu gaļas ēdienus, gadu mijā – cūkas šņukuru ar zirņiem vai krāsnī ceptu piena sivēnu. Krogu piedāvājumā ir medījumi ar brūklenēm, sēnēm un citām savvaļas garšām. Piedevās pasniedz rudens saknes, ķirbi, pupas vai grūbas. Ēdienus papildina grēcīgi gardas mērces.

Tradicionālos pīrāgus, plātsmaizes, kliņģerus, ābolkūkas un medus kūkas baudiet svētkos un ikdienā. Gardi ir saldēdieni no rudzu rīvmaizes, dzērvenēm, brūklenēm un saldā krējuma. Kurzemē iecienītas ir melleņu klimpas, vasarā gatavo daudz desertu ar svaigām ogām. Dabas spēku veselībai var uzņemt ar smaržīgām zāļu tējām un medu. Reibinoši mirkļi piedzīvojami mājas vīnu degustācijās un alus baudīšanā.

N/A

Ceļā uz Turaidu noteikti ir jāpiestāj pie Gūtmaņa alas. Tā ir platākā (12 m), augstākā (līdz 10 m) un apjoma ziņā – viena no varenākajām Latvijas alām (alveidīga niša), kas ir arī nozīmīga kultūrvēsturiska un nostāstiem (populārākais par Turaidas Rozi) apvīta vieta ar seniem sienu un griestu uzrakstiem (vecākie no 17. gs. beigām). No alas iztek avots, kam piemītot dziednieciskas īpašības. Vietā, kur Gaujas senlejas labo pamatkrastu pāršķeļ vairākas mazu strautu dziļās gravas, izvietojies Turaidas muzejrezervāts ar Baltijas mērogā izciliem pieminekļiem, kuru vēsture iestiepjas 1000 gadu tālā pagātnē. To iepazīšanu var sākt ar Turaidas muižas (pirmoreiz minēta 16 gs.) apskati, kas ir izcils Vidzemes muižas parauga piemērs. Līdz mūsdienām ir saglabājusies 21 ēka, kas celta no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam. Apmeklētāji var apskatīt muižas stalli, ratnīcu, pirti, smēdi, zivju pagrabu, klēti, vagara māju, muižkunga veco dzīvojamo ēku, muižas kalpotāju dzīvojamo ēku, kalti u.c. Ejot Turaidas pils virzienā, nonāksim pie Turaidas Rozes kapa, ar ko saistīta leģenda par Turaidas Maiju, kas ziedoja savu dzīvību mīlestības vārdā. Blakus kapam aug diža liepa (sliktā stāvoklī), kas it kā dēstīta uz Maijas kapa. Tālāk esošā Turaidas luterāņu baznīca ir pēc kārtas trešais dievnams un viena no vecākajām (1750. g.) Latvijas koka baznīcām - vienjoma koka guļbūve ar barokālu tornīti. Tajā apskatāms altāris un kancele (18. gs. vidus), altārglezna "Golgāta" (17. gs. beigas – 18. gs. sākums) un vēstures ekspozīcija. Dainu kalnā plešas Tautasdziesmu parks, kura izveidi uzsāka 1985. g., atzīmējot latviešu dainu tēva - Krišjāņa Barona 150 gadu jubileju. Šobrīd tajā ir izvietotas vairāk nekā 26 tēlnieka I. Rankas darinātās akmens skulptūras. Te notiek arī ikgadēji folkloras pasākumi. Pirms Turaidas mūra pils celtniecības (uzsāka 1214. g.) tās vietā atradās lībiešu no koka celtā pils. Turaidas pils piederēja Rīgas bīskapam. Tā pastāvēja ilgu laiku - līdz pat 1776. g., kad nodega. 1953. g. te uzsāka plašākus restaurācijas darbus, atjaunojot Galvenā torņa augšējo stāvu, klēts ēku (ekspozīcija par Siguldas novadu), pusapaļo torni un pils kompleksa dienvidu korpusu. Tagad pils telpās ir izveidota muzeja ekspozīcija, kas vēsta par apkārtnes vēsturiskajiem notikumiem.