| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Vairāki dažus metrus augsti smilšakmens atsegumi, kas izveidojušies Stiglavas (Stiglovas) strauta gravas nogāzēs. Kaut arī teritorija tiek popularizēta kā tūrisma objekts, tajā nav īpašu šim nolūkam paredzētu labiekārtojumu. Teritorijas apmeklētāji bojā smilšakmens atsegumus, kas ir aizsargājami biotopi!
|
||
|
Sāremā salas augstākā (līdz 21 m), iespaidīgākā un ainaviskākā klinšu siena, kas stiepjas ~ 3 km garumā. Stipra R, ZR vēja laikā tās nelielu posmu apskalo jūras viļņi. Atsegumu veido Silūra perioda kaļķakmeņi, merģeļi un dolomīti, tādēļ to piekājē izskalots bagātīgs fosiliju klāsts – koraļļi, galvkāji, stromatopori u.c.
|
||
|
Atrodas 1,2 km dienvidos no Ģipkas centra, otrpus Jūrmalas – Kolkas ceļam (P 131). Grūti noticēt, ka tagad redzamā un no laukakmeņiem būvētā baznīca ir tapusi pavisam nesen – pēc 1992. gada, jo iepriekšējā nodega padomju laikā – 1979. g. Ironisks ir apstāklis, ka baznīcas tornī pēc 2. pasaules kara atradās Dundagas mežniecības uguns novērošanas postenis. Ugunsgrēka laikā gāja bojā greznais altāris un ērģeles, taču altārgleznu „Kristus pie krusta” izglāba. Tagad dievnams atkal kalpo savam pamatmērķim. |
||
|
Atrodas bijušās Lašu mācītājmuižas ēkā - 0,5 km ziemeļaustrumos no Neretas – Ilūkstes ceļa. Gothards Frīdrihs Stenders (1714. – 1796.) jeb Vecais Stenders bija pirmās plašākās latviešu valodas gramatikas (1761. g.), latviešu-vācu un vācu-latviešu vārdnīcas (1789. g.), latviešu ābeces (1782. g.) un pirmās ilustrētās ābeces “Bildu ābice” (1787. g.) autors, strādājis par Sēlpils un Sunākstes mācītāju. Viņa dzimšanas vieta bija Lašu mācītājmuiža, kuras vienā no ēkām ir izveidots neliels muzejs. Neretas – Ilūkstes ceļa malā ir uzstādīts piemiņas akmens (tēlnieks I. Folkmanis, arhitekte N. Tamane). |
||
|
Ģimenes restorāns “Pie Māmiņas” atrodas pie Mellužu estrādes Jūrmalā, 27km no Rīgas. Šeit bērni var aizrauties ar zīmēšanu un spēlēties rotaļu stūrītī, savukārt vecāki – baudīt maltīti nepiespiestā gaisotnē. Eiropas un Latvijas virtuves piedāvājums visām ēdienreizēm, dienas zupas, salāti, pamatēdieni, desertu izase un mājīga atmosfēra. |
||
|
Veidots Ventas upes ielejas un tās pieteku krastu ainavas aizsardzībai. Papilē (Papilė) Ventas labā krasta nogāzē atrodas Baltijas mērogā unikālais un apskatei labiekārtotais Juras perioda atsegums (pazīstams kopš 1925. g.), kura slāņos atrastas un aprakstītas > 300 dažādas dzīvības formas.
|
||
|
Taka izvijas augšup un lejup gar Pilsupes lejteces stāvajiem krastiem un atklāj skaistus skatus uz trīs balto smilšu atsegumiem (lielākais no tiem – t.s. Baltā kāpa). Apkaimes kāpu masīvs ir veidojies Litorīnas jūras periodā pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Takas apskatei nepieciešamais laiks ir ~ 0,3 h. Tās apkārtnē ir atrastas akmens laikmeta apmetnes liecības. |
||
|
Gaiziņkalna apkārtne - Latvijas augstākā vieta ar Vidzemes augstienei raksturīgo pauguraino reljefu, izcila ainavu vieta, lai gan labu (vēl jo vairāk - labiekārtotu) skatu punktu nav nemaz tik daudz vai nav vispār. Parka „centrā” atrodas Gaiziņkalns – Latvijas augstākais un Baltijas otrs augstākais reljefa punkts (311,6 m vjl). Gaiziņkalna apskatei izveidota labiekārtota taka. Ziemas sezonā Gaiziņš ar apkārtni ir viena no Latvijas populārākajiem kalnu un distanču slēpošanas vietām. Kā licencētas makšķerēšanas vieta iecienīts ir Viešūra (Kaķīša) ezers. Teritorija ietilpst arī Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Esot Gaiziņkalna dabas parkā, jāsecina, ka Latvijā ir liels ainavu potenciāls, kas šobrīd kā resurss praksē gandrīz netiek izmantots. |
||
|
No nesen atjaunotā skatu torņa Cepurīšu kalnā paveras lielisks skats uz iespaidīgo un mežiem klāto Gaujas senleju ļoti plašā rādiusā. Saskatāmas arī Gūdu klintis. Tornis ietilpst Līgatnes dabas taku teritorijā, kur plašos voljēros var aplūkot Latvijas savvaļas dzīvniekus. |
||
|
Kampišku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams rekonstruēts
1931. gadā pēc arhitekta V. Šervinska plāna. Dievnams ir augsts un
plašs, ar divām cellēm. Rietumu pusē ir augsts taisnstūrveida zvanu
tornis, kuru rotā krusts.
|
||
|
Atrodas t.s. Katoļu kvartālā starp Liepājas, Baznīcas, Tirgus un Raiņa ielām. Dievnams celts 1640. – 1642. g. kā Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera uzticības apliecinājums Polijas karalim. Tajā saglabājies biktssols ar alegoriskiem gleznojumiem (1691. g.), trīs ar rokoko stilā veidotiem kokgriezumiem rotāti altāri, 16. gs. skulptūra “Madonna ar bērnu” u.c. Iepriekš piesakoties, baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses. |
||
|
Kuldīgas apskati ir ieteicams sākt ar tiltu! Šis ir trešais garākais (savā laikā arī viens no modernākajiem) Eiropas ķieģeļu tilts (164 m), kas celts 1873. - 1874. gadā. Sākotnēji tas bija 26 pēdu plats, lai varētu izmainīties divas pretim braucošas karietes. 1. pasaules kara laikā tika uzspridzināti divi tilta posmi, kas atrodas tuvāk Ventas labajam krastam. 1926. g. tiltu atkal atjaunoja, izmantojot dzelzsbetona konstrukcijas. Senais tilts ir sava veida pilsētas simbols un vieta, kur uzņemti dažādu filmu sižeti („Emīla nedarbi” u.c.). 2007. – 2008. gadā tiltu rekonstruēja. No tā paveras lielisks skats uz Ventas rumbu. |
||
|
Atrodas stāvā Tebras (Dzirnavdīķa) ziemeļu krasta augšdaļā (Skolas ielā 1). Ēka celta 19. – 20. gs. mijā kā Aizputes muižas jaunā kungu māja. Tajā atrodas Aizputes novadpētniecības muzejs (no 1999. g.) un Aizputes TIC. Ekspozīcija par Aizputes pilsētas un apkārtnes vēsturi tiek pasniegts saistošā veidā, ļaujot apmeklētājiem iejusties vairāku gadu desmitu seno notikumu atmosfērā. |
||
|
Smeceres krogs atrodas netālu no Madonas pie Smeceres sila. 17. gadsimtā celtajā kroga ēkā atrodas viesu nams, krogs - kafejnīca un mūzikas klubs. Kafejnīcas piedāvājumā gan latviešu, gan mūsdienu pasaules virtuves ēdieni. Vasarā darbojas āra terase. Iespējama banketu rīkošana un apkalpošana. |
||
|
Viens no parka neparastākajiem vēstures objektiem, kas apvīts ar daudzām leģendām un noslēpumiem, par kuriem vēl joprojām nelabprāt izsakās ar to saistītie cilvēki. Zināms, ka bāzi laikā no 1960. – 1962. g. ļoti stingrā slepenībā cēla ~ 10 000 kareivji no citām padomju republikām. Pazemes ejas bija būvētas tā, lai pa tām varētu pārvietoties tikai maza auguma cilvēki. Zem zemes atradās 4 šahtas, no kurām varēja palaist vidējā rādiusa ballistiskās raķetes R – 12 U ar kodolgalviņām. Blakus atradās apkalpojošā personāla telpas, elektrības ģenerators, sakaru centrs u.c. Līdz 2010. g. bāzi varēja apskatīt vietējā gida pavadībā. Tagad to rekonstruē un 2012. g. plāno atklāt Aukstā kara muzeju. Bāze atrodas austrumos no Plateļu ezera, liela meža masīva vidū. |
||
|
Atrodas Valmieras ziemeļdaļā. Valmiermuižas kungu māju (neobaroka stils) laikā no 1764. – 1771. g. cēla Šlēsvigas – Holšteinas – Zodenburgas – Bekas princis Pēteris Augusts Frīdrihs. Vēlākajos laikos tā pieder vairākiem citiem īpašniekiem. Pēc mūsdienās atrodamām liecībām varam spriest, ka muižas kungu māja 20. gs. sākumā bija vienstāvu ēka ar barokālu tornīti un divstāvu blakuskorpusu. Tā bija piemērota kā vasarnīca un medību izpriecu vieta. 1918. g. ēku nodedzina. Divus gadus vēlāk Valmiermuižā ierīko karagūstekņu nometni. Vēlāk kungu mājas piebūvi atjauno un izmanto kā pamatskolu. 1936. gadā ēkā izveido cietumu, kas 2. pasaules kara laikā kļūst par karagūstekņu ieslodzījuma vietu. Pēcāk ēka nodeg, un drupas tiek nojauktas. Līdz mūsdienām ir saglabājies Valmiermuižas tornis, kura telpu griestu gleznojumi tāpat kā parks ir kultūras piemineklis. Mūsdienās blakus vēsturiskajai vietai izveidota Valmiermuižas alusdarītava, un Valmiermuiža ir atguvusi otro elpu. |
||
|
Atrodas 0,3 km ziemeļos no Vecpiebalgas pilsdrupām. Ap 10 m augsto, bet visnotaļ izteiksmīgo Grišku kalnu sauc arī par Piebalgas, Balgas un Veļķu pilskalnu. 13. gs. šeit bijusi svarīga apmetnes vieta ar mākslīgi nostāvinātām nogāzēm un dziļu aizsarggrāvi. Vēstures notikumi ir atstājuši ap metru biezu kultūrslāni. Bezlapu laikā no kalna paveras skats uz Vecpiebalgas baznīcu un pilsdrupu vietu. Pilskalna piekājē ir aka ar Griškavotu. |
||
|
Unikālais tematiskais parks pirmatnējās Piritas upes krastā ir izveidots ar mērķi apmeklētājiem raisīt interesi par seno vikingu diženumu. Iespējas: vikingu pils, buršanās slietenis, smēde, senlaiku spēles, teatralizēti uzvedumi, izbrauciens vikingu kuģi pa Piritas upi bagātību meklējumos, vizināšanās vienkoču laivās, kaujas ar akmeņu metamām ierīcēm, loka šaušana, cirvja mešana, alas un melnā pirts, foreļu makšķerēšana, ekstrēma nakšņošana, ēdināšana u.tml. |
||
|
Akmeņupīte, kas traucas lejā no Augšzemes augstienes uz Dvieti un tālāk – Daugavu straujo tecējumu var novērot tikai pavasaros vai pēc lietavām. Pārējā laikā tā ir sekla upīte ar akmeņainu gultni. Upītes krastos ir izveidota jauka taka ar vairākām atpūtas un ugunskura vietām (ir malka), bet slāpes var veldzēt no avotiem.
|
||
|
Amberfarm jeb Dzintarferma ir ģimenes uzņēmums, kura pamatnodarbošanās ir smiltsērkšķu audzēšana 15 ha platībā, kā arī ogu pārstrāde, tirdzniecība un vairumtirdzniecība. Uzņēmumā audzē ogas un izstrādā tādus produktus kā smiltsērkšķu sula, sīrups, sukādes, marmelāde, ievārījums, želejkonfektes, karameles, eļļa, zefīrs, ko viesiem ir arī iespēja nodegustēt un iegādāties. Saimniecībā tiek uzņemti viesi ekskursijās un meistarklasēs, kurās iepazīstina ar smiltsērkšķu plantācijām un pārstrādes cehu. Ir izveidotas 3 dažādas eksursijas programmas ar dažādām iespējām iepazīt smiltsērkšķi kā unikālu ogu un smiltsērkšķu produkciju. |
||