Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Krodziņš atrodas ainaviskā vietā – Abavas senlejā starp Kandavu un Sabili. Izvietots vēsturiskā ēkā, kas būvēta 17. gs. un kur atradusies pārceltuve pār Abavu. Ēkā ir viens no lielākajiem Baltijas manteļskursteņiem. Blakus ūdenstūristu apmetne.

Latviešu virtuve: Aukstā biešu zupa, frikadeļu zupa, skābeņu zupa, skābu kāpostu zupa, vistu akniņas, mājas kotlete, žāvētas cūkas ribiņas, cepta cūkgaļa, grilēta cūkgaļa, kartupeļu pankūkas ar krējumu, plānās pankūkas, dabīgās tējas.

Īpašais ēdiens: Virtieņi pildīti ar kūpinātu gaļu, biezpienu un sīpoliem.

N/A

Pēterupes labajā krastā atrodas Saulkrastu vēsturiskā teritorija Pēterupes ciems. Domājams, ka ciems sācis veidoties ap lūgšanu namu (kapelu) tā sauktajos zviedru jeb katoļu laikos. Lūgšanu nams bija nosaukts apustuļa Svētā Pētera vārdā, tādēļ arī upei un ciemam dots tāds nosaukums. Pēterupes ciemu varam uzskatīt par vecāko ciemu Saulkrastu novadā. Pēterupē vecākie laikmeta liecinieki ir Mācītājmuiža, Pēterupes ev.luteriskā baznīca, doktorāts un vecais koka apbūves centrs. (Avots: Saulkrastu TIC)

N/A
5 dienas

Maršrutā ir apskatāmi vienreizēji un Latvijā līdz šim neredzēti skati! Iespaidīgais Baltijas jūras stāvkrasts sākas dažus kilometrus ziemeļos no Pāvilostas un beidzas īsi pirms Ošvalkiem, stiepdamies turpat divu desmitu kilometru garumā. Tā iespaidīgākās un neparastākās formas ir redzamas Strantes – Ulmales posmā. Maršruts visā garumā ved pa kādreizējā „Dzelzs priekškara” rietumu robežu, jo Baltijas jūras krasts padomju laikā bija militarizēta un cilvēkiem „no malas” – nepieejama teritorija. Arī mūsdienās vēl redzamas bijušo armijas objektu atliekas un vecie tanku ceļi krasta kāpās. Ventspils un Užavas apkārtnē vairāku kilometru garumā stiepjas Baltijas valstīs lielākie pelēko kāpu biotopi. Šīs ir neparastas ainavas, kādas citur Eiropā redzēt var tikai retumis.

Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma​​

N/A

Māla darbus apdedzina melnā (svēpētajā) tehnikā un strādā ar Latgalē rakto mālu. Darbu tapšanas procesā neizmanto industriālās iekārtas, cepli kurina ar malku. Demonstrē trauku tapšanu uz kājminamās podnieka ripas un stāsta par apdedzināšanas procesu. Apmeklētāji var darboties ar mālu un iegādāties darbus.

N/A
Gurilišku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams tika uzcelts 20. gadsimta sākumā, un tas var lepoties ar baznīcas zvanu, kas tika izliets 1939. gadā un vēl joprojām darbojas.
N/A

Bioloģiskā ZS “Janavas” jau vairāk kā 10 gadus piedāvā saviem klientiem dažādus bioloģiski ražotus un audzētus produktus: zāļu tējas, dabīgus ziedūdeņus un ekskluzīvu sejas krēmu “Beāte”, ko iemīļojušas daudzas Latvijas sievietes. Līdz šim arī daudzi Latvijas un ārzemju tūristi ir apmeklējuši mūsu saimniecību un klausījušies saimnieces izzinošās lekcijas par ārstniecības augiem, to ietekmi uz cilvēka veselību.

Janavās tagad var arī nakšņot jaunajā glempinga teltī sadarbībā ar sociālo uzņēmumu "Kultūras tūrisms". Vairāk informācijas var uzzināt www.turisms.lv/janavas 

Dabas sēta “Janavas” ir aptuveni 1km gara taka, kura ir izveidota ZS “Janavas” teritorijā Daugavas senlejā. Mūsu saimniecības teritoriju lielākoties klāj bioloģiskās pļavas, kas visā pasaulē ir saglabājušās mazāk kā 2% no kopējās platības! Mēs piedāvājām pastaigu pa Daugavas senleju augu pasaulē ,atpūtinot prātu un ķermeni no ikdienas un uzzinot sensenas patiesības par arstniecības augu nozīmi cilvēka organismā.

N/A
2. Pasaules kara cīņu fortifikāciju paliekas tagadējā Ķeguma HES krastā. Viens dzots atrodas aptuveni 1 km D – DA no Ķeguma HES dambja, Daugavas kreisajā krastā, otrs – arī upes kreisajā krastā iepretim kempingam „Rēzijas”. Tas noslīdējis no ūdenskrātuves viļņu abradētā krasta un daļēji atrodas ūdenī. Pēdējais pieejams g.k. ar laivu no ūdenskrātuves puses.
N/A

Atrodas Naujenē, Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa malā. Muzeja etnogrāfiskā krājumā apskatāma ekspozīcija „Turīga latviešu zemnieka istaba” ar 19. – 20. gs. sadzīves priekšmetiem. Mazākajiem apmeklētājiem interesanta būs Latvijā vienīgā diorāma "Zemūdens pasaule”, kur var iepazīt Daugavas iemītniekus. Iekārtota dabas ekspozīcija “Sirds Daugava”, kas iepazīstina ar īpaši aizsargājamās dabas teritorijas - Daugavas loku dabas parka un aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava” dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām. Muzejs piedāvā radošas darbnīcas un muzejpedagoģiskas programmas. Austrumos no muzeja atrodas ābeļdārzs. Otrpus ceļam plešas labiekārtotais Juzefovas (Juzepovas) parks, kurā atradusies grāfa Bogdana Šahno celtā muižas pils, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies. Juzefovas parkā izveidoti pastaigu celiņi, atpūtas vietas, izvietoti informācijas stendi, kurā var izlasīt par parka vēsturi un interesantākajām kokaugu sugām. Lai izstaigātu parku, būs nepieciešama vismaz viena stunda.

N/A

Skaita (> 80, pēc citiem avotiem ~ 250) un vizuālā ziņā vieni no lielākajiem un izteiksmīgākajiem Igaunijas senkapiem. Tie ir lieli akmens apļi, kuru vidū atrodas viens vai vairāki no akmeņiem veidoti „zārki”, kuros guldīja nelaiķi. Senkapi aptver laika posmu no dzelzs līdz bronzas laikmetam. To apskates nolūkā ir izveidota marķēta taka. Vilka pauguri ir uzskatāmi par izcilu piemēru, kādā veidā senkapus var izmantot par vēstures izziņas objektu.

N/A

Bijušās Sieksātes (Berghof) muižas klētī un sierotavā ir izveidots muzejs (no 1985. g.), kur izsekojams piena ceļš no govs kūtī līdz gatavai piena produkcijai. Interesenti paši var izmēģināt roku govs slaukšanā, kult sviestu un degustēt savu produktu.

N/A

Restorāns "Brūzis" atrodas Smiltenes parkā – Abula ielejā un izvietots Kalnamuižas bijušajā alus brūzī. Blakus atrodas Smiltenes sidra darītava, tādēļ viesi var nobaudīt ābolu sidru un mājas vīnu, kas darināts no Latvijas ogām.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, cūkgaļa ar sīpoliem, kartupeļu pankūkas, rudzu maizes kārtojums, auzu pārslas ar putukrējumu.

Īpašais ēdiens: „Brūzis” – pildīts cūkgaļas veltnītis.

N/A
3 dienas

Šis ir viens no 6 ceļojuma maršrutiem sērijā "Baudi laukus!", un tas aicina apmeklēt Lauku Labumus – visdažādāko veidu un nozaru saimniecības un uzņēmumus, kas atvērti apmeklētājiem, piedāvā ekskursijas, nogaršot, apskatīt un iegādāties savus ražojumus. Te apskātami mājdzīvnieki, mūsdienīgas lauku saimniecības, amatnieku darbnīcas, iegādājami lauku produkti – maize, medus, mājas vīns un alus, siers, ogas, augļi, zivis, gaļa, dārzeņi, tējas un citi laukos audzēti labumi. Pa ceļam iespējams ieturēt pusdienas lauku krodziņos.

N/A

Desmit minūšu brauciena attālumā no Tartu uz Narva pusi atrodas krodziņš Vedu. Vēsturiskajā krodziņā var nobaudīt garšīgus ēdienus no vietējām izejvielām.

N/A

Bioloģiskā saimniecībā audzētu produktu un dzērienu degustācijas, meistarklases ar saukli "Izgaršo dzīvi". Saimniecība izveidota uz 1847. gadā Vācu barona fon Hahn būvētām ūdens dzirnavām, kurā tiek audzēti dambrieži, foreles, augļi un dārzeņi. Ekskursija pa dambriežu dārzu, bērniem tematiskas (gadalaiku) ekskursijas un radošās darbnīcas. Saimnieks ir vīndaris, kurš ar rūpību pieiet ik vienam sevis darinātajam dzērienam. Degustācijas un stāstus viesiem piedāvā izbaudīt romantiskajā vīna pagrabiņā. 

N/A

One of the largest castles in Kurzeme, this building has been preserved in fairly good shape.  Work on its began in the mid-13th century, and it was commissioned by the heads of the Dome Cathedral in Rīga.  In 1434, the estate was bought by the bishop of Kurzeme.  The Maidel and Osten-Sacken dynasties owned it from the 16th to the 20th century.  The Dundaga Castle burned down twice and has been rebuilt many times.  The last reconstruction was in 1905, after the castle was burned down during the revolution.  Of interest on both sides of the castle’s door are stone carvings of a knight and a bishop.  In recent years, the hotel in the castle has been renovated, as has the second floor hallway and a terrace that is popular for weddings.  There are many legends about the castle, including one about a wedding of elves and another about the Green Lady.  Today the building houses the Dundaga School of Music and Art, a hotel, party rooms, the Dundaga Tourism Information Centre and various exhibitions.  It is worth finding a guide to tour the castle.  Groups of tourists can also order tastings of local foods.

N/A

Atrodas galvenās Kuldīgas gājēju ielas malā. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un piedavā Kurzemes novadam raksturīgus ēdienus, kā arī ēdienus no dažādu pasaules valstu receptēm.
Latviešu virtuve: Pupiņu zupa, skābu kāpostu zupa, mencas fileja, Baltijas butes fileja, marinēta cūkas fileja, cepetis.

N/A

Ap 1,6 km garā un labiekārtotā Adamovas dabas taka iepazīstina ar Adamovas krauju un tās apkaimē esošajām dabas vērtībām. Takas sākums meklējams pie autostāvlaukuma, no kura paveras plašs skats uz Krāslavu un Daugavas senieleju. Adamovas krauja (aizsargājams ģeoloģisks piemineklis) ir viena no garākajām (ap 1,7 km) un augstākajām (25 - 35 m) Daugavas kraujām. Tā veidojusies sānu erozijas rezultātā, Daugavas ūdeņiem noskalojot Daugavas pamatkrastu Adamovas loka ziemeļdaļā.

N/A

A small food producer in Vidzeme, which is engaged in the processing of vegetables, fruits and berries, producing healthy snacks without sugar and flour. Offers tasting tours, master classes on vegetable truffles and healthy cakes, actively involving guests. Soon there will be a lunch offer - a special kale cabbage soup.

N/A

Der Name Ķemeri (Kemmer) ist in den schriftlichen Quellen zum ersten Mal im Jahr 1561 erwähnt worden. In der zweiten Hälfte des 18. Jhs. und am Anfang des 19. Jhs. war der Heilcharakter der Schwefelquellen und der Schlammbäder von Ķemeri sehr gut bekannt, darum ließen sich hier die höheren Kreise von Kurland behandeln. Die Gäste wurden von den einheimischen Forstaufsehern aufgenommen. Zu dieser Zeit wurden hier die ersten Schlammbäder genommen. Die Entwicklung der Badeorte Jūrmala und Ķemeri wurde für eine Weile von dem Vaterländischen Krieg im Jahr 1812 unterbrochen. Zwei Jahrzehnte später – von 1833 bis 1835 hat die Qualitäten von Ķemeri der baltische Generalgouverneur Graf Carl Magnus von der Pahlen ausprobiert, der die Aufmerksamkeit des russischen Zaren Nikolai I auf die Unterstützung der Entwicklung des Kurortes wendete. Die Bitte wurde unterstützt und im Jahr 1836 stellte der Zar 700 Hektar Staatsland und 100 000 Rubel für den Bau einer Heilanstalt und für das Pflastern der Straße von Ķemeri bis zu der großen Straße Sloka – Tukums bereit. Zwei Jahre später (1938) wurde die erste staatliche Badeanstalt eröffnet. Dieses Jahr wird auch als das Gründungsjahr des Kurortes angenommen. Der Ruf des Kurortes verbreitete sich im ganzen Russischen Reich und er wurde immer mehr bekannter. In mehreren Etappen wurde mit der Einrichtung des Parks von Ķemeri begonnen, der ein bedeutender Teil des Kurortes ist. In der Mitte und in der zweiten Hälfte des 19. Jhs. förderte die weitere Entwicklung des Kurortes sowohl der Dampferverkehr, als auch die im Jahr 1877 eröffnete Eisenbahnlinie von Riga nach Tukums. Im Jahr 1912 wurde die direkte Bahnverbindung Ķemeri – Moskau eröffnet. Kurz vor dem Ersten Weltkrieg erreichte die Zahl der Patienten 8300 Menschen pro Jahr. Das Moor von Ķemeri war für mehrere Jahre die Frontlinie des Ersten Weltkriegs und der Kurort wurde erheblich zerstört. Trotzdem blühte der Kurort nach dem Krieg schnell auf und Ķemeri wurde zu einem beliebten Erholungsort der Einwohner von Riga und zu einer der modernsten Kuranstalten in Europa. Im Jahr 1924 wurde in Ķemeri eine neue Badeanstalt mit Schlammbädern gebaut, die zu dieser Zeit eine der modernsten Badeanstalten in Europa war. Im Jahr 1936 hat der Staatspräsident Kārlis Ulmanis einen der bedeutendsten Bauten der ersten Unabhängigkeit Lettlands – das Hotel Ķemeri – eröffnet. Auch nach dem Zweiten Weltkrieg – während der Sowjetzeit – hat sich der Kurort erweitert und in seiner Umgebung wurden fast 10 Sanatorien eingerichtet, wo ungefähr 100 Ärzte gearbeitet haben. Im Jahr 1971 hat Ķemeri den Status als der Kurort der Sowjetunion erlangt. In der Zeit zwischen 1975 – 1985 wurde in Ķemeri das größte Sanatorium mit dem Namen Līva (in seinen Anfängen Latvija) gebaut, das zwei Gebäude, jedes mit elf Etagen hatte. In dem Sanatorium konnten gleichzeitig bis zu 1200, aber in einem Jahr – bis zu 140 000 Patienten behandelt werden. Das Sanatorium wurde am Anfang der 1990er Jahre als unrentabel geschlossen. Bis 1994 arbeiteten in Ķemeri diese fünf Sanatorien Čaika, Daugava, Dzimtene, Ķemeri und Līva (Latvija) und die Poliklinik des Kurortes Ķemeri. Die folgende Zeit kann man als den Niedergang des Rufes des Kurortes betrachten, der davor weit und breit bekannt war.

N/A
Heutzutage ist die ehemalige Meldegängerabteilung der UdSSR in Wälder von Bārta ein Privateigentum und das Objekt wird abgebaut.