| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
IK “55 mārītes” ir ģimenes uzņēmums Madonas novadā, kas attīsta savu darbību dabisku, Latvijā augošu ārstniecības augu tēju un garšvielu ražošanā. Uzņēmums ražo vairāk kā 70 nosaukumu monotējas (viena auga tējas), daudzzāļu tējas, ir patentējis ārstniecības augu tēju izlasi un ārstniecības augu tēju komplektu. Kopš 2014. gada ir bioloģiski sertificēts ražošanas un pārstrādes uzņēmums. Piedāvā ekskursijas grupām, kā arī meistarklases tēju gatavošanā, pazīšanā un lietošanā. |
|
 |
Tahkunas bākaatrodas Hījumā ziemeļu tālākajā punktā. Francijā pasūtītā bāka izgatavota 1875. gadā. Tā ir arī augstākā Igaunijas piekrastes bāka, kas atrodas 42,7 m virs jūras līmeņa. |
|
 |
Palangos botāniskais parks (Birutes parks) – Palangas Dzintara muzeju ieskaujošais botāniskais parks. Tas ir viens no Lietuvas skaistākajiem, bagātīgākajiem un koptākajiem parkiem. Izveidots svētās Birutes meža teritorijā un ilgu laiku starp vietējiem saukts par Birutes parku. Tā platība – 101,3 ha. Meistarīgi projektētais parks izceļas ar lielu dabas skatu daudzvedību, rūpīgi izveidotām takām, laukumos iekoptām puķu dobēm, diviem dīķiem, mazās arhitektūras elementiem. |
|
|
|
Atrodas Skrīveros, Daugavas ielā 58. Rakstnieka (1877. – 1970.) pirmo māju uzcēla 1908. gadā, bet tagad redzamo – 1921. gadā uz pirmās pamatiem. Ēkā izvietots muzejs, kura ekspozīcija ataino rakstnieka dzīves gājumu un radošo darbu, kā arī romāna „Zaļā zeme” tapšanas gaitu. Ēku ieskauj dārzs. 1952. g. A. Upītis māju ar dārzu uzdāvina valstij. Piedāvā ekskursijas un muzejpedagoģiskas programmas. |
|
 |
Atrodas Tirdzniecības kanāla dienvidu krastā, kas padomju laikā bija slēgta zona ar pierobežas režīma statusu. Tagad lieliska pastaigu vieta, kur var vērot kuģīšus un jahtas. Promenādes visā garumā izvietojušies vēsturiskie spīķeri. Šeit meklējami krodziņi, viesnīcas, mūzikas klubs, mākslas galerija un Dzintara pulkstenis. |
|
 |
2010. gada rudenī tapa 60 km garā velotaka, kas iepazīstina ar Igaunijas un Latvijas kultūras mantojuma objektiem, kas sastopami Gaujas kā valstu robežupes krastos. Taka sākas no Tellingumē stāvvietas. Tās abos galos un robežas šķērsošanas vietā ir iekārtotas atpūtas vietas un izlikti informācijas stendi ar trases shēmu. Nenomaldīties palīdz norādes. |
|
 |
Lokveida taku var iziet tikai Slīteres nacionālā parka gida pavadībā, jo tā izveidota dabas rezervāta zonā. Pa stāvajām kāpnēm, kas izveidotas Baltijas ledus ezera senkrastā, nokāpsim citā pasaulē, kur var iepazīt nogāžu un platlapju mežus, avoksnāju, kaļķainu zāļu purvu (visi – aizsargājami biotopi), kā arī senas meliorācijas grāvju atliekas un trupējošus egļu stumbrus (svarīgi sugu daudzveidībai), kas saglabājušies no 1969. gada orkāna laikiem. Taka sākas pie Šlīteres bākas. |
|
 |
Atrodas skvērā pie Skrundas Kultūras nama. Uzstādīts 2005. g., godinot pulkveža Oskara Kalpaka un viņa bataljona uzvaru pār lieliniekiem Skrundas kaujā. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. 22. janvārī lielinieki bija ieņēmuši Skrundu. 29. janvārī Kalpaka bataljons no Rudbāržu muižas devās Skrundas virzienā. Pēc trīs stundu ilgas cīņas tas guva uzvaru, ieņemot stratēģisko līniju Ventas krasta tuvumā. Šī bija kalpakiešu pirmā uzvara pēc daudzkārtējas atkāpšanās, kas deva iedvesmu turpmākajās Brīvības cīņās. |
|
 |
Atrodas Valmieras Drāmas teātra ēkas rietumu spārnā. Piedāvā latviešu un pasaules virtuvi, svētdienās - brančus. Sadarbojas ar vietējām zemnieku saimniecībām. |
|
|
|
Daugavas aizsargdambju būvniecību Jēkabpilī uzsāka pēc 1981. gada lielajiem paliem, kad ūdens līmenis pārsniedza kritisko - 6,3 m atzīmi un pakāpās līdz rādījumam „8,7 metri”. Šo plūdu laikā puse pilsētas klāja Daugavas ūdeņi. 2011. gada vasarā notika plašāki dambja atjaunošanas un labiekārtošanas darbi. Pie tā uzstādīja laternas, soliņus, izveidoja pastaigu promenādi un piemiņas zīmi Daugavas kreisajā krastā, kas parāda maksimālo plūdu līmeni. Uz aizsargdambja Daugavas labajā krastā ir izvietoti informatīvie stendi, kur var uzzināt daudz interesantus faktus par pilsētas vēsturi. Dambji ir piemērota vieta, kur fotografēt vai gleznot pilsētas ainavas. |
|
 |
Atrodas iepretim bākai. Saukta arī par Pizes (Miķeļtorņa lībiskais nosaukums) baznīcu. To uzcēla 1893. g. Padomju laikā ēkā bija izvietots pionieru nometnes klubs. Tagad tā atkal kalpo savam pamatmērķim. |
|
 |
Saimniecība „Raudiņi” ir vieta, kur atpūsties mājīgā un klusā vietā starp jūru un mežu 10 minūšu brauciena attālumā no Rojas. Lai arī laika gaitā "Raudiņos" audzēti zirgi, kā arī ir nodarbojušies ar lopkopību, zemkopību un puķkopību, galvenā nodarbe šobrīd ir lauku tūrisms. Šeit iespējams atpūsties kopā ar ģimeni un draugiem (nelielā kompānijā), rīkot saliedēšanās pasākumus vai sporta spēles, gatavot gardu maltīti āra terasē uz īstas malkas plīts vai kamīnā. Vakarā vērot saules lēkta atspīdumu koku galotnēs. Nakšņošanai piedāvā viesu namiņus, siena matračus vai nomāt telts vietas un pie jūras sagaidīt saullēktu. Klusums, miers un dabas veldzējums "Raudiņos". |
|
 |
Lūznavas muižas apbūve sākusies 1905. – 1911.g. romantiskajā jūgendstilā. Lūznavas muižas īpašnieks bija Krievijas inženieru korpusa ģenerālis, profesors, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas goda loceklis, pēc tautības polis, Staņislavs Kerbedzs (1810.-1899.), kurš pēc profesijas bija dzelzceļu inženieris. S.Kerbedzs bija pirmais Krievijas inženieris, kurš izstrādāja tiltu arhitektoniskā risinājuma principus, pēc kuriem vadījās 19. gs. otrajā pusē. Viņa vadībā cēla Blagoveščenskas tiltu pāri Ņevai Sanktpēterburgā. S.Kerbedza meita Jevgenija bija pazīstama kā mākslas mīļotāja, kura no Itālijas vedusi dažādus mākslas priekšmetus. Tādejādi Lūznavas muiža vasarās kļuva par iecienītu mākslinieku atpūtas vietu. Te viesojies slavenais lietuviešu gleznotājs un komponists M.K.Čurļonis. Mūsdienās Lūznavas muižu ieskauj 23,7 ha liels ainavu parks ar 7 dīķu sistēmu. Netālu no muižas – parkā atrodas Madonnas skulptūra. Īstais skulptūras autors īsti nav zināms, viena no versijām, ka skulptūra ir gatava atvesta no Itālijas un uzstādīta, otra versija, ka skulptūras autore varēja būt poļu tēlniece Jūlija Stabrovska, kura vasarās ir ciemojusies Lūznavas muižā. 20.gs. 50.gados skulptūra tika nogāzta no pjedestāla un iegrūsta dīķī. 1991.gadā tika uzstādīta un iesvētīta jaunā skulptūra. Muiža un parks ir apskatāma gan individuāli, gan gida pavadībā. |
|
 |
Baltijas mērogā unikāls dabas un cilvēkizmantots apvidus, kas veidojies kādreiz - padomju, mūsdienās - Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārvaldītā armijas poligona teritorijā. Poligona lielāko daļu aizņem smilšains vai ar zemiem lakstaugiem un krūmāju apaudzis kāpu masīvs ar atsevišķiem lielākiem kāpu vaļņiem. Rudens laikā šeit lielās platībās zied virši. Unikālā virsāju un aprimušo kāpu ainava un daudzu sugu dzīves vieta bija daži no iemesliem, kādēļ šai militārai teritorijai ir piešķirts arī aizsargājamas dabas teritorijas statuss. Jāatgādina, ka poligona apmeklējumi privātpersonām bez iepriekšēja saskaņojuma ir aizliegti!
|
|
 |
Valkas novadā esošā saimniecība "Kurģi" ir vieta, kur braukt atpūsties gan ģimenēm, gan draugiem. Viesiem tiek piedāvātas izjādes zirga, ponija mugurā, pajūgs gan ģimenēm, gan kāzām. |
|
 |
Atrodas Lašos, 0,2 km no Vecumnieku – Ilūkstes ceļa. Sens sēļu pilskalns, kas ir bijis apdzīvots laikā no 1. g. t. pr. Kristus līdz 10. – 12. gadsimtam. Mūsdienās pilskalnā ir redzamas niecīgas atliekas no bijušās Veclašu (Tīzenhauzenu) muižas (iespaidīgais kungu nams bija celts neogotikas stilā, 19. gs. beigās) kompleksa paliekas, no kurām saglabājušās saimniecības ēka, muižas pils pamati, vārtu fragmenti un parks. Līdz 1920. gadam muiža piederēja grāfu Pšezdzecku dzimtai (pirms tam – Tīzenhauzeniem, Fītinghofiem). Pirms dodieties uz šo vietu, tīmeklī ir jāsameklē senie kungu nama fotoattēli. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā šis kultūras piemineklis nav piedzīvojis kādus nozīmīgus labiekārtošanas darbus.
|
|
 |
Padures muižas klētī (vienīgā ampīra stilā celta trīs stāvu klēts Latvijā) tūristu grupām piedāvā koču (sātīga grūbu putra ar sīpoliem un gaļu), dažādas zupas (zivju, skābeņu), ķiļķenus, sieru un dažādus saldos ēdienus, kā arī līdzdarbošanos ēdienu tapšanas procesā. Mājas vīna degustācija. Saimniece interesentiem izstāstīs par gadskārtu tradīcijām, klēts vēsturi. Latviešu virtuve: Zivju un skābeņu zupa, ķiļķēni (saldie, sāļie), cūkgaļas ribiņas, sieri, saldie ēdieni, mājas vīns. Īpašais ēdiens: Koča - sātīga grūbu putra ar sīpoliem un gaļu. |
|
 2 dienas
|
Maršruts, kura veikšanai nav nepieciešama īpaša sagatavotība, ja to īsteno vasarā. Abava ir upe ar iespaidīgāko senleju Kurzemē. Tā ir un paliek Kurzemes „klasika”. Abavā ir vairākas izteiktas straujteces, parasti vietās, kur tās gultnē un krastos parādās nelieli dolomītiežu atsegumi. Posmā starp Veģiem un Rendu upes kritums samazinās un tā kļūst „mierīgāka”. Abava no Kandavas līdz Sabilei ir viena no retajām Latvijas upēm, kuras krastos ir pieejams ļoti daudzveidīgs ar tūrismu saistītu pakalpojumu klāsts. Pirms kāpj laivās, vismaz dažas stundas ir vērts veltīt Kandavas apskatei. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
|
 |
Lietuvas resnākais parastais ozols (Quercus robur). Tā apkārtmērs ir sasniedzis 9,4 m (Latvijas Kaives ozola apkārtmērs – 10,18 m).
|
|
 |
Atrodas skaistā vietā – Talsu vēsturiskajā centrā, Talsu ezera ielejas nogāzē. Piedāvā dažāda veida picas, kartupeļu, vistas un lielopu gaļas ēdienus, zupas, pastas, podiņus, salātus, pankūkas, desertus, karstos un aukstos dzērienus. |
|
