Kale is a traditional wooden sailing ship for trawling nets on Lake Võrtsjärv, but its graceful appearance with two triangular sails often inspired pleasure trips too. Võrtsjärve Foundation supported the building of the ship Paula, completed in 2005 and Liisu in 2009. Trips aboard a kaleship are a genuinely memorable experience.
When booked in advance a sailing trip may include eating fish soup and freshly smoked fish.

Tāšu – Padures muiža (Tasch – Paddern) celta 19. gs. sākumā kā Korfu dzimtas pils, kas 1852. gadā pāriet Keizerlingu dzimtas īpašumā kā medību pils, kas kalpojusi kā vasaras mītne, un ir izcils vēlīnā klasicisma paraugs. Iekštelpās saglabājušies vairāki senā interjera apdares fragmenti. Pēc pils pabeigšanas, ap to sāka veidot vairāk kā 10 ha lielu parku ar svešzemju kokiem. Šobrīd muižas ēkā atrodas Kalvenes pamatskola.

Around 6 km in length and an isolated route stretching between Ragaciems and Klapkalnciems where, as stories about olden days tell, robbers used to attack travelers. Around 1.5 km before Klapkalnciems (going from the side of Ragaciems), in the dune by the sea there is installed a commemorational stone dedicated to the Finnish jaeger battles. It was installed on December 09, 1997. The stone has "travelled" from the south-eastern part of Finland where in 1940 it served as an anti-tank defense. In the monument, there are engraved the words, "Here during World War I, from August 1916 to December fought the Finnish yeagers". In turn, in Klapkalnciems there is installed a commemorational stone in the place where there are buried five Finnish soldiers.

The “Gulbji” Selonian homestead is one of the very few places in Latvia where you can see a farm typical of the historical region of Selonia with its typical buildings. “Gulbji” is comparatively far from major roads and populated areas. It is on the so-called Dronku Island, not far from the beginning of the ancient Dviete River valley. The owners of “Gulbji” have collected a wealth of ancient household objects. Visitors can study the farm, examine a collection of medicinal plants, enjoy Selonian foods, or take a “black sauna.” It could be said that people at “Gulbji” have a natural farm which nurtures and maintains the traditions of the historical region.

Latvian cuisine: Crepes, grit soup, cream of potato soup, beans sautéed in a special sauce, fruit dessert, bread soup with whipped cream, tortes, herbal teas.

Special foods: Zeppelins.

Lēdurgas dendroparks ir viens no bagātākajiem parkiem Latvijā. Parkā var iepazīt vairāk kā 1000 koku un krūmu sugas, pasugas un varietātes. Gadu gaitā Lēdurgas dendroparks kļuvis par dabas un kultūrvēsturisku aizsargājamu objektu. Piedāvājumā - skuju un lapu koki, dekoratīvie un ogu krūmi, vīteņaugi, ziemcietes, tējas augi u.c.

The Vējupīte ravine is meant for those who are not afraid of long and steep wooden stairs of the type that lead you up and down the ravine. From the Līvkalns guesthouse, you can climb the stairs downward, where you will find a shallow (3.6 m) but high (6.1 m) cave – the Pēters Cave. It is something of a gap or a niche. Another 10 minutes or so downstream (toward the Gauja) will lead you to the deep Pūces ravine and its Kraukļupīte River. The Satezele castle hill is at the confluence of the two rivers (90 x 75 m). A wooden castle was there during the feudal era in the early 13th century. Its main entrance was on the western side of the castle hill. You can get to the hill from the depths of the ravine via a wooden staircase. The Kraukļi ravine, in turn, is accessible if you climb down the same stairs and continue on your way toward the Gauja. The ravine is found on the left bank of the Vējupīte, and its sandstone walls are up to 11 m high. The Kraukļi cave, which is 5.2 m deep, is on the wall. Another 10-15 minutes (crossing the Vējupīte on a wooden bridge), and you will find another staircase leading you to Paradīze Hill (see the description above).

Bārbeles sēravots tiek dēvēts par vienu no pirmajām kūrvietām Latvijā, proti, jau ap 1650. gadu hercoga Jēkaba valdīšanas laikā sēravota tuvumā uzbūvēta vannu māja, dēvēta par mazo ūdensdziednīcu, kuru vēlāk arī apmeklējuši visi Kurzemes-Zemgales hercogi. 1739. gadā Rīgas garnizona ārsts Benjamins Teofils Grofs uz Bārbeles sēravotu nosūtījs 10 ievainotus un smagi slimus karavīrus, kas sirguši ar dažādām kaitēm - pēc Bārbeles sēravota vannām karavīri atveseļojušies.

Avota ūdeni izmantojuši gan apkārtējie zemnieki, gan muižnieki, gan augstmaņi no Jelgavas. Avotā slimnieki peldējušies, aptriepušies ar dūņām, no tā sagatavotas arī siltās vannas. Tāpat ūdens tika izmantots iekšķīgai lietošanai. Bārbeles sēravots dziedinājis ne tikai skorbutu, locītavu un krustu sāpes, artrītu, pietūkumu, bet arī venēriskās slimības-sifilisu, nervu kaites un daudzas citas slimības.

19. gs. avota ūdenī samazinājās sērūdeņraža koncentrācija. Neskatoties uz to, 20. gs. 20. gados šeit vēl aizvien darbojās vannu māja, tika uzbūvēts arī neliels vasarnīcu rajons, ierīkots deju laukums un parks, kūrorts tolaik tika plaši apmeklēts. Diemžēl, kūrorta noriets seko pēc Otrā Pasaules kara, kad to noposta un vairs neatjauno.

Šobrīd par savulaik tik ļoti apmeklēto un nozīmīgo kūrvietu, dēvētu par pirmo kūrortu Latvijā, var tikai iztēloties. Atrodoties pie sēravota, tā laika liecības iezīmējas pēdējās vannu mājas ēkas pamatu drupās, stalti liecinieki arī koki – glabājot sevī savulaik pieredzēto.

Sēravota apkārtnē ierīkota atpūtas vieta, informatīvs stends, kurā var aplūkot senākas fotogrāfijas un detalizētāk iepazīties ar kūrorta vēsturi. Tāpat ierīkota laipa, no kuras apmeklētāji var pasmelt avota ūdeni.

Cena's heath swamp's trail was made to introduce vistors to one of the most beautiful things in nature - a moss swamp. The pathway goes not only around beautiful swamp lakes but also meets the degraded part of the swamp. At the beggining and the end is a watch tower.