| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Rikavas (Baltiņu) Dievišķās Providences Romas katoļu baznīca
uzbūvēta doriešu stilā 1829. gadā par grāfa Aleksandra Rika
līdzekļiem un veltīta dievišķās providences gādībai. Baznīcā apskatāmas
Dievmātes glezna, „Svētais Antonijs”, „Kristus parādīšanāsMarijai
Magdalēnai”. Pie baznīcas ir kapsēta un muižnieku Riku dzimtas
kapliča.
|
||
|
SIA “Saldus pārtikas kombinātā” top piena konfektes “Gotiņa”, īrisi, šerberti, marmelādes un konfekšu krēmi no dabīgām izejvielām. Svaigo pienu iegūst no vietējām zemnieku saimniecībām, citas, ražošanas procesā nepieciešamās izejvielas, tuvākajā apkaimē. Dabiskās piena konfektes “Gotiņa” tiek ražotas bez pārtikas piedevām, turklāt katra konfekte tiek ietīta ar rokām. Tāpat konditorejā top tortes, kūciņas, pīrāgi u.c. gardas lietas. |
||
|
Desu un kūpinājumu ražošana no saimniecībā audzētām cūkām. Cūku barībā saimniecība izmanto pašu audzētus graudus (nav apstrādāti ar glifosātiem) un nemodificētās sojas pupiņas, kuras saimniecība pati izaudzē. Desu un kūpinājumu sastāvā ir gaļa un garšvielas. Kūpināšanas procesā izmato tikai dabīgo alkšņa malku. |
||
|
Pirts rituāli, zāļu tējas, izglītojoša pastaiga dabā, siena viesnīca. |
||
|
Vastselīnas bīskapa pils vēsture iesniedzas 14. gadsimtā, un līdz 17. gadsimta beigām pils kalpoja par diženu robežcietoksni starp Krieviju un Eiropu. Pili sagrāva 1702. gadā Ziemeļu kara laikā. Viduslaikos bīskapa pils bija viena no katoļu svētceļotāju iecienītām apmeklējumu vietām. Bijušajā Piiri (Robežas) kroga ēkā ir atvērts apmeklētāju centrs, kurā varat iepazīties ar pils dažādu laiku vēstures ekspozīcijām, uz vietējām leģendām balstītu izstādi, rokdarbu darbnīcām, noklausīties koncertus un noskatīties uzvedumus. Te var ietērpties viduslaiku apģērbā un piedalīties pils laužu svētku mielastā. |
||
|
"Mazā kaija" ir Bērzciema piekrastes teritorijā atrodams mājīgs krodziņš. Divstāvu vasaras mājas pirmais stāvs laipni gaida ikvienu izsalkušu ceļotāju. Mazās kaijas ēdienkarte piedāvā tradicionālās latviešu virtuves garšu baudījumu. Latviešu virtuve: Aukstā zupa, sīpolu sitenis, jaunie kartupeļi ar gaileņu mērci, cepts līnis un līdaka, zemeņu zupa. |
||
|
Restorāns "Marijas kafija" atrodas Rēzeknes centrā blakus Rēzeknes augstskolai, un iekārtota ēkā ar velvētiem pagrabiem. Latviešu virtuve: aukstā zupa, plānās un kartupeļu pankūkas, cūkgaļas cepetis, cūkas ribiņas, teļa gaļas kotletes, jēra gaļas sautējums, cepta menca vai forele. Īpašais ēdiens: kazas siera salāti. |
||
|
0,2 km austrumos no Vidsmuižas atrodas no šķeltajiem laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtā (1910. - 1912. g.) Vidsmuižas katoļu baznīca. Tāpat kā Riebiņos esošā, arī šī ir uzskatāma par tipisku 19. – 20. gs. mijas Latgales lauku baznīcas paraugu. |
||
|
Šajā saimniecībā nodarbojas ar kazu audzēšanu un dažādu kazas piena produktu ieguvi, no svaigām izejvielām ražojot kazas sieru un citus produktus. Saimniecības tīrumos audzē arī kartupeļus, sulīgas zemenes un citus produktus. Vasaras nojumē pie galda var sasēsties un omulīgi parunāties 15–20 cilvēku. Tiek piedāvāta viegla maltīte, kas gatavota no 100% saimniecības produktiem. |
||
|
Rucavas arborētums sastāv no trīs ģeogrāfiski dažādi novietotām vietām Rucavā un tās apkaimē. Pirmā daļa ir pašas Rucavas centra apstādījumi iepretim Rucavas novada domei, kuros aug magnolijas, deicijas, katalpas, baltegļu stādījumi u.c. Otra daļa atrodas pie Rucavas pamatskolas, kur mežā ir izveidota rodedendru, īvju un paciprešu kolekcija. Savukārt, trešā daļa atrodas nepilnus 4 km austrumos no Rucavas – bij. Rucavas muižas vietā (tikai pamati), ko sauc par Muižas kalna stādījumiem. Šī ir viena no ainaviskākajām arborētuma daļām, no kuras paveras neparasti plašs un skaists skats uz Sventājas dabas liegumu, kas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija. Šeit 1996. g. arī aizsākās arborētuma veidošana, kas notika Salaspils botāniskā dārza dendralogu Raimonda Cinovska un Ināras Bondares vadībā. Kādēļ par arborētuma vietu izvēlēta Rucava? Tādēļ, ka dienvidkurzemes piejūrā ir maigāks klimats, nekā citur iekšzemē, tādēļ šeit mēs varam apskatīt augam daudzas siltāku zemju eksotisko koku un krūmu sugas. Maijā, kad zied rododendri, Rucavas arborētumā notiek „Dārza svētki”. Arborētuma daļas var apskatīt savā gaitā, bet, ja gida pavadībā, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. |
||
|
Iespēja iepazīties ar savvaļā augošiem un kultivētiem ārstniecības augiem, pašiem tos ievākt, izbaudot Latgales neskarto dabu, sasiet ārstniecības augu slotiņu veselībai un pirtij. Nodegustēt augu tējas lauku klusumā vai tieši otrādi - kopā ar „Muzikantu ciema” muzikantiem, piedaloties jautrās aktivitātēs, iepazīties ar bagāto latgaliešu tautas dziesmu un polku pūru. |
||
|
Taka izveidota 2005. gadā. Tā atrodas uz Lapmežciema un Bigauņciema robežas un izskatās kā koka dēlīšu laipa gar Siliņupi. Taka aizved līdz jūrai, kur apskatāms vecais Lapmežciema mols. Siliņupē novērojami ūdensputni. |
||
|
Amatas pagasta Dīķīšos viesus sagaidīs Samojedu šķirnes suņi un inteliģenti ēzelīši, kas aizvedīs līdz glempingam dīķīša pakājē. Piedāvā iznūjot divu garumu takas vai izbaudīt to iespēju, kad latvietis dalās sēņošanas un ogošanas vietās. Īpašs piedzīvojums ir glezu veidošana no mežā salasītiem dabas materiāliem. Kultūrvēstures interesenti var iepazīt latviešu tautas tērpu kolekciju, uzlaikot to un noorganizēt paši savu fotosesiju. Ekstrēmu izjūtu cienītājiem patiks izbrauciens ar kvadraciklu. Bet, ja patīk makšķerēt, var ņemt līdzi nepieciešamo inventāru. Organizē uguns rituālus gadskārtās un ģimenes godos. Tāpat saimnieki piedāvā arī uz ugunskura vārītu zupu un dažādu svaigā siera gatavošanas meistarklasi. Piedāvā nakšņot glempinga teltī. Naktsmājas ir piemērotas arī cilvēkiem ratiņkrēslā, t.sk. ar atbilstoši izbūvētu mazmājiņu! |
||
|
Uz ÕUNA saimniecību (ÕUNA puhketalu) var nokļūt pa Piibe ceļu, aiz vecā zirgu pasta un kroga. Šeit pieejamas naktsmājas, ēdināšana, kā arī dažādi izklaides pasākumi. Ēdienkartē ir tikai Igaunijai raksturīgie ēdieni. |
||
|
Ir saglabājies stāsts par kādu kuģa avārijā pie Kolkasraga izglābušos dāņu tirgotāju, kas kā pateicību Kolkā uzcēlis baznīcu. Kolkā ir bijušas vairākas baznīcas, kas mainījušas savu atrašanās vietu. Mūsdienās redzamā un no laukakmeņiem celtā Dievnama pamatus licis kādreizējais Dundagas muižas īpašnieks Karls Ludvigs Ferdinands fon der Osten – Zakens. Tā celta koka baznīcas vietā (vai tuvu tai), kas bija stipri cietusi Krimas kara laikā. Pirmos būvdarbus uzsāka būvmeistars Oto Zīverts 1885. gadā (arhitekts: T. Zeilers). Padomju laikā baznīca bija izdemolēta un tajā iekārtoja noliktavu. Aplūkot vērta ir modernā stilā veidotā altārglezna (māksliniece Helēna Heinrihsone), kurai neesot līdzinieces nevienā citā baznīcā. Pirms tam tās vietā atradies krusts. |
||
|
Pape veidojoties no trim maziem zvejniekciemiem - Papes Priediengala, Papes un Papes Ķoņu ciema. Visi ciemi izstiepušies turpat piecu kilometru garumā līdztekus Baltijas jūras krasta līnijai. Papes Ķoņu ciems ir viens no diviem Latvijas zvejniekciemiem (otrs – Košrags), kas līdz mūsdienām (cik tas iespējams) saglabājis autentisku elpu. Te atrodas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle Vītolnieki ar senu zvejnieku sētu, laivām un sadzīves priekšmetiem, ko vērts iepazīt gida pavadībā. Šobrīd ciemā notiek mūslaiku ēku būvniecība, tādēļ tas ar katru dienu zaudē savu mazskartību. Atrodas Papes dabas parkā. |
||
|
Mākslinieces darbnīca atrodas ļoti skaistā viensētā. Auž gobolēnus un piedāvā vērot darbu tapšanas gaitu, pasūtīt, kā arī iegādāties gatavos izstrādājumus. Daudzi no tiem ir praktiski suvenīri un izmantojami kā labas dāvanas. |
||
|
Mūsdienās redzamais parks starp Rīgas un Parādes ielu tapa vairāk nekā pirms 100 gadiem un tā patrons bija pilsētas pirmais mērs - Pāvels Dubrovins (1839. – 1890.). Pilsētas „zaļā saliņa”, kuras centrā atrodas strūklaka, ir iecienīta atpūtas un pastaigu vieta. Atraktīvs ir no bronzas veidotais piemineklis (2007. g., tēlnieks A. Tartinovs),kas veltīts pilsētas pirmajam mēram. |
||
|
Mājas restorāns mājīgā, autentiskā lauku vidē, kur tiek pasniegti lauku ēdieni, uz galda celtas svaigas jūras veltes, kuras atceļojušas no Francijas, Spānijas vai Norvēģijas, kā arī vietējās, pašu saimnieku kūpinātas zivis. Ēdienkarte tiek radīta katru dienu no jauna, kas ikdienā ļauj piedāvāt svaigus produktus.
|
||