| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
1982. gadā dibinātajā muzejā varēsiet iepazīties ar apriņķa sadzīvi sākot no 19. gadsimta otrās puses līdz pat tuvākajai nākotnei. Saimniecības šķūnī tiek rīkotas dažādas izstādes. Muzeja apkārtnes parkos 17 ha platībā var iepazīties ar 200 dažādu koku un krūmu sugām. Te var piedalīties dažādos tematiskajos pasākumos – maizes cepšanā, vietējo gadskārtu ieražu svētkos. Pie muzeja sākas arī Velises dabas un kultūras mantojuma mācību taka. |
|
 2 dienas
|
Maršruts piemērots izcilu dabas un kultūras vērtību baudītājiem! Teiksmainie Šlīteres Zilie kalni ir pazīstami jau no seniem laikiem, kad tajos vietējie „pirāti” kurināja viltus ugunskurus, lai jūrasbraucēji uzskrietu uz Kolkasraga sēkļiem. Mūsdienās Slīteres nacionālā parka piekrasti tēlaini dēvē par Baltijas jūras brīvdabas ģeoloģijas muzeju, jo šeit apskatāms Baltijas ledus ezera senkrasts, Ancilus ezera krasta kāple un Litorīnas jūras kāpu veidojumi (kangari, vigas), kas uzskatāmi atspoguļo Baltijas jūras attīstības vēsturi pēdējo 10 000 gadu garumā. Piekrasti šeit vēsturiski apdzīvojuši lībieši, kuru zvejniekciemi ir nozīmīga vienas no pasaulē mazākās minoriotātes kultūrvide. Maršruts posmā no Mazirbes līdz Kolkai iet pa veco krasta ceļu, kas izlokas cauri lībiešu zvejniekciemiem – Košragu, Pitragu, Saunagu un Vaidi. Slīteres nacionālais parks ir viena no augiem bagātākajām Latvijas teritorijām, bet Kolkasrags – viena no populārākajām putnu vērošanas vietām to migrāciju laikā. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
|
 |
Bikovas muižas nosaukums hronikā minēts jau no 17. gs. Muižas
kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās
1820. gadā celtā mūra kapela, pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas
saimniecības ēkas un staļļi. 20. gs. 20. – 30. gados pēc 1905. gada ugunsgrēka
kungu māja atjaunota un tai uzcelts otrais stāvs. Kopš 1937. gada
muižā atrodas Gaigalavas pamatskola. Par bijušo kungu namu klīst nostāsti,
ka zem tā ir vairākas slepenas ejas, kas vedot uz baznīcu un
kapiem. Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
|
|
 |
Bioloģiskā saimniecība, kurā sezonas laikā iespējams lasīt un nogaršot zemenes tieši no lauka. Ir arī īstas meža zemenes. Audzē arī smiltsērkšķus, var lasīt un nogaršot septembrī. Nelielā apjomā pārstrāde (sulas, sīrupi, saldēta produkcija, ievārījumi) - mājražotāja statuss. |
|
 |
Tahku piekrastes māju saimnieces vada gurķu marinēšanas un skābēšanas darbnīcas, kurās valda priecīgs gars. Gurķu festivāls Tahkuranna notiek katru gadu 20. augustā, tur var nopirkt arī konservētus gurķus, vietējo pārtiku un rokdarbus, piedalīties meistarklasēs, kā arī darināt rokdarbus. |
|
 |
Atpūtas parks "Rāmkalni" atrodas Murjāņu - Valkas autoceļa (A3) malā, Gaujas ielejā. Atpūtas parkā ir plašas aktīvās atpūtas iespējas, kā, piemēram, velo, laivošana un rodeļu trase vasarā un slēpošana ziemā. Restorānā un bistro piedāvā gan latvisko, gan Rietumeiropas virtuvi. Vairums ēdienu gatavoti no vietējām izejvielām, kā arī pašu "Rāmkalnu” ražotajiem produktiem. Rāmkalnos top sukādes, sīrupi, šokolādes gardumi, cepumi, pastilas, pelmeņi, ogu pulveri un arī mājas saldējums. Jaunums - BIO maiznīca un Picērija Bella Pizza. Maiznīca piedāvā pēc senām receptēm uz vietas ceptu BIO maizi, rupjmaizīti cep īstā malkas krāsnī. Maizes cepšanā izmanto tikai augstākā labuma bioloģiskās izejvielas un produktus. Savukārt “Bella Pizza” jeb “skaistā” pica tiek cepta uguns krāsnī, mīklai izmantojot īstus itāļu picu miltus. Vēl Rāmkalnos ir atvērts arī Delikatešu veikals, kura plauktos var atrast citviet neierastus gardumus, izmeklētus vīnus un delikateses no dažādām valstīm. |
|
 |
Sena un nozīmīga tirdzniecības un amatniecības centra vieta Rīgas HES ūdenskrātuves kreisajā krastā, kas virs Daugavas paceļas ap 15 m augstumā. Uzskata, ka pie mazā strauta - Varžupītes ietekas blakus Daugmales pilskalnam - atradusies vēstures dokumentos pieminētā Zemgales osta. Pēc atrastajām senlietām var spriest, ka pilskalns un tā piekāje ar senpilsētu bijis apdzīvots līdz 12. gs. beigām, kad Daugmales nozīmi mazināja strauji augošā Rīga. Pilskalna piekāje ir nostiprināta. |
|
 |
Viena no interesantākajām Rīgas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kas veidota piekrastes biotopu – kāpu un jūrmalas pļavu un tajā ligzdojošo putnu un augu sugu (atrodas 29 % no orhideju sugu) aizsardzībai. Dabas liegumā izveidota marķēta izziņas taka ar putnu vērošanas torni - Latvijā vienīgo brīvdabas skatu torni, kas pielāgots cilvēkiem ar ratiņkrēsliem.
|
|
 |
Atrodas Viesītes rietumdaļā - Kaļķu ielas malā uz t.s. Vales kalniņa (ledāja veidots oss). Kā interesants ir jāmin fakts, ka 1919. g. šajā vietā Viesītes aizstāvji sakāva bermontiešu armiju. Baznīcas pamatakmeni lika 1937. g. 15. augustā (Varoņu piemiņas dienā), iesvētīja 1939. g., bet atjaunoja 1994. gadā. Dievnama celtniecību finansiāli atbalstījis profesors Pauls Stradiņš. Tajā atrodas L. Caunes altārglezna. Austrumos no baznīcas –Vales kalniņa piekājē uzstādīts P. Stradiņam veltīts piemineklis.
|
|
 |
Relatīvi grūti pieejama un cilvēka mazskarta teritorija kūdrā izstrādātajā Cenas tīreļa ziemeļaustrumu daļā, kur saglabājušies augstā purva biotopi ar purva ezeriem, kas kopumā veido nozīmīgu vietu ligzdojošām un migrējošām zosveidīgo, tārtiņveidīgo u.c. putnu sugām. Teritorija nav piemērota (un nav vēlams) tūrisma aktivitātēm.
|
|
 |
Dabas lieguma mērogam – ļoti liela teritorija, kurā atrodas plaši mežu masīvi un vairāki purvi – daudzu putnu sugu nozīmīga dzīves vieta. Lieguma apmeklētājiem interesantākais objekts noteikti būs Vasenieku purva taka ar skatu torni, kas atklās ļoti savdabīgā purva ainavas gan no „purva līmeņa”, gan skatu torņa. Tiesa, lai veiktu pirmo pusotru kilometru, mitrā laikā noderēs ūdensnecaurlaidīgi apavi, jo takas virsma nav no koka, bet gan uzbērta kūdras vaļņa. Tālāk seko koka laipas. Informācijas stendi būs svarīgs informācijas avots un padomdevējs. Vērts apskatīt arī apdzīvotu vietu lieguma vidusdaļā – Stiklus, kur kādreiz bijusi stikla ražotne. Tajā veidotā lustra (pēc Ineses Rozes sniegtajām ziņām) vēl saglabājusies Stendes baznīcā. |
|
 |
Atrodas Jaunpiebalgas centrā. Tās celtniecības būvdarbus laikā no 1801. - 1804. g. vadīja Cēsu būvmeistars Fridrihs Veits. Dievnama altāra centrā atrodas glezna “Kristus pie krusta” (19. gs. otrā puse). Zvans liets 1895. g., bet ērģeles tapušas 1914. g. Baznīcas ieejas priekšā paceļas 1930. g. atklātais piemineklis 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem (tēlnieks K. Zāle, arhitekts A. Birzenieks). Pavisam nesen ir pabeigti baznīcas fasādes restaurācijas darbi, un šobrīd notiek dievnama interjera restaurācija, tādēļ tas apskatāms tikai no ārpuses. |
|
 |
Saukts arī par Jēša vai Ieša ezeru. Salām bagātākais Latvijas ezers ar aptuveni 35 salām. Visvairāk salu ir ezera ziemeļaustrumu daļā, bet lielākā sala ir Lielā Lāču sala (45 ha), uz kuras pat savulaik atradusies viensēta. |
|
 |
Īsts Latgles ābolu sidrs no Malnavas muižas. Vēsture Āboli Sidrs Apmeklētājiem Kur iegādāties |
|
 |
Atrodas Smiltenes – Gulbenes – Lizuma ceļu krustojumā. No laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtais dievnams ir jau piektais. Stāsta, ka pirmās koka baznīcas jumts ir bijis klāts ar velēnām. Baznīca ir celta laikā no 1896. – 1898. gadam. 1898. g. Zauera firmā būvētās ērģeles (darbojas) ir vienas no labākajām Latvijā. Instrumenta skaņās ļaus ieklausīties baznīcas gide, kura ir ērģelniece. |
|
 |
Tikai 30 minūšu braucienā no Rīgas, pašā Ogres centrā atrodas "SierŠtelles" ražotne. Turpat atpūtas kompleksā „Policijas akadēmija” var nobaudīt "SierŠtelles" siera ēdienus, kā arī iegadāties sierus kulinārijā. „SierŠtelles” sortiments sastāv no 31 dažādas garšas siera – gan sāļajiem, gan saldajiem. Īpašā siera recepte dzimusi turpat Ogrē, populārajā Peldu kūrortā. |
|
 |
Medus meistari iepazīstinās ar savu biškopības saimniecību un biškopja ikdienas pienākumiem. Iespējams nogaršot un līdzņemšanai iegādāties medu, kā arī dažādus medus maisījumus, papildus saņemot auksti žāvētas ogas. |
|
 |
Saimniece audzē petūnijas, pelargonijas, fuksijas, balzamīnes, asteres, lauvmutītes un citus augus, veido skaistus krāšņumpodus. Organizē seminārus par bioloģisko saimniekošanu un lauksaimniecību. Krāšņumstādu iegāde, upenes no krūma, tomāti no dobes. Degustācijas. Trušu apskate. |
|
 |
Izteiktākais Latvijas piekrastes zemesrags, kur vērojama Baltijas jūras (Dižjūra) un Rīgas jūras līča (Mazjūra) viļņu saskares vieta. Vētru laikā te viens pret otru sitas līdz pat 7 metrus augsti viļņi. Rags kā zemūdens sēklis turpinās līdz 5 km attālajai Kolkas bākai. To cēla uz mākslīgas salas, ko uzbēra 1872. – 1875. g. Kad sala nosēdās, 1883. g. uz tās uzcēla tagadējo – 21 m augsto bākas torni (izgatavots Sanktpēterburgā), kas sāka darboties 1884. g. 1. jūlijā. Mūsdienās uz salas atrodas bākas uzrauga ēka un vairākas saimniecības ēkas, kā arī iespaidīgs miglas zvans. Kolkasragā uzstādīts tēlnieka Ģ. Burvja piemineklis “Jūras paņemtajiem”, apskatāms koka kuģa vraks (domājams, no 19. gs.), akmens –Eiropas sirds (K. Valdemārs šo vietu uzskatīja par Eiropas centru), K. Valdemāram veltītie informācijas stendi un kādreizējā PSRS armijas krasta apsardzes spēku bāze, ko izmanto Latvijas robežsardze. Migrāciju laikā Kolkasrags ir Ziemeļeiropas mērogā nozīmīga caurceļojošo gājputnu koncentrēšanās un atpūtas vieta. Kolkasragā izveidots apmeklētāju centrs un vasaras kafejnīca. Kolkasraga apkārtnē zem ūdens atrodas Baltijas jūras lielākā kuģu kapsēta. Peldētājiem šī ir bīstama vieta nepastāvīgo straumju un kustīgo smilšu dēļ. Kolkasraga galā apskatāmas Vecās bākas drupas – 18. gs. celtā dienvidu torņa (ziemeļu torni noskaloja 19. gs. otrajā pusē) atliekas. |
|
 |
Atjaunotajā ainavisko dīķu ieskautajā Duntes muižas kungu mājā izvietotā muzeja ekspozīcija iepazīstina ar leģendārā fantasta un melu karaļa barona Minhauzena piedzīvojumiem un dzīves gaitām. Muzeja pirmais stāvs veltīts baronam fon Minhauzenam un viņa stāstiem, bet otrajā stāvā iespējams apskatīt vaska figūru ekspozīciju ar Latvijas vēsturē zīmīgām personībām, kā arī aplūkot Latvijā lielāko alus kausu kolekciju. Mežā izveidoti trīs taku loki, no kuriem garākais ved līdz pašai jūrai. Pa ceļam iespējams sastapt dažādus personāžus no Minhauzena stāstiem izveidotajās koka skultpūrās. Bērniem iespējams iztrakoties Baltijā lielākajā koka atrakciju kuģī, bet pieaugušie var pārbaudīt savas mednieku prasmes Minhauzena šautuvē. Tāpat iespējams pa koka dēļu taku aizstaigāt līdz lielajam Minhauzena alus kausam. |
|
