Dobeles atbrīvošanas piemineklis
Izcilā tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotajam Dobeles atbrīvošanas piemineklim ir lemts dramatisks liktenis, kas raksturo Latvijas sarežģīto vēsturi pagājušā gadsimta otrajā pusē. Tas ir kļuvis arī par Latvijas trešās atmodas un Dobeles simbolu.
Ideja par pieminekļa celšanu, lai iemūžinātu Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņu, radās 1924. gadā. Pēc desmit gadiem to sāka veidot tēlnieks Kārlis Zemdega. Ziedojumu vākšanu, kurā iesaistījās daudzi dobelnieki, organizēja Dobeles atbrīvošanas pieminekļa komiteja.
1935. gada 4. augustā Vienības laukumā, Dobeles novada dziesmu svētku laikā, tika ielikts pieminekļa pamats, bet pats piemineklis uzstādīts un iesvētīts 1940. gada 9. jūnijā. Tas bija varoņu piemiņai un brīvībai pēdējais atklātais piemineklis neatkarīgajā Latvijā. Jau pēc astoņām dienām, 1940. gada 17. jūnijā, Latvijas valsts robežu šķērsoja okupantu armijas tanki.
Vien desmit gadus bija lemts piemineklim pacelties Vienības laukumā, kur tika ierīkoti Otrā Pasaules kara Brāļu kapi. 1950. gada 17. jūlijā tas kā padomju varai ideoloģiski nepieņemams tika iznīcināts saspridzinot, bet uz pamatakmens uzstādīts Brāļu kapu piemineklis.
Pieminekļa atjaunošanas idejas nesēja Trešās atmodas sākumā bija nelielā Latvijas Kultūras fonda Dobeles kopa. Pirmoreiz doma par pieminekļa atjaunošanu izskanēja 1988. gada pavasarī, un tūlīt sākas ziedojumu vākšana. Arī atjaunotais piemineklis ir tapis galvenokārt par Dobeles iestāžu un iedzīvotāju ziedojumiem. Jau rudenī darbu pie pieminekļa ģipša modeļa uzsāka tēlniece Inta Berga, bet akmeņkalis Juris Neimanis strādāja pie pamatakmens kalšanas. Vienlaikus nācās iesaistīties asās diskusijās par pieminekļa uzstādīšanas vietu. Iedzīvotāju aptaujā pārsvaru guva viedoklis, ka tam jāatrodas krustcelēs pie pilsdrupām, uz postamenta uzceltā tanka vietā. Lai atbrīvotu vietu piemineklim, 1990. gada 19. septembrī, dobelniekiem visu dienu stāvot pretim Krievijas armijas zaldātiem, tika demontēts okupācijas gadu simbols – piemineklis „Tanks”.
Pieminekļa svinīgā atklāšana notika 1996. gada 21. septembrī. Tagad katru gadu šajā dienā pie pieminekļa tiek veidots ziedu paklājs.
| Tourism objects involved in this story | ||
|---|---|---|
 5 days
|
The historical route from Rīga to Liepāja passes through Dobele, Saldus, Skrunda, Durbe and Grobiņa, and it dates back to the 13th century. Remnants of Scandinavian settlements near Grobiņa also testify to the antiquity of the region. Many things happened on the road and around it that were directly linked to the establishment of the Republic of Latvia and to its subsequent freedom battles. At the Tīreļpurvs swamp, Latvian riflemen demonstrated their battel capabilities and heroism during the so-called Christmas battles, thus proving that a new country had been born. The trails of the swamp are open to visitors, and there is an historical exhibition at the Mangaļi homestead. Rīga is clearly marked along this route by the Latvian National Theatre, where independence was proclaimed in 1918. Later the hostile attack of Bermont’s forces was stopped at the banks of the Daugava, and the superior force was ejected from Rīga and Latvia. Approximately 70 km from Rīga is the Pikšas museum, which is the birthplace of Latvian President Kārlis Ulmanis and a good example of farming between the two world wars. The museum of Colonel Oskars Kalpaks at Airītes offers a look at battles that occurred in the region and at things that Kalpaks did during World War I and the subsequent liberation battles. There were battles near Skrunda and Saldus, and it was in Liepāja that German General von der Goltz conducted a coup that led Latvia’s temporary government to seek refuge on the ship the Saratov, upon which it sailed to Rīga after the city’s liberation. Liepāja has always been an important port, and once it offered passenger services all the way to New York. |
|
 |
Atrodas 0,1 km ziemeļos no Dobeles pilsdrupām - laukumā starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju. Tas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kareivjiem. 1940. g. pilsētas Vienības laukumā atklāto pieminekli (tēlnieks K. Zemdega) desmit gadus vēlāk uzspridzināja, bet 1996. g. atklāja no jauna (tēlniece I. Berga). Laukumā apskatāms 1989. g. uzstādītais piemiņas akmens (tēlnieks M. Zaurs) zemgaļu aiziešanai no Dobeles, kas notika 1289. g. Pirms aiziešanas uz Lietuvu, tie nodedzināja savu koka pili Dobeles pilskalnā. No laukuma paveras labs foto – rakurss uz Dobeles pilsdrupām. |
|
