Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Izbraucot no Rīgas, maršruts ved cauri vēsturiskajam Jūrmalas kūrortam līdz Pūres Šokolādes muzejam, kur ir iespējams ne vien redzēt Pūres šokolādes produkciju, bet arī to nogaršot. Tālāk dodieties uz Sabili un tur esošo Vīna kalnu. Apmeklējiet vietējo vīna darītavu, kurā izrādīs vīnogu dārzu un pastāstīs par vīnogu audzēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos mūsdienās, kā arī - dzērienu degustācija. Pēc tam dodieties uz apburošo Kuldīgu, kur arī ir iespējams degustēt vīnus. Nākamajā dienā dodieties uz eko vīnu degustāciju Aizputē un Durbē, un pēc tam dodieties uz Liepāju, kur iespējams izbaudīt smilšaino jūras pludmali, māksliniecisko atmosfēru un nozīmīgo militāro mantojumu Karostā. Tālāk maršruts ved gar jūras piekrasti līdz Pāvilostai, kur jūs variet doties izbraucienā ar tradicionālu zvejnieku laivu. Alsungā - Suitu sievas un tradicionālā latviešu virtuve. Pēc tam dodieties pastaigā gar Jūrkalnes stāvkrastiem, un tālāk - uz Ventspili. Nākamajā dienā apmeklējiet vietējo zvejnieku, lai redzētu zivju kūpināšanas procesu. Pastaiga gar Kolkas ragu, kur atklātā jūra satiekas ar Rīgas jūras līci. Dodoties atpakaļ uz Rīgu, apmeklējiet vīndari Talsos. |
||
Vienīgā Latvijas kafejnīca, kurai ir ļoti neparasts - militārās tehnikas un citu atribūtu, t.sk. - Padomju armijas interjers. Arī tās dārzā ir apskatāmi interesanti eksponāti - artilērijas šāviņi, lidmašīna, kara automašīnas u.c. Tiešām vērts ieiet un izdzert kafiju.
|
||
Kauņas jūras reģionālais parks (Kauno marių regioninis parkas) dibināts 1992. gadā. Tas ietver Nemunas HES uzpludināto posmu – lielāko Lietuvas ūdenskrātuvi no Kauņas līdz Piļonas (Piliuona) ciemam. Viena no nozīmīgākajām parka vērtībām ir ainava, kas veidojusies ilgā cilvēka un dabas mijiedarbībā. Parkā konstatētas 950 augu sugas, 600 dzīvnieku, t.sk. - 34 zivju sugas. Parka nozīmīgas dabas vērtības ir meži, augstie purvi, kadiķu audze. Parkā ir apskatāmi dažādu vēsturisko periodu liecinieki – senču pilskalni, Pažaislis klosteris, Kauņas cietokšņa Piektais forts, kā arī Rumšišķes (Rumšiškės) brīvdabas muzejs – viens no lielākajiem (195 ha) šāda veida muzejiem Eiropā. Vaišvīdavā (Vaišvydava) ir izveidots parka apmeklētāju centrs, parkā ir dabas takas, piemēram, Žiegždriai ģeoloģiskā taka un Dubravos izziņas taka. |
||
Viesu māja AMRAI atrodas Ventspilī, klusā, sakoptā rajonā, 6 km no centrālās pludmales un 2 km no savvaļas pludmales. Nakšņošanai piedāvā labiekārtotu divstāvu brīvdienu mājiņu ar diviem atsevišķiem numuriem, kā arī labiekārtotus 1istabas un 3istabu dzīvokļus privātmājā ar atsevišķām ieejām no pagalma. Vienistabas dzīvoklī ir duša, wc, virtuve,TV - vietējā, internets. Trīsistabas dzīvoklī ir džakuzi vanna, wc, virtuve, TV-vietejā, internets. Abos dzīvokļos ir veļas mašīna. Dārzā ir vieta rotaļām, batuti, grilli. Piedāvā galda spēles un spēles brīvā dabā- bezmaksas. Iespēja pasūtīt ēdināšanu, sarunāt auklīti, izīrēt divriteņus. |
||
Ātrās apkalpošanas kafejnīcas ar plašu ēdienu sortimentu visas dienas garumā. Sortimentā iekļauti latviešu nacionālie ēdieni, kā arī citu tautu ēdieni. Izbraukuma banketi, dažādu viesību mielasti, semināru apkalpošana, sporta spēļu un sporta nometņu ēdināšana. |
||
Pēc Tallinas – Narvas šosejas izbūves atrastie un restaurētie 36 senkapi (8. – 7. gs. pr. Kristus) ir interesants arheoloģijas piemineklis ar apmeklētāju centru un vēsturisku ekspozīciju. |
||
Lietuvas resnākais parastais ozols (Quercus robur). Tā apkārtmērs ir sasniedzis 9,4 m (Latvijas Kaives ozola apkārtmērs – 10,18 m).
|
||
Atrodas Jelgavas centrā, Akadēmijas ielā 10. Tagad redzamā ēka (vēlais baroks, agrais klasicisms) tapa pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona iniciatīvas laika posmā no 1773. – 1776. gadam (dāņu arhitekts Severīns Jensens) vietā, kur atradās hercogienes Annas pils. 1775. g. šeit tika dibināta pirmā Latvijas augstskola Academia Petrina (Pētera akadēmija, nosaukta tā dibinātāja vārdā), bet 1782. g. - izveidota pirmā observatorija. Krievijas impērijas laikā šeit atradās ģimnāzija, kuru absolvēja K. Barons, J. Alunāns, J. Čakste, A. Smetons u.c. 1952. g. ēkā izveidoja Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, kam 1975. g. piešķīra latviešu glezniecības vecmeistara Ģederta Eliasa (1887. – 1975.) vārdu. Muzeja ekspozīcija vēsta par pilsētas un novada vēsturi Kurzemes un Zemgales hercogistes periodā un pēc tā. Pie iespaidīgās ēkas novietoti četri Kurzemes hercogistes laika lielgabali un Ģ. Eliasam veltīts piemineklis (1987. g., tēlnieks I. Zariņš), kā arī tēlnieka K. Jansona darinātā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragments. |
||
Putnu salas Atālu sētas rijā vietējā novadpētniece Ārija Gruberte vairāk nekā 20 gadu laikā ir vākusi sadzīves priekšmetus, kas lietoti Dvietes senlejas apkaimē. Ekspozīcijā apskatāmi dažādi akmens laikmeta, dzelzs laikmeta un viduslaiku priekšmeti, kas atrasti nejauši un liecina par cilvēku dzīvi vairāk nekā 10 000 gadu garumā. Atālu apmeklējums iepriekš jāpiesaka. |
||
Atrodas Sedas purvā (Sedas dabas takas malā) ar plašu skatu uz izstrādātajām kūdras platībām. Sedas taku ieteicams izstaigāt vietējā gida pavadībā T: + 371 2636162. |
||
Mazirbes centrā – baltais Lībiešu tautas nams, uzcelts 1939.g. «ar savas tēvzemes Latvijas un ar radu tautu - somu, igauņu un ungāru palīdzību». Līvu savienība namu atguva savā īpašumā 2000. gadā. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Katru gadu augusta pirmajā sestdienā kopā ar radu tautu pārstāvjiem te tiek svinēti vērienīgi Lībiešu svētki. Vasaras laikā te darbojas kafejnīca. |
||
Atrodas Ganību ielā 120. Celta (iesvētīta 2001. g.) mūsdienu modernās arhitektūras formās un interesanta ar faktu, ka sākotnēji bijusi Vatikāna paviljons Pasaules izstādē “Expo 2000” Hannoverē. To pārbūvēja un uz Liepāju pārcēla par Vācijas katoļu saziedotajiem līdzekļiem. Ēkā darbojas katoļu draudzes centrs. |
||
Mazbānītis ir lieliska iespēja atgriezties pagātnē – laikā, kad Latvijas teritorijā „valdīja” mazbānīšu laikmets. Līdz pat pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem Ziemeļkurzemes piekrastē darbojās šaursliežu dzelzceļš, kas savienoja piekrastes zvejniekciemus. Līdz mūsdienām dabā ir saglabājušās tikai vietas (tikko samanāmi koridori dabā), atsevišķas staciju ēkas vai to atliekas. Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā interesenti var izbraukt 1,4 km garo Riņķa līniju vai 3 km garo Kalna līniju, kuras galā ir griezulis. Mazbānīša lokomatīve būvēta 1916. gadā Vācijā. Apskatāma arī stacijas ēka ar visu aprīkojumu. |
||
Taisa darbus (praktiskas un saimniecībā noderīgas lietas) latviešu etnogrāfiskā stilā un turpina vecās latviešu kalējmākslas tradīcijas. Apmeklētāji var izkalt naglu vai pakaviņu. |
||
Te plašos aplokos mīt 38 sugu savvaļas dzīvnieki (kiangi, lāči, lūši, vilki, meža cūkas, aļņi, vāveres, plēsīgie putni) un visdažādāko šķirņu mājdzīvnieki – Latvijas zilās, Hailandes un Galovejas govis, Romanovas aitas, Vjetnamas cūkas, pīles, zosis, tītari u.c. Acīgākie dīķos pamanīs retās Eiropas kokvardes. Kalvenes pagasta „Cīruļi” – tā ir lieliska, nesteidzīga atpūta lauku vidē, iepazīstot dzīvo dabu! Darba laiks no novembra līdz martam: katru dienu no 10:00 – 16:00 |
||
Keramiķe piedāvā izglītojošas nodarbības, kuru laikā paši var veidot māla izstrādājumus un tos izdedzināt. Studijā tiek gaidītas gan bērnudārzu audzēkņu un skolēnu grupas, gan pieaugušie un senjori. Keramiķei ir pieredze strādāt ar cilvēkiem, kam ir īpašās vajadzības. Studijā var iegādāties jau gatavus māla izstrādājumus. |
||
Kaļķugravu, kas veidojusies Baltijas ledus ezera krasta nogāzē, šķērso spēcīgo Mežmuižas avotu izplūstošie ūdeņi, kas bagātīgi satur kalcija sāļus. Avotu ūdens ieplūst neparastas krāsas dzirnavu dīķī, kura krastā no šūnakmens celtajās dzirnavās dzīvojis tēlnieks Teodors Zaļkalns. Avotu apskates nolūkos ierīkotas laipu takas, kāpnes u.c. labiekārtojums. Vēlams izmantot zinošo vietējo gidu sniegtos pakalpojumus!
|
||
Platais akmens Mākoņkalna pagastā netālu no Āžmuguras akmeņa,
arī neliela purviņa malā guļ Platais akmens. Tas pretēji savam kaimiņam
ir plakans. Ap abiem akmeņiem vijas nostāsti. Viens vēstī, ka Āžmugura
ir Platā akmens daļa, un arī Platā akmens iedobumā sakrājies lietus
ūdens spēj ārstēt kārpas.
|
||
Gaujas kreisajā krastā iepretim Piķenes kraujai slejas varenā Beites krauja, kuru pāršķeļ dziļa strauta grava. Tās rietumu pusē meklējams Ķeizarskats, kas atrodas ~ 67 m virs Gaujas līmeņa ar labu skatu perspektīvu uz Krimuldu un Turaidas pili. Šeit skatu vieta bija iekārtota jau 1862. g. kad Siguldā viesojies Krievijas cars Aleksandrs II. Lai tur nokļūtu, ir jāpārvar pieminētā grava (koka kāpnes un meža takas), vai arī jāapiet tai apkārt pa Laurenču, Kalna un Gulbju ielām. |
||
Atrodas 3 km dienvidos no Velēnas luterāņu baznīcas. Savdabīgo akmens velna skulptūru 1955. g. kā „pieminekli” meliorācijas darbiem veidojis vietējais iedzīvotājs Vilis Zvaigznītis. |