Tā kā jūras krastu fotografēt tolaik nedrīkstēja – prasījām robežsargiem – vai drīkstam fotografēt reto augu „uz vietas”, vai tas tomēr „jānes laukā” un tad jāfotografē?
Nu jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados kopā ar dabas fotogrāfu V. Klimpiņu devāmies uz Kurzemes piekrasti fotografēt aizsargājamās augu sugas. Mūsu mērķis bija Užava, kas ir viena no retajām vietām, kur kāpās aug reta un aizsargājama augu suga – jūrmalas zilpodze. Toreiz mūs līdz jūrai pavadīja apbruņoti robežsargi. Tā kā jūras krastu fotografēt tolaik nedrīkstēja – prasījām robežsargiem – vai drīkstam fotografēt reto augu „uz vietas”, vai tas tomēr „jānes laukā” un tad jāfotografē? Saņēmām atļauju, ka drīkstam to fotografēt arī dabiskajā augšanas vietā. Kā nekā, tomēr reti sastopama suga.
Arī pie Užavas ciema Padomju laikā atradies krasta robežapsardzības postenis. Par tā pašreizējo izmantojumu vēl trūkst informācijas, bet kopumā teritorija izskatās pamesta un neapsaimniekota. Ēku stāvoklis ir nožēlojams. Saglabājušies zemes vaļņi, bijušās noliktavas (?), asfaltēti laukumi un sarkani ieejas vārti.