| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Plaša teritorija dienvidos no Pāvilostas, kur izvietotas kādreizējās padomju armijas apvienotās noliktavas un naftas bāze. Pašlaik teritorija tiek izmantota celtniecības materiālu ieguvei un kā kokapstrādes darbnīcas. Pie teritorijas izvietotas brīdinājuma zīmes "Bīstami, apdraud dzīvību", kas jārespektē!
|
|
 |
Papes aviācijas poligonā, kas atradās jūrā, netālu no krasta - notikusi šaušanas apmācība un aviācijas bumbu mešana uz mērķiem. Jūrā saglabājušies bijušie nogremdētie kuģu vraki un mērķi. Virs ūdens saglabājies vien kuģa masts. Pēc Andra Maisiņa sniegtās informācijas, arī Papes ezera ziemeļdaļā ir bijis aviācijas mērķis - no riiepām veidots lidmašīnas siluets.
|
|
 |
Doles salā (Latvijas lielākā upju sala) atrodas Doles muižas dzīvojamā ēka (celta 1898. g.) - Lēvisu of Menāru dzimtas īpašums. Doles muižas ēkā ir izveidots Doles muzejs ar bagātīgu eksponātu klāstu, kas vēsta par cilvēku dzīvi Daugavas krastos. Blakus esošajā parkā (etnogrāfiskas ēkas, nēģu un lašu tači) atrodas arī pieci unikāli lielgabali, kas uzieti Salaspilī, ceļot jauno stadionu. Šajā vietā 1910. Gadā atradās cara armijas karaspēka nometne un tika atklāts piemineklis Pēterim I. Vēl viens no šeit atrastajiem lielgabaliem atrodas paša muzeja ekspozīcijā.
|
|
 |
Staldzenes Zenītraķešu brigādes divizions izvietots plašā teritorijā ar skaita un izmēra ziņā apjomīgu ēku kompleksu. Daļa no celtnēm tiek privāti apsaimniekota, it kā ierīkota zivju kūpinātava. Pārējās ēkas ir pamestas, izmantotas būvmateriālu ieguvei un nedrošas.
|
|
 |
No Bauskas pils pagalmā redzamiem lielgabaliem neviens nav atrasts pilī, bet ir nākuši no dažādākām Zemgales vietām. Četri lielākie lielgabali, kas ir labāk saglabājušies čuguna lielgabali Latvijā ir nākuši no Jaunsvirlaukas puses un atrasti Lielupes krastā iepretim Emburgai. Pagaidām vienīgais pilī atrastais lielgabals atrodas pils Dienvidaustrumu tornī un apskatāms izstādē par pils militāro vēsturi. Vai kāds no lielgabaliem ir piedalījies kādā no kaujām grūti spriest. Bauskas pilī atrastais lielgabals atrasts pielādēts, no tā stobra tā tīrīšanas laikā ir izvilktas divas lielgabala lodes un cik vēl tur iekšā nav zināms. Šobrīd Bauskas pilī atrodas Latvijā lielākā lielgabalu kolekcija.
|
|
 |
Redāns ir 19. gadsimta beigās celtā Liepājas Jūras cietokšņa daļa, kur notikušas Latvijai nozīmīgas cīņas. Lai gan uzbūvētie nocietinājumi ap Karostu tika atzīti par stratēģisku kļūdu un vairums no tiem saspridzināti, Redāns palicis teju neskarts. Tā ir arī vienīgā nocietinājuma daļa, kur notikusi reāla karadarbība.Par liecina ložu šautie caurumi sienās. 1919. gada 14. novembrī šeit notika brīvības cīņas par neatkarīgu Latviju, aizstāvot Liepāju pret Bermonta karaspēku. 14. novembra rītā, pārejot aizsalušo Tosmares ezeru, bermontiešu kājnieki ieņēma Redānu. Taču dažu stundu laikā liepājnieki veica niknu pretuzbrukumu, un vāciešiem nācās atkāpties. Jūnijā, jūlijā un augustā katru dienu plkst. 11.00–17.00 pie Redāna gaidīs zinošs gids, kas būs gatavs pastāstīt vairāk par Liepājas cietoksni un vēsturiskajiem notikumiem Karostā. Cena – 2 EUR no personas. |
|
 |
Šķiet, ka viena no mūsdienās „teiksmām” visapvītākā Padomju armijas teritorija. Padomju laikā šeit atradās rezerves aviācijas lidlauks, kodolieroču noliktavas (... 50 km attālumā no valsts galvaspilsētas), kas bija nomaskētas zem diviem ar zemi apbērtiem un veģetāciju apaudzētiem betona angāriem. Publiskajā vidē ir atrodamas ziņas, ka noliktavās ir glabājusies 430 km smaga termiskā kodolbumba RX – 24 un 1030 kg smagā RX – 26 koldolbumba ar dažāda tipa kodollādiņiem, kā arī ar kodollādiņiem aprīkotās gaiss – zeme tipa raķetes. Kas gan būtu palicis pāri no Rīgas un valsts (Baltijas valstīm? Ziemeļeiropas?), ja šeit būtu noticis kāds negadījums? Šobrīd lidlauks ir slēgta teritorija.
|
|
 |
Arī pie Užavas ciema Padomju laikā atradies krasta robežapsardzības postenis. Par tā pašreizējo izmantojumu vēl trūkst informācijas, bet kopumā teritorija izskatās pamesta un neapsaimniekota. Ēku stāvoklis ir nožēlojams. Saglabājušies zemes vaļņi, bijušās noliktavas (?), asfaltēti laukumi un sarkani ieejas vārti.
|
|
 |
Pēc aculiecinieku stāstiem, padomju laikā līdz Kolkasragam (jūrai) bija iespējams aiziet tikai robežsargu pavadībā atsevišķos gadījumos. Padomju krasta robežapsardzības postenis atradās Kolkas ciemā - vietā, kur tagad izvietoti Latvijas Krasta apsardzes spēki. Objekts civilām personām ir nepieejams. Attēlā - objekts nr. 30004, kas tāpat kā Kolkasrags un piekraste kopumā bija robežsargu rūpīgi apsargāta.
|
|
 |
Ložmetējkalns Tīreļpurvā ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis - vienīgais kultūrvēsturiskais liegums Latvijā (Ziemassvētku kauju piemiņas parks). Vērts uzkāpt tā atjaunotajā skatu tornī, no kura redzams Maztīreļa purvs ar bijušo vācu šaursliežu dzelzceļa līniju, kas to šķērso ziemeļu - dienvidu virzienā (dabā iezīmējas kā lielāku koku rinda purvā). Ložmetējkalna, Tīreļpurva un Mangaļu māju apkārtnē ir saglabājušās Baltijas mērogam unikālas liecības par I pasaules kara fortifikācijas būvēm un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām. Mangaļos var apskatīt kaujām veltītu ekspozīciju, t.s. "Vācu valni" u.c. Pa teritoriju izvadā zinoši gidi. Parkā notiek arī tematiski un izglītojoši pasākumi.
|
|
 |
Ramocku stacija atklāta 1889. gadā reizē ar dzelzceļa Pleskava-Rīga atklāšanu. 1916.gadā pēc jauna dzelzceļa izbūves līdz Gulbenei, šīs stacijas nozīme ievērojami pieauga. 1918.gadā tā kļuva par divu dažādu sliežu platumu dzelzceļa iecirkņu saskares staciju. Intensīva vilcienu kustība caur šo staciju tika izvērsta Brīvības cīņu laikā. Sadursmes pie Ieriķu stacijas notika jau 1918.gada decembrī. 1919.gadā jūnijā te sākās Cēsu kaujas. Starp Cēsīm un Ieriķiem vācieši uzbruka igauņu bruņuvilcienam. Par dažādiem nopelniem Brīvības cīņu laikā Ieriķu apkaimē, vairāki karavīri saņēma apbalvojumus, arī Lācplēša kara ordeņus.1919. gadā stacija nodēvēta par Ieriķiem. Otrā pasaules kara laikā te atradās lokomotīvju depo.1953.gadā depo vietā izveidoja stratēģiskās rezerves tvaika lokomotīvju bāzi. Pēdējā tvaika lokomotīve L-3599 Ieriķu bāzi pameta 2002.gadā un tagad ir redzama kinopilsētā Cinevilla.Ieriķu stacija vairākkārt pārbūvēta.Otrā pasaules kara laikā nodedzināta pavisam. 1956.gadā uzbūvē pašreizējo ēku. |
|
 |
Šis īpaši slepenais bunkurs ar segvārdu "Pansionāts" bija viena no stratēģiski svarīgākajām vietām Padomju Latvijā kodolkara situācijas gadījumā. Rehabilitācijas centra "Līgatne" teritorijā 9m dziļumā zem zemes atrodas labiekārtots bunkurs, no kura kara gadījumā tiktu vadīta valsts, kur uzturētos tās galvenās civilās un militārās personas, kas palīdzētu izdzīvot republikai kodolkara apstākļos. Bunkuram slepenības zīmogu noņēma tikai 2003. gadā, kamdēļ līdz mūsdienām ir saglabājies viss autentiskais pazemes aprīkojums. Bunkuru var apskatīt zinoša gida pavadībā, kā arī paēst tipiskas padomju laika pusdienas. Šāda tipa objekts tik labā stāvoklī ir vienīgais Baltijas valstīs, iespējams - arī vienīgais visā padomju bloka valstīs.
|
|
 |
Liela meža masīva paslēptais un ieskautaos objekts pašlaik ir pamests un netiek izmantots. No tā līdz jūras krastam ir 0,6 km, kur redzamas vēl vienas ēkas paliekas.
|
|
 |
Bez jau šajā datu bāzē pieminētajiem Liepājas Ziemeļu fortiem, krasta baterejām un Karostas, Liepājas pilsētas perimetrā atrodas arī citi un iespaidīgi šīs sistēmas elementi, no kuriem, esot Liepājā, būtu vērts apskatīt Luneti (Tosmares ezera dienviddaļa), Vidusfortu (starp Grīzupes ielu un 14. Novembra bulvāri), Austrumu fortu (dienvidos no Brīvības ielas un ziemeļos no Liepājas ezera), Dienvidu fortu (pie Pērkones kanāla) un Vecos fortus pie stadiona „Olimpija”. Visas minētās vietas ir brīvi pieejamas, taču jāievēro piesardzības pasākumi to apskates laikā, jo savulaik saspridzinātie forti var būt bīstami apmeklējumiem no iekšpuses.
|
|
 |
Ar Kara muzeja informatīvo atbalstu Garā kāpā pie Antiņiem ir rekonstruēta daļa latviešu strēlnieku nocietinājumu sistēmas. Aspkatāmas ierakumu pozīcijas un vairākas zemnīcas. Netālu atrodas bijusī un no dzelzsbetona veidotā medikamentu glabātuve. |
|
 |
Spilves pļavas tika izmantotas kara aviācijas vajadzībām jau 1. Pasaules kara laikā. 1922. gadā bumbu sabojātā lidlauka atjaunošanu veica Latvijas Republikas Aviācijas divizions Jāzepa Baško vadībā. Drīz pēc tam Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā pie Rīgas - Bolderājas dzelzceļa atzara un šosejas iekārtoja arī civilo lidostu, kuru no Rīgas pilsētas nomāja Latvijas Pasta un telegrāfa departaments. |
|
 |
Saraiķu 15. radiotehniskās brigādes uzdevumus bijis Padomju savienības jūras krasta robežapsardze. Šobrīd objekts tiek pārdots.
|
|
 |
Vienīgā Latvijas kafejnīca, kurai ir ļoti neparasts - militārās tehnikas un citu atribūtu, t.sk. - Padomju armijas interjers. Arī tās dārzā ir apskatāmi interesanti eksponāti - artilērijas šāviņi, lidmašīna, kara automašīnas u.c. Tiešām vērts ieiet un izdzert kafiju.
|
|
 |
Kādreizējais tanku poligons, par kuru mūsdienās vairs vēsta tikai netiešas liecības (sk. stāstu).
|
|
 |
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, arī šobrīd Papes krasta robežapsardzības komplekss daļēji tiek izmantots Latvijas robežsargu dienesta vajadzībām. Padomju laikā te atradās liels (t.sk. dzīvojamo ēku) komplekss, no kura lielākā daļa šobrīd ir pamesta. Saglabājušies vecie vārti un atsevišķa padomju armijas laika atribūtika.
|
|
