| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Bērziņu mājās cep brīnumgardu kviešu un rudzu maizi pēc senām dzimtas receptēm. Garšu un smaržu maizei piedod īpašā krāsns, kurai ir vairāk nekā 70 gadi. Maizi iespējams pasūtīt vai, iepriekš piesakoties, izveidot un izcept paši savu kukulīti. |
||
|
Kalētu muižas bijušais medību dārzs. Muižas laikos šeit ierobežotās platībās turēja meža dzīvniekus, kuru medības bija populārs muižniecības izklaides veids. Parkā uzmeklējams piemiņas akmens Krievijas imperatoram Aleksandram III, kurš šeit nošāvis briedi (irsi). No Kalētiem Latvijas teritorijā „ienāca” staltbrieži, kurus medību vajadzībām 1848. g. atveda no Vācijas. Parkā izveidotas takas un atpūtas vietas. |
||
|
Bioloģiskā lopkopība. Saimniecībā audzē dažādus dzīvniekus – Galoveju šķirnes liellopus, Merino aitas, kazas, muflonus, dažādus mājputnus un sliekas, kur katram dzīvniekam ir sava svarīga loma. Piedāvā dzīvnieku apskati un ieskatu bioloģiskajā saimniekošanā, atpūtu pie dabas. |
||
|
No Nidas centra gar Kuršu jomas promenādi ir jādodas Preilas (ziemeļu) virzienā. Pēc ~ 15 min gājiena kreisajā pusē paceļas augsta kāpa – Ošves kalns (Uošvės kalnas), kuras galā slejas simpātisks divstāvīgs koka namiņš ar lielisku skatu uz Kuršu jomu. Te vasaras pavadījis Nobela prēmijas laureāts – izcilais vācu rakstnieks Tomass Manns (1875. – 1955.). T. Manns Nidā nodzīvoja trīs vasaras (1930. – 1932.), kur strādāja pie dažādiem darbiem, t.sk. romāna – „Jāzeps un viņa brāļi". |
||
|
Zviedru skansts (Kuces kalns, Jumpravas kalns).Viduslaiku nocietinājums.
Valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis. Zviedru
skanste (Jumpravas kalns, Kuces kalns) – viduslaiku nocietinājums.
Piemineklis atrodas Staru ciemā 450 m uz A no Atspuku dzirnavām, 70 m
uz DA no Jumpravmuižas drupām. Tas ierīkots plašas augstienes tagad
priedēm noaugušajā DA nogāzē. Šeit atrodas ar 0,7 – 1 m dziļu grāvi
ārpusē un 1 – 1,5 m augstu valni iekšpusē norobežota teritorija. Nocietinājumu
rietumu gals postīts ar jaunizveidoto ceļu uz Jumpravmuižas
drupām.
|
||
|
Limbažos, Cēsu un Dailes ielu krustojumā atrodas Latvijas himnas autoram veltītais piemineklis. Pieminekļa autori ir tēlnieki Z. Rapa un J. Rapa. Pieminekli atklāja 1998. gada 16. maijā, kad Limbažos svinēja 775 gadu jubileju. |
||
|
Vecajā baznīcas skolā ierīkotajā Limandas ēdnīcā var nobaudīt garšīgus ēdienus. Gardo ēdienu gatavošanā ir izmantoti dabīgi un apkārtnes tīrumos audzēti dārzeņi. Zivju ēdieni ir gatavoti no vietējo zvejnieku piegādātajām zivīm. Blakus ēdnīcai atrodas rokdarbu veikals. |
||
|
Neliela pilsētiņa ceļā no Rīgas uz Bausku. Pilsētas vārds rakstiskajos avotos ir pieminēts 1492. g. Apskatāma luterāņu baznīca un bijušās muižas parks. |
||
|
Apmeklētāji tiek pieņemti visa gada garumā, bet vislabākais saimniecības apmeklēšanas laiks ir pavasaris un vasara. Saimniecībā norisinās lekcija par augiem 45 minūšu garumā, pēc kuras seko 30 minūšu augu kolekcijas apskate ārā. |
||
|
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens atrodas Jaunstašuļu ciemā krūmiem
noaugušā vietā pie kādām neapdzīvotām mājām. Bez zinātāja to grūti
atrast. Akmens augstums no zemes 0,75 m, apkārtmērs pie zemes 5,85
m. Tā virsmā cilvēka pēda, kuras garums 0,3 m, platums 0,09 m, dziļums
0,02. Bijusi vēl otra pēda, tā acīmredzot nodrupusi. Akmens ziemeļu sānā
it kā iecirsti trīs pakāpieni.
|
||
|
Meklējams Zirgu salas dienviddaļā – uz t.s. Golodova dambja. Tornis pieejams kājāmgājējiem un velobraucējiem. Automašīna jāatstāj pie Ezermalas ielas. No torņa redzams plašs skats uz daļēji aizaugušo Liepājas ezera ziemeļdaļu. Laba putnu vērošanas vieta. Ietilpst Liepājas ezera dabas lieguma teritorijā. |
||
|
Izskata ziņā – visnotaļ etnogrāfisks ciems, kam ir sādžas plānojums un Latgales novadam raksturīgās ēkas ar apdarinātiem logiem un ažūrām fasādēm. Slutišķu vecticībnieku mājā ir izveidots muzejs (Naujenes novadpētniecības muzeja filiāle), kurā var iepazīt vecticībnieku kultūrvidi un tradīcijas. No blakus esošā Daugavas ielejas krasta paveras viena no neparastākajām Latvijas kultūrainavām. Tiem, kam patīk doties garākos pārgājienos, var aizstaigāt līdz aptuveni kilometru tālajai Slutišku kraujai, no kuras paveras ne mazāk iespaidīgi skati. Vasara 2018.
|
||
|
Ainaviskā plāna Joniškeļo muižas parks izveidots 18.gs. otrajā pusē. 19.gs. sākumā pārveidots un paplašināts. Cauri parkam tek Mažupe. No muižas ciematiņa puses abās pusēs gājēju taciņai stiepjas liepu aleja. Muižas priekšā – liels laukums. Parkā aug pāri pat 20 šķirņu vietējo koku un krūmu, un vairāk kā 30 šķirņu un formu introducentu. Ievērojamas un vērtīgas ir divas parastās jeb “čūskas zaru” formas egles, savdabīga parastā ligzdas formas egle. Tāpat šalc Lietuvā diezgan reti sastopamās rietumu zelta tūjas, parastais dažādlapu ozols, divstumbru sudrabkļava, pelēkais riekstkoks. Parkā viz trīs dīķi. |
||
|
Izbraucot no Rīgas, maršruts ved cauri vēsturiskajam Jūrmalas kūrortam līdz Pūres Šokolādes muzejam, kur ir iespējams ne vien redzēt Pūres šokolādes produkciju, bet arī to nogaršot. Tālāk dodieties uz Sabili un tur esošo Vīna kalnu. Apmeklējiet vietējo vīna darītavu, kurā izrādīs vīnogu dārzu un pastāstīs par vīnogu audzēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos mūsdienās, kā arī - dzērienu degustācija. Pēc tam dodieties uz apburošo Kuldīgu, kur arī ir iespējams degustēt vīnus. Nākamajā dienā dodieties uz eko vīnu degustāciju Aizputē un Durbē, un pēc tam dodieties uz Liepāju, kur iespējams izbaudīt smilšaino jūras pludmali, māksliniecisko atmosfēru un nozīmīgo militāro mantojumu Karostā. Tālāk maršruts ved gar jūras piekrasti līdz Pāvilostai, kur jūs variet doties izbraucienā ar tradicionālu zvejnieku laivu. Alsungā - Suitu sievas un tradicionālā latviešu virtuve. Pēc tam dodieties pastaigā gar Jūrkalnes stāvkrastiem, un tālāk - uz Ventspili. Nākamajā dienā apmeklējiet vietējo zvejnieku, lai redzētu zivju kūpināšanas procesu. Pastaiga gar Kolkas ragu, kur atklātā jūra satiekas ar Rīgas jūras līci. Dodoties atpakaļ uz Rīgu, apmeklējiet vīndari Talsos. |
||
|
The tour begins in Riga with its Art Nouveau district and Old Town. Make your way to Sigulda by train. A hilly road passes Gutmana Cave, Turaida Castle and Krimulda Castle which stand on the hillsides of the Gauja river valley. The road continues to Limbaži, which is a typical Latvian provincial town. Further on you reach the Baltic Sea coast and Salacgriva, which is famous for its fishing traditions and lamprey. Outside Salacgrīva town there are rare coastal meadows and lagoons. After crossing the Latvian-Estonian border point, the road winds through old coastal villages - Ikla, Treimani, Kabli and Häädemeeste before rejoining the Via Baltica. At Pärnu explore Ruutli pedestrian street and the old fortifications. It is time to cross to the islands - the route passes through the small island of Muhu. Visit the local fish cafe at Livi and ethnographic fishermens’ village of Koguva. Then the route leads to Saaremaa island over a causeway. The main sites on the route are 'Valjala maalinn' – one of the most attractive hill forts in Estonia, the Valjala church, and meteorite craters of Kaali. By bus you head to the Estonian capital, Tallinn, charming with its medieval Old Town. From there take a tour of a former Soviet submarine base at Paldiski, a memorable reminder of recent history. |
||
|
Viens no retajiem brīvdabas objektiem, kas liecina par pasaules mērogā unikālo Baltijas ceļu, kur rokās un vienā ķēdē sadevās trīs valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji. Piemineklis atrodas pie bijušā Unguriņu robežas pārejas punkta pie Latvijas – Igaunijas robežas. Uzstādīts 2009. gada 23. augustā, Baltijas ceļa 20. gadadienā. To veidojis metālmākslinieks Andris Dukurs. |
||
|
Celts 19. - 20. gs. mijā. Blakus tam - Vēršupītes labajā krastā atrodas viens no populārākajiem Latvijas sēravotiem – t.s. “Ķirzaciņa”. Avots iztek no akmenī veidotas ķirzakas veidola, kas tapis 1949. g. (tēlnieks J. Bajārs). Tā ūdens ir veselīgs lietošanai gan iekšķīgi, gan ārīgi. Netālu no paviljona uzmeklējama Jāņa Lībieša alejas zīme. J. Lībietis strādāja par Valsts Ķemeru sēravotu iestādes direktoru no 1928. – 1944. gadam. |
||
|
Vēl viena no Kurzemes piekrastes krasta aizsardzības baterejām.
|
||
|
SIA “Saldus pārtikas kombinātā” top piena konfektes “Gotiņa”, īrisi, šerberti, marmelādes un konfekšu krēmi no dabīgām izejvielām. Svaigo pienu iegūst no vietējām zemnieku saimniecībām, citas, ražošanas procesā nepieciešamās izejvielas, tuvākajā apkaimē. Dabiskās piena konfektes “Gotiņa” tiek ražotas bez pārtikas piedevām, turklāt katra konfekte tiek ietīta ar rokām. Tāpat konditorejā top tortes, kūciņas, pīrāgi u.c. gardas lietas. |
||
|
Bioloģiski sertificēta zemnieku saimniecība. Ražo zaļumus, dārzeņus, mikrozaļumus, dārzeņus un ogu pulveri (gārsa, balanda, pienenes, nātres, virza). Audzē visu cauru gadu. Piedāvā produktu piegādi Rīgā, Valmierā, Cēsīs un Siguldā. |
||