"Lauku dzīvesveida" pasākumi

Vietējo pasākumu apmeklēšana ir lieliska iespēja satikt vietējos iedzīvotājus un iesaistīties lauku dzīvesveidā. 

Zemnieku tirdziņi, vietējie gadatirgi un ražas svētki ir spēcīga tradīcija, kas tiek piekopta visos lauku galamērķos. Lauksaimnieki un vietējie pārtikas ražotāji pārdod savus produktus un piedāvā degustācijas. Amatniecības meistari ir klāt ar saviem izstrādātajiem šedevriem. Patiesais lauku gars parādās vietējo grupu dziesmu un deju priekšnesumos.

Vietējie zemnieku tirdziņi parasti notiek nedēļas nogalēs, katru otro nedēļas nogali vai citā regulārā, ieplānotā laikā. Ir arī tirgus dienas, kas veltītas sezonas svētkiem, piemēram - Ziemassvētku tirdziņi.

Svētki parasti ir saistīti ar sezonu, piemēram, pavasara svētkos ir dārzu augu parāde, kā arī vietējo ražotie ēdieni un amatniecības izstrādājumi, savukārt rudens ražas svētkos tiek piedāvāts visplašākais vietējo audzētās pārtikas un mājās ražoto ēdienu klāsts.

"Mājas kafejnīcu dienas" ir salīdzinoši jauna tradīcija. Šis unikālais pop-up pasākums apmeklētājiem ļauj nobaudīt labākos vietējo iedzīvotāju piedāvātos ēdienus, kurus cilvēki parasti pasniedz uz saviem svētku galdiem. Savukārt vasaras saulgieži ir svētku laiks, ko cilvēki svin ar īpašām tradīcijām, dziesmām, dejām un svētku ēdieniem.

Vietējo pasākumu apmeklējumu var pievienot ekskursiju programmām lauku galamērķos, lai sniegtu autentisku šodienas sabiedriskās dzīves pieredzi laukos. 

MĀJAS KAFEJNĪCU DIENAS

 Uz vienu vai divām dienām saimniecību pagalmi un citas vietas, kas ikdienā nav saistītas ar uzņēmējdarbību un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, pārvēršas par kafejnīcām. Interesentiem tiek piedāvāts nogaršot vietējo ēdienu, gūt lielisku garšas pieredzi, kā arī baudīt interesantu kultūras programmu. Katra lauku sēta ģimenes lokā vai/un ar draugiem sagatavo savu īpašo piedāvājumu: cienastu (plātsmaizi, kūku, sacepumu utt.) un kopā ar kafiju/tēju piedāvā apmeklētājiem. Katra saimniecība prezentē savas mājas - kafejnīcas nosaukumu, un arī piedāvātais produkts tiek pasniegts ar tam raksturīgajām kultūras īpašībām un stāstu, tiek rīkotas dažādas kultūras aktivitātes: rokdarbi, spēles, mūzikas instrumentu spēlēšanu u.c.

Mūsu valstu vietējās virtuves pamatā ir dabiski produkti no tīras vides. Pavasara un vasaras sezonu raksturo vieglāki ēdieni, piemēram, zaļumi, piena produkti un sezonas zivis, grilēta gaļa, meža ogas un sēnes. Gaļas ēdieni ar dārzeņu un graudu piedevām, raudzēti un marinēti dārzeņi dominē aukstās sezonas maltītēs.

Latvija

Latvijā ir daudz kulināro tradīciju, jo valsts atrodas Eiropas krustpunktā, un vairāku gadsimtu gaitā no Austrumiem un Rietumiem Latvijā ieplūdušas citu tautu ietekmes. Latviešu virtuve ir izteikti sezonāla, jo Latvijā ir četri gadalaiki, un katrs no tiem piedāvā īpašus produktus un gardumus. Latviešu ēdienkartē ir daudz ēdienu no meža, ūdeņiem, pļavām vai pašu dārza.

Latvijā "Mājas kafejnīcu dienas" notiek vasarā un rudens sākumā, kad tiek ievākta jaunā raža - no zemenēm un avenēm jūlijā līdz agriem kartupeļiem augusta beigās, sēnēm septembrī un lielajai tradicionālo marinēto gurķu daudzveidībai oktobrī. Šis pasākums apvieno galamērķos dzīvojošos vietējos iedzīvotājus, jo visi vēlas sniegt savu piedāvājumu vislabākajā iespējamajā veidā, lai dalītos ar saviem viesiem. Labākās receptes papildina galamērķa atpazīstamību un tēlu.  

Igaunija

Igaunijā pop-up "Mājas kafejnīcu dienas" notiek vasaras un agros rudens mēnešos dažādos reģionos un dažādos datumos, parasti nedēļas nogalēs.

"Kafejnīcu dienās" igauņi savus viesus aicina uz lauku sētām, uz mājas restorāniem (kas apmeklētājiem ir atvērti tikai konkrētajās dienās) un dažreiz pat uz šķūņiem vai unikālām un mājīgām vietām, kur parasti nav kafejnīcas, lai nogaršotu vietējos, rokām gatavotos ēdienus no vietējiem produktiem.

Katrā apgabalā, kur tiek rīkotas pop-up "Kafejnīcu dienas", apmeklētājiem ir iespēja atklāt dažādas unikālas kafejnīcas, kas ir raksturīgas konkrētajam apgabalam un kurās bieži tiek pasniegts ēdiens no senām ģimenes receptēm.

Vasara ir īstais laiks, lai nogaršotu Igaunijas mājās gatavotos ēdienus.

JĀŅI

Jāņi mūsu valstīs tiek svinēti laikā no 18. līdz 25. jūnijam, katrā valstī nedaudz atšķirīgos datumos. Tie ir vissvarīgākie tradicionālie vasaras svētki Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Latvijā. Katrai valstij ir savas autentiskās tradīcijas, kas saistītas ar sauli un auglību, taču visās valstīs kopīga iezīme ir īpaši svētku ēdieni, savvaļas ziedu lasīšana un vainagu darināšana, kā arī pulcēšanās ap ugunskuru. 

Latvija

Jāņi jeb Līgo ir tradīcijām bagātākie un līksmākie latviešu svētki, kurus gaidām ar nepacietību. Tos svin vasaras saulgriežos, kad Saule ir sasniegusi savu augstāko punktu debesu lokā, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts un kad daba ir pilnā plaukumā. Tā kā dabā saulgrieži katru gadu nenotiek vienā un tajā pašā datumā, bet pēc senlatviešu tradīcijām tie svinami saskaņā ar saules ritējumu, tad svinēšanas pasākumi sākas jau no 21. jūnija. Vienoti visā Latvijā Līgo dienu svin 23. jūnijā, kam seko Jāņu diena – oficiāla brīvdiena. Tomēr tie, kas praktizē autentiskas tradīcijas, seko līdzi Saules kalendāram.

Jāņu svinēšana ir spēcīga un izteikta daļa no lauku dzīvesveida. Ir arī tādas kopienas un lauku saimniecības, kas uzņem viesus un ar prieku izskaidro autentiskās tradīcijas, ļaujot viesiem kļūt par daļu no svētkiem un baudīt īstu Jāņu pieredzi ar dziesmām, dejām un seniem rituāliem.

Igaunija

Jāņi (igauniski - Jaanipäev) ir vieni no senākajiem vietējiem svētkiem. Jūnija beigas ir lielisks laiks atpūtai ziedošajā dabā, kur dienām seko naktis, kurās gandrīz vispār nesatumst.

Vasaras saulgrieži

Tā kā Igaunija atrodas Ziemeļos, tajā var novērot vasaras “baltās naktis”, kad saule noriet vēlu un naktī pilnībā nesatumst, ir tikai krēsla. Jāņi sakrīt ar gada garāko dienu ziemeļu puslodē - vasaras saulgriežiem. Katru gadu saulgrieži iekrīt 20. vai 21. jūnijā, Jāņu svinības sākas 23. jūnija priekšvakarā un noslēdzas 24. jūnijā. Igauņi šīs nakts gaišajā laikā tikpat kā neguļ, bet gan sēž ārā pie ugunskura.

Jāņi, kas radušies senās tautas tradīcijās, iezīmē siena pļaušanas sezonas sākumu. Diena tika svinēta ilgi pirms kristietības ienākšanas Igaunijā, un, lai arī svētki saņēma kristīgu nosaukumu, pagānu tradīcija joprojām ir saglabājusies mūsdienās. Kopš 1919. gada Jāņu svinības sakrīt arī ar Uzvaras dienas svinībām – dienu, kad Igaunijas spēki Brīvības cīņās 23. jūnijā sakāva vācu karaspēku.

Ticējumi

Jāņu vakars ir saistīts ar daudziem dažādiem tautas ticējumiem. Bērni paliek nomodā līdz rītausmai, savukārt jaunie mīlnieki klīst pa mežu, meklējot laimīgo papardes ziedu, kas teicas ziedēt tikai šajā naktī. Tas, kuram veicas pamanīt jāņtārpiņu, var sagaidīt lielu laimi. Jaunām sievietēm, kuras vēlas ielūkoties nākotnē, ieteicams savākt deviņus dažāda veida ziedus un uz nakti tos palikt zem spilvena – tad naktī rādīšoties sapnis ar viņas izredzēto. Drosmīgākie zēni un meitenes, kā zināms, lec pāri ugunskuram, ar cerībām uz labklājību, vai šūpojas pēc iespējas augstāk uz ciemata koka šūpolēm. Parastākas tradīcijas ietver dziedāšanu, dejošanu un veco tautas pasaku stāstīšanu.

Mūsdienās Jāņi ir valsts svētki, kas pilsētas iedzīvotājiem sniedz iespēju atpūsties laukos. Cilvēki šo dienu mēdz pavadīt ar draugiem, grilējot dārzā vai rīkojot pikniku dabā. Tomēr tradīcija, ka lauku pasākumos tiek kurināts liels ugunskurs un nakts tiek pavadīta, klausoties grupas spēlētajā mūzikā, nekur nav pazudusi, un tas ir kā galvenais notikums daudzās lauku pilsētās un ciematos.

SIDRA SVĒTKI

Ārlavciema ābolu svētki

Ārlavciema ābolu svētki notiek Septembrī, Abavas vīna darītavā. 

Ģimenes vīna darītavu “Abava” ir Mārtiņa un Lienes Barkānu ģimenes lolojums. Tas ir augsti attīstīts uzņēmums, kas ražo augstas kvalitātes dzērienus no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Vīndarītavas vīna dārzs aizņem 3,5 hektārus, un tas katru gadu tiek paplašināts. Īpašnieki lepojas ar plašu vīnogu veidu klāstu, no kuriem katru gadu daļu novāc, un no tiem, ierobežotā daudzumā, ražo Latvijā ražotu vīnogu vīnu. Vīna darītava tika izveidota 2010. gadā, un salīdzinoši ātri tā ir kļuvusi par vienu no vadošajām Latvijas vīna darītavām.

Ābolu ražas svētki ir domāti visiem, kas novērtē lauku svaigo gaisu un mieru, kā arī labprāt strādā dārzā kopā ar draugiem, radiem un ģimeni. Pasākuma laikā apmeklētāji var lasīt īpašos Ārlavciema ābolus, svinēt svētkus, baudīt brīvdabas koncertus, piedalīties dažādās darbnīcās un fiziskās aktivitātēs, atpūsties ābeļdārzu kinoteātrī un piedalīties daudzās citās aktivitātēs.

Sabiles Vīna svētki

Jau vairākus gadus Sabiles vīna svētki ir balstīti uz Sabiles vīna kalna vēsturiskajām tradīcijām. Katru gadu gandrīz visi Latvijas vīna ražotāji šeit pulcējas jūlija pēdējā nedēļā. Pieaugot sidra ražotāju skaitam, šis festivāls ir pakāpeniski kļuvis par sidra gadatirgu, īpaši iepriecinot arī Kurzemes reģiona tūristus.

STRAUPES LAUKU LABUMU TIRDZIŅŠ

Straupes lauku labumu tirdziņā tiek pārdoti vietējo lauksaimnieku un mājražotāju produkti - tradicionāli un sezonāli ēdieni, kurus viņi audzē un gatavo paši. Apmeklētāji var iegādāties dārzeņus, augļus, svaigu un kūpinātu gaļu, sieru, maizi, lauku tortes, mājās gatavotu vīnu un dažādus mājsaimniecības un dārzkopības priekšmetus. 

Straupes lauksaimnieku tirgus ir Slow Food Internationale Earth Markets alianses biedrs. Tas nozīmē, ka tirgū pārdotie produkti tiek ražoti saskaņā ar Slow Food filozofiju. Tie tiek audzēti, domājot par vides ilgtspēju un bioloģisko daudzveidību. Priekš patērētājiem tā ir garšu paradīze, kas ietver sevī arī tradicionālus un augstas kvalitātes produktus.

LATVIEŠU TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS DARINĀJUMU GADATIRGUS

Katru gadu jūnijā notiekošais Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus ir vispazīstamākais un neaizmirstamākais notikums Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā Rīgā. Muzejs to rīko jau vairāk nekā 50 gadus. Gadatirgū no visas Latvijas pulcējas talantīgākie amatnieki, dziedātāji un dejotāji.