Līvu ceļš

Pirmais Latgales kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē. Kongresa pirmā diena noritēja kinoteātrī "Diana", otrā – Atbrīvošanas alejā 56, kur šobrīd atrodas Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola. Latgales kongress bija Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kas apsprieda Latgales pašpārvaldes jautājumus, tostarp jautājumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to apvienošanās ar Vidzemes un Kurzemes latviešu apdzīvotajām teritorijām.

Siņņi meŗ, vāldad kȭnkad, ōļaz mõtsā - Zila jūra, balts liedags, zaļš mežs. Lībiešu krasts “Līvõd Rānda” – mūsdienās pasaulē vienīgais lībiešu apdzīvotais novads, kur vēl saglabājušās raksturīgas kultūrvides iezīmes, kas vienlīdz ar īpatnējo piekrastes dabu šodien ietilpst Slīteres nacionālā parka robežās. Līvu krasts – tā ir ciemu virkne Latvijas ZR - no Ovīšiem līdz Ģipkai Baltijas jūras un Rīgas līča pierastē: Paţīkmō-Lūž-Pizā-Īra-Ūžkilā-Sīkrõg-Irē-Kuoštrõg-Pitrõg-Sǟnag-Vaid-Kūolka-Mustānum-Gipkō. No padomju okupācijas laika teritorija pazīstama arī kā “dzelzs priekškars” un “slēgtais krasts”.

2017. gadā apritēs 165 gadi, kopš Pabažu kuģu būvētavā uzbūvēja un ūdenī ielaida vienu no pirmajiem Vidzemes piekrastes zemnieku būvētajiem kuģiem.  Pētot, vācot materiālus un apkopojot tos, ir izveidojies priekšstats par kuģi būvi kā tādu, par šajā laikā uzbūvētiem kuģiem, to būvmeistariem, kuģu kapteiņiem u.t.t.

Katram kuģim, tāpat kā cilvēkam, ir savs vārds. Burinieku īpašnieki par kuģa vārdu jau sāk domāt pēdējā ziemā, kad jūru vēl klāj ledus. Izdomātais vārds tad ir jātur slepenībā, nedrīkst to izpaust, izpļāpāšanās būtu kuģim slikta zīme. Kad vārds ir izdomāts, zēģelnieks uzbūvēts, īpašniekiem un būvniekiem ir pienācis visatbildīgākais, visgrūtākais un svinīgākais darbs – burinieka nogādāšana ūdenī, tā sauktās „kuģu kāzas”.

2019. gadā apritēs 90 gadi, kopš Aģes upes grīvā darbojas Skultes osta. Ostas vēsturiskie pirmsākumi meklējami jau 20.gs. sākumā, kad latvieši sāka būvēt ostas visā jūras piekrastē. Ar nelieliem pārtraukumiem Aģes upes grīva kā osta kalpojusi jau senāk, tomēr interesants ir tieši ostas veidošanas laiks.

Kurzemes lībieši apdzīvoja Ventas labo krastu un šaur piekrastes joslu no Ventas grīvas līdz Kolkai un Rīgas jūras līča rietumu piekrasti. Kurzemes lībieši bija tieši tā lībiskā etnosa daļa, kura visilgāk saglabāja savu kultūru, tradīcijas un valodu. Arī Latvijas valstiskuma veidošanos varam cieši saistīt ar Latvijas pamatiedzīvotājiem – līviem, jo šai tautai svarīgs bija ūdens tuvums – jūrai vai upes. Jo tieši dzīve pie ūdens palīdzēja nodrošināt iztiku ikdienā. Līvi bija zvejnieki, mīlēja jūru un tieši balstoties uz šo pamatīgo pamatu, kas piekrastes ļaudīs bija ielikts jau no seniem laikiem, Latvijas jūras pieskrastē 19./20. Gs. strauji attīstījās jūrniecība un kuģu būve. Līdz ar šo uzplaukuma periodu Latvijas vēsturē aizsākās nacionālās pašapziņas veidošanās un pirmās valstiskuma iezīmes ne tikai teritoriāli, bet galvenais arī cilvēku prātos un apziņā. 19. gadsimta otrajā pusē attīstījās piekrastes un tālbraucēju burukuģu būve, piekrastes un tālbraucēju kuģniecība, kas augstāko līmeni sasniedza 20. gadsimta sākumā. Rīgas jūras līča piekraste no Jūrmalas līdz Kolkai ir viena no nozīmīgākajām teritorijām, kur dibinājās jūrskolas un attīstījās kuģu būve. Un šajā piekrastes teritorijā arī tikai visvairāk uzbūvēti dažāda lieluma un veida buru kuģi, kopskaitā ap 250. Visintensīvāk buru kuģi tika būvēti piekrastes teritorijā no Mērsraga līdz Rojai. Jūrniecība attīstījās uz zvejnieku daudzu paaudžu kopdarba tradīciju bāzes, apvienojot ģimenes, radu, kaimiņu u.c. ļaužu darbaspēku, līdzekļus un zināšanas kopīga mērķa sasniegšanai. Latvijas piekrastes kuģi tika būvēti, ņemot vērā tēvu un vectēvu pieredzi laivu būvē. Kuģus būvēja jūrmalas kāpās, klajā laukā, vietā, kur varēja pievest materiālus, kā arī kuģa ievilkšanai jūrā iespējami piemērotā vietā.