No 50213
Self drive tour Bus tour Public transport tour
Self drive tour Independent travel Latvia

Freedom’s Road

Oskara Kalpaka piemineklis Lielaucē

15.janvāra naktī Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. 1934. gada 19. augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pelēkā granītā veidoto pieminekli Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā. Piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa meta. Lielauces kauja notika 1919. gada naktī no 15. uz 16. janvāri starp kalpakiešu Cēsu un Virsnieku rotu no vienas puses un 2. strēlnieku pulka karavīriem. 50. gadu sākumā piemineklis tika iznīcināts, bet atjaunots 1991. gadā

Kalpaka bataljons tālajā 1919. gadā Lielaucē uzturējās tikai trīs dienas, taču Latvijas vēsturē šī kauja palikusi kā ļoti nozīmīgs mirklis. “Militārie spēki bija nelieli, daļa Latvijas armijas bija Vācu armijas sastāvā, kad Sarkanā armija ar milzīgu pārspēku ienāca Latvijā. Pateicoties rūpīgam izlūku darbam, šī cīņa bija īsa, bet asiņaina, kas sākās pēc pusnakts, pieļaujot abām pusēm kļūdas, - „sarkanie”, redzot Kalpaka bataljona atstātās gaismas pils 2. stāvā, varēja identificēt uzbrukuma mērķi, taču divi, - tālāk uz Dobeles pusi noliktie, karavīri pamanīja uzbrucējus, lai arī bija dziļš putenis un arī raķešu pistole nenostrādāja, aizskrienot un pareizi brīdinot, kaujai nebija pārsteiguma fona. Pirmais kritušais bija leitnants Pēteris Dambītis, jo karavīra zābakus postenī bija nolicis blakus, līdz ar to nepaspēja tos uzvilkt… Kalpaka bataljons netika sakauts arī „sarkano” neizdarībai, jo pārspēks bija trīs reizes lielāks, - karavīri, kas uzbruka, nebija ievērojuši, ka ložmetēju stobrā ūdens ir sasalis, tas arī palīdzēja šo kauju uzvarēt (..). Tā par Kalpaka pirmo kauju piemiņas ceremonijā Lielaucē (tas varēja būt 2015. gadā) stāstīja Latvijas zemessardzes veterānu apvienības priekšnieks majors Ilgvars Baumanis.

Tourism objects involved in this story
N/A
5 days

The historical route from Rīga to Liepāja passes through Dobele, Saldus, Skrunda, Durbe and Grobiņa, and it dates back to the 13th century.  Remnants of Scandinavian settlements near Grobiņa also testify to the antiquity of the region.

Many things happened on the road and around it that were directly linked to the establishment of the Republic of Latvia and to its subsequent freedom battles.  At the Tīreļpurvs swamp, Latvian riflemen demonstrated their battel capabilities and heroism during the so-called Christmas battles, thus proving that a new country had been born.  The trails of the swamp are open to visitors, and there is an historical exhibition at the Mangaļi homestead.  Rīga is clearly marked along this route by the Latvian National Theatre, where independence was proclaimed in 1918.  Later the hostile attack of Bermont’s forces was stopped at the banks of the Daugava, and the superior force was ejected from Rīga and Latvia.

Approximately 70 km from Rīga is the Pikšas museum, which is the birthplace of Latvian President Kārlis Ulmanis and a good example of farming between the two world wars.  The museum of Colonel Oskars Kalpaks at Airītes offers a look at battles that occurred in the region and at things that Kalpaks did during World War I and the subsequent liberation battles.  There were battles near Skrunda and Saldus, and it was in Liepāja that German General von der Goltz conducted a coup that led Latvia’s temporary government to seek refuge on the ship the Saratov, upon which it sailed to Rīga after the city’s liberation.  Liepāja has always been an important port, and once it offered passenger services all the way to New York.

N/A

15.janvāra naktī Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atvairot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu. 1934. gada 19. augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pelēkā granītā veidoto pieminekli Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā. Piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa meta. Lielauces kauja notika 1919. gada naktī no 15. uz 16. janvāri starp kalpakiešu Cēsu un Virsnieku rotu no vienas puses un 2. strēlnieku pulka karavīriem. 50. gadu sākumā piemineklis tika iznīcināts, bet atjaunots 1991. gadā