Gadskārtu svētki*

Maize latviešu gadskārtu svētku ieražās

Gada ritējumā īpaši cepta maize galdā celta gandrīz visās gadskārtu svētku un īpaši svinamo dienu ieražās. Saimnieces cepa rudzu un citu labību maizi gan īpašas formas klaipos, gan kukuļos ar pildījumu. Tika cepti arī rauši, pīrāgi, karašas, maizītes, plātsmaizes, plāceņi. Viens no plāceņu veidiem – sklandurausis ar kartupeļu un burkānu pildījumu visvairāk pazīstams Kurzemes reģionā un līdz ar salināto rudzu maizi kļuvis par latviešu kulinārā mantojuma zīmolu. Svētkiem tika vārīta arī maizes priekštece – biezputra no piestā nogrūstiem graudiem, klimpas (kluči) jeb ķiļķeni.

Īpašs spēks piedēvēts ikvienā gadskārtu svētku reizē ceptajai vai speciāli sagatavotajai maizei. Ar šo svētku maizi veica rituālas darbības, lai nodrošinātu veselību saimei un mājlopiem, veicinātu bagātu ražu.

Saules gada aplis un latviešu gadskārtu svētku maizes, graudu un miltu ēdieni

Saules gada aplī latviešiem daudz svinamu un zīmīgu dienu, kas saistīti ar gadskārtām, dzīves un darbu ciklu. Katrai no šīm dienām bija savas noteiktas tradīcijas un rituāli, kur svarīga loma ir maizei. Maizei galdā allaž ierādīta goda vieta, jo maize ir visa pamats, svētības un spēka avots.

Maize tika izmantota arī ģimenes godos – to lika kāzu galdā, jaunā sieva no savām mājām līdz ņemto rudzu maizi dalīja kāzu viesiem, rudzu maizes gabaliņu līdz ar sāli un sudraba naudu pietina bērniņam kristībās, rudzu maize, labprātīgi sniegta, varēja atburt vilkati, tā varēja arī piesaistīt iecerēto puisi, ārstēt no slimībām, pasargāt no ļaunuma. Maizi cilvēkam deva līdz arī ceļā uz Aizsauli.

 

Maizes kalendārs Saules gada aplī

Sveču diena

Sveču diena - 2. februāris. Šī diena iezīmē ziemas vidu. Sveču dienā ceptā maize katoliskajos apgabalos līdz ar citām dāvanām tika ziedota baznīcā.  Sveču dienas ticējumi

Agatas diena

Agatas diena – 5. februāris. Šo dienu svin katoliskajā tradīcijā par godu Sv. Agatai. Latgalē īpašs spēks piedēvēts svētās Agatas maizei, turklāt šī tradīcija ir dzīva arī mūsdienās. Agatas dienas ticējumi un teicēju stāsti

Meteņi

Meteņi – 6. februāris. Meteņi iezīmē pavasara sākumu. Senais zemkopja darba gads sākās Meteņos. Zemkopja veiksmi mēģināja nodrošināt ar īpašām darbībām, tajās tika lietota maize un graudu ēdieni. Tika arī paredzēts, kāda būs pārticība, tika nodrošināta maizes pietiekamība, veselība sev pašiem un mājlopiem. Meteņu ticējumi un tautasdziesmas

Lieldienas

Lieldienas – pavasara saulgrieži. Metenim senatnē sekoja Lielā diena, kuras tradīcijas saplūdušas ar kristīgajām Lieldienām. Lielajā Piektdienā un gavēņa laikā ceptajai maizei piemīt sevišķs spēks. Luteriskajos apgabalos Lieldienu nedēļā ceptā maize lietota Agates maizes vietā, tai piedēvēts īpašs spēks (tā godināta arī Latgalē). Ar maizi un graudiem visas burvestības bija jāizdara galvenokārt pirms saullēkta, tad tās ir sevišķi veiksmīgas. Lieldienu ticējumi un teicēju stāsti

Jurģi, Ūsiņi

Jurģi jeb Ūsiņi – 23. aprīlis. Viduspunkts starp pavasara saulgriežiem - Lieldienām un vasaras saulgriežiem – Jāņiem. Pēc Ūsiņa dienas sākās pieguļas un ganu laiks.

 Pirmajā ganu un pieguļas dienā īpaši tika mieloti gani un saimnieki. Ganiņam bieži deva līdz mazo rupjmaizes kukulīti, ko dēvēja daudzos mīļos vārdiņos – par abrkasīti, sakasnīti, izkasīti, zaķkukuli, pelnu rausīti, pīlīti, arī par ganiņa kukulīti. Tajā iecepa oliņu, gaļu, biezpienu. Zirgu veselībai un spēkam īpaši noder Jurģos un Mārtiņos ceptā maize, jo šajās dienās zirgi tika īpaši baroti, sukāti un maizei bija nozīmīga vieta, lai nodrošinātu saimniekam „zirgu laimi”.

Jurģos, senajos Ūsiņos, saimniekam kailam vajadzēja izdzīt vagu šķērsām tīrumam, lai pasargātu tīrumus no nezālēm un nodrošinātu maizi savai saimei, bet tautas dziesmā Jurģim solītā maize nodrošināja zirgu veselību.

Senāk Jurģos kalpi un vaļinieki parasti mainīja saimniekus, tāpēc daudzi ticējumi pamāca, kā nodrošināt veiksmi jaunajā dzīves vietā. Maizes svētības nevēlēšana un nesaticības vēlēšana bija lielākie ļaunumi, ko varēja otram cilvēkam nodarīt un arī šo ļaunumu radīja, aiztiekot Jurģos maizes krāsni un maizes cepšanas rīkus.

Jurģu dienas maize bija jāziedo gariem un katoļi to svētīja baznīcā tāpat kā svētās Agatas un Lieldienu maizi. Jurģu/Ūsiņu teicēju stāsti, tautas dziesmas un ticējumi

Jāņi

Jāņi – vasaras saulgrieži. Maģiskās darbības īpašu spēku ieguva vasaras un ziemas saulgriežos, kad svētību un labu ražu var gan piesaistīt, gan noskaust. Maize pieminēta arī Jāņu dziesmās – gan mielastā, gan, galvenokārt, pieminot darba rīku un lauku pušķošanu - lauku svētības nodrošināšanai, jo Jāņos Dievs apstaigā laukus, tos svētīdams. Tāpat kā Jumim, arī Jānim cepts īpašais milzu klaips, ko ne 9 vīri nevar pakustināt un kuram milti ir no trīs rītu maluma. Jāņu ticējumi un tautas dziesmas

Jēkabi

Jēkabi – 25. Jūlijs. Jēkabi iezīmē viena darba posma beigas un otra sākumu - līdz Jēkabiem pabeidz siena pļauju, un iesāka rudzu un miežu pļaušanu. Jēkabos godināja saimnieku, Annās (26. jūlijs) – saimnieci.

Rituālas darbības ar maizi veiktas arī, uzsākot labības pļauju, kulšanu un malšanu, tāpat iejaujot jaunās maizes pirmo cepienu. Īpaši tika godināta jaunrudzu maize Jēkabu galdā. Jēkabos saimniece vārīja rudzu miltu biezputru, cepa  rupjmaizi un miežu karašas no jaunās ražas miltiem. Tā bija sevišķa diena katra arāja sētā un jauno maizi baudīja klusumā. Pirmo - spēka riku saņēma saimnieks. Jēkabu ticējumi un tautas dziesmas

Jumis

Jumis – diena, kad pabeidz novākt labību. Labības pļauju uzsākot, ļaudis ieturēja simbolisku mielastu, kur galvenais bija rudzu maizes klaips. Īpaša vērība labības pļaujas laikā tika veltīta labības dieviņam Jumim un tā simboliskajai zīmei druvās – kopā saaugušajām, divžuburu vārpām, ko arī sauca par jumi. Atradējs to glabāja un izmantoja rituālās darbībās appļāvībās, kāzās un maizes svētības nodrošināšanai. Ticējumi, teicēju stāsti un tautas dziesmas par Jumi

Miķeļi

Miķeļi – rudens saulgrieži. Visa raža lauku sētā bija novākta Miķeļos, uz lauka drīkstēja palikt tikai kāposti, pārējam bija jābūt klētīs un šķūņos, tāpēc Miķeļos galdā tika celti plāceņi, zupa ar sivēna vai jēra gaļu un dārzeņiem. Miķeļos sākās veļu – mirušo senču garu mielošana un pieminēšana. Dažviet bija paraža no katras labības ņemt 3 vārpas, tāpat no visiem citiem augiem pa 3 un ziedot pie kapsētas zināmā vietā. Biežāk tika klāts veļu mielasts rijā, kur galdā noteikti bija arī rudzu maize.

Kad raža bija novākta, sākās kulšana. Tāpat kā appļāvībās, arī kulšanā un apkūlībās bija daudz dažādu noteikumu un ticējumu, lai labībai būtu labs birums. Miķeļu ticējumi un teicēju stāsti

Mārtiņi

Mārtiņi – 10. novembris. Šī diena iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Kad rudens darbi bija beigušies, sākās ziemas laiks, kam vārtus vēra Mārtiņi. Noslēdzās veļu laiks. Mārtiņos atsākās masku gājieni, galdā cēla karašas, asins pankūkas, putraimdesas, medus plāceņus, tāpat lika ziedojumus kūtī un stallī. Ticējumi vēsta, ka Mārtiņvakarā jāņem kukulis maizes un jāiet uz zirgu stalli. Tur jānokauj gailis un ar viņa asinīm jāaptraipa katra zirga kreisā pakaļkāja. Pēc tam maizes kukulis ar gaili jāapnes zirgiem apkārt, tad zirgiem nesitīsies nekāds ļaunums un viņus nejās lietuvēns. Mārtiņu ticējumi, teicēju stāsti, tautas dziesmas

Ziemassvētki

Ziemassvētki – ziemas saulgrieži. Visbagātākās tradīcijas saistītas ar saules un gaismas atgriešanās svētkiem – Ziemassvētkiem, kad galdi klāti īpaši bagātīgi un nav aizmirsts rituāls mielasts nevienam lauku sētas loceklim – ne cilvēkiem, ne mājlopiem, tāpat tiek ziedots arī ēkām un darba rīkiem. Ziemas saulgriežos maizei, sālim un ugunij ierādīta īpaša goda vieta uz galda. Dainās pieminēts īpašais Ziemassvētku kukulis, kas ir četriem stūriem, kas simbolizē četras debess puses. Notiek arī veļu mielošana. Garu mielošana ar maizi, gaļu, putru un alu notiek arī rijā, pirtī vai īpašajās ziedojumu vietās. Ziemassvētku ticējumi, teicēju stāsti un tautas dziesmas

*Informācija sagatavota pēc etnogrāfes I. Čeksteres materiāliem.

ELFLA

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Projekta nosaukums: Kulinārā tūrisma produkts "Rudzu ceļš". Projekta numurs: 19-00-A01630-000002.
Partneri: LLTA "Lauku ceļotājs", SIA "JS Caunītes" Vineta Cipe IK "Dzīles", z/s "Bērziņi", z/s "Buliņi", z/s "Klajumi".
Vairāk informācijas par projektu “Rudzu ceļš”
Vairāk informācijas par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai pieejams EK tīmekļa vietnē