Country Holidays
101-120 / 125
No Name Description
N/A

Ramocku stacija  atklāta  1889. gadā  reizē ar dzelzceļa Pleskava-Rīga atklāšanu. 1916.gadā pēc jauna dzelzceļa izbūves līdz Gulbenei, šīs stacijas nozīme ievērojami pieauga. 1918.gadā tā kļuva par divu dažādu sliežu platumu dzelzceļa  iecirkņu saskares  staciju. Intensīva vilcienu kustība caur šo staciju tika izvērsta Brīvības cīņu laikā. Sadursmes pie Ieriķu stacijas notika  jau 1918.gada decembrī. 1919.gadā jūnijā te sākās Cēsu kaujas. Starp Cēsīm un Ieriķiem vācieši uzbruka igauņu bruņuvilcienam. Par dažādiem nopelniem Brīvības cīņu laikā Ieriķu apkaimē, vairāki karavīri saņēma apbalvojumus, arī Lācplēša kara ordeņus.1919. gadā stacija nodēvēta par Ieriķiem. Otrā pasaules kara laikā te atradās lokomotīvju depo.1953.gadā depo vietā izveidoja stratēģiskās rezerves tvaika lokomotīvju bāzi. Pēdējā tvaika lokomotīve L-3599 Ieriķu bāzi pameta 2002.gadā un tagad ir redzama kinopilsētā Cinevilla.Ieriķu stacija vairākkārt pārbūvēta.Otrā pasaules kara laikā nodedzināta pavisam. 1956.gadā uzbūvē pašreizējo ēku.
N/A
A coast guard facility was located near the village of Užava during Soviet times. There is a lack of information about the use of the facility at this time.
N/A
This extremely secret bunker was one of the most important facilities in Soviet Latvia in the event of a nuclear attack. Under the code name of “Rest Home,” the bunker is nine metres under the ground at the Līgatne Rehabilitation Centre, and it would have been the place where Soviet Latvian government officials would have gone in the event of an attack. The status of a secret object was lifted only in 2003. The underground installation has been preserved fully.
N/A

Brāļu kapos apbedīti aptuveni 2000 karavīru. Pirmos kritušos strēlniekus — Andreju Stūri, Jēkabu Voldemāru Timmu un Jāni Gavenasu — apbedīja 1915. gada 15. oktobrī. Sākot ar 1915. gadu, kapos sāka apbedīt Pirmā pasaules kara kaujās kritušos strēlniekus, vēlāk Februāra revolūcijas laikā nošautos kareivjus. Stučkas valdības laikā 1919. gada pavasarī šeit apbedīja Brīvības cīņās pret vācu vienībām un Dienvidlatvijas brigādi kritušos latviešu strēlniekus. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Brāļu kapos apbedīja ap 800 Latvijas armijas kareivjus un virsniekus. 1941.—1942. gadā Brāļu kapos apbedīja 15 nacionālos partizānus, kā arī pārapbedīja komunistiskā režīma terora upurus. Līdz 1944. rudenim šeit apbedīja arī vairākus desmitus bijušās Latvijas armijas virsnieku un karavīru, kuri bija dienējuši Latviešu policijas bataljonos un Latviešu leģionā.

Abās pusēs ieejas vārtiem (augstums 10 metri, platums 32 metri) divas jātnieku skulptūru grupas (augstums 3,3 metri). Liepu gatve (205 metri) savieno vārtus ar galveno terasi, kuras centrā novietots 1 metru augsts mūžīgās uguns altāris, bet abās pusēs ozolu birzis. No terases abpusējas kāpnes ved uz regulāri veidotu kapulauku. Tā malās atrodas divas "Mirstošo jātnieku" skulpturālās grupas (augstums 3,6 metri), vidus daļā atrodas augstcilnis "Kritušie brāļi". Pret katru kapa vietu novietota smilšakmens vai plienakmens plāksnīte ar kritušā uzvārdu un vārdu vai uzrakstu "Nezināms". Ansambli noslēdz 6 metrus augsta siena ar Latvijas apriņķu un pilsētu vēsturiskajiem ģerboņiem. Pie sienas atrodas četri senlatviešu karavīru tēli, kas simbolizē Latvijas novadus - Kurzemi, Zemgali, Vidzemi un Latgali, bet tās centrā uz 9 metrus augsta sienas masīva paceļas monumentāla figūra "Māte Latvija", kas noliekusi vainagu pār kritušajiem dēliem. Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir izcirsts no Allažu šūnakmens, izmantots arī Itālijas travertīns un smilšakmens.

Pirmmetu izstrādāja tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Aleksandrs Birzenieks, Pēteris Feders un Andrejs Zeidaks.
N/A
In the small town of Pļaviņas, at the place where the Skanstupīte River flows into the Daugava (Friendship Park), there are the remnants of a set of small and low fortifications known as the Swedish bastions. This was a place of military and political importance, because here was the place where the boundaries of Vidzeme (under Swedish rule), Latgale (under Polish rule), and the Duchy of Kurzeme (on the opposite side of the river) all came together. In 1625, the Swedes were defeated by the Poles here, and Swedish King Gustav Adolf almost lost his life. Medieval bastions of this kind can be seen in some other places of Latvia, as well.
N/A
Another example of a costal defence battery along the Kurzeme shoreline is found here.
N/A
The Plāņciems missile base is in the forests of Bārta and is not easy to access. This special air defence facility is being dismantled for the purpose of obtaining building materials.
N/A
Liepene, in the Ventspils District, was once home to a coast guard division. The facilities are now privately owned and offer accommodations to tourists.
N/A
The zenith missile brigade and its communications headquarters were used for the provision, planning and co-ordination of radio communications. The object is all but abandoned, but it is owned by the Latvian Repatriation Centre and the Christian Mission.
N/A
This facility is used for military and tactical training at this time. The facility can be used for automobile and motorcycle racing, testing drives, and security training, all of which must be arranged in advance. The surrounding nature reserve offers a chance to look at local plants and animals.
N/A
One of the largest tank bases in the Baltic War District was located during Soviet times just South of Gardene. The territory has largely been abandoned, and there are just a few remnants of the buildings that were once there. If you drive down the Dobele-Annenieki road, you will find a paved military road splitting off from it. It is still used today. The buildings and urban planning of Gardene are also of interest – during the Soviet era, soldiers and their families lived there.
N/A

Ezeres kultūrvēstures un novadpētniecības materiālu krātuve “Muitas nams” ir izveidota vēsturiski nozīmīgā ēkā, kur, II pasaules kara noslēgumam tuvojoties, 1945. gada 8. maijā tika parakstīts  Kurzemes katlā ielenkto vācu karaspēka daļu kapitulācijas akts. Ar to tiek uzskatīts, ka Ezerē faktiski beidzies II pasaules karš.

Krātuves materiālu ekspozīcijas ir no Ezeres pagasta senvēstures līdz šodienai, tai skaitā ezernieku vaļasprieki.
N/A
This is one of the most visually expressive coastal defence batteries in Latvia. Why? Because most it has been fully or at least partly washed into the sea, creating a truly unusual landscape, particularly during stormy weather. This is an historical monument which is subject to the mighty power of Mother Nature. The battery can also be seen from the Northern breakwater of Liepāja. It’s worth hiking the four kilometres along the beach to the Northern Forts. Along the way, you can take a look at the No. 23 Coastal Defence Battery.
N/A

Redāns ir 19. gadsimta beigās celtā Liepājas Jūras cietokšņa daļa, kur notikušas Latvijai nozīmīgas cīņas. Lai gan uzbūvētie nocietinājumi ap Karostu tika atzīti par stratēģisku kļūdu un vairums no tiem saspridzināti, Redāns palicis teju neskarts. Tā ir arī vienīgā nocietinājuma daļa, kur notikusi reāla karadarbība.Par liecina ložu šautie caurumi sienās.

1919. gada 14. novembrī šeit notika brīvības cīņas par neatkarīgu Latviju, aizstāvot Liepāju pret Bermonta karaspēku. 14. novembra rītā, pārejot aizsalušo Tosmares ezeru, bermontiešu kājnieki ieņēma Redānu. Taču dažu stundu laikā liepājnieki veica niknu pretuzbrukumu, un vāciešiem nācās atkāpties.

Jūnijā, jūlijā un augustā katru dienu plkst. 11.00–17.00 pie Redāna gaidīs zinošs gids, kas būs gatavs pastāstīt vairāk par Liepājas cietoksni un vēsturiskajiem notikumiem Karostā. Cena – 2 EUR no personas.
N/A

Ikšķiles vārds Pirmā pasaules kara laikā izskan saistībā ar diviem notikumiem – Ikšķiles priekštilta nocietinājumiem (Nāves sala) un kaujām pie Mazās Juglas upes.

1917. gadā 1. septembra rītausmā Vācijas impērijas armija uzsāka uzbrukumu iepretim Ikšķilei ar mērķi ieņemt Rīgu un saņemt gūstā Krievijas 12. armiju. Ar spēcīgu artilērijas atbalstu vācu vienības izsita Krievijas armijas karavīru daļas no Ikšķiles pozīcijām, kas savukārt ļāva Vācijas armijas karavīriem pa trim pontonu tiltiem šķērsot Daugavas upi.

1.septembra pēcpusdienā vācu izlases vienības sasniedza Mazās Juglas upes apkārtni pie Tīnūžiem, kur tām negaidīti ceļu aizšķērsoja no rezerves steigā atsauktā 8000 vīru lielā 2. latviešu strēlnieku brigāde, kura ieņēma pozīcijas gar Mazās Juglas upi. Latviešu strēlniekiem tika pavēlēts aizkavēt vācu karavīrus, līdz visa 200 00 vīru lielā Krievijas 12. armija izies no aplenkuma, nenokļūstot vācu gūstā. Latviešu strēlnieki savu uzdevumu izpildīja pilnībā, diennakti cīnoties pret gandrīz desmitkārtīgu vācu pārspēku. Kauja pie Mazās Juglas upes bija viena no traģiskākajām un reizē viena no leģendārākajām Latvijas vēstures lapaspusēm. "Tīnūžu muižā" ir izveidota 1. Pasaules kara tēmai un Juglas kaujām veltīta ekspozīcija.
N/A

The Karosta prison cannot be described, it must be experienced and survived. That’s an opportunity for everyone. This is the best example in Latvia as to how the military heritage can be used for tourism purposes. Others can learn from this site.
N/A

Latvijas un Igaunijas Neatkarības karā nenovērtējami nozīmīgas bija tieši Cēsu kaujas 1919.gada jūnijā.Atpūtas vieta-kempings "Amatas upe" ir lieciniece tieši šo un vairāku citu kara notikumu norisei - par to liecina vēsturiskie avoti muzeju arhīvos, kā arī mūsdienās redzamās aprises dabā.

Par to, kur un kā sākās varoņstāsts, kas noslēdzās ar abu kaimiņtautu: igauņu un latviešu brīvību, ir iespējams uzzināt arī dažādu veidu programmās - stāstījumā par Cēsu kauju noslēpumiem un dažādu veidu pārgājienos vai izbraucienos pa galvenajām Cēsu kauju vietām, vai arī Cēsu kauju aizraujošā "izspēlēšanā". Atpūtas daļā - apmeklētājiem ir iespēja nobaudīt spēcinošu "kara zupu". Ekskursijas pa Cēsu kauju vietām-dažāda ilguma, izstrādāsim tieši jums piemērotu variantu!
N/A
In Soviet times, the border guards of Ventspils established a major complex of buildings, open areas and various objects. Most of these are no longer in use, and the area is not under guard.
N/A
The Soviet Border Guard facility at Mērsrags was the start of the border regime zone. Absolutely nothing of the facility is left for perusal today.
N/A
Today there’s a single-family farm and not much else, but at one time Olmaņi was the site of two important coastal batteries collectively known as “Krastnoflotskaya.” Until 1955, the one to the South of Olmaņi, there were four 152-mm Kane type cannons, which were manufactured during World War I and were widely used to protect the coastal territory of the Baltic Soviet republics of Latvia and Estonia during the rule of the Soviet regime. Small concentric ramparts of earth are all that’s left there today. After 1955, to the North of Olmaņi, another battery was installed with four MY-2 152-mm cannons. They had a range of 25 km. The battery remained in battle readiness until 1975, when it was turned into a reserve facility. It’s not easy to find, but it’s worth the search. The platforms for the cannons and the subterranean bunkers are still there. This was indeed one of the most impressive coastal batteries along the shores of the Baltic Sea.