Zaļās brīvdienas

Saimniecībā audzē senu Latvijas kultūraugu – ķiploku. Klienti var doties ekskursijās un iegādāties šeit audzēto produkciju. Saimnieki arī rūpējas par apkaimes dabas vērtību saglabāšanu.

Izveidota wc cilvēkiem ar ratiņkrēsliem.

Piemājas saimniecība “Lejaskroķi” atrodas netālu no Abavas senlejas. Tajā nodarbojas ar truškopību. Saimnieki kopj Abavas sānu pieteku dziļo gravu krastus un uztur biololoģisko daudzveidību apkaimes pļavās. Piedāvā saimniecības apskati un telts vietas. Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi.

Saimnieki no pamestiem un neviena neizmantotiem graustiem ir uzcēluši mājīgas un modernas ēkas viesu izmitināšanai. Tās aprīkotas ar modernām iekārtām, saglabājot sentatni un mājīgumu. Uz Boutique Hotel Altenburg slēģiem ikviens var publiski apskatīt ēku atjaunošanas vēsturi. Saimnieki sadarbojas ar citiem tūrisma uzņēmējiem, piedāvājot izzināt arī citas Talsu novada vietas, t.sk. Slīteres Nacionālo parku.

Uzņēmums ar zaļu domāšanu un rīcību, kas izpaužas dažādos veidos. Saimnieki sadarbojas ar vietējiem ražotājiem, izmanto to produktus restorānā, uzņem tūristu grupas un stāsta par zvejnieku dzīvi un sadzīvi piekrastē. Taupa resursus, šķiro atkritumus un piedāvā naktsmītnes. Arī gājējiem draudzīga vieta. Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi.

“Saules mājas” ir videi draudzīgas, jo tajās netiek izmantota elektroenerģija. Klienti var savām vajadzībām izmanto Kolkasraga apmeklētāju centru. Ir laba sadarbība ar Slīteres nacionālo parku. Taku, kas ved no apmeklētāju centra uz Kolkas ragu, apgaismo spuldzes no speciāli uzstādītiem neliela izmēra vēja ģeneratoriem. Saulesmājām ir daļēji nomainīts koka taku infrastruktūras segums, kas nolietojies. Ir veikts mucu iekšpuses koka virsmu atjaunojošais darbs - slīpēšana - estētiskākam baudījumam. Ir tikuši arī nedaudz pārveidoti jumti vietās, kur atrodas ventilācijas lūkas, rodot labāku ventilācijas risinājumu, lai ļoti stipru lietusgāžu laikā nebūtu mikronoplūdes caur šīm lūkām. Ir ieviesta pastāvīgs ar baterijām darbināms apgaismojums muciņās (dekoratīvas gaismas bumbiņas, lukturīši), maksimāli novēršot iespējamu ugunsbīstamību no sveču lietošanas. Mājiņām ir pieliktas cita dizaina ilgnoturīgākas nosaukumu plāksnītes.

Saimniecībā siera siešanas tradīcijas tiek koptas jau četrās paaudzēs, saglabājot receptes kā daļu no Latgales kulinārā mantojuma. Sieri tiek gatavoti pēc iepriekšēja pasūtījuma, izmantojot bioloģiskā saimniecībā iegūtu pienu un turpinot senās siera siešanas tradīcijas.

Sieri
Saimniecībā tiek gatavoti vairāk nekā 14 dažādu veidu sieri – sāļie, saldie, kūpinātie, zaļie un citi. Populārākie ir Jāņu siers un Pakša siers, kas tiek gatavoti pēc ģimenē mantotām receptēm.

Kā top siers
Agrāk siers tika gatavots no pašu ganāmpulka piena, bet šobrīd pienu iepērk no rūpnīcas. Sieri tiek sieti pēc senajām ģimenes receptēm, saglabājot tradicionālās gatavošanas metodes.

Apmeklētājiem
Pēc iepriekšējas pieteikšanās saimniecībā tiek piedāvātas siera vārīšanas un siešanas meistarklases brīvā dabā, kā arī siera degustācijas. Viesi var iepazīt tradicionālo siera gatavošanas procesu.

Kur iegādāties sieru
Sierus iespējams iegādāties viesu mājā pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī dažādos tirdziņos un gadatirgos. Ražošana lielākoties notiek pēc individuāliem pasūtījumiem.

“Jēru klubs” ir zemnieku saimniecība, kura nodarbojas ar aitkopību. Tajā var iegādāties bioloģiski audzētu jēra gaļu, dziju, aitādas, vaislas materiālu - teķīšus un aitiņas audzēšanai, kā arī aitkopības inventāru. Saimnieki tur godā šīs sētas vēsturi un tradīcijas. Pie sevis uzņem tūristu grupas, stāsta par saimniekošanu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, cienā ar garšīgu jēra gaļas zupu.Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi.

Vieta, kas apmeklētājiem piedāvā saimniecības apskati, kur audzē Āfrikas strausus un būru kazas. Turpat blakus izveidots restorāns, kur var ieturēt maltīti, t.sk. no saimniecībā izaudzētās produkcijas. Saimnieki saudzē resursus, kopj apkaimes pļavas. Zaļo sertifikātu iegūst pirmo reizi!