Atpūta laukos
2341-2360 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Bistro un konditoreja - kafejnīca "Silva" atrodas Jelgavas pilsētas centrā. Vasarā ir pieejama āra terase. Cep svaigas smalkmaizītes, kūkas, kliņģerus, plātsmaizes, pīrādziņus un cepumus. Sadarbojas ar vietējiem ražotājiem.

Latviešu virtuve: Speķa pīrādziņi, kartupeļu pankūkas, miežu – kartupeļu biezputra ar speķa mērci, uzpūtenis ar pienu. Ziemas saulgriežu laikā – pelēkie zirņi ar speķi.

Īpašais ēdiens: „Hercoga bura” – krāsnī cepta cūkgaļa ar karamelizētiem skābētiem kāpostiem, ceptiem dārzeņiem un saknēm, brūkleņu biezeni un mārrutkiem.
N/A

Kempings, pirts jūras krastā, piknika vietas, atpūta romantiskā namiņā kokā un nakšņošana teltīs, nojumes īre, vietas īre pasākumiem brīvā dabā.
N/A

Redzama jau pa lielu gabalu no abiem Daugavas krastiem. Baznīcu cēla 1909. - 1913. gadā. Kā interesants ir jāmin fakts, ka tās būvniecībā izmantoto sarkano ķieģeļu kvalitāte bijusi slikta, tādēļ kopš 1939. g. ir nomainīti ap 60 000 ķieģeļi! Neskatoties uz to, dievnams ir nominēts kā viena no iespaidīgākajām Latvijas sakrālajām celtnēm. Tās būvniecībā pielietoti neogotikas stila dekoratīvie elementi, bet interjera iekārtas - altāris, kancele, ērģeļu luktas, baznīcēnu soli un mūsdienās izgatavotie biktssoli ir veidoti gotiskās formās. Ērģeles būvētas 1931. gadā. Baznīca cieta 1. pasaules kara laikā un to atjaunoja 1921. g. To ieteicams apmeklēt gida pavadībā.
N/A

Dzērieni no Kurzemē augušiem un pašu lasītiem augļiem un ogām. 100% roku darbs.

Vēsture
Kabiles sidri tiek darīti velvētajos Kabiles muižas senajos vīna pagrabos. Muiža ir Kurzemes baroka un klasicisma arhitektūras pērle, kurā saglabājušies unikāli 18. gadsimta interjeri.

Āboli
Sidri un vīni ir darīti no Kurzemes puses dārzos augušiem un pašu rokām lasītiem āboliem, rabarberiem, cidonijām, upenēm un bumbieriem.
   
Sidri
Sortimentā ir vairāki sidri, kuri tiek gatavoti vienīgi no ābolu sulas, kas iegūta no Kurzemes pusē augušiem āboliem - "Classic" un "Balts". Ziemas sezonā ir pieejami Kabiles muiža vīna darītavas īpašie sidri - "Z" un "Karstsidrs". Ierobežotā daudzumā ir pieejams arī ekskluzīvs bumbieru sidrs. 
Augļu smalcināšanā un sulas spiešanā izmantotas tikai mehāniskas metodes.

Apmeklētājiem
Vīna darītavas apciemojuma laikā viesus ne tikai iepriecina dzirkstošo dzērienu degustācija un gūtā pieredze par vīna un sidra darīšanas mākslu, bet arī saimnieču stāsti par muižas vēsturi un restaurācijas procesu.

Kur iegādāties
Kabiles sidri iegādājami specializētos veikalos.
N/A

Jūrmalas pilsēta (piektā lielākā Latvijā) dibināta 1959. g., apvienojot Ķemeru un Slokas pilsētas ar Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonu. Tā stiepjas 32 km garā Rīgas jūras līča piekrastes posmā. Jūrmalas kūrorts savulaik bija viens no nozīmīgākajiem šāda veida objektiem Ziemeļeiropā. To sekmēja vietējā un starpvalstu transporta un satiksmes (diližanss, tvaikoņi, vilciens) attīstība. Pirmos peldviesus uzņēma Dubultos, kur 1834. g. uzcēla pirmo viesnīcu, bet 1847. g. - pirmo kūrmāju. 19. gs. sāka darboties pirmās ārstniecības iestādes. No 1834. g. sākās strauja vasarnīcu izbūve. Kūrorta attīstību pārtrauca 1. pasaules karš. Pēc tā atkal bija vērojams straujš kūrorta uzplaukums no 12 tūkstošiem (1920. g.) līdz 32 tūkstošiem (1935. g.) atpūtnieku. Līdztekus Jūrmalai attīstījās arī Ķemeru kūrorts, kas masveida atpūtnieku raksturu ieguva padomju periodā.

Mūsdienās Jūrmala ir populāra koncertu, festivālu, izstāžu, sporta sacensību u.c. publisku pasākumu norišu vieta.
N/A

Restorāns atrodas Gulbenes pilsētas vēsturiskajā centrā, pilnībā atjaunotajā 19. gs. Vecgulbenes muižas kompleksā, zirgu manēžas ēkā. Šeit atrodas arī bārs, kurā laipni gaidīts ikviens pilsētas iedzīvotājs un viesis. Piedāvājumā ir plaša sezonālā ēdienkarte un biznesa pusdienas. Restorāna telpās un āra terasē (vasarā) ir iespējams izvietot līdz 60 viesiem.
N/A

Tradicionālo amatu centrs, turpinot keramikas amata tradīcijas, ik gadu organizē radošās bērnu nometnes, rīko keramikas darbu izstādes, organizē izglītojošas programmas par tradicionālajiem svētkiem.
N/A

Švekšnos muižas parka komplekss ir viens no skaistākajiem visā Žemaitijā. Pie muižas izveidots iespaidīgs parks. Abas parka daļas savieno platas, vāzēm dekorētas parādes kāpnes, no kurām paveras skaista lejas terases ūdeņu panorāma. Uz Švekšnos muižas parka centrālā dīķa salas atrodama dievietes Diānas skulptūra. Galvenajā parka alejā atjaunots krāšņš Saules pulkstenis, vāze uz pjedestāla, Sv. Marijas skulpūta, “Brīvības enģelis”. Restaurēti arī citi parka elementi – skatu laukumi, takas, vārti.
N/A

Kā dzīvoja senči pirms 1000 gadiem? Kā viņi ģērbās? Kādus darbarīkus un sadzīves priekšmetus lietoja? Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem saņemsiet katru gadu rīkotajā Kiruveres vikingu festivālā, kur tiekas Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas vikingu dzīves iedzīvinātāji.

No maija līdz oktobrim pa ezeru zēģelē vikingu kuģis „Äge”. Visu gadu ir izataigājama dabas taka.
N/A

Ja apskatīta kodolraķešu bāze, tad var iziet 3,2 km garo Ploštines izziņas taku, kas sākas turpat netālu. Taka ved cauri dažādiem mežu tipiem, iepazīstinot ar sikspārņu būrīšiem (cilvēka radītas sikspārņu dzīves vietas), apkaimes augiem un putniem, kā arī aizsargājamu dabas pieminekli – Pileļu avotu (Pilelio šaltinis).
N/A

Iespēja gardi paceļot piparkūku pasaulē. Uzņēmumā no dabīgām sulām un izejvielām taisa melleņu, upeņu, smiltsērkšķu, spinātu glazūras, kuras klāj uz pašu ceptām (roku darbs) piparkūkām. Apmeklētāji var noklausīties stāstījumu, piedalīties tematiskās nodarbībās, veidot paši savas piparkūkas, aplūkot piparkūku vīriņu izstādi, nopirkt mīklu, kā arī gatavu produkciju.
N/A
Ar niedrēm un meldriem klāts piejūras pļavu, lagūnu, dūņainu ezeriņu un smilšainu sēkļu mozaīkas izraibināts Rīgas līča austrumu krasta posms starp Ainažiem un Kuivižiem – Randu pļavas ("rand" - no igauņu valodas - krasts), kas ir ļoti nozīmīga ūdensputnu atpūtas un retu augu sugu (kopumā konstatētas ap 500 augu sugas) dzīves vieta. Pļavu iepazīšanai izveidots jauns putnu vērošanas tornis un dabas taka.
N/A

Agrākais mājas nosaukums bija „Forstei” (tulkojumā nozīmē  mežziņa  māja). Tā celta, izmantojot vecās Bīriņu pils baļķus. Ēkas pirmais īpašnieks bija Bīriņu muižas barons Aleksandrs Aleksejs fon Pistolkorss. Tajā dzīvoja muižas virsmežzinis Pauls Moltrehts, vienlaicīgi tā bija virsmežziņa darba, dzīves vieta un muižas medību māja. Ēka vairākkārt pārbūvēta. Līdzīgu izskatu patreizējam un arī simboliskos brieža ragus tā iegūst 1891. gadā. Neatkarīgās Latvijas laikā mājai tika latviskots nosaukums – „Meža māja”. Vairākkārt mainījušies arī tās īpašnieki. 30. gados tā kļūst par kultūras un mākslas darbinieku atpūtas mītni. Šeit 1937.  gadā vasaru pavadīja komponists  Alfrēds Kalniņš,  strādājot  pie  pirmās  latviešu  operas  “Baņuta” partitūras interpretācijas otrajam iestudējumam. Pēckara periodā No 1945.gad līdz 1956. gadam ēkā atradās Saulkrastu Ciema Padome, Saulkrastu rajona laikā Tautas izglītības nodaļa. Pēc tam uz ēku no Jūrmalas tika pārcelta bērnu sanatorija „Ugunskurs”, kura vēlāk pārdēvēta Saulkrastu vārdā. Šobrīd ēka ir privātīpašums. (Avots: Saulkrastu TIC)
N/A

Padomju robežsardze Lapmežciemā (uz Lapmežciema un Ragaciema robežas) ieradās sešdesmito gadu vidū, bet pameta 1991. gadā. Šajā objektā strādāja ap 50 militārās personas. Ragaciemieši un militāristi rīkoja kopējus pasākumus, piedalījās dažādās svinībās. Vietējos iedzīvotājus satrauca tikai radars, ar kura klātbūtni saistīja dažādas ikdienas nebūšanas. 1991. gadā zenītraķetes demontēja un aizveda nezināmā virzienā. Līdz šodienai bijušajā armijas teritorijā saglabājusies daudzdzīvokļu dzīvojamā māja.
N/A
Uz pāļiem veidotā koku laipu taka līkumo cauri Vēršupītes dumbrājiem (pārmitri platlapju meži), tādēļ visiespaidīgākie skati šeit ir vērojami tieši pavasara palos vai citos gadalaikos pēc lielām lietavām, kad mazā upīte iziet no krastiem un appludina dumbrājus lielākā platībā. Par teritorijas sezonālu applūšanu liecina arī daudzo alkšņu resnie sakņu kakli, kas nevilšus atgādina mangrovju audzes. Mitrie meži ir viens no sugu skaita ziņā daudzveidīgākajiem Latvijas biotopiem.
N/A

This park surrounds the mansion of the Biržuvenai Estate, and it is based on the terrain of the Virvite River and an old river that provides water for the park.  The central part of the park is regularly designed, while the rest has elements of landscape.  Opposite the estate is a glass sculpture, and on its western side is a wooden pergola.  Local trees dominate in the park, but there are also trees from other countries.  Of importance is a group of oak trees on the banks of the river, as is an alley of linden trees that leads to the pond in the direction of the estate.
N/A

Meklējama Nīcgalē, starp Rīgas – Daugavpils šoseju (A 6) un Daugavas krastu. Baznīcu cēla (neogotikas stils) pēc muižnieka Henriha Plātera - Zīberga iniciatīvas 1862. - 1863. g., veltot to Jaunavas Marijas dzimšanai. Kā jau daudzas citas baznīcas, arī šī ēka un tās interjera priekšmeti cieta 1. pasaules kara laika notikumos. To atjaunoja 1922. gadā. Baznīcas iekārta ir saglabājusies no 19. gs. 60. gadiem, bet, centrālā altāra augšdaļu pārbūvēja 1957. gadā. Dažus gadus vēlāk - 1961. g. uzstādīja ērģeles.
N/A

Одна из самых красивых деревянных церквей Южной Латгалии. Построенный из бревен и обшитый досками храм строился в период с 1750 по 1751 гг. Сохранился алтарь работы XVIII века (резьба по дереву, барокко) и проспект органа, а также более 30 предметов, имеющих художественную ценность. Во дворе церкви в XIX веке построена колокольня. В направлении озера Рушонс построен деревянный пасторат.
N/A

Lauku sēta atrodas Džūkijas nacionālajā parkā. Saimniecībā iespējams pašiem ar saimnieces nelielu palīdzību pagatavot tradicionālos dzūku ēdienus veco laiku maizes krāsnī. Kulinārais mantojums un izglītības programmas. Piedāvā arī nakšņošanu.
 
N/A

The Volkenberga Castle was built in the 13th century by the Livonian Order, and it was practically impregnable, as it was on top of Mākoņkalns hill.  These were among the first fortifications in Latgale, and only fragments of the castle remain today.  Architect Pēteris Blūms has said that this was a special type of fortification.  Legends say that after the lord and lady of the castle died, the property was divided up among their three daughters – Roze, Lūcija and Marija.  Each sister built a new castle on the land which she inherited – Roze built Rēzekne, Lūcija built Ludza, and Marija built Viļaka.  A memorial plaque at the foot of Mākoņkalns hill recalls the visit which pre-war Latvian President Kārlis Ulmanis paid to Latgale in 1938.