1339. g. Livonijas ordeņa mestrs (no 1328. – 1340.) Eberhards fon Monheims pašu zemgaļu 1286. g. nodedzinātās pils vietā uzceļ jaunu - mūra pili. To sešus gadus vēlāk nodedzināja lietuviešu karaspēks. Pili gan atjaunoja Kurzemes hercoga Ketlera valdīšanas laikā, taču Ziemeļu kara laikā - 1701. g. to atkal noposta zviedru karapulki. Līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai no laukakmeņiem celtās pils sienas atliekas.

Ķeguma hidroelektrostacija – sākums mērķtiecīgi iecerētai valsts vienotai elektroapgādei. Ķeguma HES ir lielākā un modernākā hidrotehniskā būve Baltijas reģionā 20. gadsimta 1. pusē. Tās celtniecībā (1936 – 1939) strādā vairāk nekā 4000 Latvijas iedzīvotāju. Pirmo hidroagregātu iedarbina 1939. gada 15. oktobrī un ieslēdz elektrolīniju Ķegums-Rīga. Projektā paredzēti četri hidroagregāti ar kopējo jaudu 70 MW. No 1975. gada līdz 1979. gadam norit Ķeguma HES paplašināšana, tiek izbūvēta jaunu ražotne – Ķeguma HES-2 Daugavas kreisajā krastā. Stacijas jauda palielinās līdz 260 MW.

Enerģētikas muzejs atrodas Daugavas kreisajā krastā Ķeguma HES teritorijā. Muzejā ikviens interesents – no zinātkāra bērna līdz nozares ekspertam – var smelties jaunas zināšanas par Latvijas enerģētikas vēsturi un attīstību.

Muzeja darba laiks: otrd. – sest. 9.00 – 17.00

Lūdzam pieteikties vismaz 2 dienas pirms plānotā apmeklējuma!

Vēsturnieki teic, ka līvi jeb lībieši senajā Latvijas teritorijā top samanāmi un atpazīstami laikā no 10. gadsimta. Viņi apdzīvo Ziemeļkurzemi, Daugavas un Gaujas lejteces. Pirmajiem atbraukušajiem vācu tirgotājiem viņi zinoši prasa – Cik maksā šobrīd vadmala Visbijas tirgū? Tātad viņiem zināma zviedru Gotlandes sala, viņi ir labi jūrā gājēji, drosmīgi un garā stipri. Jo tikai stiprais spēj sadzīvot ar jūru, doties zvejā un roņu medībās, iesakņoties nebūt ne auglīgajā jūras piekrastes smiltājā.
Teritoriju gar jūru no Ģipkas līdz Ovišiem mēs tagad zinām kā Lībiešu krastu. Te joprojām atrodami ne tikai romantisma apdvesti piejūras zvejniekciemi ar lībisku izcelsmi, te Kolkas ragā dižais Krišjānis Valdemārs samērījis pašu Eiropas centru! Sekojot viņa aicinājumam, lībieši visā piekrastē aktīvi piedalās burinieku būvniecībā  līdz pat Ainažiem, kurp dodas smelties jūrskolā izglītību. Tā ļauj viņu kuģiem sasniegt pat vistālākos pasaules jūru nostūrus. Tā radās burinieku gadsimts. Bez līviem tas neiztika! Lībiešu krastā atrodas arī senākās Latvijas bākas, Ovišu bāka vēl joprojām kā zvaigzne krastā rāda ceļu jūrā esošiem kuģiem uz Rīgu. 
Lībiešu mantojums saskatāms arī nēģu zvejas tradīcijās, kas joprojām dzīvas Carnikavā, Svētciemā un Salacgrīvā. Salacgrīvā apskatāmi nēģu tači un uzpariktes, kādu citur sen vairs nav.
Latvieši radās, kad līvi saplūda ar latgaļiem, joko paši līvi. Un, iespējams, ka viņu jokā ir daļa patiesības. 
Lībiešu jeb līvu kultūra, valoda, dzīvesveids un vēsture ir cieši saistīta ar Latviju un vairs nav šķirami.

Ķekavas novadā, Daugmales pagastā atrodas jauka atpūtas vieta - Lejas ezers. Ezeram var apiet apkārt, taka nav marķēta un iešana ir pa mazām meža taciņām. Slapjākā laikā taciņas vietām var būt mitras un dubļainas. Pastaiga aizņems aptuveni stundu. Pie ezera ir iekārtotas vairākas piknika vietas.

Jūrkalnes bibliotēkas otrajā stāvā ir izvietoti Jūrkalnes un suitu tradicionālie vēstures priekšmeti un vairākas stelles, kur vietējie cilvēki organizē radošās darbnīcās. Interesenti, iepriekš piesakoties, var noklausīties gida stāstījumu par suitu kultūru un tradīcijām, kā arī noskatīties filmu. 

Aptuveni kilometru rietumos no bijušās Vārnavas skolas meklējami “Rudzīši”, kuros saimnieko Ēvalds Pūpols ar ģimeni. Ēvalds Pūpols lielāko savas dzīves daļu ir nodarbojies ar vīnogu audzēšanu un jaunu šķirņu veidošanu. Paugurainā Sēlijas vaļņa mežu skautā ielokā ir izveidota skaista, ainaviska un iekopta vide dažādu siltummīlošo vīnogu audzēšanai dabā, kur gandrīz hektāru lielajā vīnkoku dārzā aug ap 80 dažādu šķirņu vīnogas. Šis dārzs (nogāzes vērstas pret dienvidaustrumiem) ir viens no Latvijā lielākajiem un šķirnēm bagātākajiem vīnogu stādījumiem ziemeļu platuma grādos. Apmeklētājiem ir izveidota autostāvvieta, atpūtas un piknika vietas. Pa daudzajām tākām var iepazīt dārzu, no kura paveras skaists Sēlijas skats. Saimnieks piedāvā gida pakalpojumus un interesenti var iegūt informāciju par vīnogu audzēšanu un selekciju, iegādāties stādus, kā arī, ja bijis ražīgs gads, - degustēt pašas vīnogas. “Rudzīšos” tiek organizēti ražas svētki un citi pasākumi.

Ap 400 gadus vecajos (iespējams, - vecākie Latvijā) muižas pagrabos piedāvā Kurzemes vīndaru mājas vīna šķirņu degustāciju (3 – 7 vīni), kā arī Šlokenbekas muižas īpašo vīnu ar vietējiem lauku labumiem (sola pārsteigumu!).

Atrodas 3 km dienvidos no Vecumnieku – Ilūkstes ceļa.Nezinātājam pilskalna atrašana var sagādāt grūtības, jo norāžu nav. Arī tālāk minētais Stupeļu Lielais akmens veģetācijas laikā nebūs tik viegli atrodams. Ap 30 m augstais Stupeļu kalns ir viens no Sēlijas vēsturiskā novada lielākajiem pilskalniem. Tā izpētes rezultāti vēsta, ka pirmo reizi tas pamests mūsu ēras sākumā, bet pēcāk apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā. Interesanti, ka pilskalna apkaimē iegūta un apstrādāta dzelzs. Atradumi liek domāt, ka šajā vietā atradusies viena no agrīnajām novada „pilsētām”. Stupeļu kalna rietumunogāzes piekājē uzmeklējams 6,7 m garais, 5,6 m platais un līdz 2,7 m augstais Stupeļu Lielais akmens, kura virszemes tilpums ir 35 m³. Iespējams, ka akmens kalpojis kā kulta vieta. Arheoloģiskajos izrakumos (20. gs. 70. gadu beigas) tā tuvumā atrastas 10. - 13. gs. senlietas.

Bioloģiskā zemnieku saimniecība "Ķelmēni" atrodas Rankas pagasta Gaujasrēveļos, Gaujas kreisajā krastā.
Zemnieku saimniecība attīsta noslēgta cikla bioloģisko ražošanu – audzē rudzus, cep maizi, kā arī ražo un pārdod bioloģisko lopbarību.
Ceptuve te darbojas kopš 1993.gada, kur no pašu audzētiem "Kaupo" šķirnes rudziem cep Rankas rudzu rupjo maizi. Tiek cepta arī kviešu un rudzu saldskābā maize, baltmaize un graudu maize. Rudzu maizes cepšanas process neapstājas ne dienu un mīklas sakasnītis katru dienu tiek glabāts un izmantots nākošās dienas cepieniem. Plaucējuma dabiskā rūgšana noris koka kubulos, katrs kukulītis tiek veidots ar rokām un pacietību. Ik gadu saimniecība pārstrādā un izcep maizē aptuveni 800 tonnu rudzu.
Mūsdienās cilvēki domā, ko un cik daudz viņi ēd un ‘’Ķelmēnu’’ cilvēku vīzija ir tā, ka mūsu organismam vispiemērotākais produkts ir tas, kas audzis tepat Latvijā.